1
00:00:07,019 --> 00:00:09,708
Tu dzirdi liegus viļņu šļakstus

2
00:00:09,708 --> 00:00:11,913
un tālu kaijas ķērcienu,

3
00:00:11,913 --> 00:00:15,820
bet pēkšņi mieru pārtrauc
kaitinoša sīkšana,

4
00:00:15,820 --> 00:00:19,459
kas nāk arvien tuvāk
un tuvāk, un tuvāk.

5
00:00:19,459 --> 00:00:21,568
Un pēkšņi... sitiens!

6
00:00:21,568 --> 00:00:26,617
Tu tiec vaļā no kaitinošā oda,
un miers ir atjaunots.

7
00:00:26,617 --> 00:00:31,790
Kā tu noteici attālo skaņu
un tik precīzi nomērķēji uz tās radītāju?

8
00:00:31,790 --> 00:00:35,626
Spēja atpazīt skaņas
un noteikt to atrašanās vietas

9
00:00:35,626 --> 00:00:38,758
ir iespējama, pateicoties 
dzirdes sensorajai sistēmai.

10
00:00:38,758 --> 00:00:43,160
Tā sastāv no divām daļām:
auss un smadzenēm.

11
00:00:43,160 --> 00:00:47,374
Auss uzdevums ir pārvērst
skaņas enerģiju nervu signālos,

12
00:00:47,374 --> 00:00:52,229
savukārt smadzenēm jāuztver un jāapstrādā
šajos signālos ietvertā informācija.

13
00:00:52,229 --> 00:00:53,898
Lai saprastu, kā tas darbojas,

14
00:00:53,898 --> 00:00:57,547
varam aplūkot skaņas ceļojumu ausī.

15
00:00:57,547 --> 00:00:59,621
Skaņas avots rada svārstības,

16
00:00:59,621 --> 00:01:03,323
kas spiediena viļņu veidā 
iziet cauri gāzveida,

17
00:01:03,323 --> 00:01:04,221
šķidrumu

18
00:01:04,221 --> 00:01:05,745
vai cietu vielu daļiņām.

19
00:01:05,745 --> 00:01:07,986
Bet iekšējā auss – gliemezis –

20
00:01:07,986 --> 00:01:11,276
ir pildīta ar sālsūdenim
līdzīgiem šķidrumiem.

21
00:01:12,136 --> 00:01:16,102
Tātad, pirmais jautājums –
kā pārvērst šos skaņas signālus,

22
00:01:16,102 --> 00:01:17,662
lai arī no kurienes tie nāktu,

23
00:01:17,662 --> 00:01:19,589
viļņos šķidrumā.

24
00:01:20,249 --> 00:01:24,083
Atbilde ir bungplēvīte

25
00:01:24,083 --> 00:01:26,550
un sīkie vidusauss kauliņi.

26
00:01:27,380 --> 00:01:30,170
Tie pārvērš lielās bungplēvītes kustības

27
00:01:30,170 --> 00:01:34,078
spiediena viļņos gliemeža šķidrumā.

28
00:01:34,078 --> 00:01:35,986
Skaņai ienākot auss kanālā,

29
00:01:35,986 --> 00:01:40,273
tā pieskaras bungplēvītei
un iesvārsta to kā bungu virsmu.

30
00:01:40,273 --> 00:01:44,149
Bungplēvītes svārstības 
iekustina kaulu – āmuriņu,

31
00:01:44,149 --> 00:01:48,937
kas sit pa laktiņu un iekustina
trešo kaulu – kāpslīti.

32
00:01:48,937 --> 00:01:53,479
Šī kustība virza šķidrumu
pa garajiem gliemeža kanāliem.

33
00:01:53,479 --> 00:01:59,179
Tur skaņas vibrācijas beidzot 
ir pārvērstas par šķidruma svārstībām

34
00:01:59,179 --> 00:02:03,414
un viļņveidīgi dodas cauri gliemezim
no viena gala uz otru.

35
00:02:03,414 --> 00:02:08,223
Virsma – bazilārā membrāna –
klāj gliemezi visā tā garumā.

36
00:02:08,223 --> 00:02:11,803
Tā ir noklāta ar matiņšūnām,
uz kurām ir īpašas skropstiņas –

37
00:02:11,803 --> 00:02:13,536
stereocilijas.

38
00:02:13,536 --> 00:02:18,136
Tās kustās līdzi gliemeža šķidruma
un bazilārās membrānas svārstībām.

39
00:02:18,136 --> 00:02:24,165
Kustības rada signālu, 
kas ceļo pa matiņšūnu uz dzirdes nervu,

40
00:02:24,165 --> 00:02:28,301
pēc tam uz smadzenēm, 
kas to atpazīst kā noteiktu skaņu.

41
00:02:29,221 --> 00:02:32,020
Kad skaņa rada bazilārās
membrānas svārstības,

42
00:02:32,020 --> 00:02:34,369
nekustās visas matiņšūnas,

43
00:02:34,369 --> 00:02:39,244
tikai atsevišķas, 
atkarībā no skaņas frekvences.

44
00:02:39,244 --> 00:02:42,485
Tā pamatā ir smalka inženierija.

45
00:02:42,485 --> 00:02:45,438
Vienā galā bazilārā membrāna ir neelastīga

46
00:02:45,438 --> 00:02:50,926
un svārstās tikai īso viļņu ietekmē,
no augstas frekvences skaņām.

47
00:02:50,926 --> 00:02:52,745
Otrā galā tā ir elastīgāka

48
00:02:52,745 --> 00:02:57,743
un svārstās garāku viļņu vadīta,
no zemas frekvences skaņām.

49
00:02:57,743 --> 00:03:00,461
Tātad, kaijas un oda radītās skaņas

50
00:03:00,461 --> 00:03:04,027
iesvārsta bazilāro membrānu
atšķirīgās vietās,

51
00:03:04,027 --> 00:03:06,911
gluži kā nospiežot
dažādus klavieru taustiņus.

52
00:03:06,911 --> 00:03:08,803
Taču tas nav viss.

53
00:03:08,803 --> 00:03:12,639
Smadzenēm jāveic
vēl viens svarīgs uzdevums –

54
00:03:12,639 --> 00:03:15,856
jānosaka, no kurienes skaņa nāk.

55
00:03:15,856 --> 00:03:19,843
Lai to paveiktu, smadzenes salīdzina
abās ausīs ienākošās skaņas,

56
00:03:19,843 --> 00:03:22,346
tādējādi nosakot skaņas avotu telpā.

57
00:03:22,346 --> 00:03:26,950
Skaņa, kas nāk tieši no priekšpuses,
abas ausis sasniegs vienlaikus.

58
00:03:26,950 --> 00:03:30,744
Arī skaņas intensitāte
abās ausīs būs vienāda.

59
00:03:30,744 --> 00:03:34,305
Savukārt no sāna nākoša
zemas frekvences skaņa

60
00:03:34,305 --> 00:03:38,847
tuvāko ausi sasniegs
dažas milisekundes pirms tālākās.

61
00:03:38,847 --> 00:03:42,775
Augstas frekvences skaņas tuvākajai ausij
izklausīsies intensīvākas,

62
00:03:42,775 --> 00:03:46,010
jo uz tālāko ausi
tām traucē nonākt galva.

63
00:03:46,010 --> 00:03:49,765
Šī informācija sasniedz 
īpašas smadzeņu stumbra daļas,

64
00:03:49,765 --> 00:03:54,124
kas analizē laika un intensitātes
atšķirības starp abām ausīm.

65
00:03:54,124 --> 00:03:58,307
Analīzes rezultāti tiek nosūtīti
uz dzirdes centru smadzenēs.

66
00:03:59,027 --> 00:04:01,733
Tagad smadzenēm ir visa 
nepieciešamā informācija:

67
00:04:01,733 --> 00:04:07,889
ziņas par to, kāda šī skaņa ir
un kur telpā tā atrodas.

68
00:04:08,599 --> 00:04:10,814
Ne visiem ir normāla dzirde.

69
00:04:10,814 --> 00:04:15,369
Dzirdes zudums ir trešā izplatītākā 
hroniskā saslimšana pasaulē.

70
00:04:15,369 --> 00:04:19,115
Skaļi trokšņi un dažas vielas
var bojāt matiņšūnas,

71
00:04:19,115 --> 00:04:22,432
neļaujot skaņas signāliem 
no ausīm nonākt smadzenēs.

72
00:04:23,332 --> 00:04:27,671
Tāda slimība kā osteoskleroze
sastindzina sīkos auss kauliņus,

73
00:04:27,671 --> 00:04:30,031
tāpēc tie vairs nekustās.

74
00:04:30,031 --> 00:04:32,975
Savukārt tinīta gadījumā 
smadzenes sāk rīkoties dīvaini,

75
00:04:32,975 --> 00:04:35,802
liekot mums dzirdēt skaņu,
kuras nemaz nav.

76
00:04:36,842 --> 00:04:38,208
Taču, ja dzirde strādā,

77
00:04:38,208 --> 00:04:40,970
tā ir neticami eleganta sistēma.

78
00:04:40,970 --> 00:04:44,723
Mūsu ausis slēpj precīzi iestatītu
bioloģiskas mašīnas piemēru,

79
00:04:44,723 --> 00:04:51,547
kas apkārtējo svārstību kakofoniju pārvērš
par precīziem elektriskajiem impulsiem,

80
00:04:51,547 --> 00:04:56,299
spējot atšķirt aplausu, ūdenskrānu, 
nopūtu un lidoņu radītās skaņas.