0:00:07.019,0:00:09.708
Tu dzirdi liegus viļņu šļakstus

0:00:09.708,0:00:11.913
un tālu kaijas ķērcienu,

0:00:11.913,0:00:15.820
bet pēkšņi mieru pārtrauc[br]kaitinoša sīkšana,

0:00:15.820,0:00:19.459
kas nāk arvien tuvāk[br]un tuvāk, un tuvāk.

0:00:19.459,0:00:21.568
Un pēkšņi... sitiens!

0:00:21.568,0:00:26.617
Tu tiec vaļā no kaitinošā oda,[br]un miers ir atjaunots.

0:00:26.617,0:00:31.790
Kā tu noteici attālo skaņu[br]un tik precīzi nomērķēji uz tās radītāju?

0:00:31.790,0:00:35.626
Spēja atpazīt skaņas[br]un noteikt to atrašanās vietas

0:00:35.626,0:00:38.758
ir iespējama, pateicoties [br]dzirdes sensorajai sistēmai.

0:00:38.758,0:00:43.160
Tā sastāv no divām daļām:[br]auss un smadzenēm.

0:00:43.160,0:00:47.374
Auss uzdevums ir pārvērst[br]skaņas enerģiju nervu signālos,

0:00:47.374,0:00:52.229
savukārt smadzenēm jāuztver un jāapstrādā[br]šajos signālos ietvertā informācija.

0:00:52.229,0:00:53.898
Lai saprastu, kā tas darbojas,

0:00:53.898,0:00:57.547
varam aplūkot skaņas ceļojumu ausī.

0:00:57.547,0:00:59.621
Skaņas avots rada svārstības,

0:00:59.621,0:01:03.323
kas spiediena viļņu veidā [br]iziet cauri gāzveida,

0:01:03.323,0:01:04.221
šķidrumu

0:01:04.221,0:01:05.745
vai cietu vielu daļiņām.

0:01:05.745,0:01:07.986
Bet iekšējā auss – gliemezis –

0:01:07.986,0:01:11.276
ir pildīta ar sālsūdenim[br]līdzīgiem šķidrumiem.

0:01:12.136,0:01:16.102
Tātad, pirmais jautājums –[br]kā pārvērst šos skaņas signālus,

0:01:16.102,0:01:17.662
lai arī no kurienes tie nāktu,

0:01:17.662,0:01:19.589
viļņos šķidrumā.

0:01:20.249,0:01:24.083
Atbilde ir bungplēvīte

0:01:24.083,0:01:26.550
un sīkie vidusauss kauliņi.

0:01:27.380,0:01:30.170
Tie pārvērš lielās bungplēvītes kustības

0:01:30.170,0:01:34.078
spiediena viļņos gliemeža šķidrumā.

0:01:34.078,0:01:35.986
Skaņai ienākot auss kanālā,

0:01:35.986,0:01:40.273
tā pieskaras bungplēvītei[br]un iesvārsta to kā bungu virsmu.

0:01:40.273,0:01:44.149
Bungplēvītes svārstības [br]iekustina kaulu – āmuriņu,

0:01:44.149,0:01:48.937
kas sit pa laktiņu un iekustina[br]trešo kaulu – kāpslīti.

0:01:48.937,0:01:53.479
Šī kustība virza šķidrumu[br]pa garajiem gliemeža kanāliem.

0:01:53.479,0:01:59.179
Tur skaņas vibrācijas beidzot [br]ir pārvērstas par šķidruma svārstībām

0:01:59.179,0:02:03.414
un viļņveidīgi dodas cauri gliemezim[br]no viena gala uz otru.

0:02:03.414,0:02:08.223
Virsma – bazilārā membrāna –[br]klāj gliemezi visā tā garumā.

0:02:08.223,0:02:11.803
Tā ir noklāta ar matiņšūnām,[br]uz kurām ir īpašas skropstiņas –

0:02:11.803,0:02:13.536
stereocilijas.

0:02:13.536,0:02:18.136
Tās kustās līdzi gliemeža šķidruma[br]un bazilārās membrānas svārstībām.

0:02:18.136,0:02:24.165
Kustības rada signālu, [br]kas ceļo pa matiņšūnu uz dzirdes nervu,

0:02:24.165,0:02:28.301
pēc tam uz smadzenēm, [br]kas to atpazīst kā noteiktu skaņu.

0:02:29.221,0:02:32.020
Kad skaņa rada bazilārās[br]membrānas svārstības,

0:02:32.020,0:02:34.369
nekustās visas matiņšūnas,

0:02:34.369,0:02:39.244
tikai atsevišķas, [br]atkarībā no skaņas frekvences.

0:02:39.244,0:02:42.485
Tā pamatā ir smalka inženierija.

0:02:42.485,0:02:45.438
Vienā galā bazilārā membrāna ir neelastīga

0:02:45.438,0:02:50.926
un svārstās tikai īso viļņu ietekmē,[br]no augstas frekvences skaņām.

0:02:50.926,0:02:52.745
Otrā galā tā ir elastīgāka

0:02:52.745,0:02:57.743
un svārstās garāku viļņu vadīta,[br]no zemas frekvences skaņām.

0:02:57.743,0:03:00.461
Tātad, kaijas un oda radītās skaņas

0:03:00.461,0:03:04.027
iesvārsta bazilāro membrānu[br]atšķirīgās vietās,

0:03:04.027,0:03:06.911
gluži kā nospiežot[br]dažādus klavieru taustiņus.

0:03:06.911,0:03:08.803
Taču tas nav viss.

0:03:08.803,0:03:12.639
Smadzenēm jāveic[br]vēl viens svarīgs uzdevums –

0:03:12.639,0:03:15.856
jānosaka, no kurienes skaņa nāk.

0:03:15.856,0:03:19.843
Lai to paveiktu, smadzenes salīdzina[br]abās ausīs ienākošās skaņas,

0:03:19.843,0:03:22.346
tādējādi nosakot skaņas avotu telpā.

0:03:22.346,0:03:26.950
Skaņa, kas nāk tieši no priekšpuses,[br]abas ausis sasniegs vienlaikus.

0:03:26.950,0:03:30.744
Arī skaņas intensitāte[br]abās ausīs būs vienāda.

0:03:30.744,0:03:34.305
Savukārt no sāna nākoša[br]zemas frekvences skaņa

0:03:34.305,0:03:38.847
tuvāko ausi sasniegs[br]dažas milisekundes pirms tālākās.

0:03:38.847,0:03:42.775
Augstas frekvences skaņas tuvākajai ausij[br]izklausīsies intensīvākas,

0:03:42.775,0:03:46.010
jo uz tālāko ausi[br]tām traucē nonākt galva.

0:03:46.010,0:03:49.765
Šī informācija sasniedz [br]īpašas smadzeņu stumbra daļas,

0:03:49.765,0:03:54.124
kas analizē laika un intensitātes[br]atšķirības starp abām ausīm.

0:03:54.124,0:03:58.307
Analīzes rezultāti tiek nosūtīti[br]uz dzirdes centru smadzenēs.

0:03:59.027,0:04:01.733
Tagad smadzenēm ir visa [br]nepieciešamā informācija:

0:04:01.733,0:04:07.889
ziņas par to, kāda šī skaņa ir[br]un kur telpā tā atrodas.

0:04:08.599,0:04:10.814
Ne visiem ir normāla dzirde.

0:04:10.814,0:04:15.369
Dzirdes zudums ir trešā izplatītākā [br]hroniskā saslimšana pasaulē.

0:04:15.369,0:04:19.115
Skaļi trokšņi un dažas vielas[br]var bojāt matiņšūnas,

0:04:19.115,0:04:22.432
neļaujot skaņas signāliem [br]no ausīm nonākt smadzenēs.

0:04:23.332,0:04:27.671
Tāda slimība kā osteoskleroze[br]sastindzina sīkos auss kauliņus,

0:04:27.671,0:04:30.031
tāpēc tie vairs nekustās.

0:04:30.031,0:04:32.975
Savukārt tinīta gadījumā [br]smadzenes sāk rīkoties dīvaini,

0:04:32.975,0:04:35.802
liekot mums dzirdēt skaņu,[br]kuras nemaz nav.

0:04:36.842,0:04:38.208
Taču, ja dzirde strādā,

0:04:38.208,0:04:40.970
tā ir neticami eleganta sistēma.

0:04:40.970,0:04:44.723
Mūsu ausis slēpj precīzi iestatītu[br]bioloģiskas mašīnas piemēru,

0:04:44.723,0:04:51.547
kas apkārtējo svārstību kakofoniju pārvērš[br]par precīziem elektriskajiem impulsiem,

0:04:51.547,0:04:56.299
spējot atšķirt aplausu, ūdenskrānu, [br]nopūtu un lidoņu radītās skaņas.