(Mūzika) Londonas baņķieris jaunāko informāciju par akcijām nosūta saviem kolēģiem Honkongā ātrāk nekā sekundē. Ar vienu klikšķi pircējs Ņujorkā pasūta elektroniku, kas ražota Pekinā un ko pāris dienu laikā pāri okeānam piegādā ar kravas lidmašīnu vai kuģi. Mūsdienās preces un informācija izplatās pasaulē līdz šim nepiedzīvotā ātrumā un apjomā. Tomēr pati globālā apmaiņa ir vecāka, nekā domājam, sniedzoties 2000 gadus senā pagātnē 8000 km garā maršrutā, ko dēvē par Zīda ceļu. Zīda ceļš patiesībā nebija viens ceļš, bet gan vairāku ceļu tīkls, kuri gadsimtu laikā pakāpeniski izveidojās, soli pa solim savienojoties ar apdzīvotām vietām un viens ar otru. Pirmās zemkopju sabiedrības atradās izolētās vietās auglīgās upju ielejās, to ceļošanu kavēja apkārtnes ģeogrāfija un bailes no nezināmā. Bet, sabiedrībām attīstoties, tās atklāja, ka neauglīgos pierobežas tuksnešus un stepes apdzīvo nevis mītiski dēmoni, bet gan klejotāju ciltis zirgu mugurās. Skiti, kuri klejoja no Ungārijas līdz pat Mongolijai, bija nodibinājuši sakarus ar civilizācijām Grieķijā, Ēģiptē, Indijā un Ķīnā. Bieži vien šīs sastapšanās nebija gluži miermīlīgas. Taču pat sirojot un karojot, kā arī tirgojoties un aizsargājot ceļojošos tirgoņus apmaiņā pret nodevām, klejotāji aizsāka preču, ideju un tehnoloģiju izplatīšanu starp kultūrām, kuru starpā nebija tiešu kontaktu. Viens no vissvarīgākajiem šī augošā tīkla atzariem bija Persijas karaliskais ceļš, ko 5. gadsimtā p.m.ē. pabeidza Dārijs Pirmais. Stiepjoties teju 3200 km garumā no Tigras upes līdz Egejas jūrai, tā regulārie maiņas punkti ļāva precēm un ziņojumiem paveikt šo ceļu 10 reiz ātrāk, nekā ja to visu veiktu viens ceļotājs. Kad Aleksands Lielais bija iekarojis Persiju un nokļuvis Centrālāzijā, sagrābjot pilsētas, piemēram, Samarkandu, un nodibinot jaunas, piemēram, Tālo Aleksandriju, grieķu, ēģiptiešu, persiešu un indiešu kultūras un tirdzniecības tīkls izpletās tik tālu uz austrumiem kā vēl nekad agrāk, liekot pamatus tiltam starp Ķīnu un Rietumiem. Tas tika izveidots 2. gadsimtā p.m.ē., kad vēstnesis vārdā Čangs Čians, kuru nosūtīja veikt pārrunas ar klejotājiem Rietumos, atgriezās pie Hanu imperatora ar stāstiem par attīstītām civilizācijām, plaukstošu tirdzniecību un eksotiskām precēm aiz Rietumu robežām. Vēstnešus un tirgoņus sūtīja uz Persiju un Indiju ietirgot zīdu un nefrītu pret zirgiem un kokvilnu, un tiem līdzi deva armijas, lai gādātu par ceļojuma drošību. Austrumu un rietumu ceļi pamazām savienojās vienā integrētā sistēmā, kas caurvija Eirāziju, padarot tirgošanos un kultūras apmaiņu plašāku nekā jelkad agrāk. Ķīnas preces nonāca Romā, izraisot tik lielu zelta aizplūšanu, ka zīdu aizliedza, savukārt Ķīnā augstu vērtēja romiešu stikla traukus. Militārās ekspedīcijas Centrālāzijā nozīmēja arī sadursmes starp Ķīnas un Romas karavīriem. Iespējams, šādi stopa tehnoloģija nokļuva Rietumu pasaulē. Pieprasījums pēc eksotiskām ārzemju precēm un to nestā peļņa saglabāja Zīda ceļa sazarojumus neskartus, pat sabrūkot Romas impērijai un Ķīnas dinastijām iegūstot un zaudējot varu. Pat mongoļu karapulki, slaveni ar savu laupīšanu un zagšanu, drīzāk aktīvi sargāja tirdzniecības ceļus nekā tos grāva. Šie ceļi padarīja iespējamu ne tikai patēriņa preču, bet arī tradīciju, inovāciju, ideoloģiju un valodu pārvietošanos. Sākotnēji radies Indijā, budisms nokļuva Ķīnā un Japānā, kļūstot par turienes galveno reliģiju. Islāms no Arābijas pussalas izplatījās Dienvidāzijā, sajaucoties ar iezemiešu paražām un novedot pie jaunu ticību, piemēram, sikhisma, rašanās. Ķīnas šaujampulveris nokļuva Tuvajos Austrumos, kaldinot Osmaņu, Sefevīdu un Mogulu impēriju nākotni. Savā ziņā Zīda ceļa panākumi bija iemesls tā panīkumam, jo jaunas jūrniecības tehnoloģijas, piemēram, magnētiskais kompass, nokļuva Eiropā, padarot garos zemes ceļus liekus. Tikmēr mongoļu varas sabrukumam sekoja Ķīnas izstāšanās no starptautiskās tirdzniecības. Lai gan vecie maršruti un ceļu tīkli beidza pastāvēt, tie uz visiem laikiem bija mainījuši pasauli un atpakaļceļa vairs nebija. Eiropiešu centieni atrast jaunus jūras ceļus uz viņiem zināmajām Austrumāzijas bagātībām noveda pie Atklājumu laikmeta un Āfrikas un Amerikas kontinentu apgūšanas. Mūsdienās globālā savstarpējā saistība ietekmē mūsu dzīves kā nekad agrāk. Pircēji Kanādā iegādājas Bangladešā ražotus t-kreklus, skatītāji Japānā vēro britu televīzijas šovus, un tunisieši izmanto amerikāņu programmatūru, lai sāktu revolūciju. Globalizācijas ietekme uz kultūru un ekonomiku ir neapstrīdama. Bet, lai kādi būtu tās labumi un trūkumi, tā nebūt nav jauna parādība. Lai gan kalnus, tuksnešus un okeānus, kas mūs reiz šķīra, tagad pārvar ātrgaitas transportlīdzekļi, starpkontinentālie sakaru kabeļi un kosmosā raidīti signāli, nevis mēnešiem ilgi ceļojošas karavānas, nekas no tā visa nebūtu iespējams bez tām pirmajām kultūrām, kuru centieni radīja Zīda ceļu — vēstures pirmo vispasaules tīklu.