1 00:00:01,233 --> 00:00:02,772 „Paskaties uz mani!” 2 00:00:04,676 --> 00:00:09,101 Ar šiem vārdiem es kļuvu par skatienu treneri. 3 00:00:10,795 --> 00:00:13,844 Es esmu piecpadsmitgadīgā Ivana mamma. 4 00:00:14,519 --> 00:00:17,153 Ivanam ir autisms, viņš nerunā 5 00:00:18,056 --> 00:00:20,046 un sazinās caur iPad, 6 00:00:20,070 --> 00:00:23,759 kurā ir visa viņa pasaule ar vārdiem, kas pārvērsti attēlos. 7 00:00:25,884 --> 00:00:30,496 Ivana diagnozi uzzinājām, kad viņam bija divarpus gadi, 8 00:00:31,707 --> 00:00:36,016 un vēl šodien atmiņas par šo mirkli man ļoti sāp. 9 00:00:37,479 --> 00:00:40,299 Abi ar vīru jutāmies ļoti apjukuši. 10 00:00:41,489 --> 00:00:43,667 Nezinājām, ar ko sākt. 11 00:00:44,853 --> 00:00:47,350 Nebija interneta kā tagad, 12 00:00:47,374 --> 00:00:49,808 informāciju nevarēja iegūglēt. 13 00:00:50,705 --> 00:00:52,673 Tā nu šie pirmie soļi 14 00:00:53,595 --> 00:00:55,725 bija tīras intuīcijas vadīti. 15 00:00:57,849 --> 00:01:00,119 Ivans neveidoja acu kontaktu, 16 00:01:01,011 --> 00:01:03,216 bija zaudējis tos vārdus, ko zināja, 17 00:01:04,365 --> 00:01:06,385 nereaģēja uz savu vārdu, 18 00:01:06,409 --> 00:01:08,497 neatbildēja ne uz vienu jautājumu. 19 00:01:09,013 --> 00:01:11,441 It kā vārdi būtu vien trokšņi. 20 00:01:13,486 --> 00:01:15,872 Vienīgais veids, 21 00:01:15,902 --> 00:01:20,255 kā varēju saprast, kas ar viņu notiek, 22 00:01:20,279 --> 00:01:22,440 ko viņš jūt, 23 00:01:22,464 --> 00:01:24,502 bija, ieskatoties viņam acīs. 24 00:01:25,785 --> 00:01:28,275 Taču šis tilts bija sabrucis. 25 00:01:30,620 --> 00:01:33,082 Kā iemācīt Ivanam, kas ir dzīve? 26 00:01:35,519 --> 00:01:37,858 Kad darīju to, kas viņam patika, 27 00:01:37,882 --> 00:01:39,474 viņš uz mani skatījās, 28 00:01:39,498 --> 00:01:41,032 un mēs bijām vienoti. 29 00:01:41,869 --> 00:01:45,412 Tā nu es turpināju kopā ar viņu darīt šīs lietas, 30 00:01:45,436 --> 00:01:50,011 lai acu kontakta mums būtu arvien vairāk un vairāk. 31 00:01:51,255 --> 00:01:55,383 Mēs stundām ilgi spēlējām sunīšus 32 00:01:55,407 --> 00:01:58,433 ar viņa vecāko māsu Aleksiju, 33 00:01:58,457 --> 00:02:01,236 un brīdī, kad saucām: „Es tevi noķēru!” 34 00:02:02,186 --> 00:02:04,200 viņš meklēja mūsu skatienu, 35 00:02:04,918 --> 00:02:09,847 un tajos brīžos es jutu, ka viņš dzīvo. 36 00:02:13,062 --> 00:02:17,956 Mēs pavadījām arī rekordgaras stundas baseinā. 37 00:02:19,169 --> 00:02:22,689 Ivanam vienmēr ļoti paticis ūdens. 38 00:02:23,912 --> 00:02:26,609 Atceros, kad viņam bija divarpus gadi, 39 00:02:27,753 --> 00:02:31,061 kādā ļoti lietainā ziemas dienā, 40 00:02:31,085 --> 00:02:33,585 es vedu viņu uz baseinu, 41 00:02:33,609 --> 00:02:36,749 jo pat tādās dienās viņš negribēja baseina apmeklējumu izlaist. 42 00:02:37,813 --> 00:02:39,984 Bijām uz šosejas, 43 00:02:40,008 --> 00:02:41,677 un es aizbraucu nepareizi. 44 00:02:42,366 --> 00:02:44,909 Viņš sāk raudāt, nebija nomierināms, 45 00:02:44,923 --> 00:02:48,503 raudas nerimās, līdz biju atpakaļ uz pareizā ceļa, 46 00:02:48,532 --> 00:02:50,014 tikai tad viņš nomierinājās. 47 00:02:51,478 --> 00:02:53,106 Kā gan iespējams, 48 00:02:53,130 --> 00:02:57,822 ka divarpus gadu vecumā viņš nereaģēja pat uz savu vārdu, 49 00:02:57,846 --> 00:03:01,988 taču šajā lietū un miglā, kurā es neko nevarēju saskatīt, 50 00:03:02,012 --> 00:03:06,321 spēja precīzi atpazīt ceļu? 51 00:03:09,041 --> 00:03:12,481 Tad sapratu, ka Ivanam ir izcila redzes atmiņa 52 00:03:13,517 --> 00:03:16,917 un ka tā man kļūs par ieejas durvīm. 53 00:03:17,802 --> 00:03:20,179 Tā es sāku visu fotogrāfēt 54 00:03:20,867 --> 00:03:22,942 un mācīt viņam par dzīvi šādi, 55 00:03:22,966 --> 00:03:26,556 parādot to bildi pa bildei. 56 00:03:27,788 --> 00:03:32,481 Un tas joprojām ir veids, kā Ivans mums stāsta, 57 00:03:32,505 --> 00:03:36,359 ko vēlas, kas viņam vajadzīgs 58 00:03:36,383 --> 00:03:38,773 un arī ko viņš jūt. 59 00:03:41,998 --> 00:03:44,968 Taču tas nebija tikai Ivana skatiens. 60 00:03:46,931 --> 00:03:48,991 Tie bija arī visu pārējo skatieni. 61 00:03:50,759 --> 00:03:52,461 Kā panākt, 62 00:03:52,485 --> 00:03:54,700 ka cilvēki ierauga ne tikai viņa autismu, 63 00:03:54,724 --> 00:03:56,454 bet arī viņu pašu 64 00:03:57,326 --> 00:03:59,346 un visu to, ko viņš var dot? 65 00:04:00,331 --> 00:04:02,451 Visu to, ko viņš spēj izdarīt? 66 00:04:03,393 --> 00:04:06,087 To, kas viņam patīk un kas ne, 67 00:04:06,111 --> 00:04:07,951 gluži kā ikvienam no mums? 68 00:04:09,333 --> 00:04:12,763 Taču, lai tas notiktu, arī man bija kaut kas jāizdara. 69 00:04:13,792 --> 00:04:16,842 Man bija jārod sevī spēks viņu atlaist, 70 00:04:16,871 --> 00:04:19,231 un tas man nācās ārkārtīgi grūti. 71 00:04:21,291 --> 00:04:23,741 Ivanam bija 11 gadu, 72 00:04:23,765 --> 00:04:27,794 un viņa terapeitiskās nodarbības notika netālu no mājas, blakus kvartālā. 73 00:04:28,818 --> 00:04:34,204 Kādu vakaru, viņu gaidot, es iegāju augļu un dārzeņu veikalā, 74 00:04:34,224 --> 00:04:37,548 tipiskā kvartāla veikaliņā, kurā var atrast mazliet no visa. 75 00:04:38,421 --> 00:04:43,785 Iepērkoties sāku runāt ar Hosē, veikala īpašnieku. 76 00:04:44,944 --> 00:04:48,382 Pastāstīju viņam par Ivanam, viņa autismu 77 00:04:49,411 --> 00:04:53,730 un to, ka vēlos, lai viņš iemācītos iet pa ielu viens pats, 78 00:04:53,754 --> 00:04:56,174 bez neviena, kas viņu vestu pie rokas. 79 00:04:56,821 --> 00:04:58,539 Un es saņēmos Hosē pajautāt, 80 00:04:58,563 --> 00:05:01,430 vai ceturtdienās, divos pēcpusdienā, 81 00:05:01,450 --> 00:05:04,855 Ivans varētu nākt un palīdzēt viņam sakārtot ūdens plauktus, 82 00:05:04,879 --> 00:05:06,838 jo viņam ļoti patīk kārtot, 83 00:05:07,646 --> 00:05:11,491 un par atlīdzību viņš varētu nopirkt šokolādes cepumus, 84 00:05:11,515 --> 00:05:13,471 savus vismīļākos cepumus. 85 00:05:15,759 --> 00:05:17,762 Hosē tūlīt pat atbildēja, ka jā. 86 00:05:18,824 --> 00:05:22,082 Un tā tas gāja veselu gadu – 87 00:05:22,106 --> 00:05:24,500 Ivans devās uz Hosē veikaliņu, 88 00:05:25,337 --> 00:05:27,775 palīdzēja viņam sakārtot plauktos ūdens pudeles, 89 00:05:27,799 --> 00:05:31,337 etiķetes perfekti pagrieztas 90 00:05:31,361 --> 00:05:33,679 ar milimetra precizitāti uz vienu pusi. 91 00:05:34,068 --> 00:05:35,910 Un mājās Ivans devās laimīgs, 92 00:05:35,934 --> 00:05:38,044 ar saviem šokolādes cepumiem. 93 00:05:44,079 --> 00:05:46,665 Hosē nav autisma eksperts. 94 00:05:49,316 --> 00:05:52,262 Nebūt nav jābūt ekspertam, 95 00:05:53,252 --> 00:05:57,282 ne arī jāveic kādi varoņdarbi, lai iekļautu otru cilvēku. 96 00:06:00,109 --> 00:06:02,105 Mums vienkārši jābūt... 97 00:06:02,129 --> 00:06:04,219 (Aplausi) 98 00:06:13,638 --> 00:06:15,557 Tieši tā, nekādu varoņdarbu. 99 00:06:16,989 --> 00:06:19,465 Mums vienkārši jābūt blakus. 100 00:06:21,976 --> 00:06:24,516 Un, ja mūs kaut kas biedē 101 00:06:24,547 --> 00:06:27,797 vai kaut ko nesaprotam, ir jājautā; 102 00:06:29,154 --> 00:06:31,074 jābūt zinātkāriem, 103 00:06:32,382 --> 00:06:35,542 bet nekad ne vienaldzīgiem. 104 00:06:38,230 --> 00:06:41,856 Uzdrošināsimies ieskatīties viens otram acīs, 105 00:06:44,382 --> 00:06:46,474 jo ar savu skatienu 106 00:06:46,498 --> 00:06:49,650 varam kādam citam atvērt veselu pasauli. 107 00:06:51,067 --> 00:06:54,727 (Aplausi)