WEBVTT

00:00:00.849 --> 00:00:03.000
Vispirms video.

00:00:09.397 --> 00:00:12.199
(Video) Jā, tas ir olu kultenis.

00:00:14.151 --> 00:00:15.484
Taču cerams, ka, to vērojot,

00:00:15.508 --> 00:00:19.619
jūs sajutīsities
pavisam nedaudz neomulīgi.

00:00:21.389 --> 00:00:24.727
Jo varbūt ieraudzījāt,

00:00:24.751 --> 00:00:26.976
ka ola īstenībā atkuļas.

00:00:27.000 --> 00:00:29.699
Nu redzēsit, ka olas baltums
un dzeltenums ir atdalījies.

00:00:29.723 --> 00:00:32.746
Nu tie ielīs atpakaļ čaumalā.

00:00:32.770 --> 00:00:35.238
Mēs sirds dziļumos zinām,

00:00:35.262 --> 00:00:38.277
ka tā Visumā nenotiek.

00:00:39.436 --> 00:00:42.541
Olu kultenis ir putra, garšīga putra, 
tomēr tik un tā putra.

00:00:42.565 --> 00:00:44.976
Ola ir skaista un sarežģīta lieta,

00:00:45.000 --> 00:00:47.239
kas var radīt vēl sarežģītākas lietas,

00:00:47.263 --> 00:00:48.580
piemēram, cāļus.

00:00:49.072 --> 00:00:50.976
Mēs sirds dziļumos zinām,

00:00:51.000 --> 00:00:54.764
ka Visums nenonāk
no putras līdz sarežģītumam.

00:00:55.190 --> 00:00:57.585
Šis instinkts faktiski

00:00:57.609 --> 00:01:00.481
atspoguļojas vienā
no fizikas pamatlikumiem,

00:01:00.505 --> 00:01:03.330
otrajā termodinamikas
jeb entropijas likumā.

00:01:03.902 --> 00:01:05.661
Šis likums būtībā pasaka to,

00:01:05.685 --> 00:01:08.812
ka Visumam ir vispārēja tieksme

00:01:08.836 --> 00:01:12.439
virzīties no kārtības un strukturētības

00:01:12.463 --> 00:01:15.127
uz kārtības un strukturētības trūkumu,

00:01:15.151 --> 00:01:16.615
faktiski – uz putru.

00:01:16.639 --> 00:01:19.862
Tādēļ arī šis video šķiet nedaudz savāds.

NOTE Paragraph

00:01:20.425 --> 00:01:23.154
Tomēr paskatieties mums apkārt!

00:01:24.194 --> 00:01:27.670
Sev apkārt mēs redzam
satriecošu sarežģītumu.

00:01:28.289 --> 00:01:31.578
Ēriks Beinhokers lēš, ka Ņujorkā vien

00:01:31.602 --> 00:01:35.486
pērk un pārdod ap 10 miljardiem dažādu 
noliktavas vienību vai patēriņa produktu.

00:01:35.672 --> 00:01:39.640
Tas ir simtiem reižu vairāk
nekā sugu skaits uz Zemes.

00:01:40.000 --> 00:01:43.976
Un ar tām tirgojas suga,
kurā ir gandrīz septiņi miljardi īpatņu,

00:01:44.000 --> 00:01:47.385
ko tirdzniecība, ceļošana un internets

00:01:47.409 --> 00:01:51.098
sasaista neaptverami sarežģītā
vispasaules sistēmā.

NOTE Paragraph

00:01:52.566 --> 00:01:54.042
Te nu ir lielā mīkla:

00:01:54.931 --> 00:01:59.578
kā Visumā, kurā valda
otrais termodinamikas likums,

00:01:59.602 --> 00:02:01.406
var rasties

00:02:01.430 --> 00:02:03.976
šāds manis tikko aprakstīts sarežģītums,

00:02:04.000 --> 00:02:07.788
tāds sarežģītums, kādu pārstāvam es, jūs

00:02:07.812 --> 00:02:09.501
un šī sanāksmju zāle?

00:02:10.859 --> 00:02:12.812
Tā vien šķiet, ka atbilde ir,

00:02:12.836 --> 00:02:15.976
ka Visums var radīt sarežģītumu,

00:02:16.000 --> 00:02:17.555
taču ar lielām grūtībām.

00:02:18.610 --> 00:02:19.707
Daļā Visuma

00:02:19.731 --> 00:02:22.048
parādās kas tāds,
ko mans kolēģis Freds Spīrs

00:02:22.072 --> 00:02:24.214
dēvē par „Zeltmatītes apstākļiem” –

00:02:24.238 --> 00:02:26.289
ne par karstu, ne par aukstu,

00:02:26.313 --> 00:02:28.976
tieši tā, kā vajag, 
lai rastos sarežģītums.

00:02:29.000 --> 00:02:31.267
Un parādās mazliet sarežģītākas lietas.

00:02:31.291 --> 00:02:33.530
Un tur, kur mums ir
mazliet sarežģītākas lietas,

00:02:33.554 --> 00:02:35.926
mēs varam iegūt
vēl mazliet sarežģītākas lietas.

00:02:35.950 --> 00:02:39.976
Šādi, posmu pa posmam,
veidojas sarežgītums.

00:02:40.875 --> 00:02:43.153
Katrs no posmiem ir brīnumains,

00:02:43.177 --> 00:02:46.750
jo tas rada iespaidu,
ka kaut kas pilnīgi jauns

00:02:46.774 --> 00:02:49.577
Visumā šķietami rodas no nekurienes.

00:02:49.601 --> 00:02:52.832
Lielajā vēsturē mēs šos brīžus
saucam par sliekšņa brīžiem.

00:02:53.871 --> 00:02:56.976
Pēc katra sliekšņa
turpmāka virzība kļūst sarežģītāka.

00:02:57.000 --> 00:03:00.242
Sarežģītās lietas kļūst trauslākas,

00:03:00.266 --> 00:03:01.976
ievainojamākas;

00:03:02.000 --> 00:03:05.531
Zeltmatītes nosacījumi kļūst stingrāki,

00:03:05.555 --> 00:03:08.542
un radīt sarežģītumu ir grūtāk.

NOTE Paragraph

00:03:09.468 --> 00:03:12.772
Mums, kā ārkārtīgi sarežģītām radībām,

00:03:12.796 --> 00:03:14.976
izmisīgi jāzina stāsts par to,

00:03:15.000 --> 00:03:19.658
kā Visums par spīti šim otrajam
likumam rada sarežģītumu

00:03:19.682 --> 00:03:24.714
un kādēļ sarežģītība nozīmē
ievainojamību un trauslumu.

00:03:25.485 --> 00:03:28.405
To mēs skaidrojam lielajā vēsturē.

00:03:28.429 --> 00:03:30.326
Taču, lai to paveiktu, jādara kas tāds,

00:03:30.336 --> 00:03:32.865
kas pirmajā mirklī 
šķiet pilnīgi neiespējami.

00:03:32.889 --> 00:03:36.069
Ir jāizveido pilnīgs 
Visuma vēstures pārskats.

00:03:37.488 --> 00:03:38.978
Tad nu ķersimies klāt!

NOTE Paragraph

00:03:39.000 --> 00:03:40.909
(Smiekli)

NOTE Paragraph

00:03:40.933 --> 00:03:44.379
Sāksim, atvelkot hronoloģiju

00:03:44.403 --> 00:03:47.299
13,7 miljardus gadu atpakaļ,

00:03:47.323 --> 00:03:50.000
laika pirmsākumos.

NOTE Paragraph

00:03:57.321 --> 00:03:58.975
Mums apkārt nav nekā.

00:03:59.726 --> 00:04:02.432
Nav pat ne telpas vai laika.

00:04:03.214 --> 00:04:06.912
Iedomājieties tumšāko un tukšāko,
ko vien spējat,

00:04:06.936 --> 00:04:10.253
un kāpiniet to miljardiem reižu,
tur nu mēs esam.

00:04:10.732 --> 00:04:13.072
Tad pēkšņi –

00:04:13.096 --> 00:04:14.104
bum!

00:04:14.128 --> 00:04:16.335
Parādās Visums, vesels Visums.

00:04:16.359 --> 00:04:18.215
Esam šķērsojuši mūsu pirmo slieksni.

00:04:18.239 --> 00:04:20.612
Visums ir sīciņš; tas ir mazāks par atomu.

00:04:20.636 --> 00:04:21.976
Tas ir neiedomājami karsts.

00:04:22.000 --> 00:04:24.525
Tajā ir viss, kas ir mūsdienu Visumā,

00:04:24.549 --> 00:04:26.343
kā varat iedomāties, tas jūk un brūk.

00:04:26.367 --> 00:04:28.976
Tas paplašinās neticamā ātrumā.

00:04:29.000 --> 00:04:30.913
Sākumā viss ir izplūdis,

00:04:30.937 --> 00:04:34.047
taču ļoti ātri šajā izplūdumā 
sāk parādīties skaidras lietas.

00:04:34.483 --> 00:04:35.976
Pirmajā sekundē

00:04:36.000 --> 00:04:38.976
enerģijas sadalās atsevišķos spēkos,

00:04:39.000 --> 00:04:42.082
tostarp elektromagnētismā un gravitācijā.

00:04:42.106 --> 00:04:44.534
Enerģija paveic vēl ko visai brīnumainu:

00:04:44.558 --> 00:04:47.790
tā sastingst, veidojot matēriju –

00:04:47.814 --> 00:04:50.144
kvarkus, kas radīs protonus,

00:04:50.168 --> 00:04:52.306
un leptonus, pie kuriem
pieder arī elektroni.

00:04:52.330 --> 00:04:54.433
Tas viss notiek pirmajā sekundē.

NOTE Paragraph

00:04:54.457 --> 00:04:58.686
Nu pārlēksim 380 000 gadus uz priekšu.

00:04:59.000 --> 00:05:02.647
Tas ir divtik, cik cilvēki 
ir dzīvojuši uz šīs planētas.

00:05:02.671 --> 00:05:07.411
Tagad parādās vienkāršie
ūdeņraža un hēlija atomi.

00:05:08.617 --> 00:05:10.220
Nu es vēlos uz brīdi apstāties,

00:05:10.244 --> 00:05:12.976
380 000 gadu pēc Visuma izcelšanās,

00:05:13.000 --> 00:05:16.976
jo par Visumu šajā posmā
mēs īstenībā zinām diezgan daudz.

00:05:17.513 --> 00:05:20.434
Pirmām kārtām, mēs zinām, 
ka tas bija ārkārtīgi vienkāršs.

00:05:20.458 --> 00:05:24.257
To veidoja milzīgi ūdeņraža
un hēlija atomu mākoņi,

00:05:24.281 --> 00:05:26.209
un tiem nebija nekādas uzbūves.

00:05:26.233 --> 00:05:28.600
Tie bija tādā kā kosmiska putra.

00:05:29.392 --> 00:05:31.062
Tomēr tā nebija pilnīga tiesa.

00:05:31.472 --> 00:05:32.976
Nesenie pētījumi

00:05:33.000 --> 00:05:35.861
ar tādiem pavadoņiem kā pavadonis <i>WMAP</i>

00:05:35.885 --> 00:05:40.232
ir atklājuši, ka patiesībā
vidē bija sīciņas atšķirības.

00:05:40.259 --> 00:05:41.976
Kā redzams,

00:05:42.000 --> 00:05:46.306
zilie apgabali
bija grāda tūkstošdaļu vēsāki

00:05:46.330 --> 00:05:47.722
nekā sarkanie apgabali.

00:05:47.746 --> 00:05:49.119
Tās ir niecīgas atšķirības,

00:05:49.143 --> 00:05:51.413
tomēr ar to bija gana, lai Visums nonāktu

00:05:51.437 --> 00:05:53.412
nākamajā sarežģītības veidošanās posmā.

NOTE Paragraph

00:05:53.436 --> 00:05:54.628
Lūk, kā tas notiek.

00:05:55.635 --> 00:05:59.883
Gravitācija ir spēcīgāka tur,
kur matērijas ir vairāk.

00:06:00.557 --> 00:06:02.875
Tā ka nedaudz blīvākajos apgabalos

00:06:02.899 --> 00:06:06.816
gravitācija sāk saspiest ūdeņraža
un hēlija atomu mākoņus.

00:06:06.840 --> 00:06:10.390
Mēs varam iedomāties agrīno Visumu
sadalāmies miljardos mākoņu.

00:06:10.414 --> 00:06:12.216
Katrs mākonis ir saspiests,

00:06:12.240 --> 00:06:15.256
pieaugot blīvumam, 
pastiprinās arī gravitācija,

00:06:15.280 --> 00:06:18.374
katra mākoņa centrā 
sāk palielināties temperatūra,

00:06:18.398 --> 00:06:19.687
un tad katra mākoņa centrā

00:06:19.711 --> 00:06:22.549
temperatūra pārsniedz
sliekšņa temperatūru –

00:06:22.573 --> 00:06:24.139
10 miljonu grādu –

00:06:24.163 --> 00:06:26.568
protoni sāk saplūst,

00:06:26.592 --> 00:06:28.976
izdalās milzīgs enerģijas daudzums,

00:06:29.000 --> 00:06:30.433
un –

00:06:30.457 --> 00:06:31.473
bum!

00:06:31.497 --> 00:06:33.012
Mums ir pirmās zvaigznes.

00:06:33.678 --> 00:06:37.536
Pēc apmēram 200 miljardiem gadu 
kopš Lielā sprādziena,

00:06:37.560 --> 00:06:40.967
Visumā sāk parādīties zvaigznes,

00:06:40.991 --> 00:06:42.062
miljardiem zvaigžņu.

00:06:42.499 --> 00:06:45.355
Nu Visums ir ievērojami interesantāks

00:06:45.379 --> 00:06:46.474
un sarežģītāks.

NOTE Paragraph

00:06:47.928 --> 00:06:51.044
Zvaigznes radīs Zeltmatītes apstākļus

00:06:51.068 --> 00:06:52.967
divu jaunu sliekšņu šķērsošanai.

00:06:53.371 --> 00:06:55.950
Ejot bojā ļoti lielām zvaigznēm,

00:06:55.974 --> 00:06:58.295
tās rada tik augstas temperatūras,

00:06:58.319 --> 00:07:01.952
ka protoni sāk saplūst
dažnedažādās eksotiskās kombinācijās,

00:07:01.976 --> 00:07:04.806
veidojot visus
periodiskās tabulas elementus.

00:07:04.830 --> 00:07:07.126
Ja jūs, tāpat kā es,
valkājat zelta gredzenu,

00:07:07.150 --> 00:07:09.976
tas tika izkalts
pārnovas sprādziena laikā.

00:07:10.618 --> 00:07:13.817
Tātad nu Visums ir ķīmiski sarežģītāks.

00:07:13.841 --> 00:07:16.206
Un ķīmiski sarežģītākā Visumā

00:07:16.230 --> 00:07:18.674
ir iespējams veidot vairāk lietu.

00:07:18.698 --> 00:07:22.190
Notiek tas, ka apkārt jaunajām saulēm,

00:07:22.214 --> 00:07:23.976
jaunajām zvaigznēm

00:07:24.000 --> 00:07:26.191
šie elementi savienojas, 
tie virpuļo pa gaisu,

00:07:26.215 --> 00:07:28.995
zvaigznes enerģija tos sakuļ,

00:07:29.019 --> 00:07:33.744
tie veido daļiņas,
sniegpārslas, puteklīšus,

00:07:33.768 --> 00:07:35.964
akmeņus, asteroīdus,

00:07:35.988 --> 00:07:38.583
un ar laiku tie veido
arī planētas un mēnešus.

00:07:38.607 --> 00:07:44.267
Tā arī pirms četrarpus mijardiem gadu
veidojās mūsu saules sistēma.

00:07:45.193 --> 00:07:50.566
Akmeņainas planētas kā mūsu Zeme
ir ievērojami sarežģītākas nekā zvaigznes,

00:07:50.590 --> 00:07:53.352
jo to sastāvā ir daudz lielāka 
materiālu daudzveidība.

00:07:53.376 --> 00:07:56.157
Tā nu mēs esam šķērsojuši 
ceturto sarežģītības slieksni.

NOTE Paragraph

00:07:57.671 --> 00:08:00.298
Nu virzība kļūst sarežģītāka.

00:08:01.151 --> 00:08:05.429
Nākamais posms ievieš objektus,
kas ir ievērojami trauslāki,

00:08:05.453 --> 00:08:07.365
ievērojami ievainojamāki,

00:08:07.389 --> 00:08:09.976
taču tie arī ir daudz radošāki

00:08:10.000 --> 00:08:12.976
un daudz spējīgāki
veidot tālāku sarežģītību.

00:08:13.346 --> 00:08:16.770
Es, protams, runāju
par dzīvajiem organismiem.

00:08:17.474 --> 00:08:19.617
Dzīvos organismus veido ķīmija.

00:08:19.641 --> 00:08:22.024
Mēs esam milzīgi ķīmisku vielu maisi.

00:08:22.855 --> 00:08:25.976
Ķīmijā dominē elektromagnētiskais spēks.

00:08:26.000 --> 00:08:28.239
Tas darbojas mazākā mērogā
nekā gravitācija,

00:08:28.263 --> 00:08:32.178
kas izskaidro, kādēļ es un jūs esam mazāki
par zvaigznēm vai planētām.

00:08:32.773 --> 00:08:35.067
Kādi ir ideālie apstākļi ķīmijai?

00:08:35.614 --> 00:08:37.384
Kādi ir Zeltmatītes nosacījumi?

00:08:37.408 --> 00:08:39.765
Pirmkārt, mums vajag enerģiju,

00:08:39.789 --> 00:08:40.976
bet ne par daudz.

00:08:41.405 --> 00:08:43.660
Zvaigznes centrā ir tik daudz enerģijas,

00:08:43.684 --> 00:08:46.826
ka jebkuri atomi, kas savienojas,
atkal tiks atrauti viens no otra.

00:08:46.850 --> 00:08:47.976
Bet ne par maz.

00:08:48.382 --> 00:08:49.613
Starpgalaktiskajā telpā

00:08:49.637 --> 00:08:52.520
ir tik maz enerģijas, ka atomi
vienkārši nespēj savienoties.

00:08:53.118 --> 00:08:54.976
Tā ka vajag tieši pareizo daudzumu,

00:08:55.000 --> 00:08:57.000
un planētas, kā izrādās, lieliski der,

00:08:57.024 --> 00:08:59.531
jo tās ir tuvu zvaigznēm,
taču ne par tuvu.

NOTE Paragraph

00:09:00.134 --> 00:09:03.729
Vajag arī lielu ķīmisko
elementu daudzveidību

00:09:03.753 --> 00:09:06.761
un kādu šķidrumu, piemēram, ūdeni.

00:09:06.785 --> 00:09:07.832
Kādēļ?

00:09:07.856 --> 00:09:11.728
Gāzēs atomi viens otram
garām kustās tik ātri,

00:09:11.752 --> 00:09:13.205
ka tie nespēj saķerties.

00:09:13.690 --> 00:09:15.412
Cietvielās,

00:09:15.436 --> 00:09:17.976
atomi ir salipuši kopā,
tie nespēj pakustēties.

00:09:18.000 --> 00:09:19.718
Šķidrumos

00:09:19.742 --> 00:09:22.780
tie var plunčāties un rīvēties,

00:09:22.804 --> 00:09:25.106
un savienoties, veidojot molekulas.

00:09:25.780 --> 00:09:28.135
Kur mēs varam atrast 
šādus Zeltmatītes apstākļus?

00:09:28.674 --> 00:09:30.666
Planētas der,

00:09:30.690 --> 00:09:33.976
un mūsu agrīnā Zeme bija teju ideāla.

00:09:34.777 --> 00:09:36.825
Tā bija tieši pareizajā
attālumā no zvaigznes,

00:09:36.849 --> 00:09:38.976
lai uz tās varētu būt
milzīgi šķidra ūdens okeāni.

00:09:39.000 --> 00:09:40.976
Dziļi šo okeānu dzelmē,

00:09:41.000 --> 00:09:42.976
Zemes garozas plaisās,

00:09:43.000 --> 00:09:45.976
no Zemes iekšpuses cauri plūst siltums,

00:09:46.000 --> 00:09:48.127
un mums ir liela elementu daudzveidība.

00:09:48.151 --> 00:09:50.697
Tā nu šajos okeānu dzelmes ventiļos

00:09:50.721 --> 00:09:52.976
sākās fantastiska ķīmija,

00:09:53.000 --> 00:09:56.000
un atomi savienojās 
dažnedažādās eksotiskās kombinācijās.

NOTE Paragraph

00:09:57.000 --> 00:10:01.365
Tomēr dzīvība, protams,
ir kas vairāk nekā tikai eksotiska ķīmija.

00:10:01.794 --> 00:10:05.551
Kā lai stabilizē šīs milzīgās molekulas,

00:10:05.575 --> 00:10:06.932
kas šķiet dzīvotspējīgas?

00:10:07.690 --> 00:10:12.046
Šajā brīdī dzīvība ievieš
pavisam jaunu knifu.

00:10:12.960 --> 00:10:15.495
Jūs nestabilizējat indivīdu;

00:10:15.519 --> 00:10:17.622
jūs stabilizējat veidni,

00:10:17.646 --> 00:10:19.751
to, kas pārnēsā informāciju,

00:10:19.775 --> 00:10:21.992
un ļaujat šai veidnei sevi kopēt.

00:10:22.016 --> 00:10:25.167
Šī skaistā molekula, protams, ir DNS,

00:10:25.191 --> 00:10:27.517
kas glabā visu šo informāciju.

00:10:27.541 --> 00:10:30.356
Jūs esat pazīstami
ar DNS divkāršo spirāli.

00:10:30.380 --> 00:10:32.896
Katrs pārvads glabā informāciju.

00:10:32.920 --> 00:10:37.493
DNS glabā informāciju par to,
kā veidot dzīvos organismus,

00:10:38.055 --> 00:10:39.979
DNS kopē arī pati sevi.

00:10:40.003 --> 00:10:41.209
Tā nu tā sevi sakopē

00:10:41.233 --> 00:10:43.915
un izkaisa šīs veidnes pa visu okeānu.

00:10:43.939 --> 00:10:45.733
Informācija izplatās.

00:10:45.757 --> 00:10:48.875
Ievērojiet, ka informācija
ir kļuvusi par mūsu stāsta daļu!

00:10:48.877 --> 00:10:52.522
Tomēr DNS patiesais skaistums
ir tās nepilnībās.

00:10:52.546 --> 00:10:56.474
Tam sevi kopējot,
katrā miljardajā pārvadā

00:10:56.498 --> 00:10:58.243
gadās pa kādai kļūdai.

00:10:58.267 --> 00:11:02.976
Tas nozīmē, ka DNS faktiski mācās.

00:11:03.000 --> 00:11:06.320
Tā uzkrāj jaunus veidus, 
kā veidot dzīvos organismus,

00:11:06.344 --> 00:11:07.964
jo dažas no šīm kļūdām darbojas.

00:11:07.988 --> 00:11:09.186
Tā nu DNS mācās

00:11:09.210 --> 00:11:12.444
un veido lielāku daudzveidību
un lielāku sarežģītumu.

00:11:12.468 --> 00:11:15.650
Mēs to redzam notiekam 
pēdējos četrus miljardus gadu.

NOTE Paragraph

00:11:15.674 --> 00:11:17.849
Lielāko daļu laika uz Zemes

00:11:17.873 --> 00:11:20.290
dzīvie organismi
ir bijuši salīdzinoši vienkārši –

00:11:20.294 --> 00:11:21.522
vienšūņi.

00:11:21.546 --> 00:11:24.976
Tomēr tiem bija liela daudzveidība,
un iekšienē – liela sarežģītība.

00:11:25.411 --> 00:11:28.315
Tad pirms apmēram
600 līdz 800 miljoniem gadu

00:11:28.339 --> 00:11:30.430
sāka parādīties daudzšūņu organismi.

00:11:30.454 --> 00:11:32.955
Rodas sēnes, rodas zivis,

00:11:32.979 --> 00:11:34.494
rodas augi,

00:11:34.518 --> 00:11:37.229
rodas abinieki, rodas rāpuļi,

00:11:37.253 --> 00:11:39.683
un tad, protams, rodas arī dinozauri.

00:11:40.739 --> 00:11:43.248
Laiku pa laikam ir katastrofas.

00:11:44.326 --> 00:11:46.715
Pirms sešdesmit pieciem miljardiem gadu

00:11:46.739 --> 00:11:50.513
uz Zemes, netālu no Jukatanas pussalas,
piezemējās asteroīds,

00:11:50.541 --> 00:11:53.509
radot kodolkaram līdzvērtīgus apstākļus,

00:11:53.533 --> 00:11:55.902
un dinozauri tika noslaucīti
no Zemes virsas.

00:11:55.906 --> 00:11:58.976
Drausmīgas ziņas dinozauriem,

00:11:59.000 --> 00:12:02.755
taču lieliskas ziņas
mūsu zīdītāju priekštečiem,

00:12:02.779 --> 00:12:03.976
kas zēla

00:12:04.000 --> 00:12:07.657
dinozauru atstātajās vietās.

00:12:07.681 --> 00:12:12.736
Mēs, cilvēki, esam daļa
šī radoši evolucionārā pulsa,

00:12:12.760 --> 00:12:15.096
kas aizsākās pirms 65 miljoniem gadu

00:12:15.120 --> 00:12:17.000
ar asteroīda piezemēšanos.

NOTE Paragraph

00:12:18.536 --> 00:12:21.250
Cilvēki parādījās
pirms aptuveni 200 000 gadu.

00:12:21.274 --> 00:12:25.622
Es uzskatu, ka mūs var uzskatīt
par slieksni šajā lielajā stāstā.

00:12:25.646 --> 00:12:27.113
Ļaujiet paskaidrot, kādēļ!

00:12:27.440 --> 00:12:30.471
Mēs jau redzējām, ka DNS savā ziņā mācās,

00:12:30.495 --> 00:12:32.282
tā uzkrāj informāciju.

00:12:32.306 --> 00:12:33.976
Tomēr ļoti, ļoti lēni.

00:12:34.868 --> 00:12:38.340
DNS uzkrāj informāciju
nejaušu kļūdu rezultātā,

00:12:38.364 --> 00:12:40.500
no kurām dažas nostrādā.

00:12:41.230 --> 00:12:43.944
Taču īstenībā DNS jau bija radījusi
ātrāku apguves veidu:

00:12:43.944 --> 00:12:46.666
tā bija radījusi organismus
ar smadzenēm,

00:12:46.690 --> 00:12:49.909
un šie organismi spēj mācīties reāllaikā.

00:12:49.933 --> 00:12:52.259
Tie uzkrāj informāciju, tie mācās.

00:12:52.283 --> 00:12:55.108
Skumjākais gan ir, ka, tiem nomirstot,

00:12:55.132 --> 00:12:57.210
līdz ar viņiem iet bojā arī informācija.

00:12:57.219 --> 00:13:01.206
Cilvēkus atšķirīgus padara cilvēku valoda.

00:13:01.230 --> 00:13:03.993
Mēs esam svētīti ar valodu,
saziņas sistēmu,

00:13:04.017 --> 00:13:06.638
kas ir tik varena un precīza,

00:13:06.662 --> 00:13:09.820
ka mēs varam dalīties apgūtajā
ar tik lielu precizitāti,

00:13:09.844 --> 00:13:12.733
ka mēs varam veidot mūsu kopējo atmiņu.

00:13:12.757 --> 00:13:13.976
Tas nozīmē,

00:13:14.000 --> 00:13:17.779
ka mēs varam pārdzīvot tos īpatņus, 
kas apguva šo informāciju,

00:13:17.803 --> 00:13:20.976
un varam nodot informāciju
no paaudzes paaudzei.

00:13:21.000 --> 00:13:25.056
Tādēļ mēs kā suga
esam tik radoši un vareni,

00:13:25.080 --> 00:13:27.136
tādēļ mums ir vēsture.

00:13:27.755 --> 00:13:31.056
Mēs, šķiet, esam vienīgā suga 
četru miljardu gadu laikā,

00:13:31.080 --> 00:13:32.322
kurai ir šī dāvana.

NOTE Paragraph

00:13:32.797 --> 00:13:36.362
Es saucu šo spēju par kopīgo mācīšanos.

00:13:36.735 --> 00:13:38.124
Tas mūsu padara citādus.

00:13:38.426 --> 00:13:41.976
Mēs to varam redzēt darbojamies
cilvēces vēstures agrīnākajos posmos.

00:13:42.689 --> 00:13:45.976
Mēs kā suga attīstījāmies
Āfrikas savannu zemēs,

00:13:46.000 --> 00:13:49.460
taču tad cilvēki migrēja uz jaunām vidēm,

00:13:49.484 --> 00:13:51.634
uz tuksnešiem, uz džungļiem,

00:13:51.658 --> 00:13:54.094
uz Sibīrijas ledus laikmeta tundru,

00:13:54.118 --> 00:13:55.563
smagu, smagu vidi,

00:13:55.587 --> 00:13:57.920
uz Amerikām, Austrālāziju.

00:13:57.944 --> 00:13:59.981
Katra migrēšana ietvēra sevī mācīšanos,

00:14:00.005 --> 00:14:02.488
jaunu apkārtnes
izmantošanas veidu apgūšanu,

00:14:02.512 --> 00:14:04.686
jaunus veidus,
kā apieties ar apkārtējo vidi.

NOTE Paragraph

00:14:04.710 --> 00:14:06.526
Tad pirms 10 000 gadu,

00:14:06.550 --> 00:14:09.545
izmantojot pēkšņās klimata pārmaiņas

00:14:09.569 --> 00:14:11.141
pēc pēdējā ledus laikmeta beigām,

00:14:11.165 --> 00:14:12.746
cilvēki iemācījās apstrādāt zemi.

00:14:13.363 --> 00:14:15.799
Lauksaimniecība bija enerģijas dzīsla.

00:14:15.823 --> 00:14:19.650
Izmantojot šo enerģiju,
cilvēku skaits daudzkāršojās.

00:14:19.674 --> 00:14:23.261
Cilvēku kopienas kļuva lielākas,
blīvākas, starpsavienotākas.

00:14:23.841 --> 00:14:27.192
Tad pirms apmēram 500 gadiem

00:14:27.216 --> 00:14:29.395
cilvēki sāka saistīties
visas pasaules mērogā,

00:14:29.395 --> 00:14:31.660
pateicoties kuģošanai, vilcieniem,

00:14:31.684 --> 00:14:33.976
telegrāfiem un internetam,

00:14:34.000 --> 00:14:38.701
līdz nu mēs šķietami veidojam

00:14:38.715 --> 00:14:41.487
gandrīz septiņu miljardu īpatņu lielas
pasaules smadzenes.

00:14:41.501 --> 00:14:44.533
Šīs smadzenes mācās milzu ātrumā.

00:14:45.312 --> 00:14:47.884
Pēdējos 200 gados ir noticis vēl kas.

00:14:47.908 --> 00:14:50.574
Mēs esam atraduši
vēl vienu enerģijas dzīslu

00:14:50.598 --> 00:14:51.725
degizrakteņos.

00:14:51.749 --> 00:14:54.452
Tā nu degizrakteņi un kopīgā mācīšanās

00:14:54.476 --> 00:14:58.000
izskaidro mums apkārt redzamo
satriecošo sarežģītumu.

NOTE Paragraph

00:15:03.408 --> 00:15:04.725
Te nu mēs esam,

00:15:04.749 --> 00:15:06.273
atpakaļ sanāksmju zālē.

00:15:06.297 --> 00:15:11.003
Esam bijuši 13,7 miljardu gadu ilgā
ceļojumā līdz mūsdienām.

00:15:11.707 --> 00:15:14.176
Cerams, piekrītat,
ka tas ir varens stāsts.

00:15:14.200 --> 00:15:18.865
Tas ir stāsts, kurā cilvēkiem
ir apbrīnojama un radoša loma,

00:15:19.206 --> 00:15:21.421
Tomēr tas mūs arī brīdina.

00:15:22.214 --> 00:15:26.547
Kopējā mācīšanās
ir ļoti, ļoti varens spēks

00:15:26.571 --> 00:15:30.976
un nav skaidrs, ka mēs, cilvēki,
tajā būtu noteicēji.

00:15:31.863 --> 00:15:34.932
Bērnību pavadot Anglijā, 
es ļoti spilgti atceros,

00:15:34.956 --> 00:15:36.976
Kubas raķešu krīzes laiku.

00:15:37.587 --> 00:15:41.198
Pāris dienas visa biosfēra

00:15:41.222 --> 00:15:43.521
šķita esam uz iznīcības sliekšņa,

00:15:44.214 --> 00:15:47.379
Tie paši ieroči ir turpat, kur bija,

00:15:47.403 --> 00:15:48.976
viņi vēl joprojām ir apbruņoti.

00:15:49.744 --> 00:15:52.976
Ja izvairīsimies no šīm lamatām,
mūs sagaida nākamās.

00:15:53.387 --> 00:15:55.976
Mēs kurinām degizrakteņus tādos tempos,

00:15:56.000 --> 00:15:59.411
ka graujam Zeltmatītes apstākļus,

00:15:59.435 --> 00:16:02.033
kas padarīja iespējamu
cilvēku civilizāciju uzplaukumu

00:16:02.033 --> 00:16:04.769
pēdējo 10 000 gadu laikā.

00:16:05.373 --> 00:16:07.649
Lielā vēsture

00:16:07.673 --> 00:16:10.994
var parādīt mūsu sarežģītības
un trausluma dabu,

00:16:11.018 --> 00:16:12.942
kā arī problēmas, ar kurām saskaramies,

00:16:12.966 --> 00:16:16.546
tomēr tā var arī mums parādīt
mūsu kopējās mācīšanās spēku.

NOTE Paragraph

00:16:17.326 --> 00:16:19.278
Visbeidzot,

00:16:20.397 --> 00:16:22.552
lūk, ko vēlos es.

00:16:24.188 --> 00:16:27.220
Es vēlos, lai mans mazdēls Daniels,

00:16:27.244 --> 00:16:30.001
kā arī viņa draugi un viņa paaudze

00:16:30.025 --> 00:16:31.818
visā pasaulē

00:16:31.842 --> 00:16:34.682
zinātu lielās vēstures stāstu

00:16:34.706 --> 00:16:36.745
un zinātu to tik labi,

00:16:36.769 --> 00:16:40.435
ka saprastu gan izaicinājumus,
kas mūs sagaida,

00:16:40.459 --> 00:16:42.976
gan arī iespējas, kas mūs sagaida.

00:16:43.000 --> 00:16:44.880
Tādēļ mūsu grupa

00:16:44.904 --> 00:16:47.916
veido bezmaksas, tiešsaistes
lielās vēstures konspektu

00:16:49.282 --> 00:16:51.433
vidusskolēniem visā pasaulē.

00:16:51.965 --> 00:16:54.401
Mēs ticam, ka lielā vēsture

00:16:54.425 --> 00:16:56.976
viņiem būs ļoti būtisks intelektuāls rīks,

00:16:57.000 --> 00:16:59.843
Danielam un viņa paaudzei

00:16:59.867 --> 00:17:02.215
saskaroties ar milzīgajiem izaicinājumiem

00:17:02.239 --> 00:17:04.294
un arī milzīgajām iespējam,

00:17:04.318 --> 00:17:07.773
kas viņus sagaida pēc šī sliekšņa brīža

00:17:07.797 --> 00:17:10.976
mūsu skaistās planētas vēsturē.

NOTE Paragraph

00:17:11.733 --> 00:17:13.491
Paldies par jūsu veltīto uzmanību.

NOTE Paragraph

00:17:13.491 --> 00:17:18.000
(Aplausi)