1
00:00:00,849 --> 00:00:03,000
Vispirms video.

2
00:00:09,397 --> 00:00:12,199
(Video) Jā, tas ir olu kultenis.

3
00:00:14,151 --> 00:00:15,484
Taču cerams, ka, to vērojot,

4
00:00:15,508 --> 00:00:19,619
jūs sajutīsities
pavisam nedaudz neomulīgi.

5
00:00:21,389 --> 00:00:24,727
Jo varbūt ieraudzījāt,

6
00:00:24,751 --> 00:00:26,976
ka ola īstenībā atkuļas.

7
00:00:27,000 --> 00:00:29,699
Nu redzēsit, ka olas baltums
un dzeltenums ir atdalījies.

8
00:00:29,723 --> 00:00:32,746
Nu tie ielīs atpakaļ čaumalā.

9
00:00:32,770 --> 00:00:35,238
Mēs sirds dziļumos zinām,

10
00:00:35,262 --> 00:00:38,277
ka tā Visumā nenotiek.

11
00:00:39,436 --> 00:00:42,541
Olu kultenis ir putra, garšīga putra, 
tomēr tik un tā putra.

12
00:00:42,565 --> 00:00:44,976
Ola ir skaista un sarežģīta lieta,

13
00:00:45,000 --> 00:00:47,239
kas var radīt vēl sarežģītākas lietas,

14
00:00:47,263 --> 00:00:48,580
piemēram, cāļus.

15
00:00:49,072 --> 00:00:50,976
Mēs sirds dziļumos zinām,

16
00:00:51,000 --> 00:00:54,764
ka Visums nenonāk
no putras līdz sarežģītumam.

17
00:00:55,190 --> 00:00:57,585
Šis instinkts faktiski

18
00:00:57,609 --> 00:01:00,481
atspoguļojas vienā
no fizikas pamatlikumiem,

19
00:01:00,505 --> 00:01:03,330
otrajā termodinamikas
jeb entropijas likumā.

20
00:01:03,902 --> 00:01:05,661
Šis likums būtībā pasaka to,

21
00:01:05,685 --> 00:01:08,812
ka Visumam ir vispārēja tieksme

22
00:01:08,836 --> 00:01:12,439
virzīties no kārtības un strukturētības

23
00:01:12,463 --> 00:01:15,127
uz kārtības un strukturētības trūkumu,

24
00:01:15,151 --> 00:01:16,615
faktiski – uz putru.

25
00:01:16,639 --> 00:01:19,862
Tādēļ arī šis video šķiet nedaudz savāds.

26
00:01:20,425 --> 00:01:23,154
Tomēr paskatieties mums apkārt!

27
00:01:24,194 --> 00:01:27,670
Sev apkārt mēs redzam
satriecošu sarežģītumu.

28
00:01:28,289 --> 00:01:31,578
Ēriks Beinhokers lēš, ka Ņujorkā vien

29
00:01:31,602 --> 00:01:35,486
pērk un pārdod ap 10 miljardiem dažādu 
noliktavas vienību vai patēriņa produktu.

30
00:01:35,672 --> 00:01:39,640
Tas ir simtiem reižu vairāk
nekā sugu skaits uz Zemes.

31
00:01:40,000 --> 00:01:43,976
Un ar tām tirgojas suga,
kurā ir gandrīz septiņi miljardi īpatņu,

32
00:01:44,000 --> 00:01:47,385
ko tirdzniecība, ceļošana un internets

33
00:01:47,409 --> 00:01:51,098
sasaista neaptverami sarežģītā
vispasaules sistēmā.

34
00:01:52,566 --> 00:01:54,042
Te nu ir lielā mīkla:

35
00:01:54,931 --> 00:01:59,578
kā Visumā, kurā valda
otrais termodinamikas likums,

36
00:01:59,602 --> 00:02:01,406
var rasties

37
00:02:01,430 --> 00:02:03,976
šāds manis tikko aprakstīts sarežģītums,

38
00:02:04,000 --> 00:02:07,788
tāds sarežģītums, kādu pārstāvam es, jūs

39
00:02:07,812 --> 00:02:09,501
un šī sanāksmju zāle?

40
00:02:10,859 --> 00:02:12,812
Tā vien šķiet, ka atbilde ir,

41
00:02:12,836 --> 00:02:15,976
ka Visums var radīt sarežģītumu,

42
00:02:16,000 --> 00:02:17,555
taču ar lielām grūtībām.

43
00:02:18,610 --> 00:02:19,707
Daļā Visuma

44
00:02:19,731 --> 00:02:22,048
parādās kas tāds,
ko mans kolēģis Freds Spīrs

45
00:02:22,072 --> 00:02:24,214
dēvē par „Zeltmatītes apstākļiem” –

46
00:02:24,238 --> 00:02:26,289
ne par karstu, ne par aukstu,

47
00:02:26,313 --> 00:02:28,976
tieši tā, kā vajag, 
lai rastos sarežģītums.

48
00:02:29,000 --> 00:02:31,267
Un parādās mazliet sarežģītākas lietas.

49
00:02:31,291 --> 00:02:33,530
Un tur, kur mums ir
mazliet sarežģītākas lietas,

50
00:02:33,554 --> 00:02:35,926
mēs varam iegūt
vēl mazliet sarežģītākas lietas.

51
00:02:35,950 --> 00:02:39,976
Šādi, posmu pa posmam,
veidojas sarežgītums.

52
00:02:40,875 --> 00:02:43,153
Katrs no posmiem ir brīnumains,

53
00:02:43,177 --> 00:02:46,750
jo tas rada iespaidu,
ka kaut kas pilnīgi jauns

54
00:02:46,774 --> 00:02:49,577
Visumā šķietami rodas no nekurienes.

55
00:02:49,601 --> 00:02:52,832
Lielajā vēsturē mēs šos brīžus
saucam par sliekšņa brīžiem.

56
00:02:53,871 --> 00:02:56,976
Pēc katra sliekšņa
turpmāka virzība kļūst sarežģītāka.

57
00:02:57,000 --> 00:03:00,242
Sarežģītās lietas kļūst trauslākas,

58
00:03:00,266 --> 00:03:01,976
ievainojamākas;

59
00:03:02,000 --> 00:03:05,531
Zeltmatītes nosacījumi kļūst stingrāki,

60
00:03:05,555 --> 00:03:08,542
un radīt sarežģītumu ir grūtāk.

61
00:03:09,468 --> 00:03:12,772
Mums, kā ārkārtīgi sarežģītām radībām,

62
00:03:12,796 --> 00:03:14,976
izmisīgi jāzina stāsts par to,

63
00:03:15,000 --> 00:03:19,658
kā Visums par spīti šim otrajam
likumam rada sarežģītumu

64
00:03:19,682 --> 00:03:24,714
un kādēļ sarežģītība nozīmē
ievainojamību un trauslumu.

65
00:03:25,485 --> 00:03:28,405
To mēs skaidrojam lielajā vēsturē.

66
00:03:28,429 --> 00:03:30,326
Taču, lai to paveiktu, jādara kas tāds,

67
00:03:30,336 --> 00:03:32,865
kas pirmajā mirklī 
šķiet pilnīgi neiespējami.

68
00:03:32,889 --> 00:03:36,069
Ir jāizveido pilnīgs 
Visuma vēstures pārskats.

69
00:03:37,488 --> 00:03:38,978
Tad nu ķersimies klāt!

70
00:03:39,000 --> 00:03:40,909
(Smiekli)

71
00:03:40,933 --> 00:03:44,379
Sāksim, atvelkot hronoloģiju

72
00:03:44,403 --> 00:03:47,299
13,7 miljardus gadu atpakaļ,

73
00:03:47,323 --> 00:03:50,000
laika pirmsākumos.

74
00:03:57,321 --> 00:03:58,975
Mums apkārt nav nekā.

75
00:03:59,726 --> 00:04:02,432
Nav pat ne telpas vai laika.

76
00:04:03,214 --> 00:04:06,912
Iedomājieties tumšāko un tukšāko,
ko vien spējat,

77
00:04:06,936 --> 00:04:10,253
un kāpiniet to miljardiem reižu,
tur nu mēs esam.

78
00:04:10,732 --> 00:04:13,072
Tad pēkšņi –

79
00:04:13,096 --> 00:04:14,104
bum!

80
00:04:14,128 --> 00:04:16,335
Parādās Visums, vesels Visums.

81
00:04:16,359 --> 00:04:18,215
Esam šķērsojuši mūsu pirmo slieksni.

82
00:04:18,239 --> 00:04:20,612
Visums ir sīciņš; tas ir mazāks par atomu.

83
00:04:20,636 --> 00:04:21,976
Tas ir neiedomājami karsts.

84
00:04:22,000 --> 00:04:24,525
Tajā ir viss, kas ir mūsdienu Visumā,

85
00:04:24,549 --> 00:04:26,343
kā varat iedomāties, tas jūk un brūk.

86
00:04:26,367 --> 00:04:28,976
Tas paplašinās neticamā ātrumā.

87
00:04:29,000 --> 00:04:30,913
Sākumā viss ir izplūdis,

88
00:04:30,937 --> 00:04:34,047
taču ļoti ātri šajā izplūdumā 
sāk parādīties skaidras lietas.

89
00:04:34,483 --> 00:04:35,976
Pirmajā sekundē

90
00:04:36,000 --> 00:04:38,976
enerģijas sadalās atsevišķos spēkos,

91
00:04:39,000 --> 00:04:42,082
tostarp elektromagnētismā un gravitācijā.

92
00:04:42,106 --> 00:04:44,534
Enerģija paveic vēl ko visai brīnumainu:

93
00:04:44,558 --> 00:04:47,790
tā sastingst, veidojot matēriju –

94
00:04:47,814 --> 00:04:50,144
kvarkus, kas radīs protonus,

95
00:04:50,168 --> 00:04:52,306
un leptonus, pie kuriem
pieder arī elektroni.

96
00:04:52,330 --> 00:04:54,433
Tas viss notiek pirmajā sekundē.

97
00:04:54,457 --> 00:04:58,686
Nu pārlēksim 380 000 gadus uz priekšu.

98
00:04:59,000 --> 00:05:02,647
Tas ir divtik, cik cilvēki 
ir dzīvojuši uz šīs planētas.

99
00:05:02,671 --> 00:05:07,411
Tagad parādās vienkāršie
ūdeņraža un hēlija atomi.

100
00:05:08,617 --> 00:05:10,220
Nu es vēlos uz brīdi apstāties,

101
00:05:10,244 --> 00:05:12,976
380 000 gadu pēc Visuma izcelšanās,

102
00:05:13,000 --> 00:05:16,976
jo par Visumu šajā posmā
mēs īstenībā zinām diezgan daudz.

103
00:05:17,513 --> 00:05:20,434
Pirmām kārtām, mēs zinām, 
ka tas bija ārkārtīgi vienkāršs.

104
00:05:20,458 --> 00:05:24,257
To veidoja milzīgi ūdeņraža
un hēlija atomu mākoņi,

105
00:05:24,281 --> 00:05:26,209
un tiem nebija nekādas uzbūves.

106
00:05:26,233 --> 00:05:28,600
Tie bija tādā kā kosmiska putra.

107
00:05:29,392 --> 00:05:31,062
Tomēr tā nebija pilnīga tiesa.

108
00:05:31,472 --> 00:05:32,976
Nesenie pētījumi

109
00:05:33,000 --> 00:05:35,861
ar tādiem pavadoņiem kā pavadonis <i>WMAP</i>

110
00:05:35,885 --> 00:05:40,232
ir atklājuši, ka patiesībā
vidē bija sīciņas atšķirības.

111
00:05:40,259 --> 00:05:41,976
Kā redzams,

112
00:05:42,000 --> 00:05:46,306
zilie apgabali
bija grāda tūkstošdaļu vēsāki

113
00:05:46,330 --> 00:05:47,722
nekā sarkanie apgabali.

114
00:05:47,746 --> 00:05:49,119
Tās ir niecīgas atšķirības,

115
00:05:49,143 --> 00:05:51,413
tomēr ar to bija gana, lai Visums nonāktu

116
00:05:51,437 --> 00:05:53,412
nākamajā sarežģītības veidošanās posmā.

117
00:05:53,436 --> 00:05:54,628
Lūk, kā tas notiek.

118
00:05:55,635 --> 00:05:59,883
Gravitācija ir spēcīgāka tur,
kur matērijas ir vairāk.

119
00:06:00,557 --> 00:06:02,875
Tā ka nedaudz blīvākajos apgabalos

120
00:06:02,899 --> 00:06:06,816
gravitācija sāk saspiest ūdeņraža
un hēlija atomu mākoņus.

121
00:06:06,840 --> 00:06:10,390
Mēs varam iedomāties agrīno Visumu
sadalāmies miljardos mākoņu.

122
00:06:10,414 --> 00:06:12,216
Katrs mākonis ir saspiests,

123
00:06:12,240 --> 00:06:15,256
pieaugot blīvumam, 
pastiprinās arī gravitācija,

124
00:06:15,280 --> 00:06:18,374
katra mākoņa centrā 
sāk palielināties temperatūra,

125
00:06:18,398 --> 00:06:19,687
un tad katra mākoņa centrā

126
00:06:19,711 --> 00:06:22,549
temperatūra pārsniedz
sliekšņa temperatūru –

127
00:06:22,573 --> 00:06:24,139
10 miljonu grādu –

128
00:06:24,163 --> 00:06:26,568
protoni sāk saplūst,

129
00:06:26,592 --> 00:06:28,976
izdalās milzīgs enerģijas daudzums,

130
00:06:29,000 --> 00:06:30,433
un –

131
00:06:30,457 --> 00:06:31,473
bum!

132
00:06:31,497 --> 00:06:33,012
Mums ir pirmās zvaigznes.

133
00:06:33,678 --> 00:06:37,536
Pēc apmēram 200 miljardiem gadu 
kopš Lielā sprādziena,

134
00:06:37,560 --> 00:06:40,967
Visumā sāk parādīties zvaigznes,

135
00:06:40,991 --> 00:06:42,062
miljardiem zvaigžņu.

136
00:06:42,499 --> 00:06:45,355
Nu Visums ir ievērojami interesantāks

137
00:06:45,379 --> 00:06:46,474
un sarežģītāks.

138
00:06:47,928 --> 00:06:51,044
Zvaigznes radīs Zeltmatītes apstākļus

139
00:06:51,068 --> 00:06:52,967
divu jaunu sliekšņu šķērsošanai.

140
00:06:53,371 --> 00:06:55,950
Ejot bojā ļoti lielām zvaigznēm,

141
00:06:55,974 --> 00:06:58,295
tās rada tik augstas temperatūras,

142
00:06:58,319 --> 00:07:01,952
ka protoni sāk saplūst
dažnedažādās eksotiskās kombinācijās,

143
00:07:01,976 --> 00:07:04,806
veidojot visus
periodiskās tabulas elementus.

144
00:07:04,830 --> 00:07:07,126
Ja jūs, tāpat kā es,
valkājat zelta gredzenu,

145
00:07:07,150 --> 00:07:09,976
tas tika izkalts
pārnovas sprādziena laikā.

146
00:07:10,618 --> 00:07:13,817
Tātad nu Visums ir ķīmiski sarežģītāks.

147
00:07:13,841 --> 00:07:16,206
Un ķīmiski sarežģītākā Visumā

148
00:07:16,230 --> 00:07:18,674
ir iespējams veidot vairāk lietu.

149
00:07:18,698 --> 00:07:22,190
Notiek tas, ka apkārt jaunajām saulēm,

150
00:07:22,214 --> 00:07:23,976
jaunajām zvaigznēm

151
00:07:24,000 --> 00:07:26,191
šie elementi savienojas, 
tie virpuļo pa gaisu,

152
00:07:26,215 --> 00:07:28,995
zvaigznes enerģija tos sakuļ,

153
00:07:29,019 --> 00:07:33,744
tie veido daļiņas,
sniegpārslas, puteklīšus,

154
00:07:33,768 --> 00:07:35,964
akmeņus, asteroīdus,

155
00:07:35,988 --> 00:07:38,583
un ar laiku tie veido
arī planētas un mēnešus.

156
00:07:38,607 --> 00:07:44,267
Tā arī pirms četrarpus mijardiem gadu
veidojās mūsu saules sistēma.

157
00:07:45,193 --> 00:07:50,566
Akmeņainas planētas kā mūsu Zeme
ir ievērojami sarežģītākas nekā zvaigznes,

158
00:07:50,590 --> 00:07:53,352
jo to sastāvā ir daudz lielāka 
materiālu daudzveidība.

159
00:07:53,376 --> 00:07:56,157
Tā nu mēs esam šķērsojuši 
ceturto sarežģītības slieksni.

160
00:07:57,671 --> 00:08:00,298
Nu virzība kļūst sarežģītāka.

161
00:08:01,151 --> 00:08:05,429
Nākamais posms ievieš objektus,
kas ir ievērojami trauslāki,

162
00:08:05,453 --> 00:08:07,365
ievērojami ievainojamāki,

163
00:08:07,389 --> 00:08:09,976
taču tie arī ir daudz radošāki

164
00:08:10,000 --> 00:08:12,976
un daudz spējīgāki
veidot tālāku sarežģītību.

165
00:08:13,346 --> 00:08:16,770
Es, protams, runāju
par dzīvajiem organismiem.

166
00:08:17,474 --> 00:08:19,617
Dzīvos organismus veido ķīmija.

167
00:08:19,641 --> 00:08:22,024
Mēs esam milzīgi ķīmisku vielu maisi.

168
00:08:22,855 --> 00:08:25,976
Ķīmijā dominē elektromagnētiskais spēks.

169
00:08:26,000 --> 00:08:28,239
Tas darbojas mazākā mērogā
nekā gravitācija,

170
00:08:28,263 --> 00:08:32,178
kas izskaidro, kādēļ es un jūs esam mazāki
par zvaigznēm vai planētām.

171
00:08:32,773 --> 00:08:35,067
Kādi ir ideālie apstākļi ķīmijai?

172
00:08:35,614 --> 00:08:37,384
Kādi ir Zeltmatītes nosacījumi?

173
00:08:37,408 --> 00:08:39,765
Pirmkārt, mums vajag enerģiju,

174
00:08:39,789 --> 00:08:40,976
bet ne par daudz.

175
00:08:41,405 --> 00:08:43,660
Zvaigznes centrā ir tik daudz enerģijas,

176
00:08:43,684 --> 00:08:46,826
ka jebkuri atomi, kas savienojas,
atkal tiks atrauti viens no otra.

177
00:08:46,850 --> 00:08:47,976
Bet ne par maz.

178
00:08:48,382 --> 00:08:49,613
Starpgalaktiskajā telpā

179
00:08:49,637 --> 00:08:52,520
ir tik maz enerģijas, ka atomi
vienkārši nespēj savienoties.

180
00:08:53,118 --> 00:08:54,976
Tā ka vajag tieši pareizo daudzumu,

181
00:08:55,000 --> 00:08:57,000
un planētas, kā izrādās, lieliski der,

182
00:08:57,024 --> 00:08:59,531
jo tās ir tuvu zvaigznēm,
taču ne par tuvu.

183
00:09:00,134 --> 00:09:03,729
Vajag arī lielu ķīmisko
elementu daudzveidību

184
00:09:03,753 --> 00:09:06,761
un kādu šķidrumu, piemēram, ūdeni.

185
00:09:06,785 --> 00:09:07,832
Kādēļ?

186
00:09:07,856 --> 00:09:11,728
Gāzēs atomi viens otram
garām kustās tik ātri,

187
00:09:11,752 --> 00:09:13,205
ka tie nespēj saķerties.

188
00:09:13,690 --> 00:09:15,412
Cietvielās,

189
00:09:15,436 --> 00:09:17,976
atomi ir salipuši kopā,
tie nespēj pakustēties.

190
00:09:18,000 --> 00:09:19,718
Šķidrumos

191
00:09:19,742 --> 00:09:22,780
tie var plunčāties un rīvēties,

192
00:09:22,804 --> 00:09:25,106
un savienoties, veidojot molekulas.

193
00:09:25,780 --> 00:09:28,135
Kur mēs varam atrast 
šādus Zeltmatītes apstākļus?

194
00:09:28,674 --> 00:09:30,666
Planētas der,

195
00:09:30,690 --> 00:09:33,976
un mūsu agrīnā Zeme bija teju ideāla.

196
00:09:34,777 --> 00:09:36,825
Tā bija tieši pareizajā
attālumā no zvaigznes,

197
00:09:36,849 --> 00:09:38,976
lai uz tās varētu būt
milzīgi šķidra ūdens okeāni.

198
00:09:39,000 --> 00:09:40,976
Dziļi šo okeānu dzelmē,

199
00:09:41,000 --> 00:09:42,976
Zemes garozas plaisās,

200
00:09:43,000 --> 00:09:45,976
no Zemes iekšpuses cauri plūst siltums,

201
00:09:46,000 --> 00:09:48,127
un mums ir liela elementu daudzveidība.

202
00:09:48,151 --> 00:09:50,697
Tā nu šajos okeānu dzelmes ventiļos

203
00:09:50,721 --> 00:09:52,976
sākās fantastiska ķīmija,

204
00:09:53,000 --> 00:09:56,000
un atomi savienojās 
dažnedažādās eksotiskās kombinācijās.

205
00:09:57,000 --> 00:10:01,365
Tomēr dzīvība, protams,
ir kas vairāk nekā tikai eksotiska ķīmija.

206
00:10:01,794 --> 00:10:05,551
Kā lai stabilizē šīs milzīgās molekulas,

207
00:10:05,575 --> 00:10:06,932
kas šķiet dzīvotspējīgas?

208
00:10:07,690 --> 00:10:12,046
Šajā brīdī dzīvība ievieš
pavisam jaunu knifu.

209
00:10:12,960 --> 00:10:15,495
Jūs nestabilizējat indivīdu;

210
00:10:15,519 --> 00:10:17,622
jūs stabilizējat veidni,

211
00:10:17,646 --> 00:10:19,751
to, kas pārnēsā informāciju,

212
00:10:19,775 --> 00:10:21,992
un ļaujat šai veidnei sevi kopēt.

213
00:10:22,016 --> 00:10:25,167
Šī skaistā molekula, protams, ir DNS,

214
00:10:25,191 --> 00:10:27,517
kas glabā visu šo informāciju.

215
00:10:27,541 --> 00:10:30,356
Jūs esat pazīstami
ar DNS divkāršo spirāli.

216
00:10:30,380 --> 00:10:32,896
Katrs pārvads glabā informāciju.

217
00:10:32,920 --> 00:10:37,493
DNS glabā informāciju par to,
kā veidot dzīvos organismus,

218
00:10:38,055 --> 00:10:39,979
DNS kopē arī pati sevi.

219
00:10:40,003 --> 00:10:41,209
Tā nu tā sevi sakopē

220
00:10:41,233 --> 00:10:43,915
un izkaisa šīs veidnes pa visu okeānu.

221
00:10:43,939 --> 00:10:45,733
Informācija izplatās.

222
00:10:45,757 --> 00:10:48,875
Ievērojiet, ka informācija
ir kļuvusi par mūsu stāsta daļu!

223
00:10:48,877 --> 00:10:52,522
Tomēr DNS patiesais skaistums
ir tās nepilnībās.

224
00:10:52,546 --> 00:10:56,474
Tam sevi kopējot,
katrā miljardajā pārvadā

225
00:10:56,498 --> 00:10:58,243
gadās pa kādai kļūdai.

226
00:10:58,267 --> 00:11:02,976
Tas nozīmē, ka DNS faktiski mācās.

227
00:11:03,000 --> 00:11:06,320
Tā uzkrāj jaunus veidus, 
kā veidot dzīvos organismus,

228
00:11:06,344 --> 00:11:07,964
jo dažas no šīm kļūdām darbojas.

229
00:11:07,988 --> 00:11:09,186
Tā nu DNS mācās

230
00:11:09,210 --> 00:11:12,444
un veido lielāku daudzveidību
un lielāku sarežģītumu.

231
00:11:12,468 --> 00:11:15,650
Mēs to redzam notiekam 
pēdējos četrus miljardus gadu.

232
00:11:15,674 --> 00:11:17,849
Lielāko daļu laika uz Zemes

233
00:11:17,873 --> 00:11:20,290
dzīvie organismi
ir bijuši salīdzinoši vienkārši –

234
00:11:20,294 --> 00:11:21,522
vienšūņi.

235
00:11:21,546 --> 00:11:24,976
Tomēr tiem bija liela daudzveidība,
un iekšienē – liela sarežģītība.

236
00:11:25,411 --> 00:11:28,315
Tad pirms apmēram
600 līdz 800 miljoniem gadu

237
00:11:28,339 --> 00:11:30,430
sāka parādīties daudzšūņu organismi.

238
00:11:30,454 --> 00:11:32,955
Rodas sēnes, rodas zivis,

239
00:11:32,979 --> 00:11:34,494
rodas augi,

240
00:11:34,518 --> 00:11:37,229
rodas abinieki, rodas rāpuļi,

241
00:11:37,253 --> 00:11:39,683
un tad, protams, rodas arī dinozauri.

242
00:11:40,739 --> 00:11:43,248
Laiku pa laikam ir katastrofas.

243
00:11:44,326 --> 00:11:46,715
Pirms sešdesmit pieciem miljardiem gadu

244
00:11:46,739 --> 00:11:50,513
uz Zemes, netālu no Jukatanas pussalas,
piezemējās asteroīds,

245
00:11:50,541 --> 00:11:53,509
radot kodolkaram līdzvērtīgus apstākļus,

246
00:11:53,533 --> 00:11:55,902
un dinozauri tika noslaucīti
no Zemes virsas.

247
00:11:55,906 --> 00:11:58,976
Drausmīgas ziņas dinozauriem,

248
00:11:59,000 --> 00:12:02,755
taču lieliskas ziņas
mūsu zīdītāju priekštečiem,

249
00:12:02,779 --> 00:12:03,976
kas zēla

250
00:12:04,000 --> 00:12:07,657
dinozauru atstātajās vietās.

251
00:12:07,681 --> 00:12:12,736
Mēs, cilvēki, esam daļa
šī radoši evolucionārā pulsa,

252
00:12:12,760 --> 00:12:15,096
kas aizsākās pirms 65 miljoniem gadu

253
00:12:15,120 --> 00:12:17,000
ar asteroīda piezemēšanos.

254
00:12:18,536 --> 00:12:21,250
Cilvēki parādījās
pirms aptuveni 200 000 gadu.

255
00:12:21,274 --> 00:12:25,622
Es uzskatu, ka mūs var uzskatīt
par slieksni šajā lielajā stāstā.

256
00:12:25,646 --> 00:12:27,113
Ļaujiet paskaidrot, kādēļ!

257
00:12:27,440 --> 00:12:30,471
Mēs jau redzējām, ka DNS savā ziņā mācās,

258
00:12:30,495 --> 00:12:32,282
tā uzkrāj informāciju.

259
00:12:32,306 --> 00:12:33,976
Tomēr ļoti, ļoti lēni.

260
00:12:34,868 --> 00:12:38,340
DNS uzkrāj informāciju
nejaušu kļūdu rezultātā,

261
00:12:38,364 --> 00:12:40,500
no kurām dažas nostrādā.

262
00:12:41,230 --> 00:12:43,944
Taču īstenībā DNS jau bija radījusi
ātrāku apguves veidu:

263
00:12:43,944 --> 00:12:46,666
tā bija radījusi organismus
ar smadzenēm,

264
00:12:46,690 --> 00:12:49,909
un šie organismi spēj mācīties reāllaikā.

265
00:12:49,933 --> 00:12:52,259
Tie uzkrāj informāciju, tie mācās.

266
00:12:52,283 --> 00:12:55,108
Skumjākais gan ir, ka, tiem nomirstot,

267
00:12:55,132 --> 00:12:57,210
līdz ar viņiem iet bojā arī informācija.

268
00:12:57,219 --> 00:13:01,206
Cilvēkus atšķirīgus padara cilvēku valoda.

269
00:13:01,230 --> 00:13:03,993
Mēs esam svētīti ar valodu,
saziņas sistēmu,

270
00:13:04,017 --> 00:13:06,638
kas ir tik varena un precīza,

271
00:13:06,662 --> 00:13:09,820
ka mēs varam dalīties apgūtajā
ar tik lielu precizitāti,

272
00:13:09,844 --> 00:13:12,733
ka mēs varam veidot mūsu kopējo atmiņu.

273
00:13:12,757 --> 00:13:13,976
Tas nozīmē,

274
00:13:14,000 --> 00:13:17,779
ka mēs varam pārdzīvot tos īpatņus, 
kas apguva šo informāciju,

275
00:13:17,803 --> 00:13:20,976
un varam nodot informāciju
no paaudzes paaudzei.

276
00:13:21,000 --> 00:13:25,056
Tādēļ mēs kā suga
esam tik radoši un vareni,

277
00:13:25,080 --> 00:13:27,136
tādēļ mums ir vēsture.

278
00:13:27,755 --> 00:13:31,056
Mēs, šķiet, esam vienīgā suga 
četru miljardu gadu laikā,

279
00:13:31,080 --> 00:13:32,322
kurai ir šī dāvana.

280
00:13:32,797 --> 00:13:36,362
Es saucu šo spēju par kopīgo mācīšanos.

281
00:13:36,735 --> 00:13:38,124
Tas mūsu padara citādus.

282
00:13:38,426 --> 00:13:41,976
Mēs to varam redzēt darbojamies
cilvēces vēstures agrīnākajos posmos.

283
00:13:42,689 --> 00:13:45,976
Mēs kā suga attīstījāmies
Āfrikas savannu zemēs,

284
00:13:46,000 --> 00:13:49,460
taču tad cilvēki migrēja uz jaunām vidēm,

285
00:13:49,484 --> 00:13:51,634
uz tuksnešiem, uz džungļiem,

286
00:13:51,658 --> 00:13:54,094
uz Sibīrijas ledus laikmeta tundru,

287
00:13:54,118 --> 00:13:55,563
smagu, smagu vidi,

288
00:13:55,587 --> 00:13:57,920
uz Amerikām, Austrālāziju.

289
00:13:57,944 --> 00:13:59,981
Katra migrēšana ietvēra sevī mācīšanos,

290
00:14:00,005 --> 00:14:02,488
jaunu apkārtnes
izmantošanas veidu apgūšanu,

291
00:14:02,512 --> 00:14:04,686
jaunus veidus,
kā apieties ar apkārtējo vidi.

292
00:14:04,710 --> 00:14:06,526
Tad pirms 10 000 gadu,

293
00:14:06,550 --> 00:14:09,545
izmantojot pēkšņās klimata pārmaiņas

294
00:14:09,569 --> 00:14:11,141
pēc pēdējā ledus laikmeta beigām,

295
00:14:11,165 --> 00:14:12,746
cilvēki iemācījās apstrādāt zemi.

296
00:14:13,363 --> 00:14:15,799
Lauksaimniecība bija enerģijas dzīsla.

297
00:14:15,823 --> 00:14:19,650
Izmantojot šo enerģiju,
cilvēku skaits daudzkāršojās.

298
00:14:19,674 --> 00:14:23,261
Cilvēku kopienas kļuva lielākas,
blīvākas, starpsavienotākas.

299
00:14:23,841 --> 00:14:27,192
Tad pirms apmēram 500 gadiem

300
00:14:27,216 --> 00:14:29,395
cilvēki sāka saistīties
visas pasaules mērogā,

301
00:14:29,395 --> 00:14:31,660
pateicoties kuģošanai, vilcieniem,

302
00:14:31,684 --> 00:14:33,976
telegrāfiem un internetam,

303
00:14:34,000 --> 00:14:38,701
līdz nu mēs šķietami veidojam

304
00:14:38,715 --> 00:14:41,487
gandrīz septiņu miljardu īpatņu lielas
pasaules smadzenes.

305
00:14:41,501 --> 00:14:44,533
Šīs smadzenes mācās milzu ātrumā.

306
00:14:45,312 --> 00:14:47,884
Pēdējos 200 gados ir noticis vēl kas.

307
00:14:47,908 --> 00:14:50,574
Mēs esam atraduši
vēl vienu enerģijas dzīslu

308
00:14:50,598 --> 00:14:51,725
degizrakteņos.

309
00:14:51,749 --> 00:14:54,452
Tā nu degizrakteņi un kopīgā mācīšanās

310
00:14:54,476 --> 00:14:58,000
izskaidro mums apkārt redzamo
satriecošo sarežģītumu.

311
00:15:03,408 --> 00:15:04,725
Te nu mēs esam,

312
00:15:04,749 --> 00:15:06,273
atpakaļ sanāksmju zālē.

313
00:15:06,297 --> 00:15:11,003
Esam bijuši 13,7 miljardu gadu ilgā
ceļojumā līdz mūsdienām.

314
00:15:11,707 --> 00:15:14,176
Cerams, piekrītat,
ka tas ir varens stāsts.

315
00:15:14,200 --> 00:15:18,865
Tas ir stāsts, kurā cilvēkiem
ir apbrīnojama un radoša loma,

316
00:15:19,206 --> 00:15:21,421
Tomēr tas mūs arī brīdina.

317
00:15:22,214 --> 00:15:26,547
Kopējā mācīšanās
ir ļoti, ļoti varens spēks

318
00:15:26,571 --> 00:15:30,976
un nav skaidrs, ka mēs, cilvēki,
tajā būtu noteicēji.

319
00:15:31,863 --> 00:15:34,932
Bērnību pavadot Anglijā, 
es ļoti spilgti atceros,

320
00:15:34,956 --> 00:15:36,976
Kubas raķešu krīzes laiku.

321
00:15:37,587 --> 00:15:41,198
Pāris dienas visa biosfēra

322
00:15:41,222 --> 00:15:43,521
šķita esam uz iznīcības sliekšņa,

323
00:15:44,214 --> 00:15:47,379
Tie paši ieroči ir turpat, kur bija,

324
00:15:47,403 --> 00:15:48,976
viņi vēl joprojām ir apbruņoti.

325
00:15:49,744 --> 00:15:52,976
Ja izvairīsimies no šīm lamatām,
mūs sagaida nākamās.

326
00:15:53,387 --> 00:15:55,976
Mēs kurinām degizrakteņus tādos tempos,

327
00:15:56,000 --> 00:15:59,411
ka graujam Zeltmatītes apstākļus,

328
00:15:59,435 --> 00:16:02,033
kas padarīja iespējamu
cilvēku civilizāciju uzplaukumu

329
00:16:02,033 --> 00:16:04,769
pēdējo 10 000 gadu laikā.

330
00:16:05,373 --> 00:16:07,649
Lielā vēsture

331
00:16:07,673 --> 00:16:10,994
var parādīt mūsu sarežģītības
un trausluma dabu,

332
00:16:11,018 --> 00:16:12,942
kā arī problēmas, ar kurām saskaramies,

333
00:16:12,966 --> 00:16:16,546
tomēr tā var arī mums parādīt
mūsu kopējās mācīšanās spēku.

334
00:16:17,326 --> 00:16:19,278
Visbeidzot,

335
00:16:20,397 --> 00:16:22,552
lūk, ko vēlos es.

336
00:16:24,188 --> 00:16:27,220
Es vēlos, lai mans mazdēls Daniels,

337
00:16:27,244 --> 00:16:30,001
kā arī viņa draugi un viņa paaudze

338
00:16:30,025 --> 00:16:31,818
visā pasaulē

339
00:16:31,842 --> 00:16:34,682
zinātu lielās vēstures stāstu

340
00:16:34,706 --> 00:16:36,745
un zinātu to tik labi,

341
00:16:36,769 --> 00:16:40,435
ka saprastu gan izaicinājumus,
kas mūs sagaida,

342
00:16:40,459 --> 00:16:42,976
gan arī iespējas, kas mūs sagaida.

343
00:16:43,000 --> 00:16:44,880
Tādēļ mūsu grupa

344
00:16:44,904 --> 00:16:47,916
veido bezmaksas, tiešsaistes
lielās vēstures konspektu

345
00:16:49,282 --> 00:16:51,433
vidusskolēniem visā pasaulē.

346
00:16:51,965 --> 00:16:54,401
Mēs ticam, ka lielā vēsture

347
00:16:54,425 --> 00:16:56,976
viņiem būs ļoti būtisks intelektuāls rīks,

348
00:16:57,000 --> 00:16:59,843
Danielam un viņa paaudzei

349
00:16:59,867 --> 00:17:02,215
saskaroties ar milzīgajiem izaicinājumiem

350
00:17:02,239 --> 00:17:04,294
un arī milzīgajām iespējam,

351
00:17:04,318 --> 00:17:07,773
kas viņus sagaida pēc šī sliekšņa brīža

352
00:17:07,797 --> 00:17:10,976
mūsu skaistās planētas vēsturē.

353
00:17:11,733 --> 00:17:13,491
Paldies par jūsu veltīto uzmanību.

354
00:17:13,491 --> 00:17:18,000
(Aplausi)