WEBVTT

00:00:00.000 --> 00:00:03.000
Vispirms video.

00:00:09.000 --> 00:00:12.000
(Video) Jā, tas ir olu kultenis.

00:00:13.000 --> 00:00:15.000
Taču cerams, ka,

00:00:15.000 --> 00:00:17.000
to vērojot, jūs sajutīsities

00:00:17.000 --> 00:00:20.000
pavisam nedaudz neomulīgi.

00:00:21.000 --> 00:00:24.000
Jo varbūt ieraudzījāt, ka

00:00:24.000 --> 00:00:27.000
ola īstenībā atkuļās.

00:00:27.000 --> 00:00:29.000
Nu redzēsit, ka olas baltums
un dzeltenums ir atdalījies.

00:00:29.000 --> 00:00:32.000
Nu tie ielīs atpakaļ čaumalā.

00:00:32.000 --> 00:00:35.000
Mēs sirds dziļumos zinām, ka

00:00:35.000 --> 00:00:38.000
tā Visumā nenotiek.

00:00:39.000 --> 00:00:42.000
Olu kultenis ir putra, garšīga putra, 
tomēr tik un tā putra.

00:00:42.000 --> 00:00:45.000
Ola ir skaista un sarežģīta lieta,

00:00:45.000 --> 00:00:47.000
kas var radīt vēl sarežģītākas lietas,

00:00:47.000 --> 00:00:49.000
piemēram, cāļus.

00:00:49.000 --> 00:00:51.000
Mēs sirds dziļumos zinām,

00:00:51.000 --> 00:00:53.000
ka Visums nenonāk

00:00:53.000 --> 00:00:55.000
no putras līdz sarežģītumam.

00:00:55.000 --> 00:00:57.000
ŠIs instinkts faktiski

00:00:57.000 --> 00:01:00.000
atspoguļojas vienā no fizikas pamatlikumiem,

00:01:00.000 --> 00:01:03.000
otrajā termodinamikas jeb entropijas likumā.

00:01:03.000 --> 00:01:05.000
Šis likums būtībā pasaka to,

00:01:05.000 --> 00:01:08.000
ka Visumam ir vispārēja tieksme virzīties no

00:01:08.000 --> 00:01:10.000
no kārtības un

00:01:10.000 --> 00:01:12.000
strukturētības

00:01:12.000 --> 00:01:14.000
uz kārtības un strukturētības trūkumu,

00:01:14.000 --> 00:01:16.000
faktiski putru.

00:01:16.000 --> 00:01:18.000
Tādēļ arī šis video

00:01:18.000 --> 00:01:20.000
šķiet nedaudz savāds.

NOTE Paragraph

00:01:20.000 --> 00:01:22.000
Tomēr

00:01:22.000 --> 00:01:24.000
paskatieties mums apkārt.

00:01:24.000 --> 00:01:26.000
Mēs sev apkārt redzam

00:01:26.000 --> 00:01:28.000
satriecošu sarežģītumu.

00:01:28.000 --> 00:01:31.000
Ēriks Beinhokers lēš, ka Ņujorkā vien

00:01:31.000 --> 00:01:35.000
pērk un pārdod ap 10 miljardiem dažādu 
noliktavas vienību vai patēriņa priekšmetu.

00:01:35.000 --> 00:01:38.000
Tas ir simtiem reižu vairāk kā

00:01:38.000 --> 00:01:40.000
sugu skaits uz Zemes.

00:01:40.000 --> 00:01:42.000
Un ar tām tirgojās suga,

00:01:42.000 --> 00:01:44.000
kurai ir gandrīz septiņi miljardi īpatņu,

00:01:44.000 --> 00:01:47.000
ko tirdzniecība, ceļošana un Internets sasaista

00:01:47.000 --> 00:01:49.000
neaptverami sarežģītā

00:01:49.000 --> 00:01:52.000
vispasaules sistēmā.

NOTE Paragraph

00:01:52.000 --> 00:01:54.000
Te nu ir lielā mīkla:

00:01:54.000 --> 00:01:56.000
kā Visumā,

00:01:56.000 --> 00:01:59.000
kurā valda otrais termodinamikas likums,

00:01:59.000 --> 00:02:01.000
var rasties

00:02:01.000 --> 00:02:04.000
šāds manis tikko aprakstīts sarežģītums,

00:02:04.000 --> 00:02:07.000
tāds sarežģītums, kuru pārstāvam es, jūs

00:02:07.000 --> 00:02:10.000
un šī sanāksmju zāle?

00:02:10.000 --> 00:02:13.000
Tā vien šķiet, ka atbilde ir,

00:02:13.000 --> 00:02:16.000
ka Visums var radīt sarežģītumu,

00:02:16.000 --> 00:02:18.000
taču ar lielām grūtībām.

00:02:18.000 --> 00:02:20.000
Daļā tā

00:02:20.000 --> 00:02:22.000
parādās kas tāds, ko mans kolēģis Freds Spīrs

00:02:22.000 --> 00:02:24.000
dēvē par „Zeltmatītes apstākļiem” —

00:02:24.000 --> 00:02:26.000
ne par karstu, ne par aukstu,

00:02:26.000 --> 00:02:29.000
tieši tā, kā vajag, 
lai rastos sarežģītums.

00:02:29.000 --> 00:02:31.000
Tad parādās mazliet sarežģītākas lietas.

00:02:31.000 --> 00:02:33.000
Un tur, kur mums ir mazliet sarežģītākas lietas,

00:02:33.000 --> 00:02:35.000
mēs varam iegūt vēl mazliet sarežģītākas lietas.

00:02:35.000 --> 00:02:38.000
Un šādi, posmu pa posmam,

00:02:38.000 --> 00:02:40.000
veidojas sarežgītums.

00:02:40.000 --> 00:02:43.000
Katrs no posmiem ir burvīgs,

00:02:43.000 --> 00:02:46.000
jo tas rada tādu iespaidu, 
ka Visumā no nekurienes

00:02:46.000 --> 00:02:49.000
rodas kas pilnīgi jauns.

00:02:49.000 --> 00:02:51.000
Lielajā vēsturē mēs šos brīžus saucam par

00:02:51.000 --> 00:02:53.000
sliekšņa brīžiem.

00:02:53.000 --> 00:02:55.000
Pēc katra sliekšņa

00:02:55.000 --> 00:02:57.000
turpmāka virzība sarežģās.

00:02:57.000 --> 00:03:00.000
Sarežģītās lietas kļūst trauslākas,

00:03:00.000 --> 00:03:02.000
ievainojamākas;

00:03:02.000 --> 00:03:05.000
Zeltmatītes nosacījumi kļūst stingrāki,

00:03:05.000 --> 00:03:07.000
un radīt sarežģītumu

00:03:07.000 --> 00:03:09.000
ir grūtāk.

NOTE Paragraph

00:03:09.000 --> 00:03:12.000
Mums, kā ārkārtīgi sarežģītām radībām,

00:03:12.000 --> 00:03:15.000
izmisīgi jāzina stāsts par to,

00:03:15.000 --> 00:03:17.000
kā Visums par spīti šim otrajam likumam

00:03:17.000 --> 00:03:19.000
rada sarežģītumu,

00:03:19.000 --> 00:03:21.000
un kādēļ sarežģītība

00:03:21.000 --> 00:03:23.000
nozīme ievainojamību

00:03:23.000 --> 00:03:25.000
un trauslumu.

00:03:25.000 --> 00:03:28.000
To mēs skaidrojam lielajā vēsturē.

00:03:28.000 --> 00:03:30.000
Taču, lai to paveiktu, jādara kas tāds,

00:03:30.000 --> 00:03:32.000
kas pirmajā mirklī 
šķiet pilnīgi neiespējami.

00:03:32.000 --> 00:03:36.000
Ir jāizveido pilnīgs 
Visuma vēstures pārskats.

00:03:37.000 --> 00:03:39.000
Tad nu ķersimies klāt.

00:03:39.000 --> 00:03:41.000
(Smiekli)

00:03:41.000 --> 00:03:44.000
Sāksim, atvelkot hronoloģiju 13,7 miljardus

00:03:44.000 --> 00:03:47.000
gadu atpakaļ,

00:03:47.000 --> 00:03:50.000
laika pirmsākumos.

NOTE Paragraph

00:03:57.000 --> 00:03:59.000
Mums apkārt nav nekā.

00:03:59.000 --> 00:04:03.000
Nav pat ne telpas vai laika.

00:04:03.000 --> 00:04:06.000
Iedomājieties tumšāko un tukšāko, 
ko vien spējat,

00:04:06.000 --> 00:04:08.000
un izkāpiniet to miljardiem reižu,

00:04:08.000 --> 00:04:10.000
tur nu mēs esam.

00:04:10.000 --> 00:04:13.000
Tad pēkšņi,

00:04:13.000 --> 00:04:16.000
bum! Parādās Visums, vesels Visums.

00:04:16.000 --> 00:04:18.000
Mēs esam šķērsojuši mūsu pirmo slieksni.

00:04:18.000 --> 00:04:20.000
Visums ir sīciņš; tas ir mazāks par atomu.

00:04:20.000 --> 00:04:22.000
Tas ir neiedomājami karsts.

00:04:22.000 --> 00:04:24.000
Tajā ir viss, kas ir mūsdienu Visumā,

00:04:24.000 --> 00:04:26.000
kā jau varat iedomāties, tas jūk un brūk.

00:04:26.000 --> 00:04:29.000
Tas paplašinās neticamā ātrumā.

00:04:29.000 --> 00:04:31.000
Sākumā viss ir izplūdis,

00:04:31.000 --> 00:04:34.000
taču ļoti ātri šajā izplūdumā 
sāk parādīties skaidras lietas.

00:04:34.000 --> 00:04:36.000
Pirmajā sekundē

00:04:36.000 --> 00:04:39.000
enerģijas sadalās atsevišķos spēkos,

00:04:39.000 --> 00:04:41.000
tostarp elektromagnētismā un gravitācijā.

00:04:41.000 --> 00:04:44.000
Enerģija paveic vēl ko gaužām burvīgu:

00:04:44.000 --> 00:04:47.000
tā sastingst, veidojot matēriju —

00:04:47.000 --> 00:04:49.000
kvarkus, kas radīs protonus

00:04:49.000 --> 00:04:52.000
un leptonus, pie kuriem pieder arī elektroni.

00:04:52.000 --> 00:04:54.000
Tas viss notiek pirmajā sekundē.

NOTE Paragraph

00:04:54.000 --> 00:04:59.000
Nu pārlēksim 380 000 gadus uz priekšu.

00:04:59.000 --> 00:05:02.000
Tas ir divtik, cik cilvēki 
ir dzīvojuši uz šīs planētas.

00:05:02.000 --> 00:05:05.000
Nu parādās vienkāršie

00:05:05.000 --> 00:05:08.000
ūdeņraža un hēlija atomi.

00:05:08.000 --> 00:05:10.000
Nu es vēlos uz brīdi apstāties,

00:05:10.000 --> 00:05:13.000
380,000 gadu pēc Visuma izcelšanās,

00:05:13.000 --> 00:05:15.000
jo mēs īstenībā par Visumu šajā posmā

00:05:15.000 --> 00:05:17.000
zinām diezgan daudz.

00:05:17.000 --> 00:05:20.000
Pirmām kārtām, mēs zinām, 
ka tas bija ārkārtīgi vienkāršs.

00:05:20.000 --> 00:05:22.000
To veidoja milzīgi ūdeņražu

00:05:22.000 --> 00:05:24.000
un hēlija atomu mākoņi,

00:05:24.000 --> 00:05:26.000
un tiem nebija nekādas uzbūves.

00:05:26.000 --> 00:05:29.000
Tie bija tādā kā kosmiskā putrā.

00:05:29.000 --> 00:05:31.000
Tomēr tā nebija pilnīga tiesa.

00:05:31.000 --> 00:05:33.000
Nesenie pētījumi

00:05:33.000 --> 00:05:36.000
ar tādiem pavadoņiem kā pavadonis WMAP

00:05:36.000 --> 00:05:40.000
ir atklājuši, ka patiesībā vidē bija sīciņas atšķirības.

00:05:40.000 --> 00:05:42.000
Kā redzams,

00:05:42.000 --> 00:05:45.000
zilie apgabali bija grāda tūkstošdaļu vēsāki,

00:05:45.000 --> 00:05:47.000
nekā sarkanie apgabali.

00:05:47.000 --> 00:05:49.000
Tās ir niecīgas atšķirības,

00:05:49.000 --> 00:05:51.000
tomēr ar to bija gana, lai Visums

00:05:51.000 --> 00:05:53.000
nonāktu nākamajā sarežģītības veidošanās posmā.

NOTE Paragraph

00:05:53.000 --> 00:05:55.000
Lūk, kā tas notiek.

00:05:55.000 --> 00:05:58.000
Gravitācija ir spēcīgāka tur,

00:05:58.000 --> 00:06:00.000
kur ir vairāk lietu.

00:06:00.000 --> 00:06:02.000
Tā kā tur, kur ir nedaudz blīvāku apgabali,

00:06:02.000 --> 00:06:04.000
gravitācija sāk saspiest ūdeņraža

00:06:04.000 --> 00:06:06.000
un hēlija atomu mākoņus.

00:06:06.000 --> 00:06:08.000
Mēs varam iedomāties 
agrīno Visumu sadaloties

00:06:08.000 --> 00:06:10.000
miljardos mākoņu.

00:06:10.000 --> 00:06:12.000
Katrs mākonis ir saspiests,

00:06:12.000 --> 00:06:15.000
pieaugot blīvumam, 
pastiprinās arī gravitācija,

00:06:15.000 --> 00:06:17.000
katra mākoņa centrā 
sāk palielināties temperatūra,

00:06:17.000 --> 00:06:19.000
un tad katrā mākoņa centrā

00:06:19.000 --> 00:06:22.000
temperatūra pārsniedz 10 miljonu grādu

00:06:22.000 --> 00:06:24.000
sliekšņa temperatūras,

00:06:24.000 --> 00:06:26.000
protoni sāk saplūst,

00:06:26.000 --> 00:06:29.000
izdalās milzīgs enerģijas daudzums,

00:06:29.000 --> 00:06:31.000
un bum!

00:06:31.000 --> 00:06:33.000
Mums ir pirmās zvaigznes.

00:06:33.000 --> 00:06:37.000
Pēc apmēram 200 miljardiem gadu 
kopš Lielā sprādziena,

00:06:37.000 --> 00:06:40.000
Visumā sāk parādīties zvaigznes,

00:06:40.000 --> 00:06:42.000
miljardiem zvaigžņu.

00:06:42.000 --> 00:06:45.000
Nu Visums ir ievērojami interesantāks

00:06:45.000 --> 00:06:48.000
un sarežģītāks.

NOTE Paragraph

00:06:48.000 --> 00:06:50.000
Zvaigznes radīs Zeltmatītes apstākļus

00:06:50.000 --> 00:06:53.000
divu jaunu sliekšņu šķērsošanai.

00:06:53.000 --> 00:06:55.000
Ejot bojā ļoti lielām zvaigznēm,

00:06:55.000 --> 00:06:58.000
tās rada tik augstas temperatūras,

00:06:58.000 --> 00:07:01.000
ka protoni sāk saplūst 
dažnedažādās eksotiskās kombinācijās,

00:07:01.000 --> 00:07:04.000
veidojot visus periodiskās tabulas elementus.

00:07:04.000 --> 00:07:07.000
Ja jūs, tāpat kā es, valkājat zelta gredzenu,

00:07:07.000 --> 00:07:10.000
tas tika izkalts pārnovas sprādziena laikā.

00:07:10.000 --> 00:07:13.000
Tātad nu Visums ir ķīmiski sarežģītāks.

00:07:13.000 --> 00:07:16.000
Un ķīmiski sarežģītākā Visumā

00:07:16.000 --> 00:07:18.000
ir iespējams veidot vairāk lietu.

00:07:18.000 --> 00:07:20.000
Notiek tas,

00:07:20.000 --> 00:07:22.000
ka apkārt jaunajām saulēm,

00:07:22.000 --> 00:07:24.000
jaunajām zvaigznēm

00:07:24.000 --> 00:07:26.000
visi šie elementi savienojas, 
tie virpuļo pa gaisu,

00:07:26.000 --> 00:07:28.000
zvaigznes enerģija tos sakuļ,

00:07:28.000 --> 00:07:31.000
tie veido daļiņas, sniegpārslas,

00:07:31.000 --> 00:07:33.000
puteklīšus,

00:07:33.000 --> 00:07:35.000
akmeņus, asteroīdus,

00:07:35.000 --> 00:07:38.000
un ar laiku tie veido arī planētas un mēnešus.

00:07:38.000 --> 00:07:41.000
Tā arī pirms četrarpus mijardiem gadu

00:07:41.000 --> 00:07:44.000
veidojās mūsu saules sistēma.

00:07:44.000 --> 00:07:47.000
Akmeņainas planētas kā mūsu Zeme

00:07:47.000 --> 00:07:50.000
ir ievērojami sarežģītākas kā zvaigznes,

00:07:50.000 --> 00:07:53.000
jo to sastāvā ir daudz lielāka 
materiālu daudzveidība.

00:07:53.000 --> 00:07:56.000
Tā nu mēs esam šķērsojuši 
ceturto sarežģītības slieksni.

NOTE Paragraph

00:07:57.000 --> 00:08:00.000
Nu virzība sarežģās.

00:08:01.000 --> 00:08:03.000
Nākamais posms ievieš objektus,

00:08:03.000 --> 00:08:05.000
kuri ir ievērojami trauslāki,

00:08:05.000 --> 00:08:07.000
ievērojami ievainojamāki,

00:08:07.000 --> 00:08:10.000
taču tie arī ir daudz radošāki

00:08:10.000 --> 00:08:13.000
un spējīgāki veidot tālāku sarežģītību.

00:08:13.000 --> 00:08:15.000
Es, protams, runāju

00:08:15.000 --> 00:08:17.000
par dzīvajiem organismiem.

00:08:17.000 --> 00:08:19.000
Dzīvos organismus veido ķīmija.

00:08:19.000 --> 00:08:22.000
Mēs esam milzīgi ķīmisku vielu maisi.

00:08:23.000 --> 00:08:26.000
Ķīmijā dominē elektromagnētiskais spēks.

00:08:26.000 --> 00:08:28.000
Tas darbojas mazākā mērogā, nekā gravitācija,

00:08:28.000 --> 00:08:30.000
kas izskaidro, kādēļ es un jūs

00:08:30.000 --> 00:08:32.000
esam mazāki par zvaigznēm vai planētām.

00:08:32.000 --> 00:08:35.000
Kādi ir ideālie apstākļi ķīmijai?

00:08:35.000 --> 00:08:37.000
Kādi ir Zeltmatītes nosacījumi?

00:08:37.000 --> 00:08:39.000
Pirmkārt, mums vajag enerģiju,

00:08:39.000 --> 00:08:41.000
bet ne par daudz.

00:08:41.000 --> 00:08:43.000
Zvaigznes centrā ir tik daudz enerģijas,

00:08:43.000 --> 00:08:46.000
ka jebkuri atomi, kas savienojas,
atkal tiks atrauti uz pusēm.

00:08:46.000 --> 00:08:48.000
Bet ne par maz.

00:08:48.000 --> 00:08:50.000
Starpgalaktiskajā telpā ir tik maz enerģijas,

00:08:50.000 --> 00:08:53.000
ka atomi vienkārši nespēj savienoties.

00:08:53.000 --> 00:08:55.000
Tā kā vajag tieši pareizo daudzumu

00:08:55.000 --> 00:08:57.000
un planētas, kā izrādās, tieši der,

00:08:57.000 --> 00:09:00.000
jo tās ir tuvu zvaigznēm, taču ne par tuvu.

NOTE Paragraph

00:09:00.000 --> 00:09:03.000
Vajag arī lielu ķīmisko elementu daudzveidību

00:09:03.000 --> 00:09:06.000
un kādu šķidrumu, piemēram, ūdeni.

00:09:06.000 --> 00:09:08.000
Kādēļ?

00:09:08.000 --> 00:09:11.000
Gāzēs atomi viens otram garām kustās tik ātri,

00:09:11.000 --> 00:09:13.000
ka tie nespēj saķerties.

00:09:13.000 --> 00:09:15.000
Cietvielās,

00:09:15.000 --> 00:09:18.000
atomi ir salipuši kopā, tie nespēj pakustēties.

00:09:18.000 --> 00:09:20.000
Šķidrumos

00:09:20.000 --> 00:09:22.000
tie var plunčāties un rīvēties

00:09:22.000 --> 00:09:25.000
un savienoties, veidojot molekulas.

00:09:25.000 --> 00:09:28.000
Kur mēs varam atrast 
šādus Zeltmatītes apstākļus?

00:09:28.000 --> 00:09:30.000
Planētas der,

00:09:30.000 --> 00:09:32.000
un mūsu agrīnā Zeme

00:09:32.000 --> 00:09:34.000
bija teju nevainojama.

00:09:34.000 --> 00:09:36.000
Tā bija tieši pareizajā attālumā no zvaigznes,

00:09:36.000 --> 00:09:39.000
lai uz tās varētu būt milzīgi atklāta ūdens okeāni.

00:09:39.000 --> 00:09:41.000
Dziļi šo okeānu dzelmē,

00:09:41.000 --> 00:09:43.000
Zemes garozas plaisās,

00:09:43.000 --> 00:09:46.000
no Zemes iekšpuses cauri plūst siltums

00:09:46.000 --> 00:09:48.000
un mums ir liela elementu daudzvedība.

00:09:48.000 --> 00:09:50.000
Tā nu šajos okeānu dzelmes ventiļos

00:09:50.000 --> 00:09:53.000
sākās fantastiska ķīmija,

00:09:53.000 --> 00:09:56.000
un atomu savienojās 
dažnedažādās eksotiskās kombinācijās.

NOTE Paragraph

00:09:57.000 --> 00:09:59.000
Tomēr dzīvība, protams,

00:09:59.000 --> 00:10:01.000
ir kas vairāk kā tikai eksotiska ķīmija.

00:10:01.000 --> 00:10:03.000
Kā lai stabilizē

00:10:03.000 --> 00:10:05.000
šīs milzīgās molekulas,

00:10:05.000 --> 00:10:08.000
kas šķiet dzīvotspējīgas?

00:10:08.000 --> 00:10:10.000
Šajā brīdī dzīvība ievieš

00:10:10.000 --> 00:10:13.000
pavisam jaunu knifu.

00:10:13.000 --> 00:10:15.000
Jūs nestabilizējat indivīdu;

00:10:15.000 --> 00:10:17.000
jūs stabilizējat veidni,

00:10:17.000 --> 00:10:19.000
to, kas pārnēsā informāciju,

00:10:19.000 --> 00:10:21.000
un ļaujat šai veidnei sevi kopēt.

00:10:21.000 --> 00:10:23.000
Šī skaistā molekula,

00:10:23.000 --> 00:10:25.000
protams, ir DNS, kas

00:10:25.000 --> 00:10:27.000
glabā visu šo informāciju.

00:10:27.000 --> 00:10:30.000
Jūs esat pazīstami ar DNS divkāršo spirāli.

00:10:30.000 --> 00:10:32.000
Katrs pārvads glabā informāciju.

00:10:32.000 --> 00:10:34.000
DNS glabā informāciju

00:10:34.000 --> 00:10:37.000
par to, kā veidot dzīvos organismus,

00:10:37.000 --> 00:10:39.000
DNS kopē arī pati sevi.

00:10:39.000 --> 00:10:41.000
Tā nu tā sevi sakopē

00:10:41.000 --> 00:10:43.000
un izkaisa šīs veidnes pa visu okeānu.

00:10:43.000 --> 00:10:45.000
Izplatās informācija.

00:10:45.000 --> 00:10:48.000
Ievērojiet, ka informācija ir kļuvusi par mūsu stāsta daļu.

00:10:48.000 --> 00:10:50.000
Tomēr DNS patiesais skaistums

00:10:50.000 --> 00:10:52.000
ir tā nepilnībās.

00:10:52.000 --> 00:10:54.000
Tam sevi kopējot,

00:10:54.000 --> 00:10:56.000
katrā miljardajā pārvadā

00:10:56.000 --> 00:10:58.000
gadās pa kādai kļūdai.

00:10:58.000 --> 00:11:00.000
Tas nozīmē,

00:11:00.000 --> 00:11:03.000
ka DNS faktiski mācās.

00:11:03.000 --> 00:11:05.000
Tā uzkrāj jaunus veidus, 
kā veidot dzīvos organismus,

00:11:05.000 --> 00:11:07.000
jo dažas no šīm kļūdām darbojas.

00:11:07.000 --> 00:11:09.000
Tā nu DNS mācās

00:11:09.000 --> 00:11:12.000
un veido lielāku daudzveidību un lielāku sarežģītumu.

00:11:12.000 --> 00:11:15.000
Mēs to redzam notiekam 
pēdējos četrus miljardus gadu.

NOTE Paragraph

00:11:15.000 --> 00:11:17.000
Lielāko daļu laika uz Zemes

00:11:17.000 --> 00:11:19.000
dzīvie organismu ir bijuši salīdzinoši vienkārši —

00:11:19.000 --> 00:11:21.000
vienšūņi.

00:11:21.000 --> 00:11:23.000
Tomēr tiem bija liela daudzveidība

00:11:23.000 --> 00:11:25.000
un iekšienē liela sarežģītība.

00:11:25.000 --> 00:11:28.000
Tad pirms apmēram 600 līdz 800 miljoniem gadu

00:11:28.000 --> 00:11:30.000
sāka parādīties daudzšūņu organismu.

00:11:30.000 --> 00:11:32.000
Rodas sēnes, rodas zivis,

00:11:32.000 --> 00:11:34.000
rodas augi,

00:11:34.000 --> 00:11:37.000
rodas abinieki, rodas rāpuļi,

00:11:37.000 --> 00:11:40.000
un tad, protams, rodas arī dinozauri.

00:11:40.000 --> 00:11:44.000
Laiku pa laikam ir katastrofas.

00:11:44.000 --> 00:11:46.000
Pirms sešdesmit pieciem miljardiem gadu

00:11:46.000 --> 00:11:48.000
Zemē, netālu no Jukatanas pussalas,

00:11:48.000 --> 00:11:50.000
piezemējās asteroīds,

00:11:50.000 --> 00:11:53.000
radot kodolkaram līdzvērtīgus apstākļus,

00:11:53.000 --> 00:11:55.000
un dinozauri tika noslaucīti no Zemes virsas.

00:11:55.000 --> 00:11:59.000
Drausmīgas ziņas dinozauriem,

00:11:59.000 --> 00:12:02.000
taču lieliskas ziņas mūsu zīdītāju priekštečiem,

00:12:02.000 --> 00:12:04.000
kas zēla

00:12:04.000 --> 00:12:07.000
dinozauru tukši atstātajās vietās.

00:12:07.000 --> 00:12:09.000
Mēs, cilvēki,

00:12:09.000 --> 00:12:12.000
esam daļa šī radoši evolucionārā pulsa,

00:12:12.000 --> 00:12:15.000
kas aizsākās pirms 65 miljoniem gadu

00:12:15.000 --> 00:12:17.000
ar asteroīda piezemēšanos.

NOTE Paragraph

00:12:18.000 --> 00:12:21.000
Cilvēki parādījās pirms aptuveni 200 000 gadu.

00:12:21.000 --> 00:12:23.000
Es uzskatu, ka mūs var skaitīt

00:12:23.000 --> 00:12:25.000
kā slieksni šajā lielajā stāstā.

00:12:25.000 --> 00:12:27.000
Ļaujiet paskaidrot kādēļ.

00:12:27.000 --> 00:12:30.000
Mēs jau redzējām, ka DNS savā ziņā mācās,

00:12:30.000 --> 00:12:32.000
tā uzkrāj informāciju.

00:12:32.000 --> 00:12:34.000
Tomēr ļoti, ļoti lēni.

00:12:34.000 --> 00:12:36.000
DNS uzkrāj informāciju

00:12:36.000 --> 00:12:38.000
nejaušu kļūdu rezultātā,

00:12:38.000 --> 00:12:41.000
no kurām dažas nostrādā.

00:12:41.000 --> 00:12:43.000
Taču īstenībā DNS jau bija radījusi ātrāku apguves veidu:

00:12:43.000 --> 00:12:46.000
tā bija radījusi organismus ar smadzenēm,

00:12:46.000 --> 00:12:49.000
un šie organismi spēj mācīties reāllaikā.

00:12:49.000 --> 00:12:52.000
Tie uzkrāj informāciju, tie mācās.

00:12:52.000 --> 00:12:54.000
Skumjākais gan ir,

00:12:54.000 --> 00:12:57.000
ka tiem nomirstot, līdz ar viņiem iet bojā arī informācija.

00:12:57.000 --> 00:12:59.000
Cilvēkus atšķirīgus padara

00:12:59.000 --> 00:13:01.000
cilvēku valoda.

00:13:01.000 --> 00:13:03.000
Mēs esam svētīti ar valodu, saziņas sistēmu,

00:13:03.000 --> 00:13:06.000
kas ir tik varena un precīza,

00:13:06.000 --> 00:13:09.000
ka mēs varam dalīties tajā, 
ko esam apguvuši, ar tik lielu precizitāti,

00:13:09.000 --> 00:13:12.000
ka mēs varam veidot mūsu kopējo atmiņu.

00:13:12.000 --> 00:13:14.000
Tas nozīmē,

00:13:14.000 --> 00:13:17.000
ka mēs varam pārdzīvot tos īpatņus, 
kas apguva šo informāciju,

00:13:17.000 --> 00:13:21.000
un varam nodot informāciju no paaudzes paaudzei.

00:13:21.000 --> 00:13:23.000
Tādēļ mēs kā suga esam tik radoši

00:13:23.000 --> 00:13:25.000
un vareni,

00:13:25.000 --> 00:13:27.000
tādēļ mums ir vēsture.

00:13:27.000 --> 00:13:30.000
Mēs, šķiet esam vienīgā suga 
četru miljardu gadu laikā,

00:13:30.000 --> 00:13:32.000
kuriem ir šī dāvana.

NOTE Paragraph

00:13:32.000 --> 00:13:34.000
Es saucu šo spēju

00:13:34.000 --> 00:13:36.000
par kopējo apguvi.

00:13:36.000 --> 00:13:38.000
Tas mūsu padara citādus.

00:13:38.000 --> 00:13:40.000
Mēs to varam redzēt

00:13:40.000 --> 00:13:42.000
darbojamies cilvēces vēstures agrīnākajos posmos.

00:13:42.000 --> 00:13:44.000
Mēs kā suga attīstījāmies

00:13:44.000 --> 00:13:46.000
Āfrikas savannu zemēs,

00:13:46.000 --> 00:13:49.000
taču tad cilvēki migrēja uz jaunām vidēm,

00:13:49.000 --> 00:13:51.000
tuksnešiem, džungļiem,

00:13:51.000 --> 00:13:53.000
Sibīrijas ledus laikmeta tundru,

00:13:53.000 --> 00:13:55.000
smagu, smagu vidi,

00:13:55.000 --> 00:13:57.000
Ameriku, Austrālāziju.

00:13:57.000 --> 00:13:59.000
Katra migrēšana ietvēra sevī mācīšanos,

00:13:59.000 --> 00:14:02.000
jaunu apkārtnes izmantošanas veidu apgūšanu,

00:14:02.000 --> 00:14:04.000
jaunus apiešanās veidus ar apkārtējo.

NOTE Paragraph

00:14:04.000 --> 00:14:06.000
Tad pirms 10 000 gadu

00:14:06.000 --> 00:14:08.000
pēdējā ledus laikmetā pēkšņo

00:14:08.000 --> 00:14:10.000
klimata pārmaiņu izmantošana,

00:14:10.000 --> 00:14:13.000
cilvēki iemācījās apstrādāt zemi.

00:14:13.000 --> 00:14:15.000
Lauksaimniecība bija enerģijas dzīsla.

00:14:15.000 --> 00:14:17.000
Izmantojot šo enerģiju,

00:14:17.000 --> 00:14:19.000
cilvēku skaits daudzkāršojās.

00:14:19.000 --> 00:14:21.000
Cilvēku kopienas kļuva lielākas, blīvākas,

00:14:21.000 --> 00:14:23.000
starpsavienotākas.

00:14:23.000 --> 00:14:27.000
Tad pirms apmēram 500 gadiem

00:14:27.000 --> 00:14:29.000
cilvēki ar kuģošanu, vilcieniem,

00:14:29.000 --> 00:14:31.000
telegrāfu un Internetu sāka

00:14:31.000 --> 00:14:34.000
sasaistīties vispasaules mērogā,

00:14:34.000 --> 00:14:36.000
tagad mums redzot

00:14:36.000 --> 00:14:38.000
gandrīz septiņu miljardu īpatņu

00:14:38.000 --> 00:14:40.000
lielas pasaules smadzenes.

00:14:40.000 --> 00:14:45.000
Šīs smadzenes mācās milzu ātrumā.

00:14:45.000 --> 00:14:47.000
Pēdējos 200 gadus ir noticis vēl kas.

00:14:47.000 --> 00:14:49.000
Mēs esam atraduši vēl vienu enerģijas dzīslu

00:14:49.000 --> 00:14:51.000
degizrakteņos.

00:14:51.000 --> 00:14:54.000
Tā nu degizrakteņi un kopējā apguve

00:14:54.000 --> 00:14:56.000
izskaidro mums apkārt redzamo

00:14:56.000 --> 00:14:58.000
satriecošo sarežģītumu.

NOTE Paragraph

00:15:01.000 --> 00:15:04.000
Te nu mēs esam,

00:15:04.000 --> 00:15:06.000
atpakaļ sanāksmju zālē.

00:15:06.000 --> 00:15:08.000
Mēs esam atgriezušies no 13,7 miljardu gadu

00:15:08.000 --> 00:15:11.000
ilga ceļojuma līdz mūsdienām.

00:15:11.000 --> 00:15:14.000
Cerams, piekrītat, ka tas ir varens stāsts.

00:15:14.000 --> 00:15:16.000
Tas ir stāsts, kurā cilvēkiem ir

00:15:16.000 --> 00:15:19.000
apbrīnojama un radoša loma,

00:15:19.000 --> 00:15:22.000
Tomēr tas mūs arī brīdina.

00:15:22.000 --> 00:15:26.000
Kopējā apguve ir ļoti, ļoti varens spēks

00:15:26.000 --> 00:15:28.000
un nav skaidrs,

00:15:28.000 --> 00:15:31.000
ka mēs, cilvēki, tajā būtu noteicēji.

00:15:31.000 --> 00:15:34.000
Bērnību pavadot Anglijā, 
es ļoti spilgti atceros,

00:15:34.000 --> 00:15:37.000
Kubas raķešu krīzes laiku,

00:15:37.000 --> 00:15:39.000
Pāris dienas

00:15:39.000 --> 00:15:41.000
šķita, ka visa biosfēra

00:15:41.000 --> 00:15:44.000
ir uz iznīcības sliekšņa,

00:15:44.000 --> 00:15:47.000
Tie paši ieroči ir turpat, kur bija,

00:15:47.000 --> 00:15:49.000
viņi vēl joprojām ir apbruņoti.

00:15:49.000 --> 00:15:51.000
Ja mēs izvairāmies no šīm lamatām,

00:15:51.000 --> 00:15:53.000
mūsu sagaida nākamās.

00:15:53.000 --> 00:15:56.000
Mēs kurinām degizrakteņus tādos tempos,

00:15:56.000 --> 00:15:59.000
ka graujam Zeltmatītes apstākļus,

00:15:59.000 --> 00:16:01.000
kas padarīja iespējamu cilvēku civilizāciju

00:16:01.000 --> 00:16:05.000
uzplaukšanu pēdējo 10 000 gadu laikā.

00:16:05.000 --> 00:16:10.000
Lielā vēsture var parādīt 
mūsu sarežģītības un trausluma dabu,

00:16:10.000 --> 00:16:12.000
kā arī problēmas, 
ar kurām saskaramies,

00:16:12.000 --> 00:16:15.000
tomēr tā var arī mums parādīt

00:16:15.000 --> 00:16:17.000
mūsu spēku kopējā apguvē.

NOTE Paragraph

00:16:17.000 --> 00:16:20.000
Visbeidzot,

00:16:20.000 --> 00:16:24.000
lūk, ko vēlos es.

00:16:24.000 --> 00:16:27.000
Es vēlos, lai mans mazdēls, Daniels,

00:16:27.000 --> 00:16:29.000
kā arī viņa draugi un paaudze

00:16:29.000 --> 00:16:31.000
visā pasaulē

00:16:31.000 --> 00:16:34.000
zinātu lielās vēstures stāstu

00:16:34.000 --> 00:16:36.000
un zinātu to tik labi,

00:16:36.000 --> 00:16:38.000
ka saprastu

00:16:38.000 --> 00:16:40.000
gan izaicinājumus, kas mūs sagaida,

00:16:40.000 --> 00:16:43.000
gan arī iespējas, kas mūs sagaida.

00:16:43.000 --> 00:16:45.000
Tādēļ mūsu grupa

00:16:45.000 --> 00:16:47.000
veido bezmaksas, tiešsaistes

00:16:47.000 --> 00:16:49.000
lielās vēstures konspektu

00:16:49.000 --> 00:16:51.000
vidusskolas skolēniem visā pasaulē.

00:16:51.000 --> 00:16:54.000
Mēs ticam, ka viņiem lielā vēsture

00:16:54.000 --> 00:16:57.000
būs ļoti būtisks intelektuālais rīks,

00:16:57.000 --> 00:17:00.000
Danielam un viņa paaudzei

00:17:00.000 --> 00:17:02.000
pēc šī sliekšņa brīža

00:17:02.000 --> 00:17:04.000
saskaroties ar milzīgiem izaicinājumiem

00:17:04.000 --> 00:17:07.000
un arī milzīgām iespējam

00:17:07.000 --> 00:17:11.000
šīs mūsu skaistās planētas vēsturē.

NOTE Paragraph

00:17:11.000 --> 00:17:13.000
Pateicos par jūsu veltīto uzmanību.

NOTE Paragraph

00:17:13.000 --> 00:17:18.000
(Aplausi)