1
00:00:00,000 --> 00:00:03,000
Vispirms video.

2
00:00:09,000 --> 00:00:12,000
(Video) Jā, tas ir olu kultenis.

3
00:00:13,000 --> 00:00:15,000
Taču cerams, ka,

4
00:00:15,000 --> 00:00:17,000
to vērojot, jūs sajutīsities

5
00:00:17,000 --> 00:00:20,000
pavisam nedaudz neomulīgi.

6
00:00:21,000 --> 00:00:24,000
Jo varbūt ieraudzījāt, ka

7
00:00:24,000 --> 00:00:27,000
ola īstenībā atkuļās.

8
00:00:27,000 --> 00:00:29,000
Nu redzēsit, ka olas baltums un dzeltenums ir atdalījies.

9
00:00:29,000 --> 00:00:32,000
Nu tie ielīs atpakaļ čaumalā.

10
00:00:32,000 --> 00:00:35,000
Mēs sirds dziļumos zinām, ka

11
00:00:35,000 --> 00:00:38,000
tā Visums nestrādā.

12
00:00:39,000 --> 00:00:42,000
Olu kultenis ir putra, garšīga putra, tomēr tik un tā putra.

13
00:00:42,000 --> 00:00:45,000
Ola ir skaista un sarežģīta lieta,

14
00:00:45,000 --> 00:00:47,000
kas var radīt vēl sarežģītākas lietas,

15
00:00:47,000 --> 00:00:49,000
piemēram, cāļus.

16
00:00:49,000 --> 00:00:51,000
Mēs sirds dziļumos zinām,

17
00:00:51,000 --> 00:00:53,000
ka Visums nenonāk

18
00:00:53,000 --> 00:00:55,000
no putras līdz sarežģītumam.

19
00:00:55,000 --> 00:00:57,000
ŠIs instinkts faktiski

20
00:00:57,000 --> 00:01:00,000
atspoguļojas vienā no fizikas pamatlikumiem,

21
00:01:00,000 --> 00:01:03,000
otrajā termodinamikas jeb entropijas likumā.

22
00:01:03,000 --> 00:01:05,000
Šis likums būtībā pasaka to,

23
00:01:05,000 --> 00:01:08,000
ka Visumam ir vispārēja tendence virzīties no

24
00:01:08,000 --> 00:01:10,000
no kārtības un

25
00:01:10,000 --> 00:01:12,000
strukturētības

26
00:01:12,000 --> 00:01:14,000
uz kārtības un strukturētības trūkumu,

27
00:01:14,000 --> 00:01:16,000
faktiski putru.

28
00:01:16,000 --> 00:01:18,000
Tādēļ arī šis video

29
00:01:18,000 --> 00:01:20,000
šķiet nedaudz savāds.

30
00:01:20,000 --> 00:01:22,000
Tomēr

31
00:01:22,000 --> 00:01:24,000
paskatieties mums apkārt.

32
00:01:24,000 --> 00:01:26,000
Mēs sev apkārt redzam

33
00:01:26,000 --> 00:01:28,000
satriecošu sarežģītumu.

34
00:01:28,000 --> 00:01:31,000
Ēriks Beinhokers lēš, ka Ņujorkā vien

35
00:01:31,000 --> 00:01:35,000
tiek pārdots ap 10 miljardiem dažādu noliktavas vienību vai patēriņa priekšmetu.

36
00:01:35,000 --> 00:01:38,000
Tas ir simtiem reižu vairāk kā

37
00:01:38,000 --> 00:01:40,000
sugu skaits uz Zemes.

38
00:01:40,000 --> 00:01:42,000
Un ar tām tirgojās suga,

39
00:01:42,000 --> 00:01:44,000
kurai ir gandrīz septiņi miljardi īpatņu,

40
00:01:44,000 --> 00:01:47,000
ko tirdzniecība, ceļošana un Internets sasaista

41
00:01:47,000 --> 00:01:49,000
neaptverami sarežģītā

42
00:01:49,000 --> 00:01:52,000
vispasaules sistēmā.

43
00:01:52,000 --> 00:01:54,000
Te nu ir lielā mīkla:

44
00:01:54,000 --> 00:01:56,000
kā Visumā,

45
00:01:56,000 --> 00:01:59,000
kurā valda otrais termodinamikas likums,

46
00:01:59,000 --> 00:02:01,000
var rasties

47
00:02:01,000 --> 00:02:04,000
šāda veida manis tikko aprakstīts sarežģītums,

48
00:02:04,000 --> 00:02:07,000
tāda veida sarežģītums, kuru pārstāvam es, jūs

49
00:02:07,000 --> 00:02:10,000
un šī sanāksmju zāle?

50
00:02:10,000 --> 00:02:13,000
Tā vien šķiet, ka atbilde ir,

51
00:02:13,000 --> 00:02:16,000
ka Visums var radīt sarežģītumu,

52
00:02:16,000 --> 00:02:18,000
taču ar lielām grūtībām.

53
00:02:18,000 --> 00:02:20,000
Daļā tā

54
00:02:20,000 --> 00:02:22,000
parādās kas tāds, ko mans kolēģis Freds Spīrs

55
00:02:22,000 --> 00:02:24,000
dēvē par„Zeltmatītes apstākļiem” —

56
00:02:24,000 --> 00:02:26,000
ne par karstu, ne par aukstu,

57
00:02:26,000 --> 00:02:29,000
tieši tā, kā vajag, lai rastos sarežģītums.

58
00:02:29,000 --> 00:02:31,000
Tad parādās mazliet sarežģītākas lietas.

59
00:02:31,000 --> 00:02:33,000
Un tur, kur mums ir mazliet sarežģītākas lietas,

60
00:02:33,000 --> 00:02:35,000
mēs varam iegūt vēl mazliet sarežģītākas lietas.

61
00:02:35,000 --> 00:02:38,000
Un šādi, posmu pa posmam,

62
00:02:38,000 --> 00:02:40,000
veidojas sarežgītums.

63
00:02:40,000 --> 00:02:43,000
Katrs no posmiem ir burvīgs,

64
00:02:43,000 --> 00:02:46,000
jo tas rada tādu iespaidu, ka Visumā no nekurienes

65
00:02:46,000 --> 00:02:49,000
rodas kas pilnīgi jauns.

66
00:02:49,000 --> 00:02:51,000
Lielajā vēsturē mēs šos brīžus saucam par

67
00:02:51,000 --> 00:02:53,000
sliekšņa brīžiem.

68
00:02:53,000 --> 00:02:55,000
Pēc katra sliekšņa

69
00:02:55,000 --> 00:02:57,000
turpmāka virzība sarežģās.

70
00:02:57,000 --> 00:03:00,000
Sarežģītās lietas kļūst trauslākas,

71
00:03:00,000 --> 00:03:02,000
ievainojamākas;

72
00:03:02,000 --> 00:03:05,000
Zeltmatītes nosacījumi kļūst stingrāki,

73
00:03:05,000 --> 00:03:07,000
un radīt sarežģītumu

74
00:03:07,000 --> 00:03:09,000
ir grūtāk.

75
00:03:09,000 --> 00:03:12,000
Mums, kā ārkārtīgi sarežģītām radībām,

76
00:03:12,000 --> 00:03:15,000
izmisīgi jāzina stāsts par to,

77
00:03:15,000 --> 00:03:17,000
kā Visums par spīti šim otrajam likumam

78
00:03:17,000 --> 00:03:19,000
rada sarežģītumu,

79
00:03:19,000 --> 00:03:21,000
un kādēļ sarežģītība

80
00:03:21,000 --> 00:03:23,000
nozīme ievainojamību

81
00:03:23,000 --> 00:03:25,000
un trauslumu.

82
00:03:25,000 --> 00:03:28,000
To mēs skaidrojam lielajā vēsturē.

83
00:03:28,000 --> 00:03:30,000
Taču, lai to paveiktu, jādara kas tāds,

84
00:03:30,000 --> 00:03:32,000
kas pirmajā mirklī šķiet pilnīgi neiespējami.

85
00:03:32,000 --> 00:03:36,000
Mums ir jāizveido pilnīgs Visuma vēstures pārskats.

86
00:03:37,000 --> 00:03:39,000
Tad nu ķersimies klāt.

87
00:03:39,000 --> 00:03:41,000
(Smiekli)

88
00:03:41,000 --> 00:03:44,000
Sāksim, atvelkot laika līniju 13,7 miljardus

89
00:03:44,000 --> 00:03:47,000
gadu atpakaļ,

90
00:03:47,000 --> 00:03:50,000
laika pirmsākumos.

91
00:03:57,000 --> 00:03:59,000
Mums apkārt nav nekā.

92
00:03:59,000 --> 00:04:03,000
Nav pat ne telpas vai laika.

93
00:04:03,000 --> 00:04:06,000
Iedomājieties tumšāko un tukšāko, ko vien spējat,

94
00:04:06,000 --> 00:04:08,000
un izkāpiniet to miljardiem reižu,

95
00:04:08,000 --> 00:04:10,000
tur nu mēs esam.

96
00:04:10,000 --> 00:04:13,000
Tad pēkšņi,

97
00:04:13,000 --> 00:04:16,000
bum! Parādās Visums, vesels Visums.

98
00:04:16,000 --> 00:04:18,000
Mēs esam šķērsojuši mūsu pirmo slieksni.

99
00:04:18,000 --> 00:04:20,000
Visums ir sīciņš; tas ir mazāks par atomu.

100
00:04:20,000 --> 00:04:22,000
Tas ir neiedomājami karsts.

101
00:04:22,000 --> 00:04:24,000
Tajā ir viss, kas ir mūsdienu Visumā,

102
00:04:24,000 --> 00:04:26,000
kā jau varat iedomāties, tas jūk un brūk.

103
00:04:26,000 --> 00:04:29,000
Tas paplašinās neticamā ātrumā.

104
00:04:29,000 --> 00:04:31,000
Sākumā viss ir izplūdis,

105
00:04:31,000 --> 00:04:34,000
taču ļoti ātri šajā izplūdumā sāk parādīties skaidras lietas.

106
00:04:34,000 --> 00:04:36,000
Pirmajā sekundē

107
00:04:36,000 --> 00:04:39,000
enerģijas sadalās atsevišķos spēkos,

108
00:04:39,000 --> 00:04:41,000
tostarp elektromagnētismā un gravitācijā.

109
00:04:41,000 --> 00:04:44,000
Enerģija paveic vēl ko gaužām burvīgu:

110
00:04:44,000 --> 00:04:47,000
tā sastingst, veidojot matēriju —

111
00:04:47,000 --> 00:04:49,000
kvarkus, kas radīs protonus

112
00:04:49,000 --> 00:04:52,000
un leptonus, pie kuriem pieder arī elektroni.

113
00:04:52,000 --> 00:04:54,000
Tas viss notiek pirmajā sekundē.

114
00:04:54,000 --> 00:04:59,000
Nu pārlēksim 380 000 gadus uz priekšu.

115
00:04:59,000 --> 00:05:02,000
Tas ir divtik, cik cilvēki ir dzīvojuši uz šīs planētas.

116
00:05:02,000 --> 00:05:05,000
Nu parādās vienkāršie

117
00:05:05,000 --> 00:05:08,000
ūdeņraža un hēlija atomi.

118
00:05:08,000 --> 00:05:10,000
Nu es vēlos uz brīdi apstāties,

119
00:05:10,000 --> 00:05:13,000
380,000 gadu pēc Visuma izcelšanās,

120
00:05:13,000 --> 00:05:15,000
jo mēs īstenībā par Visumu šajā posmā

121
00:05:15,000 --> 00:05:17,000
zinām diezgan daudz.

122
00:05:17,000 --> 00:05:20,000
Pirmām kārtām, mēs zinām, ka tas bija ārkārtīgi vienkāršs.

123
00:05:20,000 --> 00:05:22,000
To veidoja milzīgi ūdeņražu

124
00:05:22,000 --> 00:05:24,000
un hēlija atomu mākoņi,

125
00:05:24,000 --> 00:05:26,000
un tiem nebija nekādas uzbūves.

126
00:05:26,000 --> 00:05:29,000
Tie bija tādā kā kosmiskā putrā.

127
00:05:29,000 --> 00:05:31,000
Tomēr tā nebija pilnīga tiesa.

128
00:05:31,000 --> 00:05:33,000
Nesenie pētījumi

129
00:05:33,000 --> 00:05:36,000
ar tādiem pavadoņiem kā pavadonis WMAP

130
00:05:36,000 --> 00:05:40,000
ir atklājuši, ka patiesībā vidē bija sīciņas atšķirības.

131
00:05:40,000 --> 00:05:42,000
Kā redzams,

132
00:05:42,000 --> 00:05:45,000
zilie apgabali bija grāda tūkstošdaļu vēsāki,

133
00:05:45,000 --> 00:05:47,000
nekā sarkanie apgabali.

134
00:05:47,000 --> 00:05:49,000
Tās ir niecīgas atšķirības,

135
00:05:49,000 --> 00:05:51,000
tomēr ar to bija gana, lai Visums

136
00:05:51,000 --> 00:05:53,000
nonāktu nākamajā sarežģītības veidošanās posmā.

137
00:05:53,000 --> 00:05:55,000
Tas strādā šādi.

138
00:05:55,000 --> 00:05:58,000
Gravitācija ir spēcīgāka tur,

139
00:05:58,000 --> 00:06:00,000
kur ir vairāk lietu.

140
00:06:00,000 --> 00:06:02,000
Tā kā tur, kur ir nedaudz blīvāku apgabali,

141
00:06:02,000 --> 00:06:04,000
gravitācija sāk saspiest ūdeņraža

142
00:06:04,000 --> 00:06:06,000
un hēlija atomu mākoņus.

143
00:06:06,000 --> 00:06:08,000
Mēs varam iedomāties agrīno Visumu sadaloties

144
00:06:08,000 --> 00:06:10,000
miljardos mākoņu.

145
00:06:10,000 --> 00:06:12,000
Katrs mākonis ir saspiests,

146
00:06:12,000 --> 00:06:15,000
pieaugot blīvumam, pastiprinās arī gravitācija,

147
00:06:15,000 --> 00:06:17,000
katra mākoņa centrā sāk palielināties temperatūra,

148
00:06:17,000 --> 00:06:19,000
un tad katrā mākoņa centrā

149
00:06:19,000 --> 00:06:22,000
temperatūra pārsniedz 10 miljonu grādu

150
00:06:22,000 --> 00:06:24,000
sliekšņa temperatūras,

151
00:06:24,000 --> 00:06:26,000
protoni sāk saplūst,

152
00:06:26,000 --> 00:06:29,000
izdalās milzīgs enerģijas daudzums,

153
00:06:29,000 --> 00:06:31,000
un bum!

154
00:06:31,000 --> 00:06:33,000
Mums ir pirmās zvaigznes.

155
00:06:33,000 --> 00:06:37,000
Pēc apmēram 200 miljardiem gadu kopš Lielā sprādziena,

156
00:06:37,000 --> 00:06:40,000
Visumā sāk parādīties zvaigznes,

157
00:06:40,000 --> 00:06:42,000
miljardiem zvaigžņu.

158
00:06:42,000 --> 00:06:45,000
Nu Visums ir ievērojami interesantāks

159
00:06:45,000 --> 00:06:48,000
un sarežģītāks.

160
00:06:48,000 --> 00:06:50,000
Zvaigznes radīs Zeltmatītes apstākļus

161
00:06:50,000 --> 00:06:53,000
divu jaunu sliekšņu šķērsošanai.

162
00:06:53,000 --> 00:06:55,000
Ejot bojā ļoti lielām zvaigznēm,

163
00:06:55,000 --> 00:06:58,000
tās rada tik augstas temperatūras,

164
00:06:58,000 --> 00:07:01,000
ka protoni sāk saplūst dažnedažādās eksotiskās kombinācijās,

165
00:07:01,000 --> 00:07:04,000
veidojot visus periodiskās tabulas elementus.

166
00:07:04,000 --> 00:07:07,000
Ja jūs, tāpat kā es, valkājat zelta gredzenu,

167
00:07:07,000 --> 00:07:10,000
tas tika izkalts pārnovas sprādziena laikā.

168
00:07:10,000 --> 00:07:13,000
Tātad nu Visums ir ķīmiski sarežģītāks.

169
00:07:13,000 --> 00:07:16,000
Un ķīmiski sarežģītākā Visumā

170
00:07:16,000 --> 00:07:18,000
ir iespējams veidot vairāk lietu.

171
00:07:18,000 --> 00:07:20,000
Notiek tas,

172
00:07:20,000 --> 00:07:22,000
ka apkārt jaunajām saulēm,

173
00:07:22,000 --> 00:07:24,000
jaunajām zvaigznēm

174
00:07:24,000 --> 00:07:26,000
visi šie elementi savienojas, tie virpuļo pa gaisu,

175
00:07:26,000 --> 00:07:28,000
zvaigznes enerģija tos sakuļ,

176
00:07:28,000 --> 00:07:31,000
tie veido daļiņas, sniegpārslas,

177
00:07:31,000 --> 00:07:33,000
puteklīšus,

178
00:07:33,000 --> 00:07:35,000
akmeņus, asteroīdus,

179
00:07:35,000 --> 00:07:38,000
un ar laiku tie veido arī planētas un mēnešus.

180
00:07:38,000 --> 00:07:41,000
Tā arī pirms četrarpus mijardiem gadu

181
00:07:41,000 --> 00:07:44,000
veidojās mūsu saules sistēma.

182
00:07:44,000 --> 00:07:47,000
Akmeņainas planētas kā mūsu Zeme

183
00:07:47,000 --> 00:07:50,000
ir ievērojami sarežģītākas kā zvaigznes,

184
00:07:50,000 --> 00:07:53,000
jo to sastāvā ir daudz lielāka materiālu daudzveidība.

185
00:07:53,000 --> 00:07:56,000
Tā nu mēs esam šķērsojuši ceturto sarežģītības slieksni.

186
00:07:57,000 --> 00:08:00,000
Nu virzība sarežģās.

187
00:08:01,000 --> 00:08:03,000
Nākamais posms ievieš objektus,

188
00:08:03,000 --> 00:08:05,000
kuri ir ievērojami trauslāki,

189
00:08:05,000 --> 00:08:07,000
ievērojami ievainojamāki,

190
00:08:07,000 --> 00:08:10,000
taču tie arī ir daudz radošāki

191
00:08:10,000 --> 00:08:13,000
un spējīgāki veidot tālāku sarežģītību.

192
00:08:13,000 --> 00:08:15,000
Es, protams, runāju

193
00:08:15,000 --> 00:08:17,000
par dzīvajiem organismiem.

194
00:08:17,000 --> 00:08:19,000
Dzīvos organismus veido ķīmija.

195
00:08:19,000 --> 00:08:22,000
Mēs esam lieli ķīmisku vielu saiņi.

196
00:08:23,000 --> 00:08:26,000
Ķīmijā dominē elektromagnētiskais spēks.

197
00:08:26,000 --> 00:08:28,000
Tas darbojas mazākā mērogā, nekā gravitācija,

198
00:08:28,000 --> 00:08:30,000
kas izskaidro, kādēļ es un jūs

199
00:08:30,000 --> 00:08:32,000
esam mazāki par zvaigznēm vai planētām.

200
00:08:32,000 --> 00:08:35,000
Kādi ir ideālie apstākļi ķīmijai?

201
00:08:35,000 --> 00:08:37,000
Kādi ir Zeltmatītes nosacījumi?

202
00:08:37,000 --> 00:08:39,000
Pirmkārt, mums vajag enerģiju,

203
00:08:39,000 --> 00:08:41,000
bet ne par daudz.

204
00:08:41,000 --> 00:08:43,000
Zvaigznes centrā ir tik daudz enerģijas,

205
00:08:43,000 --> 00:08:46,000
ka jebkuri atomi, kas savienojas atkal tiks atrauti uz pusēm.

206
00:08:46,000 --> 00:08:48,000
Bet ne par maz.

207
00:08:48,000 --> 00:08:50,000
Starpgalaktiskajā telpā ir tik maz enerģijas,

208
00:08:50,000 --> 00:08:53,000
ka atomi vienkārši nespēj savienoties.

209
00:08:53,000 --> 00:08:55,000
Tā kā vajag tieši pareizo dadzumu

210
00:08:55,000 --> 00:08:57,000
un planētas, kā izrādās, tieši der,

211
00:08:57,000 --> 00:09:00,000
jo tās ir tuvu zvaigznēm, taču ne par tuvu.

212
00:09:00,000 --> 00:09:03,000
Vajag arī lielu ķīmisko elementu daudzveidību

213
00:09:03,000 --> 00:09:06,000
un kādu šķidrumu, piemēram, ūdeni.

214
00:09:06,000 --> 00:09:08,000
Kādēļ?

215
00:09:08,000 --> 00:09:11,000
Gāzēs atomi viens otram garām kustās tik ātri,

216
00:09:11,000 --> 00:09:13,000
ka tie nespēj saķerties.

217
00:09:13,000 --> 00:09:15,000
Cietvielās,

218
00:09:15,000 --> 00:09:18,000
atomi ir salipuši kopā, tie nespēj pakustēties.

219
00:09:18,000 --> 00:09:20,000
Šķidrumos

220
00:09:20,000 --> 00:09:22,000
tie var plunčāties un rīvēties

221
00:09:22,000 --> 00:09:25,000
un savienoties, veidojot molekulas.

222
00:09:25,000 --> 00:09:28,000
Kur mēs varam atrast šādus Zeltmatītes apstākļus?

223
00:09:28,000 --> 00:09:30,000
Planētas der,

224
00:09:30,000 --> 00:09:32,000
un mūsu agrīnā Zeme

225
00:09:32,000 --> 00:09:34,000
bija gandrīz ideāla.

226
00:09:34,000 --> 00:09:36,000
Tā bija tieši pareizajā attālumā no zvaigznes,

227
00:09:36,000 --> 00:09:39,000
lai uz tās varētu būt milzīgi atklāta ūdens okeāni.

228
00:09:39,000 --> 00:09:41,000
Dziļi šo okeānu dzelmē,

229
00:09:41,000 --> 00:09:43,000
Zemes garozas plaisās,

230
00:09:43,000 --> 00:09:46,000
no Zemes iekšpuses cauri plūst siltums

231
00:09:46,000 --> 00:09:48,000
un mums ir liela elementu daudzvedība.

232
00:09:48,000 --> 00:09:50,000
Tā nu šajos okeānu dzelmes ventiļos

233
00:09:50,000 --> 00:09:53,000
sākās fantastiska ķīmija,

234
00:09:53,000 --> 00:09:56,000
un atomu savienojās dažnedažādās eksotiskās kombinācijās.

235
00:09:57,000 --> 00:09:59,000
Tomēr dzīvība, protams,

236
00:09:59,000 --> 00:10:01,000
ir kas vairāk kā tikai eksotiska ķīmija.

237
00:10:01,000 --> 00:10:03,000
Kā lai stabilizē

238
00:10:03,000 --> 00:10:05,000
šīs milzīgas molekulas,

239
00:10:05,000 --> 00:10:08,000
kas šķiet dzīvotspējīgas?

240
00:10:08,000 --> 00:10:10,000
Šajā brīdī dzīvība ievieš

241
00:10:10,000 --> 00:10:13,000
pavisam jaunu knifu.

242
00:10:13,000 --> 00:10:15,000
Jūs nestabilizējat indivīdu;

243
00:10:15,000 --> 00:10:17,000
jūs stabilizējat veidni,

244
00:10:17,000 --> 00:10:19,000
to, kas pārnēsā informāciju,

245
00:10:19,000 --> 00:10:21,000
un ļaujat šai veidnei sevi kopēt.

246
00:10:21,000 --> 00:10:23,000
Šī skaistā molekula,

247
00:10:23,000 --> 00:10:25,000
protams, ir DNS, kas

248
00:10:25,000 --> 00:10:27,000
glabā visu šo informāciju.

249
00:10:27,000 --> 00:10:30,000
Jūs esat pazīstami ar DNS divkāršo spirāli.

250
00:10:30,000 --> 00:10:32,000
Katrs pārvads glabā informāciju.

251
00:10:32,000 --> 00:10:34,000
DNS glabā informāciju

252
00:10:34,000 --> 00:10:37,000
par to, kā veidot dzīvos organismus,

253
00:10:37,000 --> 00:10:39,000
DNS kopē arī pati sevi.

254
00:10:39,000 --> 00:10:41,000
Tā nu tā sevi sakopē

255
00:10:41,000 --> 00:10:43,000
un izkaisa šīs veidnes pa visu okeānu.

256
00:10:43,000 --> 00:10:45,000
Informācija izplatās.

257
00:10:45,000 --> 00:10:48,000
Ievērojiet, ka informācija ir kļuvusi par mūsu stāsta daļu.

258
00:10:48,000 --> 00:10:50,000
Tomēr DNS patiesais skaistums

259
00:10:50,000 --> 00:10:52,000
ir tā nepilnībās.

260
00:10:52,000 --> 00:10:54,000
Tam sevi kopējot,

261
00:10:54,000 --> 00:10:56,000
katrā miljardajā pārvadā

262
00:10:56,000 --> 00:10:58,000
gadās pa kādai kļūdai.

263
00:10:58,000 --> 00:11:00,000
Tas nozīmē,

264
00:11:00,000 --> 00:11:03,000
ka DNS faktiski mācās.

265
00:11:03,000 --> 00:11:05,000
Tā uzkrāj jaunus veidus, kā veidot dzīvos organismus,

266
00:11:05,000 --> 00:11:07,000
jo dažas no šīm kļūdām darbojas.

267
00:11:07,000 --> 00:11:09,000
Tā nu DNS mācās

268
00:11:09,000 --> 00:11:12,000
un veido lielāku daudzveidību un lielāku sarežģītumu.

269
00:11:12,000 --> 00:11:15,000
Mēs to redzam notiekam pēdējos četrus miljardus gadu.

270
00:11:15,000 --> 00:11:17,000
Lielāko daļu laika uz Zemes

271
00:11:17,000 --> 00:11:19,000
dzīvie organismu ir bijuši salīdzinoši vienkārši —

272
00:11:19,000 --> 00:11:21,000
vienšūņi.

273
00:11:21,000 --> 00:11:23,000
Tomēr tiem bija liela daudzveidība

274
00:11:23,000 --> 00:11:25,000
un iekšienē liela sarežģītība.

275
00:11:25,000 --> 00:11:28,000
Tad pirms apmēram 600 līdz 800 miljoniem gadu

276
00:11:28,000 --> 00:11:30,000
sāka parādīties daudzšūņu organismu.

277
00:11:30,000 --> 00:11:32,000
Rodas sēnes, rodas zivis,

278
00:11:32,000 --> 00:11:34,000
rodas augi,

279
00:11:34,000 --> 00:11:37,000
rodas abinieki, rodas rāpuļi,

280
00:11:37,000 --> 00:11:40,000
un tad, protams, rodas arī dinozauri.

281
00:11:40,000 --> 00:11:44,000
Laiku pa laikam ir katastrofas.

282
00:11:44,000 --> 00:11:46,000
Pirms sešdesmit pieciem miljardiem gadu

283
00:11:46,000 --> 00:11:48,000
Zemē, netālu no Jukatanas pussalas,

284
00:11:48,000 --> 00:11:50,000
piezemējās asteroīds,

285
00:11:50,000 --> 00:11:53,000
radot kodolkaram līdzvērtīgus apstākļus,

286
00:11:53,000 --> 00:11:55,000
un dinozauri tika noslaucīti no Zemes virsas.

287
00:11:55,000 --> 00:11:59,000
Drausmīgas ziņas dinozauriem,

288
00:11:59,000 --> 00:12:02,000
bet lieliskas ziņas mūsu zīdītāju priekštečiem,

289
00:12:02,000 --> 00:12:04,000
kas zēla

290
00:12:04,000 --> 00:12:07,000
dinozauru tukši atstātajās vietās.

291
00:12:07,000 --> 00:12:09,000
Mēs, cilvēki,

292
00:12:09,000 --> 00:12:12,000
esam daļa šī radoši evolucionārā pulsa,

293
00:12:12,000 --> 00:12:15,000
kas sākās pirms 65 miljoniem gadu

294
00:12:15,000 --> 00:12:17,000
ar asteroīda piezemēšanos.

295
00:12:18,000 --> 00:12:21,000
Cilvēki parādījās pirms aptuveni 200 000 gadu.

296
00:12:21,000 --> 00:12:23,000
Es uzskatu, ka mūs var skaitīt

297
00:12:23,000 --> 00:12:25,000
kā slieksni šajā lielajā stāstā.

298
00:12:25,000 --> 00:12:27,000
Ļaujiet paskaidrot kādēļ.

299
00:12:27,000 --> 00:12:30,000
Mēs jau redzējām, ka DNS mācās uz sajūtu,

300
00:12:30,000 --> 00:12:32,000
tā uzkrāj informāciju.

301
00:12:32,000 --> 00:12:34,000
Tomēr ļoti, ļoti lēni.

302
00:12:34,000 --> 00:12:36,000
DNS uzkrāj informāciju

303
00:12:36,000 --> 00:12:38,000
nejaušu kļūdu rezultātā,

304
00:12:38,000 --> 00:12:41,000
no kurām dažas nostrādā.

305
00:12:41,000 --> 00:12:43,000
Taču īstenībā DNS jau bija radījusi ātrāku apguves veidu:

306
00:12:43,000 --> 00:12:46,000
tā bija radījusi organismus ar smadzenēm,

307
00:12:46,000 --> 00:12:49,000
un šie organismi spēj mācīties reāllaikā.

308
00:12:49,000 --> 00:12:52,000
Tie uzkrāj informāciju, tie mācās.

309
00:12:52,000 --> 00:12:54,000
Skumjākais gan ir,

310
00:12:54,000 --> 00:12:57,000
ka tiem nomirstot, līdz ar viņiem iet bojā arī informācija.

311
00:12:57,000 --> 00:12:59,000
Tas, kas padara atšķirīgus cilvēkus,

312
00:12:59,000 --> 00:13:01,000
ir cilvēku valoda.

313
00:13:01,000 --> 00:13:03,000
Mēs esam svētīti ar valodu, saziņas sistēmu,

314
00:13:03,000 --> 00:13:06,000
kas ir tik varena un precīza,

315
00:13:06,000 --> 00:13:09,000
ka mēs varam dalīties tajā, ko esam apguvuši, ar tik lielu precizitāti,

316
00:13:09,000 --> 00:13:12,000
ka mēs varam uzkrāt mūsu kopējo atmiņu.

317
00:13:12,000 --> 00:13:14,000
Tas nozīmē,

318
00:13:14,000 --> 00:13:17,000
ka mēs varam pārdzīvot tos īpatņus, kas apguva šo informāciju,

319
00:13:17,000 --> 00:13:21,000
un varam nodot informāciju no paaudzes paaudzei.

320
00:13:21,000 --> 00:13:23,000
Tādēļ mēs kā suga esam tik radoši

321
00:13:23,000 --> 00:13:25,000
un vareni,

322
00:13:25,000 --> 00:13:27,000
tādēļ mums ir vēsture.

323
00:13:27,000 --> 00:13:30,000
Mēs esam vienīgā suga četru miljardu gadu laikā,

324
00:13:30,000 --> 00:13:32,000
kuriem ir šī dāvana.

325
00:13:32,000 --> 00:13:34,000
Es saucu šo spēju

326
00:13:34,000 --> 00:13:36,000
par kolektīvo apguvi.

327
00:13:36,000 --> 00:13:38,000
Tas mūsu padara citādus.

328
00:13:38,000 --> 00:13:40,000
Mēs to varam redzēt

329
00:13:40,000 --> 00:13:42,000
darbojamies cilvēces vēstures agrīnākajos posmos.

330
00:13:42,000 --> 00:13:44,000
Mēs kā suga attīstījāmies

331
00:13:44,000 --> 00:13:46,000
Āfrikas savannu zemēs,

332
00:13:46,000 --> 00:13:49,000
taču tad cilvēki migrēja jaunās teritorijās,

333
00:13:49,000 --> 00:13:51,000
tuksnešos, džungļos,

334
00:13:51,000 --> 00:13:53,000
Sibīrijas ledus laikmeta tundrā,

335
00:13:53,000 --> 00:13:55,000
smagā, smagā vidē,

336
00:13:55,000 --> 00:13:57,000
Amerikā, Austrālāzijā.

337
00:13:57,000 --> 00:13:59,000
Katra migrēšana ietvēra sevī mācīšanos,

338
00:13:59,000 --> 00:14:02,000
jaunu apkārtnes izmantošanas veidu apgūšanu,

339
00:14:02,000 --> 00:14:04,000
jaunus apiešanās veidus ar apkārtējo.

340
00:14:04,000 --> 00:14:06,000
Tad pirms 10 000 gadu

341
00:14:06,000 --> 00:14:08,000
pēdējā ledus laikmetā pēkšņo

342
00:14:08,000 --> 00:14:10,000
klimata pārmaiņu izmantošana,

343
00:14:10,000 --> 00:14:13,000
cilvēki iemācījās apstrādāt zemi.

344
00:14:13,000 --> 00:14:15,000
Lauksaimniecība bija enerģijas dzīsla.

345
00:14:15,000 --> 00:14:17,000
Izmantojot šo enerģiju,

346
00:14:17,000 --> 00:14:19,000
cilvēku populācija daudzkāršojās.

347
00:14:19,000 --> 00:14:21,000
Cilvēku kopienas kļuva lielākas, blīvākas,

348
00:14:21,000 --> 00:14:23,000
starpsavienotākas.

349
00:14:23,000 --> 00:14:27,000
Tad pirms apmēram 500 gadiem

350
00:14:27,000 --> 00:14:29,000
cilvēki ar kuģošanu, vilcieniem,

351
00:14:29,000 --> 00:14:31,000
telegrāfu un Internetu sāka

352
00:14:31,000 --> 00:14:34,000
sasaistīties vispasaules mērogā,

353
00:14:34,000 --> 00:14:36,000
tagad mums redzot

354
00:14:36,000 --> 00:14:38,000
gandrīz septiņu miljardu īpatņu

355
00:14:38,000 --> 00:14:40,000
lielas pasaules smadzenes.

356
00:14:40,000 --> 00:14:45,000
Šīs smadzenes mācās milzu ātrumā.

357
00:14:45,000 --> 00:14:47,000
Pēdējos 200 gadus ir noticis vēl kas.

358
00:14:47,000 --> 00:14:49,000
Mēs esam atraduši vēl vienu enerģijas dzīslu

359
00:14:49,000 --> 00:14:51,000
degizrakteņos.

360
00:14:51,000 --> 00:14:54,000
Tā nu degizrakteņi un kolektīvā apguve

361
00:14:54,000 --> 00:14:56,000
izskaidro mums apkārt redzamo

362
00:14:56,000 --> 00:14:58,000
satriecošo sarežģītumu.

363
00:15:01,000 --> 00:15:04,000
Te nu mēs esam,

364
00:15:04,000 --> 00:15:06,000
atpakaļ sanāksmju zālē.

365
00:15:06,000 --> 00:15:08,000
Mēs esam atgriezušies no 13,7 miljardu gadu

366
00:15:08,000 --> 00:15:11,000
ilga ceļojuma līdz mūsdienām.

367
00:15:11,000 --> 00:15:14,000
Cerams, ka piekrītat, ka tas ir varens stāsts.

368
00:15:14,000 --> 00:15:16,000
Tas ir stāsts, kurā cilvēkiem ir

369
00:15:16,000 --> 00:15:19,000
apbrīnojama un radoša loma,

370
00:15:19,000 --> 00:15:22,000
Tomēr tas mūs arī brīdina.

371
00:15:22,000 --> 00:15:26,000
Kolektīvā apguve ir ļoti, ļoti varens spēks

372
00:15:26,000 --> 00:15:28,000
un nav skaidrs,

373
00:15:28,000 --> 00:15:31,000
ka mēs, cilvēki, tajā būtu noteicēji.

374
00:15:31,000 --> 00:15:34,000
Bērnību pavadot Anglijā, es ļoti spilgti atceros,

375
00:15:34,000 --> 00:15:37,000
Kubas raķešu krīzes laiku,

376
00:15:37,000 --> 00:15:39,000
Pāris dienas

377
00:15:39,000 --> 00:15:41,000
šķita, ka visa biosfēra

378
00:15:41,000 --> 00:15:44,000
ir uz iznīcības sliekšņa,

379
00:15:44,000 --> 00:15:47,000
Tie paši ieroči ir turpat, kur bija,

380
00:15:47,000 --> 00:15:49,000
viņi vēl joprojām ir apbruņoti.

381
00:15:49,000 --> 00:15:51,000
Ja mēs izvairāmies no šīm lamatām,

382
00:15:51,000 --> 00:15:53,000
mūsu sagaida nākamās.

383
00:15:53,000 --> 00:15:56,000
Mēs kurinām degizrakteņus tādos tempos,

384
00:15:56,000 --> 00:15:59,000
ka graujam Zeltmatītes apstākļus,

385
00:15:59,000 --> 00:16:01,000
kas padarīja iespējamu cilvēku civilizāciju

386
00:16:01,000 --> 00:16:05,000
uzplaukšanu pēdējo 10 000 gadu laikā.

387
00:16:05,000 --> 00:16:07,000
Lielā vēsture

388
00:16:07,000 --> 00:16:10,000
var parādīt mūsu sarežģītības, trauslumu, kā arī problēmas,

389
00:16:10,000 --> 00:16:12,000
ar kurām saskaramies, dabu,

390
00:16:12,000 --> 00:16:15,000
tomēr tā var arī mums parādīt

391
00:16:15,000 --> 00:16:17,000
mūsu spēku kolektīvajā apguvē.

392
00:16:17,000 --> 00:16:20,000
Visbeidzot,

393
00:16:20,000 --> 00:16:24,000
tas ir tas, ko es vēlos.

394
00:16:24,000 --> 00:16:27,000
Es vēlos, lai mans mazdēls, Daniels,

395
00:16:27,000 --> 00:16:29,000
kā arī viņa draugi un paaudze

396
00:16:29,000 --> 00:16:31,000
visā pasaulē

397
00:16:31,000 --> 00:16:34,000
zinātu lielās vēstures stāstu

398
00:16:34,000 --> 00:16:36,000
un zinātu to tik labi,

399
00:16:36,000 --> 00:16:38,000
ka saprastu

400
00:16:38,000 --> 00:16:40,000
gan izaicinājumus, kas mūs sagaida,

401
00:16:40,000 --> 00:16:43,000
gan arī iespējas, kas mūs sagaida.

402
00:16:43,000 --> 00:16:45,000
Tādēļ mūsu grupa

403
00:16:45,000 --> 00:16:47,000
veido bezmaksas, tiešsaistes

404
00:16:47,000 --> 00:16:49,000
lielās vēstures konspektu

405
00:16:49,000 --> 00:16:51,000
vidusskolas skolēniem visā pasaulē.

406
00:16:51,000 --> 00:16:54,000
Mēs ticam, ka viņiem lielā vēsture

407
00:16:54,000 --> 00:16:57,000
būs ļoti būtisks intelektuālais rīks,

408
00:16:57,000 --> 00:17:00,000
Danielam un viņa paaudzei

409
00:17:00,000 --> 00:17:02,000
pēc šī sliekšņa brīža

410
00:17:02,000 --> 00:17:04,000
saskaroties ar milzīgiem izaicinājumiem

411
00:17:04,000 --> 00:17:07,000
un arī milzīgām iespējam

412
00:17:07,000 --> 00:17:11,000
šīs mūsu skaistās planētas vēsturē.

413
00:17:11,000 --> 00:17:13,000
Pateicos par jūsu veltīto uzmanību.

414
00:17:13,000 --> 00:17:18,000
(Aplausi)