WEBVTT

00:00:01.000 --> 00:00:03.000
1919. gadā

00:00:03.000 --> 00:00:10.000
tikpat kā nezināms vācu matemātiķis vārdā Teodors Kaluca

00:00:10.000 --> 00:00:17.000
izteica ļoti pārdošu un savā ziņā ļoti savādu domu.

00:00:17.000 --> 00:00:19.000
Viņš ierosināja, ka mūsu Visumā

00:00:19.000 --> 00:00:22.000
varbūt īstenībā ir vairāk nekā trīs

00:00:22.000 --> 00:00:25.000
mums zināmās dimensijas.

00:00:25.000 --> 00:00:28.000
Papildus tam, kas ir pa kreisi, pa labi, atpakaļ, uz priekšu, uz augšu un leju,

00:00:28.000 --> 00:00:33.000
Kaluca izteica domu, ka pastāv vēl papildu telpu dimensiju,

00:00:33.000 --> 00:00:36.000
ko mēs kāda iemesla dēļ neredzam.

00:00:36.000 --> 00:00:40.000
Cilvēkam izsakot tik pārdrošu un savādu domu,

00:00:40.000 --> 00:00:42.000
nereti tā arī nav nekas vairāk kā pārdroša un savāda,

00:00:42.000 --> 00:00:45.000
taču tam nav nekāda sakara ar mums apkārt esošo pasauli.

00:00:45.000 --> 00:00:47.000
Tomēr tieši šī doma,

00:00:47.000 --> 00:00:50.000
lai arī mēs vēl nezināt vai tā ir pareiza vai aplama,

00:00:50.000 --> 00:00:53.000
beigās es vēl parunāšu par eksperimentiem, kas nākamajos gados

00:00:53.000 --> 00:00:55.000
varētu mums sniegt atbildi par tās pareizību,

00:00:55.000 --> 00:00:59.000
šai domai ir bijusi milzu ietekme uz pēdējā gadsimta fiziku

00:00:59.000 --> 00:01:02.000
un tā turpina ietekmēt arī lielu daļu jaunāko pētījumu.

NOTE Paragraph

00:01:02.000 --> 00:01:06.000
Tādēļ es vēlētos jums pastāstīt par šīm papildu dimensijām.

00:01:06.000 --> 00:01:08.000
Tātad ar ko lai sāku?

00:01:08.000 --> 00:01:11.000
Sākumā ir jāmin īsa priekšvēsture. Dosimies uz 1907. gadu.

00:01:11.000 --> 00:01:15.000
Tas ir gads, kad Einšteins plūc savas speciālās

00:01:15.000 --> 00:01:18.000
relativitātes teorijas atklāšanas slavas laurus

00:01:18.000 --> 00:01:21.000
un nolemj uzsākt jaunu projektu,

00:01:21.000 --> 00:01:28.000
censties pilnībā izprast granziozo un visuresošo gravitācijas spēku.

00:01:28.000 --> 00:01:31.000
Tobrīd daudzi apkārtējie cilvēki

00:01:31.000 --> 00:01:35.000
uzskatīja, ka uz šo lietu jau sniegta atbilde.

00:01:35.000 --> 00:01:38.000
Ņūtons jau 1600. gadu beigās pasaulei bija sniedzis saprātīgu

00:01:38.000 --> 00:01:42.000
gravitācijas teoriju, kurā aprakstīta planētu, mēness

00:01:42.000 --> 00:01:44.000
un visu pārējo debesu spīdekļu kustība,

00:01:44.000 --> 00:01:47.000
kā arī apšaubāmā ierosme āboliem no ābelēm krist,

00:01:47.000 --> 00:01:49.000
trāpot cilvēkiem pa galvu.

00:01:49.000 --> 00:01:51.000
Visu to varēja aprakstīt ar Ņūtona darba augļiem.

NOTE Paragraph

00:01:51.000 --> 00:01:55.000
Taču Einšteins saprata, ka Ņūtons bija kaut ko palaidis garām,

00:01:55.000 --> 00:01:58.000
jo pat pats Ņūtons bija rakstījis, ka

00:01:58.000 --> 00:02:03.000
lai arī viņš saprata, kā aprēķināt gravitācijas efektu,

00:02:03.000 --> 00:02:06.000
viņš nebija spējīgs izprast to, kā tā patiešām strādāja.

00:02:06.000 --> 00:02:09.000
Kā gan tas varēja būt, ka 93 miljonu jūdžu attālā Saule

00:02:09.000 --> 00:02:12.000
kaut kādā veidā ietekmēja Zemes kustību?

00:02:12.000 --> 00:02:16.000
Kā gan Saule caur šo tukšo un inerto telpu var kaut ko ietekmēt?

00:02:16.000 --> 00:02:19.000
Tas bija mērķs, ko Einšteins sev nosprauda —

00:02:19.000 --> 00:02:22.000
izprast gravitācijas darbības principus.

00:02:22.000 --> 00:02:25.000
Ļaujiet man jums parādīt, ko viņš atklāja.

00:02:25.000 --> 00:02:26.000
Einšteins atklāja,

00:02:26.000 --> 00:02:30.000
ka starpnieks, kas nodod tālāk gravitāciju, ir pati telpa.

00:02:30.000 --> 00:02:32.000
Doma bija apmēram šāda:

00:02:32.000 --> 00:02:34.000
iedomājieties telpu kā visa pamatu.

NOTE Paragraph

00:02:34.000 --> 00:02:38.000
Einšteins apgalvoja, ka telpa, gadījumā, kad tajā nav matērijas, ir vienkārši plakana.

00:02:38.000 --> 00:02:42.000
Taču, ja vidē ir matērija, piemēram Saule,

00:02:42.000 --> 00:02:46.000
tas izraisa telpas struktūras savīšanos, deformēšanos.

00:02:46.000 --> 00:02:48.000
Un tas arī izplata gravitācijas spēku.

00:02:48.000 --> 00:02:51.000
Pat Zeme deformē ap sevi esošo telpu.

00:02:51.000 --> 00:02:53.000
Nu paskatīsimies uz Mēnesi.

00:02:53.000 --> 00:02:56.000
Saskaņā ar šīm idejām, Mēness noturas orbītā,

00:02:56.000 --> 00:02:59.000
jo tas ripo pa ieliektas vides iedobi,

00:02:59.000 --> 00:03:04.000
ko tik vien kā ar savu klātbūtni ir radījusi Saule, Mēness un Zeme.

00:03:04.000 --> 00:03:07.000
Paskatīsimies uz kopainu.

00:03:07.000 --> 00:03:09.000
Pati Zeme noturas orbītā,

00:03:09.000 --> 00:03:13.000
jo tā ripo pa Saules klātbūtnes

00:03:13.000 --> 00:03:15.000
deformētās vides iedobi.

00:03:15.000 --> 00:03:20.000
Tā ir šī jaunā doma par to, kā īstenībā strādā gravitācija,

NOTE Paragraph

00:03:20.000 --> 00:03:25.000
Šī doma 1919. gadā ar astronomisku novērojumu palīdzību tika pārbaudīta.

00:03:25.000 --> 00:03:28.000
Tā tas arī notika. To aprakstīja dati.

00:03:28.000 --> 00:03:32.000
Un tas Einšteinam sniedza vispasaules atzinību.

00:03:32.000 --> 00:03:36.000
Tas arī bija tas, kas lika Kalucam aizdomāties.

00:03:36.000 --> 00:03:40.000
Viņš, tāpat kā Einšteins, arī meklēja mūsu tā saukto vienoto teoriju.

00:03:40.000 --> 00:03:42.000
Tā bija viena teorija,

00:03:42.000 --> 00:03:46.000
ar kuru no viena skatpunkta, viena principu kopuma, sauciet kā gribat,

00:03:46.000 --> 00:03:50.000
bija iespējams izskaidrot visus dabas spēkus.

00:03:50.000 --> 00:03:52.000
Tā nu Kaluca sev teica,

00:03:52.000 --> 00:03:55.000
Einšteins spēja izskaidrot gravitāciju kā

00:03:55.000 --> 00:03:57.000
telpas, laiktelpas, ja vēlamies būt precīzi,

00:03:57.000 --> 00:04:00.000
savijumus un deformācijas.

00:04:00.000 --> 00:04:05.000
Varbūt es varu izmantot tādu pašu pieeju citam zināmam spēkam,

00:04:05.000 --> 00:04:08.000
kas tobrīd bija pazīstams kā elektromagnētiskais spēks.

00:04:08.000 --> 00:04:10.000
Mūsdienās mēs zinām arī par citiem, taču tajā laikā

00:04:10.000 --> 00:04:12.000
tas bija vienīgais citais spēks, ko cilvēki zināja.

00:04:12.000 --> 00:04:14.000
Proti, spēku, kas atbildīgs par elektrības

00:04:14.000 --> 00:04:16.000
un magnētisko pievilkšanos un tā tālāk.

NOTE Paragraph

00:04:16.000 --> 00:04:19.000
Tā nu Kaluca domā, varbūt es varu izmantot to pašu pieeju

00:04:19.000 --> 00:04:23.000
elektromagnētiskā spēka aprakstīšanā ar savijumu un deformāciju palīdzību.

00:04:23.000 --> 00:04:26.000
Tas raisīja jautājumu: kā savijumi un deformācija?

00:04:26.000 --> 00:04:31.000
Einšteins telpu un laiku, savijumus un deformāciju

00:04:31.000 --> 00:04:33.000
jau bija izmantojis gravitācijas aprakstīšanai.

00:04:33.000 --> 00:04:36.000
Nešķita, ka būtu palicis vēl kas kam vīties un deformēties.

00:04:36.000 --> 00:04:41.000
Tā nu Kaluca teica, labi, varbūt ir vairākas telpas dimensijas.

00:04:41.000 --> 00:04:43.000
Viņš teica, ja es vēlos aprakstīt vēl vienu spēku,

00:04:43.000 --> 00:04:45.000
varbūt man vajadzīga vēl viena dimensija.

00:04:45.000 --> 00:04:49.000
Tā nu viņš iztēlojās, ka pasaulei būtu četras telpas dimensijas triju vietā,

00:04:49.000 --> 00:04:53.000
un iztēlojās arī to, ka elektromagnētisms bija šīs ceturtās dimensijas

00:04:53.000 --> 00:04:55.000
savijumi un deformācija. Tomēr lieta tāda:

00:04:55.000 --> 00:04:58.000
viņam triju telpu dimensiju Visuma vietā uzrakstot

00:04:58.000 --> 00:05:01.000
četru telpu dimensiju Visuma aprakstošos vienādojumus,

00:05:01.000 --> 00:05:05.000
viņš ieguva vecos Einšteina no triju dimensiju atvasinātos vienādojumus,

00:05:05.000 --> 00:05:06.000
tos, kas bija paredzēti gravitācijai,

00:05:06.000 --> 00:05:10.000
taču viņš papildu dimensijas dēļ ieguva vēl vienu vienādojumu.

00:05:10.000 --> 00:05:12.000
Paskatoties uz šo vienādojumu,

00:05:12.000 --> 00:05:14.000
viņš saprata, ka tas nav nekas cits, kā vienādojums,

00:05:14.000 --> 00:05:17.000
ko zinātnieki jau ilgu laiku bija izmantojuši elektromangnētiskā spēka aprakstīšanai.

00:05:17.000 --> 00:05:19.000
Apbrīnojami, tas vienkārši iznira no nekurienes.

00:05:19.000 --> 00:05:22.000
Viņš bija tik saviļņots par šo atklāsmi,

00:05:22.000 --> 00:05:25.000
ka izskrēja ārā no savas mājas, kliegdams: „Uzvara!”

00:05:25.000 --> 00:05:28.000
Viņš bija atklājis vienotu teoriju.

NOTE Paragraph

00:05:28.000 --> 00:05:35.000
Kā noprotams, Kaluca bija cilvēks, kurš teoriju uztvēra ļoti nopietni.

00:05:35.000 --> 00:05:36.000
Viņš pat,

00:05:36.000 --> 00:05:39.000
ir stāsts par to, kā viņš nolēma iemācīties peldēt,

00:05:39.000 --> 00:05:42.000
viņš izlasīja grāmatu, peldēšanas teoriju,

00:05:42.000 --> 00:05:43.000
(Smiekli)

00:05:43.000 --> 00:05:45.000
un tad ienira okeānā.

00:05:45.000 --> 00:05:48.000
Viņš ir cilvēks, kurš, paļaudamies uz teoriju, riskētu ar savu dzīvību.

00:05:48.000 --> 00:05:52.000
Taču tiem, kas ir nedaudz praktiskāk domājoši,

00:05:52.000 --> 00:05:55.000
par šiem novērojumiem tūliņ rastos divi jautājumi.

00:05:55.000 --> 00:05:59.000
Pirmais: ja ir vairāk telpu dimensiju, kur tās ir?

00:05:59.000 --> 00:06:01.000
Mēs tās kaut kā neredzam.

00:06:01.000 --> 00:06:05.000
Un otrais: vai šī teoriju tiešām strādā arī tādos sīkumos,

00:06:05.000 --> 00:06:08.000
kā cenšoties to piemērot apkārtējai pasaulei?

00:06:08.000 --> 00:06:12.000
Uz pirmo jautājumu 1926. gadā atbildēja

00:06:12.000 --> 00:06:14.000
puisis vārdā Oskars Kleins.

00:06:14.000 --> 00:06:18.000
Viņš rosināja domāt, ka dimensijas ir divos paveidos,

00:06:18.000 --> 00:06:21.000
ka, iespējams, ir lielas un viegli redzamas dimensijas,

00:06:21.000 --> 00:06:24.000
taču varētu būt arī sīciņas un savijušās dimensijas,

00:06:24.000 --> 00:06:27.000
kas par spīti tam, ka atrodas mums visapkārt, savijušās tik ļoti,

00:06:27.000 --> 00:06:29.000
ka mēs tās neredzam.

NOTE Paragraph

00:06:29.000 --> 00:06:31.000
Ļaujiet to man jums vizuāli parādīt.

00:06:31.000 --> 00:06:33.000
Iedomājieties, ka skatāties uz kaut ko

00:06:33.000 --> 00:06:35.000
līdzīgu kabelim, kas pievienots luksoforam,

00:06:35.000 --> 00:06:38.000
Manhetenā. Jūs esat Centrālajā parkā, nedaudz ne pa tēmu,

00:06:38.000 --> 00:06:42.000
taču no tālāka skatpunkta kabelis izskatās viendimensionāls,

00:06:42.000 --> 00:06:45.000
taču gan jūs, gan es zinām, ka tam ir kaut kāds biezums.

00:06:45.000 --> 00:06:47.000
Atrodoties lielā attālumā, to redzēt gan ir ļoti grūti.

00:06:47.000 --> 00:06:49.000
Taču, ja mēs pietuvinām un skatāmies no, teiksim,

00:06:49.000 --> 00:06:51.000
mazas skudriņas perspektīvas.

00:06:51.000 --> 00:06:54.000
Skudriņas ir tik mazas, ka tās piekļūst visām dimensijām,

00:06:54.000 --> 00:06:56.000
garajai dimensijai,

00:06:56.000 --> 00:06:59.000
taču reizē arī pulksteniskajam un pretpulksteniskajam virzienam

00:06:59.000 --> 00:07:01.000
Ceru, ka jūs to novērtējat.

00:07:01.000 --> 00:07:03.000
Jo skudru piespiešana uz ko tādu prasīja labu laiku.

NOTE Paragraph

00:07:03.000 --> 00:07:04.000
(Smiekli)

NOTE Paragraph

00:07:04.000 --> 00:07:07.000
Taču tas ilustrē apgalvojumu, ka dimensijas var būt diva veida:

00:07:07.000 --> 00:07:11.000
lielas un mazas. Un doma, ka varbūt mums apkārt esošās dimensijas

00:07:11.000 --> 00:07:13.000
ir tieši tās, kuras mēs viegli redzam,

00:07:13.000 --> 00:07:16.000
taču, ka iespējama arī papildu dimensiju esamība, kas

00:07:16.000 --> 00:07:18.000
savijušās līdzīgi kā kabeļa apaļā daļa,

00:07:18.000 --> 00:07:22.000
kas ir tik mazas, ka joprojām ir palikušas neieraudzītas.

00:07:22.000 --> 00:07:24.000
Ļaujiet man jums parādīt kā tas izskatītos.

00:07:24.000 --> 00:07:27.000
Ja mēs paskatāmies, teiksim, uz pašu telpu,

00:07:27.000 --> 00:07:31.000
es uz ekrāna, protams, varu parādīt tikai divas dimensijas.

00:07:31.000 --> 00:07:33.000
Gan daži no jums to kādudien atrisinās,

00:07:33.000 --> 00:07:35.000
taču viss pārējais, kas nav plakans uz ekrāna, ir jauna dimensija,

00:07:35.000 --> 00:07:37.000
kas samazinās, samazinās, samazinās

00:07:37.000 --> 00:07:41.000
līdz pat pašas telpas mikroskopiskām dzīlēm,

00:07:41.000 --> 00:07:42.000
šāda ir doma,

00:07:42.000 --> 00:07:44.000
varētu būt papildu savjušās dimensijas,

NOTE Paragraph

00:07:44.000 --> 00:07:47.000
lūk, maza apļa forma, kas ir tik mazas, ka mēs tās neredzam.

00:07:47.000 --> 00:07:51.000
Taču, ja jūs būtu ļoti mikroskopiska skudra,

00:07:51.000 --> 00:07:53.000
jūs varētu staigāt pa visām mums zināmajām lielajām dimensijām,

00:07:53.000 --> 00:07:55.000
tā ir šī režģa daļa,

00:07:55.000 --> 00:07:58.000
taču jūs varētu arī piekļūt sīciņajai savijušamies dimensijai,

00:07:58.000 --> 00:08:00.000
kas ir tik maza, ka mēs to nevaram redzēt ar neapbruņotu aci

00:08:00.000 --> 00:08:03.000
vai pat ar mūsu visprecīzāko aprīkojumu.

00:08:03.000 --> 00:08:06.000
Dziļi jo dziļi ievijušās pašas telpas struktūrā,

00:08:06.000 --> 00:08:10.000
doma ir, ka varētu pastāvēt vairāk dimensiju, par tām, kuras mēs redzam.

00:08:10.000 --> 00:08:14.000
Tas ir izskaidrojums

00:08:14.000 --> 00:08:18.000
tam, kā Visumā varētu būt vairāk dimensiju par tām, ko varam redzēt.

00:08:18.000 --> 00:08:21.000
Taču kā ir ar otro manis uzdoto jautājumu:

00:08:21.000 --> 00:08:23.000
vai šī teorija patiesi strādā

00:08:23.000 --> 00:08:25.000
to attiecinot arī uz reālo pasauli?

NOTE Paragraph

00:08:25.000 --> 00:08:28.000
Kā izrādās, Einšteins, Kaluca un daudzi citi

00:08:28.000 --> 00:08:33.000
centās pielāgot šo priekšstatu

00:08:33.000 --> 00:08:36.000
un piemērot to Visuma fizikai,

00:08:36.000 --> 00:08:40.000
kas kā jau tajā laikā bija zināms, arī sīkumos, neizdevās.

00:08:40.000 --> 00:08:41.000
Precīzāk, piemēram,

00:08:41.000 --> 00:08:43.000
šajā teorijā elektrona masa kaut kā

00:08:43.000 --> 00:08:45.000
negāja kopā ar visu pārējo.

00:08:45.000 --> 00:08:50.000
Tā daudz cilvēki pie tās strādāja, taču līdz 40. gadiem un noteikti līdz 50. gadiem

00:08:50.000 --> 00:08:54.000
šī dīvainā, taču saistošā doma

00:08:54.000 --> 00:08:57.000
par to, kā apvienot fizikas likumus, vienkārši pagaisa.

00:08:57.000 --> 00:09:01.000
Līdz mūsu gadsimtā notika kas brīnumains.

00:09:01.000 --> 00:09:05.000
Mūsu laikmetā daudzi fiziķi kā es visā pasaulē

00:09:05.000 --> 00:09:07.000
ir pieņēmuši jaunu pieeju

00:09:07.000 --> 00:09:09.000
fizikas likumu vienošanai.

00:09:09.000 --> 00:09:12.000
To sauc par superstīgu teoriju, kā jau norādījāt.

00:09:12.000 --> 00:09:16.000
Brīnumjaukā lieta superstīgu teorijā ir,

00:09:16.000 --> 00:09:20.000
ka pirmajā brīdī šķiet, ka tai nav nekāda sakara ar papildu dimensijām,

00:09:20.000 --> 00:09:23.000
taču, mums iedziļinoties superstīgu teorijā,

00:09:23.000 --> 00:09:26.000
mēs atklājam, ka tā augšāmceļ šo domu jaunā, mirdzošā veidolā.

NOTE Paragraph

00:09:26.000 --> 00:09:28.000
Ļaujiet man pastāstīt, kā tas notiek.

00:09:28.000 --> 00:09:30.000
Superstīgu teoriju, kas tā tāda ir?

00:09:30.000 --> 00:09:32.000
Tā ir teorija, kas cenšas atbildēt uz jautājumu:

00:09:32.000 --> 00:09:37.000
kas ir nedalāmās un būtiskās pamatsastāvdaļas,

00:09:37.000 --> 00:09:41.000
kas veido visu pasaulē apkārt esošo?

00:09:41.000 --> 00:09:43.000
Doma ir šāda.

00:09:43.000 --> 00:09:48.000
Iedomājieties, ka skatāties uz pazīstamu priekšmetu, sveci svečturī

00:09:48.000 --> 00:09:51.000
un iedomājieties, ka mēs vēlamies uzzināt, kas to veido.

00:09:51.000 --> 00:09:55.000
Tā nu mēs dodamies dziļi, dziļi iekšā priekšmetā un izpētām tās sastāvu.

00:09:55.000 --> 00:09:59.000
Dziļi dziļi, kā jau mēs zinām, ja jūs dodaties gana dziļi, mums ir atomu.

00:09:59.000 --> 00:10:02.000
Mēs arī zinām, ka ar atomiem nekas nebeidzās.

00:10:02.000 --> 00:10:06.000
Ap centrālo kodolu, kuram ir neitroni un protoni,

00:10:06.000 --> 00:10:07.000
čum un mudž mazi elektroni.

00:10:07.000 --> 00:10:12.000
Pat neitronos un protonos iekšā ir mazākas daļiņas, ko mēs pazīstam kā kvarkus.

00:10:12.000 --> 00:10:15.000
Šeit arī vispārpieņemtā zinātne apstājas.

NOTE Paragraph

00:10:15.000 --> 00:10:17.000
Lūk, stīgu teorijas jaunā doma.

00:10:17.000 --> 00:10:22.000
Dziļi jebkurās no šīm daļiņām ir vēl kas cits.

00:10:22.000 --> 00:10:25.000
Šis kaut kas cits ir kūsājošas enerģijas pavedieni.

00:10:25.000 --> 00:10:27.000
Tie izskatās kā svārstoša stīga,

00:10:27.000 --> 00:10:29.000
lūk, no kurienes nāk doma, stīgu teorija.

00:10:29.000 --> 00:10:32.000
Tieši tāpat kā redzētā čella svārstošās stīgas

00:10:32.000 --> 00:10:34.000
var svārstīties dažādos biežumos,

00:10:34.000 --> 00:10:36.000
arī tie var svārstīties dažādi.

00:10:36.000 --> 00:10:38.000
Tie nerada atšķirīgas muzikālās notis.

00:10:38.000 --> 00:10:42.000
Tie drīzāk rada dažādās daļiņas, kas veido mums apkārt esošo pasauli.

00:10:42.000 --> 00:10:43.000
Ja šīs idejas ir patiesas,

00:10:43.000 --> 00:10:48.000
lūk, kā kāda ir super mikroskopiska Visuma ainava.

00:10:48.000 --> 00:10:50.000
To veido milzīgs skaits

00:10:50.000 --> 00:10:54.000
šo maz mazītiņo svārstošo enerģijas pavedieniņu,

00:10:54.000 --> 00:10:56.000
kas svārstās dažādos biežumos.

00:10:56.000 --> 00:10:59.000
Dažādas frekvences rada dažādas daļiņas.

00:10:59.000 --> 00:11:02.000
Dažādās daļiņas ir atbildīgas

00:11:02.000 --> 00:11:05.000
par mūsu apkārtējās pasaules bagātīgumu.

NOTE Paragraph

00:11:05.000 --> 00:11:07.000
Lūk, ir arī vienošana,

00:11:07.000 --> 00:11:10.000
jo matērijas daļiņas, elektronus un kvarkus,

00:11:10.000 --> 00:11:16.000
izstarotās daļiņas, fotonus, gravitonus, visas šīs lietas veido viena un tā pati lieta,

00:11:16.000 --> 00:11:20.000
Tā nu matērija un dabas spēki tiek ielikti

00:11:20.000 --> 00:11:22.000
vienā maisā ar svārstošajām stīgām.

00:11:22.000 --> 00:11:26.000
Lūk, ko mēs domājam ar vienotu teoriju,

00:11:26.000 --> 00:11:28.000
Lieta tāda.

00:11:28.000 --> 00:11:31.000
Jums pētot stīgu teorijas matemātisko daļu,

00:11:31.000 --> 00:11:33.000
jums saprotat, ka tā nestrādā

00:11:33.000 --> 00:11:36.000
Visumā ar tikai trim telpas dimensijām.

00:11:36.000 --> 00:11:40.000
Tas nestrādā Visumā ar četrām telpas dimensijām, nedz piecām, nedz sešām.

00:11:40.000 --> 00:11:44.000
Visbeidzot, jūs varat pētīt vienādojumus, kas liek saprast, ka tas strādā

00:11:44.000 --> 00:11:48.000
tikai Visumā ar 10 telpas dimensijām

00:11:48.000 --> 00:11:50.000
un vienu laika dimensiju.

00:11:50.000 --> 00:11:55.000
Tas mūs noved atpakaļ pie Kalucas un Kleina domas,

00:11:55.000 --> 00:11:58.000
ka mūsu pasaulē, to pienācīgi aprakstot,

00:11:58.000 --> 00:12:01.000
ir vairāk dimensiju, nekā tās, kuras mēs redzam.

NOTE Paragraph

00:12:01.000 --> 00:12:04.000
Jūs varētu par to aizdomāties un teikt:

00:12:04.000 --> 00:12:07.000
Labi, ziniet, ja mums patiešām ir papildu dimensijas, kas ir rūpīgi savītas,

00:12:07.000 --> 00:12:11.000
jā, iespējams mēs tās neredzēsim, ja tās ir pietiekami mazas.

00:12:11.000 --> 00:12:14.000
Taču, ja tur lejā staigā mazmazītiņa zaļu cilvēciņu civilizācija,

00:12:14.000 --> 00:12:19.000
kura ir gana maza, lai mēs to neredzētu. Tā ir tiesa.

00:12:19.000 --> 00:12:22.000
Viena no citām stīgu teorijas prognozēm,

00:12:22.000 --> 00:12:25.000
nē, tā nav viena no citām stīgu teorijas prognozēm.

NOTE Paragraph

00:12:25.000 --> 00:12:26.000
(Smiekli)

NOTE Paragraph

00:12:26.000 --> 00:12:28.000
Taču tas raisa jautājumu:

00:12:28.000 --> 00:12:30.000
vai ne bez iemesla šīs papildu dimensijas ir apslēptas

00:12:30.000 --> 00:12:33.000
vai varbūt tās mums var pavēstīt kaut ko par šo pasauli?

00:12:33.000 --> 00:12:37.000
Turpmākajā laikā, es vēlētos jums pastāstīt par divām tās īpatnībām.

00:12:37.000 --> 00:12:41.000
Pirmkārt, daudzi no mums uzskata, ka šīs papildu dimensijas

00:12:41.000 --> 00:12:45.000
sniegs atbildi uz teorētiskās fizikas, teorētiskās zinātnes

00:12:45.000 --> 00:12:48.000
iespējams būtiskāko jautājumu.

00:12:48.000 --> 00:12:52.000
Jautājums ir šāds: mums paskatoties apkārt uz pasauli,

00:12:52.000 --> 00:12:54.000
kā zinātnieki to pēdējos simts gadu ir darījuši,

00:12:54.000 --> 00:12:58.000
tā vien šķiet, ka ir apmēram 20 skaitļi, kas patiesi apraksta mūsu Visumu.

00:12:58.000 --> 00:13:01.000
Šie skaitļi ir, piemēram, masa tādām daļiņām

00:13:01.000 --> 00:13:03.000
kā elektroni un kvarki, gravitācijas spēks,

00:13:03.000 --> 00:13:05.000
elektromagnētiskais spēks,

00:13:05.000 --> 00:13:07.000
kopā apmēram 20 skaitļu uzskaitījums,

00:13:07.000 --> 00:13:10.000
kuri ir noteikti ar apbrīnojamu precizitāti,

00:13:10.000 --> 00:13:12.000
taču neviens nav spējis izskaidrot,

00:13:12.000 --> 00:13:16.000
kādēļ šiem attiecīgajiem skaitļiem ir tieši tādas vērtības.

NOTE Paragraph

00:13:16.000 --> 00:13:19.000
Tātad vai stīgu teorija piedāvā atbildi?

00:13:19.000 --> 00:13:20.000
Vēl ne.

00:13:20.000 --> 00:13:24.000
Taču mēs uzskatam, ka šo skaitļu vērtību izskaidrojumu varētu

00:13:24.000 --> 00:13:27.000
sniegt papildu dimensiju forma.

00:13:27.000 --> 00:13:29.000
Brīnišķīgākais ir, ka, ja šo skaitļu

00:13:29.000 --> 00:13:32.000
zināmo vērtību vietā būtu citas,

00:13:32.000 --> 00:13:35.000
Visums, kādu mēs to pazīstam, nepastāvētu.

00:13:35.000 --> 00:13:36.000
Šis ir nopietns jautājums.

00:13:36.000 --> 00:13:38.000
Kādēļ šie skaitļi ir tik ļoti pielāgoti tam,

00:13:38.000 --> 00:13:40.000
lai zvaigznes varētu spīdēt un planētas veidoties,

00:13:40.000 --> 00:13:43.000
zinot, ka, ja kāds ar šiem skaitļiem sāktu niekoties,

00:13:43.000 --> 00:13:45.000
ja pa rokai būtu 20 skaitļi

00:13:45.000 --> 00:13:47.000
un ja es ļautu jums uznākt uz skatuves un sākt niekoties ar šiem skaitļiem,

00:13:47.000 --> 00:13:51.000
tikpat kā jebkuras izmaiņas tajos sagrautu Visumu.

00:13:51.000 --> 00:13:54.000
Vai mēs spējam izskaidrot šos 20 skaitļus?

00:13:54.000 --> 00:13:56.000
Stīgu teoriju rosina domāt, ka šiem 20 skaitļiem

00:13:56.000 --> 00:13:58.000
ir saistība ar papildu dimensijām.

00:13:58.000 --> 00:14:00.000
Ļaujiet man jums parādīt kā.

00:14:00.000 --> 00:14:04.000
Tiklīdz mēs stīgu teorijā runājam par papildu dimensijām,

00:14:04.000 --> 00:14:06.000
runa nav par tikai vienu papildu dimensiju,

00:14:06.000 --> 00:14:10.000
kā tas bija vecākajās Kalucas un Kleina idejās.

00:14:10.000 --> 00:14:13.000
Lūk, ko stīgu teorija saka par papildu dimensijām.

00:14:13.000 --> 00:14:16.000
Tām ir ļoti bagātīga, starpsaistīta ģeometrija.

NOTE Paragraph

00:14:16.000 --> 00:14:20.000
Lūk, piemērs, kam tādam, ko pazīstam kā Kalabi Jau forma,

00:14:20.000 --> 00:14:22.000
nosaukums nav tik svarīgs.

00:14:22.000 --> 00:14:24.000
Taču, kā redzat,

00:14:24.000 --> 00:14:27.000
papildu dimensijas salokās pašas sevī

00:14:27.000 --> 00:14:31.000
un starpsaistās ļoti interesantā formā un struktūrā.

00:14:31.000 --> 00:14:36.000
Doma ir tāda, ka, ja šādi arī izskatās šīs papildu dimensijas,

00:14:36.000 --> 00:14:40.000
tad mūsu apkārt esošā Visuma mikroskopiskā ainava

00:14:40.000 --> 00:14:42.000
vismazākajā mērogā izskatītos šādi.

00:14:42.000 --> 00:14:43.000
Jums pavicinot roku,

00:14:43.000 --> 00:14:46.000
jūs atkal un atkal līdzi kustinātu arī šīs papildu dimensijas,

00:14:46.000 --> 00:14:48.000
taču tās ir tika mazas, ka mēs tās neievērotu.

00:14:48.000 --> 00:14:51.000
Kādi ir šiem 20 skaitļiem atbilstošā fiziskā saistība?

NOTE Paragraph

00:14:51.000 --> 00:14:54.000
Padomājiet tā. Ja apskatāties uz instrumentu, mežragu,

00:14:54.000 --> 00:14:57.000
pievērsiet uzmanību tam, kā gaisa plūsmas svārstības

00:14:57.000 --> 00:14:59.000
ir atkarīgas no instrumenta formas.

00:14:59.000 --> 00:15:01.000
Stīgu teorijā

00:15:01.000 --> 00:15:04.000
visi skaitļi ataino to, kā stīgas var svārstīties.

00:15:04.000 --> 00:15:06.000
Tāpat kā šīs gaisa plūsmas

00:15:06.000 --> 00:15:09.000
ietekmē instrumenta ieliekumi un izliekumi,

00:15:09.000 --> 00:15:11.000
pašas stīgas ietekmē

00:15:11.000 --> 00:15:15.000
to svārstību kustības ģeometrija.

00:15:15.000 --> 00:15:17.000
Ļaujiet man stāstā iesaistīt stīgas.

00:15:17.000 --> 00:15:20.000
Ja jūs pavērojat, kā tās svārstās,

00:15:20.000 --> 00:15:22.000
tūlīt būs, ir,

00:15:22.000 --> 00:15:24.000
ievērosit, ka tas, kā tās svārstās, ietekmē

00:15:24.000 --> 00:15:26.000
papildu dimensiju ģeometrija.

NOTE Paragraph

00:15:26.000 --> 00:15:29.000
Tā kā, ja mēs zinātu kā tieši izskatās šīs papildu dimensijas,

00:15:29.000 --> 00:15:31.000
mēs to nezinām, taču ja zinātu,

00:15:31.000 --> 00:15:34.000
mums būtu iespējams izskaitļot pieļaujamās notis,

00:15:34.000 --> 00:15:36.000
pieļaujamos svārstību veidus.

00:15:36.000 --> 00:15:39.000
Un ja mums izdotos izskaitļot pieļaujamos svārstību veidus,

00:15:39.000 --> 00:15:42.000
mums vajadzētu varēt aprēķināt šos 20 skaitļus.

00:15:42.000 --> 00:15:46.000
Un, ja mūsu aprēķinos iegūtie skaitļi

00:15:46.000 --> 00:15:48.000
būs tādi paši, kā šo skaitļu zināmās vērtības,

00:15:48.000 --> 00:15:50.000
kas iegūtas

00:15:50.000 --> 00:15:53.000
detalizētā un precīzā eksperimentēšanā,

00:15:53.000 --> 00:15:58.000
tas daudzējādā ziņā būtu mūsu pirmais būtiskais izskaidrojums tam,

00:15:58.000 --> 00:16:03.000
kādēļ Visuma uzbūve ir tāda, kāda tā ir.

00:16:03.000 --> 00:16:06.000
Otrā lieta, ko vēlos izrunāt ir:

00:16:06.000 --> 00:16:11.000
kā tiešākā veidā mēs varētu pārbaudīt šīs papildu dimensijas?

00:16:11.000 --> 00:16:14.000
Vai tā ir tikai interesanta matemātiska struktūra,

00:16:14.000 --> 00:16:16.000
kas, iespējams, var izskaidrot

00:16:16.000 --> 00:16:21.000
vairākas iepriekš neizskaidrotas pasaules īpatnības

00:16:21.000 --> 00:16:24.000
vai mēs patiešām varam pārbaudīt šo papildu dimensiju esamību?

00:16:24.000 --> 00:16:26.000
Manuprāt, tas, ka nākamajos piecos gados

00:16:26.000 --> 00:16:30.000
mums būs iespēja pārbaudīt

00:16:30.000 --> 00:16:33.000
šo papildu dimensiju esamību, ir ļoti aizraujoši.

NOTE Paragraph

00:16:33.000 --> 00:16:37.000
Lūk, kā tas notiek, Ženēvā, Šveicē, CERN

00:16:37.000 --> 00:16:41.000
tiek būvēta ierīce, kas tiek saukta par Lielo hadronu pretkūļu paātrinātāju.

00:16:41.000 --> 00:16:44.000
Šī ierīce ātrumā, kas ļoti tuvs gaismas ātrumam,

00:16:44.000 --> 00:16:46.000
pretējos virzienos pa tuneli virzīs daļiņas.

00:16:46.000 --> 00:16:50.000
Nereti šīs daļiņas tiek tēmētas viena pret otru,

00:16:50.000 --> 00:16:52.000
tādēļ tās iestiecas viena otrā.

00:16:52.000 --> 00:16:56.000
Ir cerība, ka, ja sadursme notiks ar pietiekamu spēku,

00:16:56.000 --> 00:16:59.000
tās rezultātā varētu rasties atdalījumi,

00:16:59.000 --> 00:17:04.000
kas no mūsu dimensijām nokļūtu citās dimensijās.

00:17:04.000 --> 00:17:06.000
Kā gan mēs to varētu zināt?

00:17:06.000 --> 00:17:09.000
Mēs izmērītu enerģijas daudzumu pēc sadursmes

00:17:09.000 --> 00:17:11.000
un salīdzinātu to ar enerģijas daudzumu pirms tās,

00:17:11.000 --> 00:17:15.000
un, ja pēc sadursmes enerģija būtu mazāka, nekā pirms tam,

00:17:15.000 --> 00:17:17.000
tas būtu pierādījums enerģijas pazušanai.

00:17:17.000 --> 00:17:20.000
Un ja tā pazūd pēc atbilstoša un aprēķināma parauga,

00:17:20.000 --> 00:17:23.000
tas pierādītu, ka pastāv papildu dimensijas.

NOTE Paragraph

00:17:23.000 --> 00:17:25.000
Ļaujiet man jums vizuāli atainot šo ideju.

00:17:25.000 --> 00:17:28.000
Tātad, iedomājieties, ka mums ir konkrēta daļiņa, gravitons,

00:17:28.000 --> 00:17:32.000
kas ir viens no paredzamajiem šāda veida atdalījumiem

00:17:32.000 --> 00:17:34.000
gadījumā, ja pastāv papildu dimensijas.

00:17:34.000 --> 00:17:35.000
Taču, lūk, kā norisinātos eksperiments.

00:17:35.000 --> 00:17:38.000
Mēs paņemam šīs daļiņas. Satriecam tās kopā.

00:17:38.000 --> 00:17:40.000
Satriecam tās kopā, un, ja mums ir taisnība,

00:17:40.000 --> 00:17:42.000
daļa no šīs sadursmes enerģijas

00:17:42.000 --> 00:17:46.000
kļūs par atdalījumiem, kas nokļūs šajās papildu dimensijās.

00:17:46.000 --> 00:17:48.000
Šis ir tāda veida eksperiments,

00:17:48.000 --> 00:17:52.000
kuru mēs redzēsim apmēram nākamos piecus, septiņus līdz desmit gadus.

00:17:52.000 --> 00:17:55.000
Ja šis eksperiments nesīs augļus,

00:17:55.000 --> 00:17:58.000
ja mēs novērosim šāda veida daļiņu izdalīšanos,

00:17:58.000 --> 00:18:01.000
beigu beigās pāri paliekot mazāk enerģijai,

00:18:01.000 --> 00:18:03.000
nekā eksperimenta sākumā,

00:18:03.000 --> 00:18:06.000
tas parādīs, ka papildu dimensijas ir reālas.

NOTE Paragraph

00:18:06.000 --> 00:18:09.000
Man šis ir patiesi ievērojams stāsts

00:18:09.000 --> 00:18:13.000
un ievērojama iespēja. Atgriežoties pie Ņūtona ar absolūto telpu,

00:18:13.000 --> 00:18:15.000
tas nedeva neko vairāk kā arēnu, skatuvi,

00:18:15.000 --> 00:18:17.000
kurā norisinās Visuma notikumi.

00:18:17.000 --> 00:18:19.000
Einšteins iet garām un saka:

00:18:19.000 --> 00:18:22.000
„Telpa un laiks var savīties un deformēties, tā ir gravitācija.”

00:18:22.000 --> 00:18:26.000
Garām iet stīgu teorija un saka:

00:18:26.000 --> 00:18:29.000
„Jā, gravitācija, kvantu mehānika, elektromagnētisms,

00:18:29.000 --> 00:18:31.000
viss vienā komplektā,

00:18:31.000 --> 00:18:35.000
taču tikai tāda gadījumā, ja mums ir vairāk dimensiju par tām, kuras redzam.”

00:18:35.000 --> 00:18:40.000
Un šis ir eksperiments, kura rezultātus mēs iespējams uzzināsim sava mūža laikā.

00:18:40.000 --> 00:18:42.000
Apbrīnojama iespēja.

00:18:42.000 --> 00:18:44.000
Liels paldies.

NOTE Paragraph

00:18:44.000 --> 00:18:51.000
(Aplausi)