Pirmkārt, esmu entuziaste. Bioloģiskās pārtikas, oglekļa pēdas samazināšanas, robotizētās ķirurģijas entuziaste. Un es patiešām vēlos būvēt zaļi, taču manī raisa aizdomas visi šie labi domātie raksti, cilvēki, kam netrūkst morālās pārliecības, bet trūkst datu, kas man stāsta, kā tas darāms. Tāpēc man jātiek skaidrībā pašai. Vai šis, piemēram, ir ļaunums? Esmu uzmetusi bioloģiskā jogurta kleksi, kas nācis no laimīgām, sevi realizējušām vietējām gotiņām, uz savas virtuves virsmas. Es paķeru papīra dvieli un gribu to saslaucīt. Bet vai ir labi lietot papīra dvieli? (Smiekli) Atbildi uz šo jautājumu var rast ietvertajā enerģijā. Tas ir enerģijas daudzums, kas patērēts papīra dvieļa ražošanā, vai līdzīgi arī ietvertais ūdens. Ikreiz, kad izmantoju papīra dvieli, es virtuāli izmantoju šo daudzumu enerģijas un ūdens. Saslauku, izmetu. Salīdzinot to ar kokvilnas dvieli, ko varu izmantot tūkstošiem reižu, ietvertās enerģijas daudzums ir neliels – līdz jogurtainā dvieļa mazgāšanai. Nu tā ir lietošanas procesā patērētā enerģija. Tātad, iemetot dvieli veļasmašīnā, es dvielim atkal izmantoju enerģiju un ūdeni. Ja vien man nav priekšējas ielādes, augstas efektivitātes veļasmašīna. Tad tas viss izskatās mazliet labāk. Bet kā ar pārstrādāta papīra dvieli, kam viena salvete ir uz pusi mazāka? Tagad papīra dvielis izskatās labāk. Pie velna papīra dvieļus! Ņemsim sūkli. Saslauku jogurtu ar sūkli, ko izskaloju zem tekoša ūdens. Nu ir daudz mazāk enerģijas un daudz vairāk ūdens. Ja vien jūs, tāpat kā es, neatstājat krānu karstā ūdens stāvoklī; tad enerģijas daudzums būs ievērojami lielāks. Vai vēl ļaunāk – jūs tecināt ūdeni, līdz tas ir silts, tad izskalojat dvieli. Un nu visas derības vējā. (Smiekli) Tas parāda, ka reizēm, jūsuprāt, mazsvarīgiem faktoriem, piemēram, stāvoklim, kādā atstājat krānu, ir lielāka nozīme nekā visām pārējām lietām, ko mēģināt optimizēt. Tagad iedomājieties, ka tāds sarežģītais zvirbulēns kā es mēģina uzcelt māju. (Smiekli) Tieši to mēs ar vīru tagad darām. Un mēs gribējām zināt, cik zaļi mēs varētu kļūt. Var atrast tūkstoš un vienu rakstu, kas stāsta, kā nonākt pie šiem zaļajiem kompromisiem. Un man ir aizdomas, ka tie tieši tāpat stāsta par sīkumu optimizēšanu un nepamana ziloni viesistabā. Vidējā mājā ir ietvertas aptuveni 300 megavatstundas, tik daudz enerģijas vajadzīgs tā uzbūvēšanai, tas ir miljoniem papīra dvieļu. Mēs gribējām zināt, cik daudz efektīvāki mēs varētu būt. Tāpat kā daudzi arī mēs sākām ar māju uz zemes gabala, un es parādīšu tipisku celtniecību virszemē un to, ko darām zem zemes. Tātad vispirms mēs to nojaucam. Tam vajadzīga enerģija, taču, ja to izjauc, proti, sadala pa daļām un šīs daļas izmanto, daļu enerģijas var atgūt. Tad mēs izrakām lielu caurumu, kurā ievietojām lietus ūdens savācējtvertni, lai nodrošinātu ūdeni dārza vajadzībām. Tad mēs ielejām pamatus pasīvai Saules apkures mājai. Ietverto enerģiju var samazināt par aptuveni 25%, ja izmanto pelnizmešu betonu. Tad kārta karkasam. Tas veidots no kokmateriāliem un kompozītmateriāliem, un šeit ir visai grūti samazināt ietverto enerģiju, bet var izmantot ilgtspējīgus resursus, piemēram, FSC sertificētus kokmateriālus. Un tad mēs piedzīvojam pirmo pārsteigumu. Ja mājai ieliktu alumīnija logus, enerģijas patēriņš tūlīt pat pieaugtu divas reizes. Mazliet labāki ir PVC logi, tomēr ne tik labi kā mūsu izvēlētie koka logi. Tad mēs pievienojam ūdensvadu, elektrības un apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu un izolējam. Celtniecības putas ir lielisks izolators, aizpilda visas spraudziņas, tomēr tajās ietvertais enerģijas daudzums ir visai liels, un iepūsta celuloze vai zilie džinsi ir daudz energoefektīvāka alternatīva. Mūsu bibliotēkai izmantojām salmu ķīpas, tajās ietvertās enerģijas daudzums ir nulle. Ja sausajam apmetumam izmantosiet EcoRock, ietvertās enerģijas daudzums būs aptuveni ceturtā daļa no standarta apmetuma materiāla. Un tad mēs nonākam līdz apdarei, kas ir visu šo „būsim zaļi” rakstu galvenā tēma. Mājas mērogā tai nav gandrīz nekādas nozīmes, tomēr visi raksti pievēršas tieši tai. Izņemot grīdas segumu. Ja ieliksiet paklāja tipa grīdas segumu, tas veidos gandrīz desmito daļu no visā mājā ietvertās enerģijas, Tā vietā var izmantot betonu vai koku ar daudz mazāku ietverto enerģiju. Pieskaitām celtniecībai patērēto enerģiju, saskaitām to visu kopā, un mūsu būvētajā mājā ir uz pusi mazāk ietvertās enerģijas nekā tipiskā šāda veida mājā. Bet pirms pārlieku lepni sitam sev uz pleca – šīs mājas būvniecībā mēs esam iztērējuši 151 megavatstundu enerģijas, lai gan šajā vietā māja jau bija. Tāpēc jautājums ir, kā šo enerģiju atgūt. Ja turpmāk dzīvoju savā jaunajā, energoefektīvajā mājā, tad salīdzinājumā ar veco, energoneefektīvo māju tā sevi atpelna aptuveni sešos gados. Es, iespējams, būtu varējusi uzlabot energoefektivitāti vecajā mājā. Tādā gadījumā enerģijas ieguldījums atmaksātos aptuveni 20 gadu laikā. Taču, ja es nebūtu pievērsusi uzmanību ietvertajai enerģijai, ieguldītās enerģijas atgūšanai būtu vajadzīgi vairāk nekā 50 gadi salīdzinājumā ar vecās mājas uzlabošanu. Ko tas nozīmē? Enerģijas ietaupījums, ko radījusi mana mājas daļa, ir aptuveni līdzvērtīgs manis viena gada laikā nobrauktajam, tas ir aptuveni piecreiz lielāks, nekā ja es kļūtu par pilnīgu veģetārieti. Taču mans zilonis viesistabā lido. Ir pilnīgi skaidrs, ka no TED man būtu jāiet mājās kājām. Visi ietvertās enerģijas aprēķini atrodami blogā. Un atcerieties – reizēm lielākās izmaiņas var radīt lietas, no kurām gaidāt vismazāk. Paldies. (Aplausi)