Tas notika Lieldienu laikā, 
un mēs atradāmies

augšistabā Jeruzālemē.

Mēs visi lūdzāmies vienotā saskaņā.

Mēs lūdzāmies par grēku nožēlu un pazemību

un atzināmies savos grēkos.

Mēs meklējām Kunga redzējumu,

spēku un Svēto garu.

Bija neticama vienotības sajūta,

mums vienojoties kopīgā un 
dedzīgā lūgšanā.

Pēkšņi radās spēcīga vēja troksnis,

kas piepildīja visu telpu, kurā sēdējām.

Tad liesmu mēles tiecās lejup,

un šī uguns nogūlās uz ļaudīm.

Visi ļaudis istabā bija Svētā 
gara piepildīti.

Atcerieties to, ka Lieldienu laikā ļaudis 
nāca lūgties no daudzām valstīm,

un pēkšņi viņi dzirdēja evaņģēliju
katrs savā valodā.

Tā rezultātā 3000 cilvēku

vienas dienas laikā kļuva par ticīgajiem.

Cilvēki nodevās

apustuļa mācībai un sadraudzībai -

maizes laušanai un lūgšanām.

Katru dienu tie tikās tempļa pagalmos.

Savos namos tie lauza maizi un ēda kopā,

un atpestīto skaits auga dienām.