Vai uzskatāt, ka ir iespējams kontrolēt kāda uzmanību?
Vēl vairāk,
vai ir iespējams paredzēt cilvēku uzvedību?
Ja tas ir iespējams, tā ir interesanta ideja
Man tā būtu ideāla superspēja
ar samērā ļaunu pieeju šīs spējas lietošanai.
Pats pēdējos 20 gadus esmu pavadījis
pētot cilvēku uzvedību gaužām netradicionālos veidos:
kā kabatzaglis.
Iedomājoties par maldināšanu,
mēs parasti domājam par skatīšanos pa malām,
kad patiesībā visbiežāk mūs maldina tas,
kas ir acu priekšā
To redzēt ir visgrūtāk.
Tas, ko jūs redzat ikdienā, ko vairs neievērojat.
Piemēram, cik no jums šobrīd
ir līdzi tālruņi?
Lieliski. Pārbaudiet to vēlreiz,
pārliecinieties, ka tālruņi ir pie jums.
Es pirms brīža jau nedaudz pasiroju.
Šodien jūs uz telefoniem noteikti esat
skatījušies vairākas reizes,
bet es uzdošu vienu jautājumu.
Bez skatīšanās savā tālrunī,
vai varat atcerēties, kāda ikona ir
apakšējā, labajā stūrī?
Paņemiet tālruņus un paskatieties,
cik pareiza bija jūsu atbilde.
Kā jums gāja? Paceliet rokas, kam izdevās atbildēt pareizi.
Kad esat beiguši, nolieciet tālruņus malā.
Visiem tālruņiem ir kaut kas kopīgs.
Neatkarīgi no tā, kā jūs sakārtojat ikonas,
pulkstenis tik un tā ir uz ekrāna.
Vēlreiz neskatoties telefonā, sakiet, cik bija pulksteins?
Jūs taču tikko skatījāties uz pulkstenī, ne tā?
Tā ir interesanta ideja.
Spersim soli tālāk ar uzticēšanās spēli.
Aizveriet acis.
Es saprotu, ka tikko paziņoju, ka telpā ir kabatzaglis,
bet aizveriet acis.
Jūs esat skatījušies uz mani apmēram 30 sekundes.
Neatverot acis, kas man ir mugurā?
Miniet trīs reizes.
Kādā krāsā ir mans krekls? Kaklasaite?
Atveriet acis.
Paceliet rokas tie, kas atcerējās pareizi.
Interesanti, vai ne? Daži no mums
ir mazliet vērīgāki nekā pārējie. Tā vismaz šķiet.
Bet man ir cita teorija par šo
uzmanības pievēršanas modeli
Ir daudzi smalki uzmanības modeļi,
Posnera trīsvienības uzmanības modelis.
Es par to domāju vienkārši
kā par novērošanas sistēmu
Jums ir visi šie smalkie sensori
un jūsu smadzenēs ir mazs apsargs.
Es šo apsargu dēvēju par Frenku.
Tātad, Frenks sēž pie galda.
Viņa priekšā ir visvisāda veida aizraujoša informācija,
augsto tehnoloģiju iekārtas, kameras,
Frenkam ir telefoniņš, ko viņš var pacelt un paklausīties, ko dzird ausis.
Visas šīs maņas, uztvertā informācija.
Bet uztverto vada uzmanība,
uzmanība, kas kontrolē jūsu realitāti.
Tie ir kā vārti uz mūsu prātu.
Nepievēršot kaut kam uzmanību, to nepamana.
Bet, ironiskā kārtā, uzmanību var pievērst, to neapzinoties.
Tas ir iemesls kokteiļballītes efektam.
Kad, ballītes laikā, jūs sarunājieties ar kādu,
visapkārt ir troksnis, bet jūs tik un tā sadzirdat savu vārdu,
neapzinoties, ka visu laiku tajā vispār klausījāties.
Darba vajadzībām man šīs tehnoloģijas ir jāizmanto,
lai spēlētos ar jūsu uzmanību kā ierobežotu resursu.
Ja es spēju kontrolēt, kam tiek veltīta jūsu uzmanība,
Ja es spētu „nozagt” jūsu uzmanību, to novērst.
Tā vietā, lai uzmanību novērstu
projām no vietas, ko vēlos, lai jūs nepamanītu,
es izvēlos koncentrēties uz Frenku.
Apspēlējot jūsu galvā esošo Frenku,
jūsu iekšējo apsargu,
es panāku, ka tā vietā, lai jūs pievērstu uzmanību ārējām maņām,
jūs uz brīdi iegrimstat sevī.
Kad es jums lūdzu atcerēties, piemēram, kas bija tas?
Kas tikko notika? Vai nav pazudis jūsu maks?
Vai American Express jums joprojām ir makā?
Man to pajautājot, Frenks pagriežas
un sameklē datus. Viņam ir jāpatin filma atpakaļ.
Interesanti ir tas, ka viņš nevar tīt filmu atpakaļ
un reizē apstrādāt jaunus datus.
Tas izklausās pēc tīri labas teorijas,
bet es jums varētu ilgi un dikti viskaut ko stāstīt,
un tā varētu būt patiesība,
vismaz daļa no stāstītā,
bet, manuprāt, labāk būtu, ja es to jums parādītu tepat uz vietas.
Tā, es dodos lejā, lai mazliet pasirotu.
Palieciet savās vietās.
Sveiki, kā jums klājas? Prieks jūs redzēt!
Jūs uz skatuves bijāt lieliska!
Kāds jauks pulkstenis,
kas gan diemžēl nav viegli noņemams.
Vai jums ir arī gredzens?
Labi, tikai pārbaudu, jūs esat kā uzkodu galds!
Ir grūti izvēlēties, ar ko sākt, jums ir tik daudz visādu labumu!
Sveiki, kā jums klājas? Prieks jūs redzēt!
Sveiki. Kungs, vai jūs lūdzu varētu piecelties kājās? Tepat uz vietas.
Ak, jūs esat precēts. Tad jau labi izpildāt rīkojumus.
Patīkami jūs satikt, kungs.
Jums kabatas ir patukšas.
Vai šajā kabatā kaut kas ir?
Cerams. Sēdieties, jums lieliski sanāk!
Sveicināti, kā jums klājas?
Prieks jūs redzēt, kungs! Jums ir pulkstenis, gredzens.
Vai jums līdzi ir maks?
Džo: Nē.
Apollo Robinss: Nekas, mēs jums atradīsim maku.
Sekojiet man, Džo.
Aplausi par godu Džo!
Nāciet uz skatuves, Džo. Paspēlēsim spēli.
(Aplausi)
Atvainojos.
Man vairāk nevajadzēs pulti, jūs varat to paturēt.
Liels paldies, es to novērtēju.
Kāpiet uz skatuves, Džo, paspēlēsim mazu spēlīti.
Vai jums priekšējās kabatās kaut kas ir?
Džo: Nauda.
Apollo: Nauda, labi, tas derēs.
Vai jūs varētu te nostāties?
Pagriezieties un paskatīsimies,
ja es jums iedotu kaut ko, kas pieder man,
kas man vienkārši ir līdzi, pokera žetonu.
Izstiepiet roku un vērojiet to uzmanīgi.
Šis ir darbs, kam jūs pievēršat uzmanību.
Tā, jums ir nauda priekšējā kabatā?
Džo: Jā.
Apollo: Labi, es gan nelikšu roku jūsu kabatā.
Es nejūtos gatavs šādai notikumu attīstībai.
Reiz kādam puisim kabatā bija caurums
un toreiz pieredze sanāca diezgan traumatiska.
Es mēģināju tikt pie viņa maka,
bet beigās tiku pie viņa tālruņa numura.
Liels pārpratums.
Tāpēc darīsim to vienkāršāk. Aizveriet plaukstu.
Saspiediet to cieši. Vai jūtat pokera žetonu savā rokā?
Džo: Jūtu.
Vai jūs būtu pārsteigts, ja man izdotos to izņemt no plaukstas? Sakiet jā!
Džo: Ļoti pārsteigts.
Apollo: Labi.
Atveriet plaukstu. Liels paldies!
Es krāpšos, ja dosiet man tādu iespēju.
Apgrūtiniet man darbu. Izmantojiet savu roku.
Turiet manu plaukstu. Turiet cieši.
Vai jūs redzējāt, kur tas palika?
Džo: Nē
Apollo: Te tā nav. Atveriet plaukstu.
Redziet, kamēr mēs visu uzmanību veltījām rokai,
žetons palika uz jūsu pleca
Aiziet, paņemiet to.
Mēģināsim vēlreiz.
Izstiepiet atvērtu plaukstu. Pavisam plakanu
Paceliet roku mazliet augstāk, bet vērojiet to cieši, Džo.
Redzi, ja es to darītu lēnām, žetons būtu atpakaļ uz pleca.
(Smiekli)
Džo, mēs to atkārtosim, līdz jūs uzķersiet.
Beigu beigās jūs sapratīsiet, es jums ticu.
Saspiediet cieši, jūs esat cilvēks, neesat lēns.
Žetons atkal ir uz jūsu pleca.
Jūs pievērsāt uzmanību rokai.
Tādēļ jūsu uzmanība bija novērsta
Kamēr jūs vērojāt roku, man nekādi neizdevās noņemt jūsu pulksteni.
Bet jums kaut kas bija priekšējā kabatā.
Vai atcerieties, kas tajā bija?
Džo: Nauda.
Pārbaudiet savu kabatu. Vai nauda joprojām ir tur? (Smiekli)
Ā, nauda bija tajā kabatā! Nolieciet to atpakaļ.
Knifs ir tajā, ka viss jādara īstajā brīdī.
Es mēģināšu žetonu iespiest jūsu dūrē.
Uzlieciet otru roku pa virsu, labi?
Tas ir apbrīnojami acīmredzami, vai ne?
Ļoti līdzīgi pulkstenim, ko es iepriekš nēsāju, vai ne?
(Smiekli) (Aplausi)
Džo: Tas ir iespaidīgi!
Apollo: Ā, paldies!
Bet tas ir tikai sākums.
Pamēģināsim vēlreiz, mazliet citādāk.
Salieciet rokas kopā, vienu virs otras.
Ja jūs vērojat šo žetoniņu,
tas acīmredzami ir kļuvis par mērķi.
Tas ir kļuvis par malduguni
Ja mēs cieši vērojam notiekošo, izskatās, ka tas pazūd.
tas nav uz jūsu pleca.
Tas izkrīt no zila gaisa un iekrīt tieši plaukstā.
Vai jūs redzējāt, kur tas palika?
Jā, savādi gan. Mums tur augšā strādā darbinieks, viņš ir arodbiedrībā.
Ja es to visu darītu lēnām un viss notiktu uzreiz,
žetons iekristu jūsu kabatā. Šķiet, šajā kabatā.
Nē, nē, nebāziet roku kabatā. Tas ir kam pilnīgi citam.
Tā... (pīkstoša skaņa)... nu gan dīvaini..
Vispār to ārstē ar injekcijām, ja kas.
Vai es varu visiem parādīt, kas tas ir? Tas ir kas savāds. Kungs, vai tas ir jūsējais?
Man nav ne mazākās nojausmas, kā tas notiek.
Vienkārši aizsūtīsim to prom.
Lieliski. Tagad man vajadzēs palīdzību.
Aizejiet turp
Vēl neskrieniet projām. Jums bikšu kabatā kaut kas bija, vai ne?
Es pārbaudīju savas un nevarēju neko atrast.
Bet es pamanīju, ka jums te kaut kas ir
Vai es varu pataustīt jūsu kabatu no ārpuses?
Šeit lejā es pamanīju šo te. Kungs, vai tas pieder jums?
Man nav ne mazākās nojautas. Tā ir garnele.
Džo: Jā, pataupīju vēlākam.
Apollo: Jūs brīnišķīgi izklaidējāt visus šos cilvēkus,
labāk nekā jums šķita.
Tādēļ mēs jums uzdāvināsim šo jauko pulksteni.
(Smiekli)
Cerams, tas ir viņa gaumē.
Bet mums ir arī dažas citas lietas,
mazliet skaidras naudas un vēl daži priekšmeti.
Tie visi ir jūsējie
un protams, skaļi aplausi par godu jums. (Aplausi)
Džo, liels paldies!
(Aplausi)
Tā. Vēlreiz jautājums, ko uzdevu jau iepriekš,
tikai šoreiz jums nav jāaizver acis.
Kas man ir mugurā?
(Smiekli)
(Aplausi)
Uzmanība ir nozīmīga lieta.
Kā jau es teicu, tā veido jūsu realitāti.
Man gribētos uzdot jums jautājumu:
Ja jūs spētu kontrolēt kāda uzmanību,
ko jūs ar šo spēju darītu?
Paldies!
(Aplausi)