WEBVTT

00:00:06.780 --> 00:00:10.023
Viens no cilvēka smadzeņu 
apbrīnojamākajiem aspektiem

00:00:10.023 --> 00:00:13.675
ir to spēja atpazīt modeļus 
un tos aprakstīt.

00:00:13.675 --> 00:00:16.575
Viens no sarežģītākajiem modeļiem,
ko esam mēģinājuši izprast,

00:00:16.575 --> 00:00:20.669
ir turbulentas plūsmas jēdziens 
šķidrumu dinamikā.

00:00:20.669 --> 00:00:23.296
Vācu fiziķis Verners Haizenbergs teica:

00:00:23.296 --> 00:00:27.381
„Kad satikšu Dievu, 
es viņam uzdošu divus jautājumus:

00:00:27.381 --> 00:00:30.842
kāpēc relativitāte un kāpēc turbulence?

00:00:30.842 --> 00:00:34.932
Es tiešām ticu, ka uz pirmo
viņam būs atbilde.”

NOTE Paragraph

00:00:34.932 --> 00:00:38.304
Lai arī cik sarežģīti nebūtu 
izprast turbulenci matemātiski,

00:00:38.304 --> 00:00:42.194
mēs tās attēlošanai varam izmantot mākslu.

00:00:42.194 --> 00:00:47.308
1889. gada jūnijā Vinsents van Gogs 
uzgleznoja ainavu pirms saulrieta,

00:00:47.308 --> 00:00:51.659
kas bija redzama no viņa istabas loga
Senpolas de Mozolas psihiatriskajā dziednīcā

00:00:51.659 --> 00:00:53.518
Senremī de Provansā,

00:00:53.518 --> 00:00:54.930
kurā viņš iestājās pēc tam,

00:00:54.930 --> 00:00:58.822
kad psihozes epizodē 
sakropļoja pats savu ausi.

00:00:59.262 --> 00:01:02.056
„Zvaigžņotajā naktī”
viņa apļveidīgie otas triepieni

00:01:02.056 --> 00:01:07.827
radīja naksnīgas debesis, 
kas pilnas mākoņu un zvaigžņu virpuļu.

00:01:07.827 --> 00:01:11.748
Van Gogs un citi impresionisti
gaismu atainoja citādāk

00:01:11.748 --> 00:01:14.982
nekā viņu priekšteči,
šķietami notverot tās kustību,

00:01:14.982 --> 00:01:17.860
piemēram, saules pielijušos ūdeņos

00:01:17.860 --> 00:01:19.440
vai šeit, zvaigžņu gaismā,

00:01:19.440 --> 00:01:24.264
kas vizuļo un izplūst
naksnīgo debesu pienkrāsas viļņos.

00:01:24.844 --> 00:01:27.415
Šo efektu izraisa spilgtums,

00:01:27.415 --> 00:01:31.104
krāsu intensitātes atšķirība uz audekla.

00:01:31.104 --> 00:01:33.632
Mūsu vizuālās smadzeņu garozas 
primitīvākā daļa,

00:01:33.632 --> 00:01:37.578
kas uztver gaismas kontrastu 
un kustību, bet ne krāsu,

00:01:37.578 --> 00:01:40.627
sapludinās kopā dažādu krāsu apgabalus,

00:01:40.627 --> 00:01:42.973
ja tiem ir vienāds spilgtums.

00:01:42.973 --> 00:01:45.352
Taču mūsu smadzeņu primātu daļa

00:01:45.352 --> 00:01:48.506
uztvers kontrastējošās krāsas, 
tās nesapludinot.

00:01:48.506 --> 00:01:51.457
Šīm abām interpretācijām 
notiekot vienlaikus,

00:01:51.457 --> 00:01:53.937
gaisma daudzu impresionistu darbos

00:01:53.937 --> 00:01:57.857
šķiet savādi pulsējam, mirguļojam
un izstarojam mirdzumu.

00:01:57.857 --> 00:02:00.259
Tieši tā šajā un citos
impresionistu darbos

00:02:00.259 --> 00:02:03.103
ir izmantoti ātri un bagātīgi
otas triepieni,

00:02:03.103 --> 00:02:07.533
lai gaismas kustībā
notvertu ko pārsteidzoši īstu.

NOTE Paragraph

00:02:07.533 --> 00:02:11.206
60 gadus vēlāk krievu matemātiķis
Andrejs Kolmogorovs

00:02:11.206 --> 00:02:13.947
padziļināja mūsu turbulences 
matemātisko izpratni,

00:02:13.947 --> 00:02:18.157
ierosinot, ka enerģija 
turbulentā šķidrumā ar garumu R

00:02:18.157 --> 00:02:22.011
mainās proporcionāli R pakāpē 5/3.

00:02:22.391 --> 00:02:23.914
Eksperimentāli mērījumi pierāda,

00:02:23.914 --> 00:02:27.744
ka Kolmogorovs bija apbrīnojami tuvu tam,
kā izpaužas turbulenta plūsma,

00:02:27.744 --> 00:02:29.931
lai arī pilnīgs turbulences skaidrojums

00:02:29.931 --> 00:02:33.304
joprojām ir viens no fizikas 
neatrisinātajiem uzdevumiem.

00:02:33.304 --> 00:02:37.515
Turbulenta plūsma ir pašlīdzīga,
ja pastāv enerģijas kaskāde.

00:02:37.515 --> 00:02:41.123
Citiem vārdiem sakot, lielie virpuļi 
nodod enerģiju mazākajiem virpuļiem,

00:02:41.123 --> 00:02:43.941
kas to nodod tālāk vēl mazākā mērogā.

00:02:43.941 --> 00:02:47.504
Viens no piemēriem ir 
Jupitera Lielais sarkanais plankums,

00:02:47.504 --> 00:02:51.408
mākoņu veidojumi un 
starpzvaigžņu putekļu daļiņas.

NOTE Paragraph

00:02:51.408 --> 00:02:54.909
2004. gadā, izmantojot
Habla kosmisko teleskopu,

00:02:54.909 --> 00:03:00.171
zinātnieki ap kādu zvaigzni ieraudzīja
putekļu un gāzes mākoņa virpuļus,

00:03:00.171 --> 00:03:03.842
kas viņiem atgādināja 
van Goga „Zvaigžņoto nakti”.

00:03:03.842 --> 00:03:07.193
Tas pamudināja zinātniekus
no Meksikas, Spānijas un Anglijas

00:03:07.193 --> 00:03:11.387
padziļināti izpētīt spilgtumu 
van Goga gleznās.

00:03:11.387 --> 00:03:15.700
Viņi atklāja, ka daudzās van Goga gleznās

00:03:15.700 --> 00:03:20.801
ir redzams turbulentu šķidrumu modelis,
kas ir tuvs Kolmogorova vienādojumam.

NOTE Paragraph

00:03:20.801 --> 00:03:23.224
Pētnieki gleznas digitizēja

00:03:23.224 --> 00:03:26.970
un izmērīja, kāda ir spilgtuma atšķirība
starp diviem pikseļiem.

00:03:26.970 --> 00:03:29.689
No izliekumiem izmērītajām 
pikseļu atšķirībām

00:03:29.689 --> 00:03:34.455
viņi secināja, ka van Goga 
psihotisko ciešanu laika gleznas

00:03:34.455 --> 00:03:37.945
ir pārsteidzoši līdzīgas 
šķidrumu turbulencei.

00:03:37.945 --> 00:03:41.998
Viņa pašportretā ar pīpi,
no mierīgāka van Goga dzīves posma,

00:03:41.998 --> 00:03:44.488
šāda līdzība nav atrodama.

00:03:44.488 --> 00:03:49.535
Tādas nebija arī citu mākslinieku darbos,
kas sākumā šķiet tikpat turbulenti,

00:03:49.535 --> 00:03:51.648
piemēram, Munka „Kliedzienā”.

NOTE Paragraph

00:03:51.648 --> 00:03:54.696
Lai arī ir viegli apgalvot, 
ka van Goga vētrainā ģenialitāte

00:03:54.696 --> 00:03:57.092
ļāva viņam atainot turbulenci,

00:03:57.092 --> 00:04:02.296
ir arī ļoti grūti izteikt vārdos
saviļņojumu, ko rada fakts,

00:04:02.296 --> 00:04:04.477
ka šajā milzīgo ciešanu laikā

00:04:04.477 --> 00:04:07.931
van Gogs kaut kā bija spējīgs
uztvert un attēlot

00:04:07.931 --> 00:04:10.740
vienu no vissarežģītākajiem jēdzieniem,

00:04:10.740 --> 00:04:13.541
ko daba jelkad radījusi,

00:04:13.541 --> 00:04:15.860
un apvienot sava unikālā prāta redzējumu

00:04:15.860 --> 00:04:20.368
ar vislielākajiem kustības, 
šķidruma un gaismas noslēpumiem.