Ja kāds tev jautātu, 
kuri ir bijuši bagātākie cilvēki vēsturē,

kurus tu nosauktu?

Varbūt kādu baņķieri-miljardieri
vai korporāciju magnātu,

piemēram, Bilu Geitsu
vai Džonu D. Rokfelleru.

Kā būtu ar afrikāņu karali Mūsu Kitu I?

Valdot Mali impērijā
mūsu ēras 14. gadsimtā,

Mansa Mūsa jeb [tukojumā] karaļu karalis

uzkrāja bagātību, 
kas, iespējams, viņu padarīja

par vienu no bagātākajiem cilvēkiem, 
kāds jelkad dzīvojis.

Taču viņa milzīgā bagātība bija tikai 
viena viņa bagātīgā mantojuma daļa.

1312. gadā, Mansam Mūsam nākot pie varas,

lielāko daļu Eiropas bija izpostījis
bads un pilsoņu kari.

Taču daudzas afrikāņu karaļvalstis 
un islāma pasaule zēla,

un Mansam Mūsam bija liela loma

šo zelšanas augļu atvešanā
uz savu karalisti.

Stratēģiski anektējot Timbuktu pilsētu

un atjaunojot varu pār Gao pilsētu,

viņš ieguva kontroli
pār nozīmīgiem tirdzniecības ceļiem

starp Vidusjūru 
un Rietumāfrikas piekrasti,

turpinot izplešanās posmu,
kurā krasi palielinājās Mali izmērs.

Mali impērijas teritorija 
bija bagāta ar dabas resursiem,

piemēram, zeltu un sāli.

Mansas Mūsas bagātības apmērus
pasaule pirmoreiz ieraudzīja 1324. gadā,

viņam dodoties svētceļojumā uz Meku.

Viņš nebija no tiem taupīgākajiem —

viņa karavāna stiepās tik tālu,
cik tālu vien sniedzās skatiens.

Ziņas par šo ceļojumu 
lielākoties balstās uz mutvārdu liecībām

un atšķirīgiem rakstu avotiem,

tāpēc nav skaidrības visos sīkumos.

Taču vairums ir vienisprātis

par šīs ekskursijas
izšķērdīgajiem apmēriem.

Hroniķi apraksta svītu 
ar desmitiem tūkstošu kareivju,

civiliedzīvotāju

un vergu,

500 smalkā zīdā tērpušos 
vēstnešu ar zelta nēšiem,

un daudziem ar zelta stieņiem
apkrautiem kamieļiem un zirgiem.

Piestājot tādās pilsētās kā Kaira,

Mansa Mūsa esot tērējis 
milzum daudz zelta,

dodot naudu nabagiem, pērkot suvenīrus

un pa ceļam pat ceļot mošejas.

Viņa tēriņi pat varētu būt 
destabilizējuši reģionālo ekonomiku,

izraisot milzu inflāciju.

Šis ceļojums esot ildzis vairāk nekā gadu
un, Mansam Mūsam atgriežoties,

nostāsti par viņa apbrīnojamo bagātību
bija aizceļojuši līdz Vidusjūras ostām.

Mali un tās karali pacēla
teju leģendārā statusā,

ko nostiprināja tās iekļaušana
1375. gada Katalāņu atlasā.

Šajā vienā no vissvarīgākajām 
viduslaiku Eiropas pasaules kartēm

karalis ir attēlots turam zizli
un mirdzošu zelta tīrradni.

Mansa Mūsa bija burtiski nopircis 
savas impērijas vietu kartē.

Taču karalim rūpēja
ne tikai materiālās bagātības.

Kā dedzīgs musulmanis,
viņš sevišķu interesi izrādīja Timbuktu,

kas jau pirms tās aneksēšanas 
bija reliģijas un izglītības centrs.

Pēc atgriešanās no sava svētceļojuma

viņš ar andalūziešu arhitekta palīdzību
tur uzcēla diženo Džinguereberas mošeju.

Viņš arī nodibināja lielu universitāti,
vēl vairāk paceļot pilsētas reputāciju

un piesaistot izglītotos un studentus
no visas islāma pasaules.

Mansas Mūsas valdīšanas laikā
impērija kļuva urbanizēta,

ar skolām un mošejām
simtiem blīvi apdzīvotās pilsētās.

Karaļa bagātīgais mantojums
turpināja pastāvēt paaudzēm ilgi,

un līdz šai dienai ir mauzoleji,
bibliotēkas un mošejas,

kas stāv kā liecība 
šim Mali vēstures zelta laikmetam.