Ja kāds tev jautātu,
kuri ir bijuši bagātākie cilvēki vēsturē,
kurus tu nosauktu?
Varbūt kādu baņķieri-miljardieri
vai korporāciju magnātu,
piemēram, Bilu Geitsu
vai Džonu D. Rokfelleru.
Kā būtu ar afrikāņu karali Mūsu Kitu I?
Valdot Mali impērijā
mūsu ēras 14. gadsimtā,
Mansa Mūsa jeb [tukojumā] karaļu karalis
uzkrāja bagātību,
kas, iespējams, viņu padarīja
par vienu no bagātākajiem cilvēkiem,
kāds jelkad dzīvojis.
Taču viņa milzīgā bagātība bija tikai
viena viņa bagātīgā mantojuma daļa.
1312. gadā, Mansam Mūsam nākot pie varas,
lielāko daļu Eiropas bija izpostījis
bads un pilsoņu kari.
Taču daudzas afrikāņu karaļvalstis
un islāma pasaule zēla,
un Mansam Mūsam bija liela loma
šo zelšanas augļu atvešanā
uz savu karalisti.
Stratēģiski anektējot Timbuktu pilsētu
un atjaunojot varu pār Gao pilsētu,
viņš ieguva kontroli
pār nozīmīgiem tirdzniecības ceļiem
starp Vidusjūru
un Rietumāfrikas piekrasti,
turpinot izplešanās posmu,
kurā krasi palielinājās Mali izmērs.
Mali impērijas teritorija
bija bagāta ar dabas resursiem,
piemēram, zeltu un sāli.
Mansas Mūsas bagātības apmērus
pasaule pirmoreiz ieraudzīja 1324. gadā,
viņam dodoties svētceļojumā uz Meku.
Viņš nebija no tiem taupīgākajiem —
viņa karavāna stiepās tik tālu,
cik tālu vien sniedzās skatiens.
Ziņas par šo ceļojumu
lielākoties balstās uz mutvārdu liecībām
un atšķirīgiem rakstu avotiem,
tāpēc nav skaidrības visos sīkumos.
Taču vairums ir vienisprātis
par šīs ekskursijas
izšķērdīgajiem apmēriem.
Hroniķi apraksta svītu
ar desmitiem tūkstošu kareivju,
civiliedzīvotāju
un vergu,
500 smalkā zīdā tērpušos
vēstnešu ar zelta nēšiem,
un daudziem ar zelta stieņiem
apkrautiem kamieļiem un zirgiem.
Piestājot tādās pilsētās kā Kaira,
Mansa Mūsa esot tērējis
milzum daudz zelta,
dodot naudu nabagiem, pērkot suvenīrus
un pa ceļam pat ceļot mošejas.
Viņa tēriņi pat varētu būt
destabilizējuši reģionālo ekonomiku,
izraisot milzu inflāciju.
Šis ceļojums esot ildzis vairāk nekā gadu
un, Mansam Mūsam atgriežoties,
nostāsti par viņa apbrīnojamo bagātību
bija aizceļojuši līdz Vidusjūras ostām.
Mali un tās karali pacēla
teju leģendārā statusā,
ko nostiprināja tās iekļaušana
1375. gada Katalāņu atlasā.
Šajā vienā no vissvarīgākajām
viduslaiku Eiropas pasaules kartēm
karalis ir attēlots turam zizli
un mirdzošu zelta tīrradni.
Mansa Mūsa bija burtiski nopircis
savas impērijas vietu kartē.
Taču karalim rūpēja
ne tikai materiālās bagātības.
Kā dedzīgs musulmanis,
viņš sevišķu interesi izrādīja Timbuktu,
kas jau pirms tās aneksēšanas
bija reliģijas un izglītības centrs.
Pēc atgriešanās no sava svētceļojuma
viņš ar andalūziešu arhitekta palīdzību
tur uzcēla diženo Džinguereberas mošeju.
Viņš arī nodibināja lielu universitāti,
vēl vairāk paceļot pilsētas reputāciju
un piesaistot izglītotos un studentus
no visas islāma pasaules.
Mansas Mūsas valdīšanas laikā
impērija kļuva urbanizēta,
ar skolām un mošejām
simtiem blīvi apdzīvotās pilsētās.
Karaļa bagātīgais mantojums
turpināja pastāvēt paaudzēm ilgi,
un līdz šai dienai ir mauzoleji,
bibliotēkas un mošejas,
kas stāv kā liecība
šim Mali vēstures zelta laikmetam.