Es nāku no Ēģiptes,
ko sauc arī par Um-ad-Duņu, Pasaules māti.
Tā ir bagāta valsts,
kas pilna ar stāstiem par pretošanos,
stāstiem par civilizāciju
triumfu un norietu,
un bagātīgu ticību, tautu, kultūru
un valodu daudzveidību.
Uzaugot šādā vidē,
es kļuvu par aizrautīgu
stāstniecības spēka aizstāvi.
Meklējot līdzekli,
ar ko izstāstīt savu stāstu,
es uzdūros grafikas dizainam.
Es vēlētos padalīties ar projektu
par to, kā grafikas dizains
var atdzīvināt arābu valodu.
Taču vispirms pastāstīšu,
kādēļ vēlos to darīt.
Uzskatu, ka grafikas dizains
var mainīt pasauli.
Vismaz manas pašas pilsētā – Kairā –
tas palīdzēja gāzt
veselus divus diktatorus.
Kā redzat šajās fotogrāfijās,
grafikas dizaina spēks un potenciāls
kā pozitīvu pārmaiņu līdzeklim
ir neapšaubāmi liels.
Ēģiptes 2011. gada revolūcija
bija arī dizaina pamatu revolūcija.
Ikviens kļuva par radītāju.
Īstie dizaineri bija tauta,
un vienas nakts laikā
Kairu pārpludināja plakāti,
zīmes, grafiti.
Vizuālā saziņa
bija līdzeklis, kas runāja
daudz skaļāk par vārdiem,
kad gandrīz 30 gadus bija apspiestas
vairāk nekā 90 miljonu iedzīvotāju balsis.
Tieši šī politiskā
un sabiedriskā apspiestība
apvienojumā ar gadu desmitiem
ilgu koloniālismu
un neatbilstošu izglītību
šajā reģionā lēnām izdēdēja
arābu rakstības nozīmīgumu.
Visās šajās valstīs
reiz lietoja arābu rakstību.
Pašlaik tikai zaļajās un zilajās.
Vienkārši sakot,
arābu rakstība izmirst.
Pēckoloniālās arābu valstis darbojas
arvien globalizētākā pasaulē,
un pieaug bažas,
ka arvien mazāk un mazāk cilvēku
saziņai izmanto arābu rakstību.
Itālijā studējot maģistratūrā,
es ievēroju, ka ilgojos pēc arābu valodas,
ilgojos skatīties uz tās burtiem,
prātot par to nozīmi.
Tāpēc vienudien iegāju
vienā no lielākajām Itālijas bibliotēkām,
lai atrastu kādu arābu grāmatu.
Biju pārsteigta, ieraugot piedāvājumu
kategorijā „Arābu/Tuvo Austrumu grāmatas”.
(Smiekli)
Bailes, terorisms un iznīcība.
Vienā vārdā – ISIS.
Man iesāpējās sirds,
ka tā mūs pasaulei attēlo
pat no literāra skatpunkta.
Es nodomāju: „Kas gan notika
ar pasaulslavenajiem rakstniekiem,
piemēram, Nagību Mahfūzu, Halīlu Gibrānu,
un tādiem ikoniskiem dzejniekiem
kā Mutanabi, Nizāru Kabēnī?”
Padomājiet par to –
vesela pasaules reģiona kultūras produkti
visā to bagātībā un daudzveidībā
ir atzīti par liekiem,
ja ne vispār ignorēti.
Vesela pasaules reģiona
kultūras produktiem
liegts jelkādā veidā ietekmēt
pasaules mediju saturu
un mūsdienu sabiedrisko diskursu.
Un tad es sev atgādināju
par savu galveno uzskatu:
dizains spēj mainīt pasauli.
Kādam vienkārši jāpamana tavs darbs,
jāsajūt tas, jārod ar to saikne.
Un tā nu es sāku.
Es domāju, kā panākt, lai pasaule
pārstātu mūs redzēt kā ļaundarus,
kā šīs pasaules teroristus
un sāktu mūs uztvert kā līdzvērtīgus,
līdzcilvēkus?
Kā gan izglābt un godāt arābu rakstību
un dalīties tajā ar citām tautām,
citām kultūrām?
Un tad pār mani nāca atklāsme –
ja nu es apvienotu
divus visnozīmīgākos nevainīguma
un arābu identitātes simbolus?
Varbūt tas cilvēkus uzrunātu.
Kas gan ir šķīstāks,
nevainīgāks un jaukāks par LEGO?
Tā ir vispārēja bērnu rotaļlieta.
Ar tiem spēlējas, no tiem būvē
un ar tiem iedomājas bezgalīgas iespējas.
Mans „aha!” mirklis
bija divvalodu risinājuma atklāšana
arābu valodas izglītībai,
jo iedarbīga saziņa un izglītība
ir ceļš uz iecietīgākām kopienām.
Tomēr arābu un latīņu rakstība
ne vien ataino atšķirīgas pasaules,
bet rada arī tehniskus
sarežģījumus ikdienā
gan austrumu, gan rietumu kopienām.
Ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc arābu
un latīņu rakstība atšķiras,
bet, lūk, daži no galvenajiem.
Jā, abos burtus velk
gan uz augšu, gan apakšu,
bet tiem ir pavisam citas pamatlīnijas.
Arābu rakstība mēdz būt kaligrafiskāka,
un arābu valodā svarīga ir savienojamība –
burtiem attiecīgā vārda veidošanai
visbiežāk jābūt savienotiem.
Tajā izmanto arī pavisam citu
pieturzīmju un diakritisko zīmju sistēmu.
Taču pats galvenais,
arābu valodā nav lielo burtu.
Tā vietā tajā ir četras
dažādas burtu formas:
sākuma, vidus, atsevišķā un beigu.
Ar arābu valodu vēlos iepazīstināt
jaunos skolēnus, citvalodīgos,
bet galvenokārt gribu palīdzēt bēgļiem
iekļauties uzņēmējvalsts sabiedrībā,
radot divvalodu mācīšanās sistēmu,
divvirzienu saziņu.
Es to nosaucu par „Let's Play”.
Doma ir vienkārši radīt
jautru un saistošu veidu,
kā ar LEGO apgūt mūsdienu
arābu standartvalodu.
Tie arī ir tie divi vārdi – „Let's Play”.
Katras krāsas laukums iezīmē arābu burtu.
Kā redzat, ir izskaidrota
burta forma, izruna
un parādīti piemēri lietojumam vārdos,
kā arī atbilsme latīņu rakstībā.
Tas viss kopā veido
interesantu rokasgrāmatiņu
ar 29 arābu valodas burtiem
to četrās dažādajās formās,
plus vārdnīcu ar 400 vārdiem.
Lapas izskatās šādi.
Ir burts, transliterācija latīņu rakstībā,
un apakšā – apraksts.
Izstāstīšu pa soļiem.
Vispirms savā darbnīciņā Florencē
es izveidoju burtus.
Katru burtu es nofotografēju atsevišķi,
tad retušēju un izvēlējos
pareizo fona krāsu
un izmantojamos burtveidolus.
Beigās es ieguvu pilno burtu kopu,
kas ir 29 burti
reiz četras dažādas formas.
Tātad 116 burtu attēli vienā nedēļā.
Es ticu, ka informācijai būtu jābūt
un tā var būt interesanta
un viegli pārnēsājama.
Šī grāmata ir gala produkts,
ko es galu galā vēlētos izdot
un pārtulkot visās
pasaulē esošajās valodās,
lai arābu valodas mācīšana un apguve kļūtu
jautra, viegla un pieejama visā pasaulē.
Ar šo grāmatu es ceru izglābt
savas tautas skaisto rakstību.
(Aplausi)
Paldies.
Šī projekta izstrāde bija
vizuālas meditēšanas veids,
kā sufi deja,
lūgšana labākai pasaulei.
Viens klucīšu kopums radīja divas valodas.
LEGO ir tikai metafora.
Tā kā mēs visi esam veidoti
no vieniem un tiem pašiem klucīšiem,
es redzu nākotni,
kur barjeras starp tautām
sabrūk.
Lai cik neglīta kļūtu apkārtējā pasaule,
lai cik sarūgtinošu grāmatu
izdotu par teroristu grupu ISIS
tā vietā, lai rakstītu
par seno ēģiptiešu dievi Izīdu,
es turpināšu veidot krāsainu pasauli.
Šukran, kas nozīmē „paldies”.
(Aplausi)
Paldies. Milzīgs paldies.
Paldies.