WEBVTT

00:00:13.819 --> 00:00:17.094
Vai zināji, ka ikreiz, kad mūziķi
pieskaras saviem instrumentiem,

00:00:17.094 --> 00:00:20.253
viņu smadzenēs notiek īsta uguņošana?

00:00:20.253 --> 00:00:22.875
Viņi varbūt izskatās 
mierīgi un koncentrējušies,

00:00:22.880 --> 00:00:26.797
lasot notis un izdarot precīzas, 
iepraktizētas kustības.

00:00:26.797 --> 00:00:29.721
Taču viņu smadzenēs notiek īsta ballīte!

NOTE Paragraph

00:00:30.151 --> 00:00:31.299
Kā mēs to zinām?

00:00:31.299 --> 00:00:33.135
Pēdējās desmitgadēs

00:00:33.135 --> 00:00:35.720
neirozinātnieki ir atklājuši ļoti daudz

00:00:35.720 --> 00:00:40.353
par to, kā strādā mūsu smadzenes,
vērojot to darbību reāllaikā

00:00:40.353 --> 00:00:43.875
ar magnētiskās rezonanses tomogrāfu
un pozitronu emisijas tomogrāfu.

00:00:43.885 --> 00:00:45.718
Kad cilvēki ir pieslēgti šīm iekārtām,

00:00:45.718 --> 00:00:48.624
katrai darbībai, piemēram lasīšanai
vai matemātikas uzdevumam,

00:00:48.624 --> 00:00:50.832
atbilst noteiktas vietas smadzenēs,

00:00:50.832 --> 00:00:52.731
kurās novērojama aktivitāte.

00:00:53.131 --> 00:00:56.316
Taču, kad pētnieki dalībniekiem 
lika klausīties mūziku,

00:00:56.316 --> 00:00:58.180
viņi ieraudzīja salūtu.

00:00:58.180 --> 00:01:01.125
Vairāki smadzeņu apgabali
aktivizējās vienlaikus,

00:01:01.125 --> 00:01:02.844
tiem apstrādājot skaņu,

00:01:02.844 --> 00:01:05.865
sadalot to, lai saprastu tādus elementus
kā melodija un ritms,

00:01:05.865 --> 00:01:09.765
un tad saliekot to visu atpakaļ kopā
vienotā mūzikālā piedzīvojumā.

00:01:10.245 --> 00:01:12.983
Un mūsu smadzenes
to visu paveic vienā mirklī

00:01:12.983 --> 00:01:17.417
starp pirmās nots saklausīšanu un brīdi,
kad mēs ar kāju sākam piesist ritmu.

NOTE Paragraph

00:01:17.417 --> 00:01:19.133
Taču, kad zinātnieki pievērsās

00:01:19.133 --> 00:01:22.635
nevis mūzikas klausītāju,
bet pašu mūziķu smadzeņu pētīšanai,

00:01:22.635 --> 00:01:25.916
mazais piemājas salūts
pārvērtās īstā uguņošanā.

00:01:25.916 --> 00:01:27.988
Izrādās, ka, lai gan mūzikas klausīšanās

00:01:27.988 --> 00:01:31.193
iesaista smadzenes
visai interesantās darbībās,

00:01:31.193 --> 00:01:35.518
mūzikas spēlēšana ir līdzvērtīga 
vispusīgam fiziskā ķermeņa treniņam

00:01:35.518 --> 00:01:38.706
Neirozinātnieki atklāja, ka aktivizējas
vairāki smadzeņu apgabali,

00:01:38.706 --> 00:01:41.638
vienlaikus apstrādājot 
dažāda veida informāciju

00:01:41.638 --> 00:01:46.233
sarežģītās, savstarpēji saistītās 
un apbrīnojami ātrās secībās.

NOTE Paragraph

00:01:46.233 --> 00:01:49.391
Bet kas tieši muzicēšanā ir tas,
kas rada šādu uguņošanu?

00:01:49.801 --> 00:01:54.529
Lai gan šādi pētījumi uzsākti visai nesen,
neirozinātnieki šo to jau zina.

00:01:54.529 --> 00:01:59.317
Mūzikas instrumenta spēlēšanā vienlaikus
iesaistīti gandrīz visi smadzeņu apgabali,

00:01:59.317 --> 00:02:03.339
jo īpaši redzes, dzirdes un motorikas 
apgabali smadzeņu garozā.

00:02:03.339 --> 00:02:08.011
Tāpat kā jebkura cita veida treniņš
arī regulāra vingrināšanās muzicēšanā

00:02:08.011 --> 00:02:11.984
nostiprina šīs smadzeņu funkcijas,
ļaujot mums izmantot šīs spējas

00:02:11.984 --> 00:02:13.619
arī citās aktivitātēs.

NOTE Paragraph

00:02:13.619 --> 00:02:17.144
Būtiskākā atšķirība starp mūzikas 
klausīšanos un spēlēšanu ir tā,

00:02:17.144 --> 00:02:19.728
ka spēlēšanai vajadzīgas
sīkās motorikas prasmes,

00:02:19.728 --> 00:02:22.996
ko kontrolē abas smadzeņu puslodes.

00:02:22.996 --> 00:02:25.947
Tā apvieno arī lingvistisko
un matemātisko precizitāti,

00:02:25.947 --> 00:02:28.295
kurā vairāk iesaistīta kreisā puslode,

00:02:28.295 --> 00:02:32.111
ar jauniem un radošiem risinājumiem,
kas, savukārt, ir labās puslodes talants.

00:02:32.111 --> 00:02:34.304
Tāpēc, izrādās,
mūzikas instrumentu spēlēšana

00:02:34.304 --> 00:02:38.884
palielina apjomu un aktivitāti
lielais smadzeņu saiklis,

00:02:38.884 --> 00:02:41.349
kas veido tiltu starp abām puslodēm,

00:02:41.349 --> 00:02:46.234
ļaujot informācijai smadzenēs
izplatīties ātrāk un pa vairākiem ceļiem.

00:02:46.234 --> 00:02:50.231
Tas, iespējams, ļauj mūziķiem
efektīvāk un radošāk risināt problēmas

00:02:50.231 --> 00:02:53.100
gan akadēmiskās, gan sociālās situācijās.

NOTE Paragraph

00:02:53.100 --> 00:02:54.930
Tā kā muzicēšana ietver

00:02:54.930 --> 00:02:58.504
arī emocionālā satura un vēstījuma 
veidošanu un izpratni,

00:02:58.504 --> 00:03:02.236
mūziķiem bieži vien ir 
attīstītāka vadītprasme,

00:03:02.236 --> 00:03:04.261
proti, savstarpēji saistītu
prasmju kopums,

00:03:04.261 --> 00:03:08.031
kas ietver plānošanu, 
stratēģiju izstrādi un precizitāti

00:03:08.031 --> 00:03:12.785
un kurām ir svarīga vienlaicīga
izziņas un emocionālo aspektu analīze.

00:03:13.165 --> 00:03:17.196
Mūzikas instrumentu spēlēšana ietekmē
arī to, kā strādā mūsu atmiņas sistēmas.

00:03:17.196 --> 00:03:20.449
Tik tiešām — mūziķiem ir labāka atmiņa,

00:03:20.449 --> 00:03:25.478
viņiem izdodas radīt atmiņas, uzglabāt
un atsaukt tās atmiņā ātrāk un efektīvāk.

00:03:25.478 --> 00:03:29.232
Pētījumos atklājies, ka mūziķi, šķiet,
izmanto savas labi saistītās puslodes,

00:03:29.232 --> 00:03:31.964
lai katrai atmiņai piešķirtu
vairākas birkas,

00:03:31.964 --> 00:03:34.484
piemēram, jēdziena birku, sajūtu birku,

00:03:34.484 --> 00:03:37.134
audio birku un konteksta birku,

00:03:37.134 --> 00:03:39.706
līdzīgi labam meklētājam internetā.

NOTE Paragraph

00:03:39.706 --> 00:03:42.590
Bet kā mēs zinām, ka visus šos ieguvumus
sniedz tikai mūzika,

00:03:42.590 --> 00:03:45.317
nevis, piemēram, sports vai gleznošana?

00:03:45.317 --> 00:03:47.499
Vai varbūt cilvēki, kas pievēršas mūzikai,

00:03:47.499 --> 00:03:49.647
jau sākotnēji ir gudrāki?

00:03:49.647 --> 00:03:53.177
Neirozinātnieki to pēta, 
taču pagaidām viņi ir noskaidrojuši,

00:03:53.177 --> 00:03:57.464
ka instrumenta apgūšanai raksturīgie
mākslinieciskie un estētiskie aspekti

00:03:57.464 --> 00:04:01.733
atšķiras no citām pētītajām nodarbēm,
tostarp, citām mākslām.

00:04:01.733 --> 00:04:04.388
Vairāki pētījumi
ar nejauši izvēlētiem dalībniekiem,

00:04:04.388 --> 00:04:09.071
kuru izziņas un informācijas apstrādes
spējas sākotnēji bija līdzīgas,

00:04:09.071 --> 00:04:12.879
pierādīja, ka dalībniekiem, 
kuri kādu laiku mācījās spēlēt mūziku,

00:04:12.879 --> 00:04:16.643
uzlabojās vairākas smadzeņu funkcijas —
salīdzinājumā ar pārējiem.

NOTE Paragraph

00:04:16.643 --> 00:04:19.932
Šie nesenie pētījumi par ieguvumiem
no mūzikas instrumentu spēlēšanas

00:04:19.932 --> 00:04:22.589
ir palīdzējuši labāk izprast,
kā darbojas prāts,

00:04:22.589 --> 00:04:25.355
un atklājuši iekšējos ritmus
un sarežģīto saspēli,

00:04:25.355 --> 00:04:28.695
kas veido brīnišķīgo orķestri
mūsu smadzenēs.