Vai zināji, ka ikreiz, kad mūziķi pieskaras saviem instrumentiem, viņu smadzenēs notiek īsta uguņošana? Viņi varbūt izskatās mierīgi un koncentrējušies, lasot notis un izdarot precīzas, iepraktizētas kustības. Taču viņu smadzenēs notiek īsta ballīte! Kā mēs to zinām? Pēdējās desmitgadēs neirozinātnieki ir atklājuši ļoti daudz par to, kā strādā mūsu smadzenes, vērojot to darbību reāllaikā ar magnētiskās rezonanses tomogrāfu un pozitronu emisijas tomogrāfu. Kad cilvēki ir pieslēgti šīm mašīnām, katrai darbībai, piemēram lasīšanai vai matemātikas uzdevumam, atbilst noteiktas vietas smadzenēs, kurās novērojama aktivitāte. Taču, kad pētnieki dalībniekiem lika klausīties mūziku, viņi ieraudzīja salūtu. Vairāki smadzeņu apgabali aktivizējās vienlaikus, tiem apstrādājot skaņu, sadalot to, lai saprastu tādus elementus kā melodija un ritms, un tad saliekot to visu atpakaļ kopā vienotā mūzikālā piedzīvojumā. Un mūsu smadzenes to visu paveic vienā mirklī starp pirmās nots saklausīšanu un brīdi, kad mēs ar kāju sākam piesist ritmu. Taču, kad zinātnieki pievērsās nevis mūzikas klausītāju, bet pašu mūziķu smadzeņu pētīšanai, mazais piemājas salūts pārvērtās īstā uguņošanā. Izrādās, ka, lai gan mūzikas klausīšanās iesaista smadzenes visai interesantās darbībās, mūzikas spēlēšana ir līdzvērtīga vispusīgam fiziskā ķermeņa treniņam Neirozinātnieki atklāja, ka aktivizējas vairāki smadzeņu apgabali, vienlaikus apstrādājot dažāda veida informāciju sarežģītās, savstarpēji saistītās un apbrīnojami ātrās secībās. Bet kas tieši muzicēšanā ir tas, kas rada šādu uguņošanu? Lai gan šādi pētījumi uzsākti visai nesen, neirozinātnieki šo to jau zina. Mūzikas instrumenta spēlēšanā vienlaikus iesaistīti gandrīz visi smadzeņu apgabali, jo īpaši redzes, dzirdes un motorikas apgabali smadzeņu garozā. Tāpat kā jebkura cita veida treniņš arī regulāra vingrināšanās muzicēšanā nostiprina šīs smadzeņu funkcijas, ļaujot mums izmantot šīs spējas arī citās aktivitātēs. Būtiskākā atšķirība starp mūzikas klausīšanos un spēlēšanu ir tā, ka spēlēšanai vajadzīgas sīkās motorikas prasmes, ko kontrolē abas smadzeņu puslodes. Tā apvieno arī lingvistisko un matemātisko precizitāti, kurā vairāk iesaistīta kreisā puslode, ar jauniem un radošiem risinājumiem, kas, savukārt, ir labās puslodes talants. Tāpēc, izrādās, mūzikas instrumentu spēlēšana palielina apjomu un aktivitāti smadzeņu corpus callosum, kas veido tiltu starp abām puslodēm, ļaujot informācijai smadzenēs izplatīties ātrāk un pa vairākiem ceļiem. Tas, iespējams, ļauj mūziķiem efektīvāk un radošāk risināt problēmas gan akadēmiskās, gan sociālās situācijās. Tā kā muzicēšana ietver arī emocionālā satura un vēstījuma veidošanu un izpratni, mūziķiem bieži vien ir attīstītāka vadītprasme, proti, savstarpēji saistītu prasmju kopums, kas ietver plānošanu, stratēģiju izstrādi un precizitāti un kurām ir svarīga vienlaicīga kognitīvo un emocionālo aspektu analīze. Mūzikas instrumentu spēlēšana ietekmē arī to, kā strādā mūsu atmiņas sistēmas. Tik tiešām — mūziķiem ir labāka atmiņa, viņiem izdodas radīt atmiņas, uzglabāt un atsaukt tās atmiņā ātrāk un efektīvāk. Pētījumos atklājies, ka mūziķi, šķiet, izmanto savas labi saistītās puslodes, lai katrai atmiņai piešķirtu vairākas birkas, piemēram, jēdziena birku, sajūtu birku, audio birku un konteksta birku, līdzīgi labam meklētājam internetā. Bet kā mēs zinām, ka visus šos ieguvumus sniedz tikai mūzika, nevis, piemēram, sports vai gleznošana? Vai varbūt cilvēki, kas pievēršas mūzikai, jau sākotnēji ir gudrāki? Neirozinātnieki to pēta, taču pagaidām viņi ir noskaidrojuši, ka instrumenta apgūšanai raksturīgie mākslinieciskie un estētiskie aspekti atšķiras no citām pētītajām nodarbēm, tostarp, citām mākslām. Vairāki pētījumi ar nejauši izvēlētiem dalībniekiem, kuru izziņas un informācijas apstrādes spējas sākotnēji bija līdzīgas, pierādīja, ka dalībniekiem, kuri kādu laiku mācījās spēlēt mūziku, uzlabojās vairākas smadzeņu funkcijas — salīdzinājumā ar pārējiem. Šie nesenie pētījumi par ieguvumiem no mūzikas instrumentu spēlēšanas ir palīdzējuši labāk izprast, kā darbojas prāts, un atklājuši iekšējos ritmus un sarežģīto saspēli, kas veido brīnišķīgo orķestri mūsu smadzenēs.