1 00:00:13,819 --> 00:00:17,094 Vai zināji, ka ikreiz, kad mūziķi pieskaras saviem instrumentiem, 2 00:00:17,094 --> 00:00:20,253 viņu smadzenēs notiek īsta uguņošana? 3 00:00:20,253 --> 00:00:22,875 Viņi varbūt izskatās mierīgi un koncentrējušies, 4 00:00:22,880 --> 00:00:26,797 lasot notis un izdarot precīzas, iepraktizētas kustības. 5 00:00:26,797 --> 00:00:29,721 Taču viņu smadzenēs notiek īsta ballīte! 6 00:00:30,151 --> 00:00:31,299 Kā mēs to zinām? 7 00:00:31,299 --> 00:00:33,135 Pēdējās desmitgadēs 8 00:00:33,135 --> 00:00:35,720 neirozinātnieki ir atklājuši ļoti daudz 9 00:00:35,720 --> 00:00:40,353 par to, kā strādā mūsu smadzenes, vērojot to darbību reāllaikā 10 00:00:40,353 --> 00:00:43,875 ar magnētiskās rezonanses tomogrāfu un pozitronu emisijas tomogrāfu. 11 00:00:43,885 --> 00:00:45,718 Kad cilvēki ir pieslēgti šīm mašīnām, 12 00:00:45,718 --> 00:00:48,624 katrai darbībai, piemēram lasīšanai vai matemātikas uzdevumam, 13 00:00:48,624 --> 00:00:50,832 atbilst noteiktas vietas smadzenēs, 14 00:00:50,832 --> 00:00:52,731 kurās novērojama aktivitāte. 15 00:00:53,131 --> 00:00:56,316 Taču, kad pētnieki dalībniekiem lika klausīties mūziku, 16 00:00:56,316 --> 00:00:58,180 viņi ieraudzīja salūtu. 17 00:00:58,180 --> 00:01:01,125 Vairāki smadzeņu apgabali aktivizējās vienlaikus, 18 00:01:01,125 --> 00:01:02,844 tiem apstrādājot skaņu, 19 00:01:02,844 --> 00:01:05,865 sadalot to, lai saprastu tādus elementus kā melodija un ritms, 20 00:01:05,865 --> 00:01:09,765 un tad saliekot to visu atpakaļ kopā vienotā mūzikālā piedzīvojumā. 21 00:01:10,245 --> 00:01:12,983 Un mūsu smadzenes to visu paveic vienā mirklī 22 00:01:12,983 --> 00:01:17,417 starp pirmās nots saklausīšanu un brīdi, kad mēs ar kāju sākam piesist ritmu. 23 00:01:17,417 --> 00:01:19,133 Taču, kad zinātnieki pievērsās 24 00:01:19,133 --> 00:01:22,635 nevis mūzikas klausītāju, bet pašu mūziķu smadzeņu pētīšanai, 25 00:01:22,635 --> 00:01:25,916 mazais piemājas salūts pārvērtās īstā uguņošanā. 26 00:01:25,916 --> 00:01:27,988 Izrādās, ka, lai gan mūzikas klausīšanās 27 00:01:27,988 --> 00:01:31,193 iesaista smadzenes visai interesantās darbībās, 28 00:01:31,193 --> 00:01:35,518 mūzikas spēlēšana ir līdzvērtīga vispusīgam fiziskā ķermeņa treniņam 29 00:01:35,518 --> 00:01:38,706 Neirozinātnieki atklāja, ka aktivizējas vairāki smadzeņu apgabali, 30 00:01:38,706 --> 00:01:41,638 vienlaikus apstrādājot dažāda veida informāciju 31 00:01:41,638 --> 00:01:46,233 sarežģītās, savstarpēji saistītās un apbrīnojami ātrās secībās. 32 00:01:46,233 --> 00:01:49,391 Bet kas tieši muzicēšanā ir tas, kas rada šādu uguņošanu? 33 00:01:49,801 --> 00:01:54,529 Lai gan šādi pētījumi uzsākti visai nesen, neirozinātnieki šo to jau zina. 34 00:01:54,529 --> 00:01:59,317 Mūzikas instrumenta spēlēšanā vienlaikus iesaistīti gandrīz visi smadzeņu apgabali, 35 00:01:59,317 --> 00:02:03,339 jo īpaši redzes, dzirdes un motorikas apgabali smadzeņu garozā. 36 00:02:03,339 --> 00:02:08,011 Tāpat kā jebkura cita veida treniņš arī regulāra vingrināšanās muzicēšanā 37 00:02:08,011 --> 00:02:11,984 nostiprina šīs smadzeņu funkcijas, ļaujot mums izmantot šīs spējas 38 00:02:11,984 --> 00:02:13,619 arī citās aktivitātēs. 39 00:02:13,619 --> 00:02:17,144 Būtiskākā atšķirība starp mūzikas klausīšanos un spēlēšanu ir tā, 40 00:02:17,144 --> 00:02:19,728 ka spēlēšanai vajadzīgas sīkās motorikas prasmes, 41 00:02:19,728 --> 00:02:22,996 ko kontrolē abas smadzeņu puslodes. 42 00:02:22,996 --> 00:02:25,947 Tā apvieno arī lingvistisko un matemātisko precizitāti, 43 00:02:25,947 --> 00:02:28,295 kurā vairāk iesaistīta kreisā puslode, 44 00:02:28,295 --> 00:02:32,111 ar jauniem un radošiem risinājumiem, kas, savukārt, ir labās puslodes talants. 45 00:02:32,111 --> 00:02:34,304 Tāpēc, izrādās, mūzikas instrumentu spēlēšana 46 00:02:34,304 --> 00:02:38,884 palielina apjomu un aktivitāti smadzeņu corpus callosum, 47 00:02:38,884 --> 00:02:41,349 kas veido tiltu starp abām puslodēm, 48 00:02:41,349 --> 00:02:46,234 ļaujot informācijai smadzenēs izplatīties ātrāk un pa vairākiem ceļiem. 49 00:02:46,234 --> 00:02:50,231 Tas, iespējams, ļauj mūziķiem efektīvāk un radošāk risināt problēmas 50 00:02:50,231 --> 00:02:53,100 gan akadēmiskās, gan sociālās situācijās. 51 00:02:53,100 --> 00:02:54,930 Tā kā muzicēšana ietver 52 00:02:54,930 --> 00:02:58,504 arī emocionālā satura un vēstījuma veidošanu un izpratni, 53 00:02:58,504 --> 00:03:02,236 mūziķiem bieži vien ir attīstītāka vadītprasme, 54 00:03:02,236 --> 00:03:04,261 proti, savstarpēji saistītu prasmju kopums, 55 00:03:04,261 --> 00:03:08,031 kas ietver plānošanu, stratēģiju izstrādi un precizitāti 56 00:03:08,031 --> 00:03:12,785 un kurām ir svarīga vienlaicīga kognitīvo un emocionālo aspektu analīze. 57 00:03:13,165 --> 00:03:17,196 Mūzikas instrumentu spēlēšana ietekmē arī to, kā strādā mūsu atmiņas sistēmas. 58 00:03:17,196 --> 00:03:20,449 Tik tiešām — mūziķiem ir labāka atmiņa, 59 00:03:20,449 --> 00:03:25,478 viņiem izdodas radīt atmiņas, uzglabāt un atsaukt tās atmiņā ātrāk un efektīvāk. 60 00:03:25,478 --> 00:03:29,232 Pētījumos atklājies, ka mūziķi, šķiet, izmanto savas labi saistītās puslodes, 61 00:03:29,232 --> 00:03:31,964 lai katrai atmiņai piešķirtu vairākas birkas, 62 00:03:31,964 --> 00:03:34,484 piemēram, jēdziena birku, sajūtu birku, 63 00:03:34,484 --> 00:03:37,134 audio birku un konteksta birku, 64 00:03:37,134 --> 00:03:39,706 līdzīgi labam meklētājam internetā. 65 00:03:39,706 --> 00:03:42,590 Bet kā mēs zinām, ka visus šos ieguvumus sniedz tikai mūzika, 66 00:03:42,590 --> 00:03:45,317 nevis, piemēram, sports vai gleznošana? 67 00:03:45,317 --> 00:03:47,499 Vai varbūt cilvēki, kas pievēršas mūzikai, 68 00:03:47,499 --> 00:03:49,647 jau sākotnēji ir gudrāki? 69 00:03:49,647 --> 00:03:53,177 Neirozinātnieki to pēta, taču pagaidām viņi ir noskaidrojuši, 70 00:03:53,177 --> 00:03:57,464 ka instrumenta apgūšanai raksturīgie mākslinieciskie un estētiskie aspekti 71 00:03:57,464 --> 00:04:01,733 atšķiras no citām pētītajām nodarbēm, tostarp, citām mākslām. 72 00:04:01,733 --> 00:04:04,388 Vairāki pētījumi ar nejauši izvēlētiem dalībniekiem, 73 00:04:04,388 --> 00:04:09,071 kuru izziņas un informācijas apstrādes spējas sākotnēji bija līdzīgas, 74 00:04:09,071 --> 00:04:12,879 pierādīja, ka dalībniekiem, kuri kādu laiku mācījās spēlēt mūziku, 75 00:04:12,879 --> 00:04:16,643 uzlabojās vairākas smadzeņu funkcijas — salīdzinājumā ar pārējiem. 76 00:04:16,643 --> 00:04:19,932 Šie nesenie pētījumi par ieguvumiem no mūzikas instrumentu spēlēšanas 77 00:04:19,932 --> 00:04:22,589 ir palīdzējuši labāk izprast, kā darbojas prāts, 78 00:04:22,589 --> 00:04:25,355 un atklājuši iekšējos ritmus un sarežģīto saspēli, 79 00:04:25,355 --> 00:04:28,695 kas veido brīnišķīgo orķestri mūsu smadzenēs.