0:00:13.819,0:00:17.094 Vai zināji, ka ikreiz, kad mūziķi[br]pieskaras saviem instrumentiem, 0:00:17.094,0:00:20.253 viņu smadzenēs notiek īsta uguņošana? 0:00:20.253,0:00:22.875 Viņi varbūt izskatās [br]mierīgi un koncentrējušies, 0:00:22.880,0:00:26.797 lasot notis un izdarot precīzas, [br]iepraktizētas kustības. 0:00:26.797,0:00:29.721 Taču viņu smadzenēs notiek īsta ballīte! 0:00:30.151,0:00:31.299 Kā mēs to zinām? 0:00:31.299,0:00:33.135 Pēdējās desmitgadēs 0:00:33.135,0:00:35.720 neirozinātnieki ir atklājuši ļoti daudz 0:00:35.720,0:00:40.353 par to, kā strādā mūsu smadzenes,[br]vērojot to darbību reāllaikā 0:00:40.353,0:00:43.875 ar magnētiskās rezonanses tomogrāfu[br]un pozitronu emisijas tomogrāfu. 0:00:43.885,0:00:45.718 Kad cilvēki ir pieslēgti šīm mašīnām, 0:00:45.718,0:00:48.624 katrai darbībai, piemēram lasīšanai[br]vai matemātikas uzdevumam, 0:00:48.624,0:00:50.832 atbilst noteiktas vietas smadzenēs, 0:00:50.832,0:00:52.731 kurās novērojama aktivitāte. 0:00:53.131,0:00:56.316 Taču, kad pētnieki dalībniekiem [br]lika klausīties mūziku, 0:00:56.316,0:00:58.180 viņi ieraudzīja salūtu. 0:00:58.180,0:01:01.125 Vairāki smadzeņu apgabali[br]aktivizējās vienlaikus, 0:01:01.125,0:01:02.844 tiem apstrādājot skaņu, 0:01:02.844,0:01:05.865 sadalot to, lai saprastu tādus elementus[br]kā melodija un ritms, 0:01:05.865,0:01:09.765 un tad saliekot to visu atpakaļ kopā[br]vienotā mūzikālā piedzīvojumā. 0:01:10.245,0:01:12.983 Un mūsu smadzenes[br]to visu paveic vienā mirklī 0:01:12.983,0:01:17.417 starp pirmās nots saklausīšanu un brīdi,[br]kad mēs ar kāju sākam piesist ritmu. 0:01:17.417,0:01:19.133 Taču, kad zinātnieki pievērsās 0:01:19.133,0:01:22.635 nevis mūzikas klausītāju,[br]bet pašu mūziķu smadzeņu pētīšanai, 0:01:22.635,0:01:25.916 mazais piemājas salūts[br]pārvērtās īstā uguņošanā. 0:01:25.916,0:01:27.988 Izrādās, ka, lai gan mūzikas klausīšanās 0:01:27.988,0:01:31.193 iesaista smadzenes[br]visai interesantās darbībās, 0:01:31.193,0:01:35.518 mūzikas spēlēšana ir līdzvērtīga [br]vispusīgam fiziskā ķermeņa treniņam 0:01:35.518,0:01:38.706 Neirozinātnieki atklāja, ka aktivizējas[br]vairāki smadzeņu apgabali, 0:01:38.706,0:01:41.638 vienlaikus apstrādājot [br]dažāda veida informāciju 0:01:41.638,0:01:46.233 sarežģītās, savstarpēji saistītās [br]un apbrīnojami ātrās secībās. 0:01:46.233,0:01:49.391 Bet kas tieši muzicēšanā ir tas,[br]kas rada šādu uguņošanu? 0:01:49.801,0:01:54.529 Lai gan šādi pētījumi uzsākti visai nesen,[br]neirozinātnieki šo to jau zina. 0:01:54.529,0:01:59.317 Mūzikas instrumenta spēlēšanā vienlaikus[br]iesaistīti gandrīz visi smadzeņu apgabali, 0:01:59.317,0:02:03.339 jo īpaši redzes, dzirdes un motorikas [br]apgabali smadzeņu garozā. 0:02:03.339,0:02:08.011 Tāpat kā jebkura cita veida treniņš[br]arī regulāra vingrināšanās muzicēšanā 0:02:08.011,0:02:11.984 nostiprina šīs smadzeņu funkcijas,[br]ļaujot mums izmantot šīs spējas 0:02:11.984,0:02:13.619 arī citās aktivitātēs. 0:02:13.619,0:02:17.144 Būtiskākā atšķirība starp mūzikas [br]klausīšanos un spēlēšanu ir tā, 0:02:17.144,0:02:19.728 ka spēlēšanai vajadzīgas[br]sīkās motorikas prasmes, 0:02:19.728,0:02:22.996 ko kontrolē abas smadzeņu puslodes. 0:02:22.996,0:02:25.947 Tā apvieno arī lingvistisko[br]un matemātisko precizitāti, 0:02:25.947,0:02:28.295 kurā vairāk iesaistīta kreisā puslode, 0:02:28.295,0:02:32.111 ar jauniem un radošiem risinājumiem,[br]kas, savukārt, ir labās puslodes talants. 0:02:32.111,0:02:34.304 Tāpēc, izrādās,[br]mūzikas instrumentu spēlēšana 0:02:34.304,0:02:38.884 palielina apjomu un aktivitāti[br]smadzeņu corpus callosum, 0:02:38.884,0:02:41.349 kas veido tiltu starp abām puslodēm, 0:02:41.349,0:02:46.234 ļaujot informācijai smadzenēs[br]izplatīties ātrāk un pa vairākiem ceļiem. 0:02:46.234,0:02:50.231 Tas, iespējams, ļauj mūziķiem[br]efektīvāk un radošāk risināt problēmas 0:02:50.231,0:02:53.100 gan akadēmiskās, gan sociālās situācijās. 0:02:53.100,0:02:54.930 Tā kā muzicēšana ietver 0:02:54.930,0:02:58.504 arī emocionālā satura un vēstījuma [br]veidošanu un izpratni, 0:02:58.504,0:03:02.236 mūziķiem bieži vien ir [br]attīstītāka vadītprasme, 0:03:02.236,0:03:04.261 proti, savstarpēji saistītu[br]prasmju kopums, 0:03:04.261,0:03:08.031 kas ietver plānošanu, [br]stratēģiju izstrādi un precizitāti 0:03:08.031,0:03:12.785 un kurām ir svarīga vienlaicīga[br]kognitīvo un emocionālo aspektu analīze. 0:03:13.165,0:03:17.196 Mūzikas instrumentu spēlēšana ietekmē[br]arī to, kā strādā mūsu atmiņas sistēmas. 0:03:17.196,0:03:20.449 Tik tiešām — mūziķiem ir labāka atmiņa, 0:03:20.449,0:03:25.478 viņiem izdodas radīt atmiņas, uzglabāt[br]un atsaukt tās atmiņā ātrāk un efektīvāk. 0:03:25.478,0:03:29.232 Pētījumos atklājies, ka mūziķi, šķiet,[br]izmanto savas labi saistītās puslodes, 0:03:29.232,0:03:31.964 lai katrai atmiņai piešķirtu[br]vairākas birkas, 0:03:31.964,0:03:34.484 piemēram, jēdziena birku, sajūtu birku, 0:03:34.484,0:03:37.134 audio birku un konteksta birku, 0:03:37.134,0:03:39.706 līdzīgi labam meklētājam internetā. 0:03:39.706,0:03:42.590 Bet kā mēs zinām, ka visus šos ieguvumus[br]sniedz tikai mūzika, 0:03:42.590,0:03:45.317 nevis, piemēram, sports vai gleznošana? 0:03:45.317,0:03:47.499 Vai varbūt cilvēki, kas pievēršas mūzikai, 0:03:47.499,0:03:49.647 jau sākotnēji ir gudrāki? 0:03:49.647,0:03:53.177 Neirozinātnieki to pēta, [br]taču pagaidām viņi ir noskaidrojuši, 0:03:53.177,0:03:57.464 ka instrumenta apgūšanai raksturīgie[br]mākslinieciskie un estētiskie aspekti 0:03:57.464,0:04:01.733 atšķiras no citām pētītajām nodarbēm,[br]tostarp, citām mākslām. 0:04:01.733,0:04:04.388 Vairāki pētījumi[br]ar nejauši izvēlētiem dalībniekiem, 0:04:04.388,0:04:09.071 kuru izziņas un informācijas apstrādes[br]spējas sākotnēji bija līdzīgas, 0:04:09.071,0:04:12.879 pierādīja, ka dalībniekiem, [br]kuri kādu laiku mācījās spēlēt mūziku, 0:04:12.879,0:04:16.643 uzlabojās vairākas smadzeņu funkcijas —[br]salīdzinājumā ar pārējiem. 0:04:16.643,0:04:19.932 Šie nesenie pētījumi par ieguvumiem[br]no mūzikas instrumentu spēlēšanas 0:04:19.932,0:04:22.589 ir palīdzējuši labāk izprast,[br]kā darbojas prāts, 0:04:22.589,0:04:25.355 un atklājuši iekšējos ritmus[br]un sarežģīto saspēli, 0:04:25.355,0:04:28.695 kas veido brīnišķīgo orķestri[br]mūsu smadzenēs.