Vai zināji, ka ikreiz, kad mūziķi
pieskaras saviem instrumentiem,
viņu smadzenēs notiek īsta uguņošana?
Viņi varbūt izskatās
mierīgi un koncentrējušies,
lasot notis un izdarot precīzas,
iepraktizētas kustības.
Taču viņu smadzenēs notiek īsta ballīte!
Kā mēs to zinām?
Pēdējās desmitgadēs
neirozinātnieki ir atklājuši ļoti daudz
par to, kā strādā mūsu smadzenes,
vērojot to darbību reāllaikā
ar magnētiskās rezonanses tomogrāfu
un pozitronu emisijas tomogrāfu.
Kad cilvēki ir pieslēgti šīm mašīnām,
katrai darbībai, piemēram lasīšanai
vai matemātikas uzdevumam,
atbilst noteiktas vietas smadzenēs,
kurās novērojama aktivitāte.
Taču, kad pētnieki dalībniekiem
lika klausīties mūziku,
viņi ieraudzīja salūtu.
Vairāki smadzeņu apgabali
aktivizējās vienlaikus,
tiem apstrādājot skaņu,
sadalot to, lai saprastu tādus elementus
kā melodija un ritms,
un tad saliekot to visu atpakaļ kopā
vienotā mūzikālā piedzīvojumā.
Un mūsu smadzenes
to visu paveic vienā mirklī
starp pirmās nots saklausīšanu un brīdi,
kad mēs ar kāju sākam piesist ritmu.
Taču, kad zinātnieki pievērsās
nevis mūzikas klausītāju,
bet pašu mūziķu smadzeņu pētīšanai,
mazais piemājas salūts
pārvērtās īstā uguņošanā.
Izrādās, ka, lai gan mūzikas klausīšanās
iesaista smadzenes
visai interesantās darbībās,
mūzikas spēlēšana ir līdzvērtīga
vispusīgam fiziskā ķermeņa treniņam
Neirozinātnieki atklāja, ka aktivizējas
vairāki smadzeņu apgabali,
vienlaikus apstrādājot
dažāda veida informāciju
sarežģītās, savstarpēji saistītās
un apbrīnojami ātrās secībās.
Bet kas tieši muzicēšanā ir tas,
kas rada šādu uguņošanu?
Lai gan šādi pētījumi uzsākti visai nesen,
neirozinātnieki šo to jau zina.
Mūzikas instrumenta spēlēšanā vienlaikus
iesaistīti gandrīz visi smadzeņu apgabali,
jo īpaši redzes, dzirdes un motorikas
apgabali smadzeņu garozā.
Tāpat kā jebkura cita veida treniņš
arī regulāra vingrināšanās muzicēšanā
nostiprina šīs smadzeņu funkcijas,
ļaujot mums izmantot šīs spējas
arī citās aktivitātēs.
Būtiskākā atšķirība starp mūzikas
klausīšanos un spēlēšanu ir tā,
ka spēlēšanai vajadzīgas
sīkās motorikas prasmes,
ko kontrolē abas smadzeņu puslodes.
Tā apvieno arī lingvistisko
un matemātisko precizitāti,
kurā vairāk iesaistīta kreisā puslode,
ar jauniem un radošiem risinājumiem,
kas, savukārt, ir labās puslodes talants.
Tāpēc, izrādās,
mūzikas instrumentu spēlēšana
palielina apjomu un aktivitāti
smadzeņu corpus callosum,
kas veido tiltu starp abām puslodēm,
ļaujot informācijai smadzenēs
izplatīties ātrāk un pa vairākiem ceļiem.
Tas, iespējams, ļauj mūziķiem
efektīvāk un radošāk risināt problēmas
gan akadēmiskās, gan sociālās situācijās.
Tā kā muzicēšana ietver
arī emocionālā satura un vēstījuma
veidošanu un izpratni,
mūziķiem bieži vien ir
attīstītāka vadītprasme,
proti, savstarpēji saistītu
prasmju kopums,
kas ietver plānošanu,
stratēģiju izstrādi un precizitāti
un kurām ir svarīga vienlaicīga
kognitīvo un emocionālo aspektu analīze.
Mūzikas instrumentu spēlēšana ietekmē
arī to, kā strādā mūsu atmiņas sistēmas.
Tik tiešām — mūziķiem ir labāka atmiņa,
viņiem izdodas radīt atmiņas, uzglabāt
un atsaukt tās atmiņā ātrāk un efektīvāk.
Pētījumos atklājies, ka mūziķi, šķiet,
izmanto savas labi saistītās puslodes,
lai katrai atmiņai piešķirtu
vairākas birkas,
piemēram, jēdziena birku, sajūtu birku,
audio birku un konteksta birku,
līdzīgi labam meklētājam internetā.
Bet kā mēs zinām, ka visus šos ieguvumus
sniedz tikai mūzika,
nevis, piemēram, sports vai gleznošana?
Vai varbūt cilvēki, kas pievēršas mūzikai,
jau sākotnēji ir gudrāki?
Neirozinātnieki to pēta,
taču pagaidām viņi ir noskaidrojuši,
ka instrumenta apgūšanai raksturīgie
mākslinieciskie un estētiskie aspekti
atšķiras no citām pētītajām nodarbēm,
tostarp, citām mākslām.
Vairāki pētījumi
ar nejauši izvēlētiem dalībniekiem,
kuru izziņas un informācijas apstrādes
spējas sākotnēji bija līdzīgas,
pierādīja, ka dalībniekiem,
kuri kādu laiku mācījās spēlēt mūziku,
uzlabojās vairākas smadzeņu funkcijas —
salīdzinājumā ar pārējiem.
Šie nesenie pētījumi par ieguvumiem
no mūzikas instrumentu spēlēšanas
ir palīdzējuši labāk izprast,
kā darbojas prāts,
un atklājuši iekšējos ritmus
un sarežģīto saspēli,
kas veido brīnišķīgo orķestri
mūsu smadzenēs.