1 00:00:00,000 --> 00:00:02,000 Esmu ieradies, lai jums sniegtu 2 00:00:02,000 --> 00:00:04,000 ieteicamo dienas devu 3 00:00:04,000 --> 00:00:06,000 dzejas. 4 00:00:06,000 --> 00:00:08,000 Tas, kā grasos to paveikt, 5 00:00:08,000 --> 00:00:10,000 ir parādot 6 00:00:10,000 --> 00:00:12,000 piecu savu dzejoļu 7 00:00:12,000 --> 00:00:14,000 animācijas. 8 00:00:14,000 --> 00:00:16,000 Ļaujiet man vispirms īsi pastāstīt, kā tās radās. 9 00:00:16,000 --> 00:00:18,000 Tāpēc, ka šo divu mediju apvienošana 10 00:00:18,000 --> 00:00:21,000 ir savā ziņā nedabiska vai nevajadzīga rīcība. 11 00:00:21,000 --> 00:00:25,000 Taču, kad biju Savienoto Valstu dzejnieks-laureāts. 12 00:00:25,000 --> 00:00:27,000 Man patīk to minēt. 13 00:00:27,000 --> 00:00:29,000 (Smiekli) 14 00:00:29,000 --> 00:00:32,000 Tas ir lielisks veids, kā iesākt teikumus. 15 00:00:32,000 --> 00:00:35,000 Kad es biju viņš vecajos labajos laikos, 16 00:00:35,000 --> 00:00:38,000 mani uzmeklēja reklāmas aģentūras „J. Walter Thompson” pārstāvji, 17 00:00:38,000 --> 00:00:40,000 kurus it kā bija nolīdzis 18 00:00:40,000 --> 00:00:42,000 televīzijas kanāls „Sundance Channel”. 19 00:00:42,000 --> 00:00:44,000 Doma bija ierunāt dažus no maniem dzejoļiem, un 20 00:00:44,000 --> 00:00:46,000 tad viņi atrastu māksliniekus, 21 00:00:46,000 --> 00:00:48,000 kas tos animētu. 22 00:00:48,000 --> 00:00:50,000 Sākumā es negribēju piekrist, 23 00:00:50,000 --> 00:00:52,000 jo vienmēr esmu uzskatījis, 24 00:00:52,000 --> 00:00:54,000 ka dzeja ir pašpietiekama. 25 00:00:54,000 --> 00:00:57,000 Mēģinājumi manus dzejoļus izmantot mūzikā 26 00:00:57,000 --> 00:00:59,000 vienmēr ir bijuši 27 00:00:59,000 --> 00:01:02,000 nesekmīgi. 28 00:01:02,000 --> 00:01:05,000 Un, ja dzejolis uzrakstīts tā, ka to patīkami klausīties, 29 00:01:05,000 --> 00:01:08,000 tas jau ir sava veida 30 00:01:08,000 --> 00:01:10,000 mutisks skaņdarbs. 31 00:01:10,000 --> 00:01:12,000 Ir skaidrs, ka, lasot dzejoli, 32 00:01:12,000 --> 00:01:14,000 kurā pieminēta govs, 33 00:01:14,000 --> 00:01:16,000 acu priekšā nav nepieciešama 34 00:01:16,000 --> 00:01:18,000 govs ilustrācija. 35 00:01:18,000 --> 00:01:21,000 Es domāju, jāļauj lasītājam vismaz mazliet piepūlēties. 36 00:01:21,000 --> 00:01:24,000 Tomēr es pieņēmu piedāvājumu, jo tā man šķita interesanta iespēja, 37 00:01:24,000 --> 00:01:27,000 turklāt kopš bērnības esmu multeņu 38 00:01:27,000 --> 00:01:30,000 fanātiķis. 39 00:01:30,000 --> 00:01:32,000 Domāju, ka vairāk par 40 00:01:32,000 --> 00:01:35,000 Emīliju Dikinsoni vai Kolridžu, vai Vērdsvertu 41 00:01:35,000 --> 00:01:37,000 manu iztēli ietekmējuši 42 00:01:37,000 --> 00:01:39,000 brāļi Vorneri, „Merrie Melodies” 43 00:01:39,000 --> 00:01:42,000 un „Looney Tunes” multenes. 44 00:01:42,000 --> 00:01:45,000 Blīkšķu Bannijs ir mana mūza. 45 00:01:46,000 --> 00:01:50,000 Šādi dzeja varētu nokļūt jebkurā televīzijā. 46 00:01:50,000 --> 00:01:53,000 Es lielā mērā atbalstu dzeju sabiedriskās vietās: 47 00:01:53,000 --> 00:01:56,000 dzeju autobusos, dzeju metro, 48 00:01:56,000 --> 00:02:00,000 uz lielām reklāmas izkārtnēm, uz brokastu pārslu kastēm. 49 00:02:00,000 --> 00:02:04,000 Kad es biju dzejnieks-laureāts, nu re, atkal jau.. 50 00:02:04,000 --> 00:02:07,000 Neko nevaru padarīt, tā gan.. 51 00:02:07,000 --> 00:02:10,000 (Smiekli) 52 00:02:10,000 --> 00:02:13,000 Lidsabiedrībā Delta es izveidoju dzejas kanālu, 53 00:02:13,000 --> 00:02:15,000 kas noturējās pāris gadu. 54 00:02:15,000 --> 00:02:18,000 Tādējādi lidojuma laikā jūs varējāt baudīt labu dzeju. 55 00:02:18,000 --> 00:02:20,000 Man ir sajūta, 56 00:02:20,000 --> 00:02:23,000 ka ir labi izņemt dzeju no plauktiem 57 00:02:23,000 --> 00:02:25,000 un vairāk iesaistīt sabiedrības dzīvē. 58 00:02:25,000 --> 00:02:28,000 Iesākt tikšanos ar dzejoli. Tā ir doma, kuras īstenošanu jūs varētu apdomāt. 59 00:02:28,000 --> 00:02:31,000 Dzejolim atrodoties uz reklāmas izkārtnes vai skanot pa radio, 60 00:02:31,000 --> 00:02:33,000 vai arī esot uzdrukātam uz brokastu pārslu kastes vai citur, 61 00:02:33,000 --> 00:02:35,000 jūs sastopieties ar to tik pēkšņi, 62 00:02:35,000 --> 00:02:37,000 ka nepietiek laika, 63 00:02:37,000 --> 00:02:41,000 lai liktu lietā vidusskolā izveidotos 64 00:02:41,000 --> 00:02:44,000 aizsargvairogus pret dzeju. 65 00:02:46,000 --> 00:02:49,000 Varbūt sāksim ar pirmo. 66 00:02:49,000 --> 00:02:52,000 Tas ir īss dzejolis ar nosaukumu „Budapešta”, 67 00:02:52,000 --> 00:02:54,000 tajā es atklāju, 68 00:02:54,000 --> 00:02:56,000 vai arī izliekos, ka atklāju, 69 00:02:56,000 --> 00:03:00,000 radošā procesa noslēpumus. 70 00:03:01,000 --> 00:03:03,000 (Video) Stāstījums: „Budapešta.” 71 00:03:03,000 --> 00:03:06,000 Mana pildspalva bakstās pa lapu 72 00:03:06,000 --> 00:03:09,000 kā agrāk neredzēta dzīvnieka snuķis, 73 00:03:09,000 --> 00:03:11,000 tas līdzinās cilvēka rokai 74 00:03:11,000 --> 00:03:13,000 vaļīga, zaļa džempera 75 00:03:13,000 --> 00:03:15,000 piedurknē. 76 00:03:15,000 --> 00:03:18,000 Es vēroju šo dzīvnieku neatlaidīgi ošņājam lapu, 77 00:03:18,000 --> 00:03:21,000 aizrāvušos kā jebkurš barības meklētājs, 78 00:03:21,000 --> 00:03:23,000 kam prātā vien 79 00:03:23,000 --> 00:03:26,000 kāpuri un kukaiņi, 80 00:03:26,000 --> 00:03:29,000 kas tam dos iespēju izdzīvot vēl vienu dienu. 81 00:03:29,000 --> 00:03:32,000 Vienīgais, ko tas vēlas, ir būt šeit arī rīt 82 00:03:32,000 --> 00:03:34,000 tērpts, iespējams, 83 00:03:34,000 --> 00:03:36,000 rūtaina krekla piedurknē 84 00:03:36,000 --> 00:03:38,000 ar degunu piespiestu lapai, 85 00:03:38,000 --> 00:03:42,000 pienākuma pēc rakstot vēl pāris rindiņu, 86 00:03:42,000 --> 00:03:44,000 tikmēr man raugoties ārā pa logu 87 00:03:44,000 --> 00:03:46,000 un iztēlojamies tur esam Budapeštu, 88 00:03:46,000 --> 00:03:48,000 vai arī kādu citu pilsētu, 89 00:03:48,000 --> 00:03:51,000 kurā nekad neesmu bijis. 90 00:03:52,000 --> 00:03:55,000 BK: Tas liek tam šķist mazliet vieglākam. 91 00:03:55,000 --> 00:03:57,000 (Aplausi) 92 00:03:57,000 --> 00:04:01,000 Man rakstīt nav nemaz tik viegli. 93 00:04:01,000 --> 00:04:06,000 Tomēr man tīk izlikties, ka tas nākas viegli. 94 00:04:06,000 --> 00:04:09,000 Reiz pēc lekcijas, ievadlekcijas, pie manis pienāca viens no studentiem 95 00:04:09,000 --> 00:04:14,000 un teica: „Ziniet, dzeja ir grūtāka nekā rakstīšana”, 96 00:04:14,000 --> 00:04:17,000 kas man vienlaikus šķita nepareizi, bet dziļdomīgi. 97 00:04:17,000 --> 00:04:20,000 (Smiekli) 98 00:04:20,000 --> 00:04:23,000 Man tīk vismaz izlikties, ka dzejas rindas vienkārši plūst ārā no manis. 99 00:04:23,000 --> 00:04:26,000 Vienam no maniem draugiem ir kāds sauklis; viņš arī ir dzejnieks. 100 00:04:26,000 --> 00:04:29,000 Viņš saka: „Ja sākumā tev neveicas, 101 00:04:29,000 --> 00:04:32,000 tad noslēp visus pierādījumus, ka esi vispār mēģinājis.” 102 00:04:32,000 --> 00:04:34,000 (Smiekli) 103 00:04:34,000 --> 00:04:37,000 Arī nākamais dzejolis ir samērā īss. 104 00:04:37,000 --> 00:04:40,000 Dzejā viena doma pateikta dažādos veidos. 105 00:04:40,000 --> 00:04:43,000 Manuprāt, šī dzejoļa galvenā doma ir, ka 106 00:04:43,000 --> 00:04:46,000 „dzīvē iet kā pa kalniem un lejām.” 107 00:04:46,000 --> 00:04:48,000 Kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi 108 00:04:48,000 --> 00:04:50,000 kalpo leļļu māju mēbeles. 109 00:04:50,000 --> 00:04:53,000 (Video) Stāstījums: „Daždien.” 110 00:04:54,000 --> 00:04:56,000 Daždien 111 00:04:56,000 --> 00:04:59,000 es cilvēkus salieku viņu vietās pie galda, 112 00:04:59,000 --> 00:05:01,000 saliecu to kājas ceļos, 113 00:05:01,000 --> 00:05:03,000 ja vien tas ir iespējams, 114 00:05:03,000 --> 00:05:07,000 un ievietoju mazos koka krēsliņos. 115 00:05:07,000 --> 00:05:10,000 Visu vakaru viņi raugās viens otram pretī, 116 00:05:10,000 --> 00:05:12,000 vīrietis brūnajā uzvalkā, 117 00:05:12,000 --> 00:05:14,000 sieviete zilajā kleitā, 118 00:05:14,000 --> 00:05:18,000 viņi ir pilnīgi nekustīgi, uzvedas nevainojami. 119 00:05:18,000 --> 00:05:20,000 Taču citās dienās es esmu tas, 120 00:05:20,000 --> 00:05:22,000 kuru apņem ap krūškurvi un paceļ uz augšu, 121 00:05:22,000 --> 00:05:26,000 tad pārvieto lejup un ievieto leļļu mājas ēdamistabā 122 00:05:26,000 --> 00:05:29,000 līdzās citiem, kas sēž pie garā galda. 123 00:05:29,000 --> 00:05:31,000 Ļoti smieklīgi. 124 00:05:31,000 --> 00:05:33,000 Taču kā tev patiktu 125 00:05:33,000 --> 00:05:36,000 nekad iepriekš nezināt, 126 00:05:36,000 --> 00:05:38,000 vai dienu pavadīsi 127 00:05:38,000 --> 00:05:41,000 kā visu varošs dievs pārvietojoties ar platiem soļiem 128 00:05:41,000 --> 00:05:44,000 un pleciem mākoņos, 129 00:05:44,000 --> 00:05:46,000 vai arī sēžot 130 00:05:46,000 --> 00:05:48,000 tapešu ielenkumā 131 00:05:48,000 --> 00:05:50,000 un skatoties vienā punktā taisni uz priekšu 132 00:05:50,000 --> 00:05:54,000 ar savu mazo plastmasas galviņu? 133 00:05:56,000 --> 00:06:01,000 (Aplausi) 134 00:06:01,000 --> 00:06:04,000 BK: Tas mazliet atgādina šausmu filmu. 135 00:06:04,000 --> 00:06:06,000 Nākamo dzejoli sauc aizmāršība, 136 00:06:06,000 --> 00:06:08,000 un tas tiešām ir tāds kā dzejisks sacerējums 137 00:06:08,000 --> 00:06:12,000 par garīgu noviržu tēmu. 138 00:06:12,000 --> 00:06:14,000 Dzejolis sākas 139 00:06:14,000 --> 00:06:17,000 ar vienu no atmiņas traucējumu veidiem, 140 00:06:17,000 --> 00:06:19,000 ko daži sauc par 141 00:06:19,000 --> 00:06:21,000 literāro amnēziju, 142 00:06:21,000 --> 00:06:25,000 citiem vārdiem sakot, izlasītā aizmiršanu. 143 00:06:28,000 --> 00:06:30,000 (Video) Stāstījums: „Aizmāršība.” 144 00:06:30,000 --> 00:06:33,000 Rakstnieka vārds ir pirmais, kas pagaist, 145 00:06:33,000 --> 00:06:35,000 tam paklausīgi seko 146 00:06:35,000 --> 00:06:37,000 nosaukums, sižets, 147 00:06:37,000 --> 00:06:39,000 sirdi plosošais nobeigums, 148 00:06:39,000 --> 00:06:41,000 viss romāns, 149 00:06:41,000 --> 00:06:44,000 kas pēkšņi kļūst par vienu no tiem, kuri nekad nav lasīti, 150 00:06:44,000 --> 00:06:46,000 par kuriem nekad neesi pat dzirdējis. 151 00:06:46,000 --> 00:06:48,000 Tas ir it kā cita pēc citas 152 00:06:48,000 --> 00:06:51,000 noglabātās atmiņas 153 00:06:51,000 --> 00:06:55,000 būtu izlēmušas doties uz smadzeņu dienvidu puslodē esošu 154 00:06:55,000 --> 00:06:57,000 mazu zvejnieku ciematiņu, 155 00:06:57,000 --> 00:06:59,000 kurā nav neviena tālruņa. 156 00:06:59,000 --> 00:07:01,000 Sen 157 00:07:01,000 --> 00:07:04,000 tu uz atvadām skūpstīji deviņu mūzu vārdus 158 00:07:04,000 --> 00:07:06,000 un noskatījies kvadrātvienādojumu 159 00:07:06,000 --> 00:07:08,000 kravājam savu somu. 160 00:07:08,000 --> 00:07:10,000 Un pat tagad, 161 00:07:10,000 --> 00:07:12,000 tev atminoties planētu secību, 162 00:07:12,000 --> 00:07:14,000 kaut kas cits aizplūst garām, 163 00:07:14,000 --> 00:07:16,000 varbūt nacionālā puķe, 164 00:07:16,000 --> 00:07:18,000 vai arī tēvoča adrese, 165 00:07:18,000 --> 00:07:20,000 Paragvajas galvaspilsēta. 166 00:07:20,000 --> 00:07:22,000 Lai arī kas tas būtu, 167 00:07:22,000 --> 00:07:24,000 ko tu centies atminēties, 168 00:07:24,000 --> 00:07:27,000 tas nav atrodams uz mēles gala, 169 00:07:27,000 --> 00:07:29,000 pat neslapstās 170 00:07:29,000 --> 00:07:31,000 kādā no tavas liesas 171 00:07:31,000 --> 00:07:33,000 tumšajiem kaktiem. 172 00:07:33,000 --> 00:07:35,000 Tas ir aizpeldējis 173 00:07:35,000 --> 00:07:38,000 lejup pa tumšu un mītisku upi, 174 00:07:38,000 --> 00:07:41,000 kuras nosaukums sākas ar L, 175 00:07:41,000 --> 00:07:43,000 cik nu tu spēj atcerēties, 176 00:07:43,000 --> 00:07:46,000 tu esi ceļā uz pilnīgu aizmirstību, 177 00:07:46,000 --> 00:07:48,000 kur pievienosies tiem, 178 00:07:48,000 --> 00:07:50,000 kuri neatceras vairs pat to, kā peldēt 179 00:07:50,000 --> 00:07:53,000 un braukt ar divriteni. 180 00:07:53,000 --> 00:07:56,000 Nav brīnums, ka mosties nakts vidū, 181 00:07:56,000 --> 00:07:59,000 lai grāmatā par karu uzmeklētu datumu, 182 00:07:59,000 --> 00:08:01,000 kurā notikusi slavena kauja. 183 00:08:01,000 --> 00:08:03,000 Nav brīnums, ka mēness, ko redzi par logu, 184 00:08:03,000 --> 00:08:06,000 liekas izniris no dzejoļa par mīlestību, 185 00:08:06,000 --> 00:08:10,000 kuru agrāk zināji no galvas. 186 00:08:12,000 --> 00:08:20,000 (Aplausi) 187 00:08:20,000 --> 00:08:22,000 BK: Nākamo dzejoli sauc „Lauki”, 188 00:08:22,000 --> 00:08:24,000 un tas ir balstīts uz 189 00:08:24,000 --> 00:08:26,000 notikumiem koledžas laikā, 190 00:08:26,000 --> 00:08:29,000 man bija klasesbiedrs, kas vēl joprojām ir mans draugs. 191 00:08:29,000 --> 00:08:31,000 Viņš dzīvoja un dzīvo aizvien Vērmontas lauku apvidū, 192 00:08:31,000 --> 00:08:33,000 kamēr es mitinājos Ņujorkas pilsētā. 193 00:08:33,000 --> 00:08:35,000 Un mēs viens otru apciemojām. 194 00:08:35,000 --> 00:08:37,000 Kad es devos uz laukiem, 195 00:08:37,000 --> 00:08:40,000 viņš man mācīja, piemēram, kā medīt briežus, 196 00:08:40,000 --> 00:08:43,000 kas būtībā nozīmēja apmaldīšanos ar ieroci rokā.. 197 00:08:43,000 --> 00:08:45,000 (Smiekli) 198 00:08:45,000 --> 00:08:47,000 .. un kā ķert foreles, un tā tālāk. 199 00:08:47,000 --> 00:08:49,000 Un tad viņš brauca uz Ņujorku 200 00:08:49,000 --> 00:08:51,000 un es viņam mācīju to, ko pratu es, 201 00:08:51,000 --> 00:08:53,000 kas galvenokārt bija smēķēšana un dzeršana. 202 00:08:53,000 --> 00:08:55,000 (Smiekli) 203 00:08:55,000 --> 00:08:58,000 Tādējādi mēs viens otram iemācījām dažādas zinības. 204 00:08:58,000 --> 00:09:00,000 Dzejoļa, ko tūliņ dzirdēsit, 205 00:09:00,000 --> 00:09:03,000 pamatā ir tas, kā viņš man cenšas pastāstīt mazliet 206 00:09:03,000 --> 00:09:05,000 par uzvedības normām laukos 207 00:09:05,000 --> 00:09:07,000 no lauku cilvēku skatu punkta, 208 00:09:07,000 --> 00:09:09,000 ko man sākumā bija grūti pieņemt. 209 00:09:09,000 --> 00:09:11,000 Dzejoli sauc „Lauki” 210 00:09:11,000 --> 00:09:14,000 (Video) Stāstījums: „Lauki”. 211 00:09:14,000 --> 00:09:16,000 Es domāju par tevi, 212 00:09:16,000 --> 00:09:18,000 par to reizi, kad teici, lai nekad neatstāju 213 00:09:18,000 --> 00:09:21,000 kastīti ar sērkociņiem, kas uzšķiļami pret jebkuru virsmu, 214 00:09:21,000 --> 00:09:24,000 tāpat vien mētājamies kaut kur mājā, 215 00:09:24,000 --> 00:09:26,000 jo peles varētu iekļūt kastītē 216 00:09:26,000 --> 00:09:28,000 un izraisīt ugunsgrēku. 217 00:09:28,000 --> 00:09:31,000 Taču tava sejas izteiksme bija pilnīgi parasta, 218 00:09:31,000 --> 00:09:33,000 tev nolokot lejup vāciņu 219 00:09:33,000 --> 00:09:35,000 apaļajai konservu bundžai, 220 00:09:35,000 --> 00:09:38,000 kurā sērkociņi, kā teici, glabājas allaž. 221 00:09:38,000 --> 00:09:40,000 Kurš tajā naktī spēja gulēt? 222 00:09:40,000 --> 00:09:42,000 Kurš spēja no prāta izmest domu 223 00:09:42,000 --> 00:09:45,000 par to vienu neko labu nesološo peli, 224 00:09:45,000 --> 00:09:48,000 kas tipina pa aukstā ūdens cauruļvadu, 225 00:09:48,000 --> 00:09:50,000 kas atrodas aiz puķainajām tapetēm, 226 00:09:50,000 --> 00:09:52,000 kā tā satver vienu vienīgu koka sērkociņu 227 00:09:52,000 --> 00:09:55,000 zobos, kas izskatās kā adatas? 228 00:09:55,000 --> 00:09:58,000 Kurš spētu neredzēt to apejam ap stūri, 229 00:09:58,000 --> 00:10:01,000 paberzējot sērkociņa zilo galviņu pret raupjo koka virsmu, 230 00:10:01,000 --> 00:10:03,000 pēkšņo uzliesmojumu 231 00:10:03,000 --> 00:10:07,000 un uz vienu spožu, mirdzošu mirkli — radījumu, 232 00:10:07,000 --> 00:10:09,000 kas aizsteidzas pa priekšu laikam? 233 00:10:09,000 --> 00:10:11,000 Nu uguns aizdedzinātāja, 234 00:10:11,000 --> 00:10:13,000 nu lāpas nesēja 235 00:10:13,000 --> 00:10:15,000 aizmirstā rituālā, 236 00:10:15,000 --> 00:10:17,000 mazais brūnais priesteris 237 00:10:17,000 --> 00:10:19,000 izgaismo kādu senu nakti. 238 00:10:19,000 --> 00:10:22,000 Un kurš gan liesmojošās 239 00:10:22,000 --> 00:10:24,000 nepiekāpības gaismā 240 00:10:24,000 --> 00:10:26,000 nemanītu pārsteigumu 241 00:10:26,000 --> 00:10:29,000 pārējo peļu mazajās sejās, 242 00:10:29,000 --> 00:10:31,000 tās nu jau ir tavas lauku mājas 243 00:10:31,000 --> 00:10:35,000 bijušie iedzīvotāji? 244 00:10:35,000 --> 00:10:38,000 (Aplausi) 245 00:10:38,000 --> 00:10:40,000 BK: Paldies. 246 00:10:40,000 --> 00:10:42,000 (Aplausi) 247 00:10:42,000 --> 00:10:45,000 Paldies. Un pēdējo dzejoli sauc „Mirušie”. 248 00:10:45,000 --> 00:10:47,000 Es to uzrakstīju pēc drauga bērēm, 249 00:10:47,000 --> 00:10:49,000 tomēr ne tik daudz par draugu, bet drīzāk par to, ko sacīja sēru ceremonijas vadītājs, 250 00:10:49,000 --> 00:10:51,000 kā jau sēru ceremonijas vadītājam pienākas, 251 00:10:51,000 --> 00:10:54,000 viņš teica, ka aizgājušais būtu ļoti priecīgs 252 00:10:54,000 --> 00:10:56,000 noskatoties lejup un redzot mūs visus tur sapulcējušos. 253 00:10:56,000 --> 00:10:59,000 Man tas likās kā slikts pēcnāves dzīves sākums — 254 00:10:59,000 --> 00:11:02,000 redzēt pašam savas bēres un justies apmierinātam. 255 00:11:02,000 --> 00:11:06,000 Tātad īsā dzejoļa nosaukums ir „Mirušie”. 256 00:11:06,000 --> 00:11:08,000 (Video) Stāstījums: „Mirušie”. 257 00:11:08,000 --> 00:11:11,000 Runā, ka mirušie vienmēr uz mums noskatās 258 00:11:11,000 --> 00:11:13,000 no augšas. 259 00:11:13,000 --> 00:11:16,000 Mums velkot kurpes vai smērējot sviestmaizi, 260 00:11:16,000 --> 00:11:18,000 viņi noskatās lejup 261 00:11:18,000 --> 00:11:21,000 caur debesu laivas stikla dibenu, 262 00:11:21,000 --> 00:11:23,000 pašiem rāmi airējoties 263 00:11:23,000 --> 00:11:25,000 cauri mūžībai. 264 00:11:25,000 --> 00:11:27,000 Viņi vēro mūsu paurus 265 00:11:27,000 --> 00:11:29,000 pārvietojamies lejā uz Zemes. 266 00:11:29,000 --> 00:11:31,000 Mums apguļoties 267 00:11:31,000 --> 00:11:33,000 laukā vai uz dīvāna, 268 00:11:33,000 --> 00:11:35,000 iespējams, apreibuši 269 00:11:35,000 --> 00:11:38,000 no siltās pēcpusdienas sanoņas, 270 00:11:38,000 --> 00:11:41,000 viņi domā, ka raugāmies uz tiem, 271 00:11:41,000 --> 00:11:43,000 tad viņi paceļ airus 272 00:11:43,000 --> 00:11:45,000 un kļūst klusi 273 00:11:45,000 --> 00:11:48,000 un gluži kā vecāki nogaida, 274 00:11:48,000 --> 00:11:51,000 līdz mēs aizvērsim acis. 275 00:11:53,000 --> 00:12:00,000 (Aplausi) 276 00:12:00,000 --> 00:12:02,000 BK: Neesmu pārliecināts, vai arī citi dzejoļi tiks animēti. 277 00:12:02,000 --> 00:12:04,000 Tas aizņēma daudz laika. 278 00:12:04,000 --> 00:12:07,000 Veidot šādu savienību ir diezgan neierasti, 279 00:12:07,000 --> 00:12:09,000 paiet ilgs laiks to abu salikšanai kopā. 280 00:12:09,000 --> 00:12:11,000 Bet, no otras puses, lai ceļasomai pievienotu ritentiņus, 281 00:12:11,000 --> 00:12:13,000 mums arī vajadzēja daudz laika. 282 00:12:13,000 --> 00:12:16,000 (Smiekli) 283 00:12:16,000 --> 00:12:19,000 Ritentiņi mums jau kādu laiku bija. 284 00:12:19,000 --> 00:12:22,000 Un vilkšana ir sena un cienījama prasme. 285 00:12:22,000 --> 00:12:25,000 (Smiekli) 286 00:12:25,000 --> 00:12:27,000 Man vēl ir tieši tik daudz laika, 287 00:12:27,000 --> 00:12:30,000 lai jums nolasītu vienu nesenāku dzejoli. 288 00:12:30,000 --> 00:12:33,000 Ja tam ir kāda tēma, 289 00:12:33,000 --> 00:12:35,000 tad tā ir pusaudzība. 290 00:12:35,000 --> 00:12:37,000 Tas ir veltīts kādam konkrētam cilvēkam. 291 00:12:37,000 --> 00:12:43,000 Tā nosaukums ir „Manai mīļākajai 17 gadus vecajai vidusskolniecei”. 292 00:12:43,000 --> 00:12:46,000 „Vai saproti, ka, ja būtu sākusi būvēt Partenonu 293 00:12:46,000 --> 00:12:48,000 dienā, kad piedzimi, 294 00:12:48,000 --> 00:12:51,000 jau pēc gada to būtu pilnībā pabeigusi? 295 00:12:51,000 --> 00:12:53,000 Protams, tu to nespētu izdarīt viena pati. 296 00:12:53,000 --> 00:12:55,000 Tāpēc neņem to vērā; 297 00:12:55,000 --> 00:12:57,000 tu esi gana laba tāda, kāda esi. 298 00:12:57,000 --> 00:13:00,000 Tu tiec mīlēta par to vien, ka esi. 299 00:13:00,000 --> 00:13:02,000 Bet vai tu zināji, ka tavā vecumā 300 00:13:02,000 --> 00:13:07,000 Džūdija Gārlenda par filmu saņēma vidēji 150 000 dolāru, 301 00:13:07,000 --> 00:13:11,000 Žanna d'Arka veda franču armiju pretī uzvarai 302 00:13:11,000 --> 00:13:14,000 un Blēzs Paskāls bija sakārtojis savu istabu? 303 00:13:14,000 --> 00:13:18,000 Nē, paga, es gribēju teikt — viņš bija izgudrojis kalkulatoru. 304 00:13:18,000 --> 00:13:20,000 Protams, to visu vēl var paspēt izdarīt 305 00:13:20,000 --> 00:13:22,000 vēlāk dzīvē, 306 00:13:22,000 --> 00:13:24,000 kad iznāksi no savas istabas 307 00:13:24,000 --> 00:13:26,000 un sāksi ziedēt, 308 00:13:26,000 --> 00:13:30,000 vai vismaz savāksi visas savas zeķes. 309 00:13:30,000 --> 00:13:32,000 Kaut kāda iemesla dēļ es turpinu atminēties, 310 00:13:32,000 --> 00:13:34,000 ka lēdija Džeina Greja kļuva par Anglijas karalieni, 311 00:13:34,000 --> 00:13:37,000 kad viņai vēl bija tikai 15 gadu. 312 00:13:37,000 --> 00:13:40,000 Taču vēlāk viņai nocirta galvu, tāpēc neņem no viņas piemēru. 313 00:13:40,000 --> 00:13:43,000 (Smiekli) 314 00:13:43,000 --> 00:13:45,000 Pāris gadsimtus vēlāk, 315 00:13:45,000 --> 00:13:47,000 kad viņš bija tavā vecumā, 316 00:13:47,000 --> 00:13:51,000 Francis Šūberts mazgāja visus ģimenes netīros traukus, 317 00:13:51,000 --> 00:13:53,000 taču tas jauneklim netraucēja 318 00:13:53,000 --> 00:13:56,000 sarakstīt divas simfonijas, četras operas 319 00:13:56,000 --> 00:13:59,000 un pabeigt divas mesas. 320 00:13:59,000 --> 00:14:01,000 (Smiekli) 321 00:14:01,000 --> 00:14:03,000 Bet, protams, tas bija Austrijā 322 00:14:03,000 --> 00:14:06,000 romatisma ziedu laikos, 323 00:14:06,000 --> 00:14:08,000 nevis šeit Klīvlendas piepilsētā. 324 00:14:08,000 --> 00:14:10,000 (Smiekli) 325 00:14:10,000 --> 00:14:12,000 Godīgi sakot, kuru interesē, 326 00:14:12,000 --> 00:14:15,000 ka Ennija Ouklija 15 gadu vecumā bija lieliska šāvēja, 327 00:14:15,000 --> 00:14:19,000 vai arī ka Marija Kalasa „Toskā” debitēja, kad viņai bija 17? 328 00:14:19,000 --> 00:14:22,000 Mēs uzskatām, ka esi īpaša tikai tāpēc vien, ka esi tu pati, 329 00:14:22,000 --> 00:14:25,000 spēlējoties ar ēdienu un skatoties tukšumā. 330 00:14:25,000 --> 00:14:28,000 (Smiekli) 331 00:14:28,000 --> 00:14:30,000 Starp citu, 332 00:14:30,000 --> 00:14:33,000 es meloju par to, ka Šūberts mazgāja traukus, 333 00:14:33,000 --> 00:14:36,000 taču tas nenozīmē, ka viņš nekad nepalīdzēja mājas uzkopšanā. 334 00:14:36,000 --> 00:14:38,000 (Smiekli) 335 00:14:38,000 --> 00:14:40,000 (Aplausi) 336 00:14:40,000 --> 00:14:43,000 Paldies. Paldies. 337 00:14:43,000 --> 00:14:48,000 (Aplausi) 338 00:14:48,000 --> 00:14:50,000 Paldies. 339 00:14:50,000 --> 00:14:52,000 (Aplausi)