Šodien gribu ar jums apspriest to, kāpēc jums neizdosies lieliska karjera. (Smiekli) Esmu ekonomists. Es daru nomācošas lietas. Un dienas beigās ir pienācis laiks nomācošām piezīmēm. Gribu runāt tikai ar tiem, kas grib lielisku karjeru. Zinu, ka daži no jums jau nolēmuši, ka grib labu karjeru. Arī jums tas neizdosies. (Smiekli) Jo... kā gan jūs tā priecājaties par neveiksmi? (Smiekli) Kanādiešu grupa, bez šaubām. (Smiekli) Labas karjeras meklētājiem nekas neizdosies, jo pašlaik labas darbavietas zūd. Ir lieliskas darbavietas un lieliskas karjeras, un ir vietas ar augstu darba slodzi, augstu stresa līmeni, asins izsūcošas, dvēseli iznīcinošās darbavietas, un pa vidu tikpat kā nekā. Tāpēc labu darbavietu meklētājiem nekas neizdosies. Gribu parunāt par lielisko darbavietu un karjeru meklētājiem un kāpēc jums neizdosies. Pirmkārt, par spīti tam, cik daudz jums atgādinās: „Ja vēlaties lielisku karjeru, jums jāseko savai sirdsbalsij, jāseko saviem sapņiem, jāseko savas dzīves lielākajam aicinājumam.” Jūs dzirdat to atkal un atkal, un tad nolemjat neko nedarīt. Nav svarīgi, cik reizes lejuplādēsiet Stīvena Džobsa Stenfordas izlaiduma uzrunu, joprojām skatīsities to un nolemsiet neko nedarīt. Neesmu īsti pārliecināts, kāpēc tā darāt. Esat pārāk slinki, tas ir pārāk grūti. Baidāties, ka, neatrodot aicinājumu, jutīsieties kā idiots, tādēļ meklējat attaisnojumus, kāpēc pat negatavojaties sasniegt savu sapni. Tie ir tikai attaisnojumi, dāmas un kungi! Apskatīsim visu garo ataisnojumu sarakstu, cik radoši gudrojat attaisnojumus, lai nedarītu to, kas jādara lieliskas karjeras iegūšanai Tā, piemēram, viens no jūsu lielajiem attaisnojumiem ir: (Nopūšas) „Patiesībā, lielākai daļai cilvēku lieliska karjera ir tikai veiksmes jautājums. Tāpēc pastaigāšu un paskatīšos, pacentīšos noķert laimi, un, ja uzsmaidīs veiksme, man būs lieliska karjera. Ja nē, būs man laba karjera.” Bet laba karjera ir neiespējama, tāpēc tas neizdosies. Otrs attaisnojums: „Jā, ir īpaši cilvēki kas tiecas īstenot savus sapņus, bet tie ir ģēniji. Tie ir Stīveni Džobsi. Es neesmu ģēnijs. Piecu gadu vecumā domāju, ka esmu ģēnijs, bet profesori šo domu jau sen ir izdzinuši no manas galva.” (Smiekli) „Un tagad zinu, ka esmu pilnībā kompetents.” Redziet, ja tagad būtu 1950. gads, un jūs būtu pilnībā kompetenti, jums būtu lieliska karjera. Bet ziniet ko? Tagad ir gandrīz 2012. gads, un teikt pasaulei, ka esat pavisam, pilnībā kompetents, ir ar necilu uzslavu sev uzlikts lāsts. Vēl viens attaisnojums: „Es varētu to paveikt, bet.. galu galā neesmu dīvains. Visi zina, ka tie, kas tiecas īstenot savus sapņus, ir nedaudz apsēsti. Nedaudz dīvaini. Hmm? Hmm? Ja? Starp vājprātu un ģenialitāti ir smalka robeža. Es neesmu dīvains. Esmu lasījis Stīvena Džobsa biogrāfiju. Ak Dievs. Es neesmu tāds. Esmu laipns. Esmu normāls. Esmu laipns, normāls cilvēks. Un laipniem, normāliem cilvēkiem.. nav traku sapņu.” (Smiekli) „Ā, bet es tomēr gribu lielisku karjeru. Es nedzīšos pēc sava sapņa, tāpēc zinu, kas man jādara. Man ir risinājums. Man ir stratēģija. Par to man stāstīja mamma un tētis. Mamma un tētis teica, ka, ja smagi strādāšu, man būs laba karjera. Tātad, ja smagi strādājot ir laba karjera, ja ļoti, ļoti, ļoti smagi strādāšu, man būs lieliska karjera. Matemātiski tā taču sanāk, vai ne?” Hmm. Nē. Bet jums izdodas pārliecināt sevi. Atklāšu mazu noslēpumu. Vēlaties strādāt? Vēlaties ļoti, ļoti, ļoti smagi strādāt? Jums tas izdosies. Pasaule dos jums iespēju ļoti, ļoti, ļoti, ļoti smagi strādāt. Bet, vai esat tik pārliecināti, ka tā iegūsiet lielisku karjeru, ja visi pierādījumi liecina par pretējo. Apskatīsim tos, kas cenšas atrast savu aicinājumu. Jūs paši saprotat, ka jums tas noteikti jāpaveic, neskatoties uz attaisnojumiem, jūs cenšaties atrast savu aicinājumu... (Nopūšas) un esat ļoti apmierināti. Jūs esat atraduši kaut ko, kas jūs interesē. „Atradu! Atradu!” jūs man sakāt. „Man ir tas, kas mani interesē!” Es saku: „Tas ir brīnišķīgi! Un ko jūs man gribat pateikt?” „Nu, man ir interesanti.” Es saku: „Vai jums ir sapnis?” „Man ir tas, kas mani interesē.” „Ar ko jūs to salīdzināt?” „Mani šī lieta interesē.” „Un kā ar pārējām dzīves jomām?” „Tās mani neinteresē.” „Esi taču tās visas apskatījis, vai ne?” „Nē, ne gluži.” Aicinājums ir jūsu lielākā mīlestība. Aicinājums ir tas, kas liks jums sasniegt sava talanta augstāko izpausmi. Aicinājums un interese nav viens un tas pats. Vai tiešām savai mīļotajai teiksiet: „Precēsimies! Tu mani interesē.” (Smiekli) Tā nenotiks. Tā nenotiks, un jūs nomirsiet vientulībā. (Smiekli) Jums vajadzīga kaislība. Tā stāv pāri interesēm. No 20 interesēm viena varētu jūs aizraut, uzrunāt vairāk, nekā jebkas cits. Un tad jūs varētu būt atraduši savu lielāko mīlestību, salīdzinājumā ar visu citu, kas jūs interesē. Tā ir kaislība. Man ir draugs, kurš bildināja savu mīļoto. Viņš bija ekonomiski racionāls cilvēks. Viņš savai mīļotai teica: „Precēsimies. Apvienosim savas intereses.” (Smiekli) Tā viņš teica. „Es tevi patiešām mīlu. Es tevi ārkārtīgi mīlu. Vairāk nekā jebkuru citu sievieti, ko jebkad esmu saticis. Mīlu tevi vairāk nekā Mariju, Džeinu, Sūziju, Penelopi, Ingridu, Ģertrūdi, Grēteli. Tolaik es biju apmaiņas programmā Vācijā. Mīlu tevi vairāk nekā…” Viss. Viņa aizgāja prom, viņa mīlestības izpausmju uzskaites pusceļā. Kad pārgāja viņa izbrīns no saņemtā atteikuma, viņš secināja, ka par mata tiesu izvairījies no laulības ar neracionālu cilvēku. Tomēr viņš izdarīja sev piezīmi, ka nākamreiz bildinot, varētu nebūt obligāti uzskaitīt visas sievietes, ko viņš bija apsvēris šai lomai. (Smiekli) Šim stāstam ir šāda morāle: jums jāmeklē alternatīvas, lai veidotu savu likteni. Vai jums bail no vārda „liktenis”? Vai vārds „liktenis” jūs biedē? Par to mēs arī runājam. Ja neatradīsiet sava talanta augstāko izpausmi, ja apstāsities uz „intereses”, lai ko tas arī nenozīmētu, ziniet, kas notiks jūsu garās dzīves beigās? Jūsu draugi un ģimene sapulcēsies pie jūsu kapa. Uz kapa būs kapakmens ar uzrakstu: „Šeit atdusas izcils inženieris, kurš izgudroja līpslēdzēju.” Bet, kam uz šī kapakmens būtu jābūt jūsu alternatīvajā dzīvē, aprakstot jūsu talanta augstāko izpausmi? „Šeit atdusas pēdējais Nobela prēmijas laureāts fizikā, kurš noformulēja Vienotā lauka teoriju un nodemonstrēja WARP dzinēja praktisko izmantojumu.” (Smiekli) Nudien, līpslēdzējs! (Smiekli) Viena bija lieliska karjera. Otra – neizmantota iespēja. Bet daži no jums, neskatoties uz visiem šiem attaisnojumiem, atradīs savu aicinājumu. Un jums tik un tā nekas neizdosies. Jo... jūs neko nedarīsiet. Jo būsiet izgudrojuši jaunu attaisnojumu, jebkādu attaisnojumu, lai tikai neko neuzsāktu. Esmu to ļoti daudz dzirdējis: „Jā, es varētu veidot lielisku karjeru, bet es cienu cilvēku attiecības (Smiekli) vairāk nekā sasniegumus. Gribu būt lielisks draugs, lielisks laulātais, lielisks vecāks, un es to neupurēšu uz varenā sasniegumu altāra.” (Smiekli) Ko gribat, lai saku? Vai tiešām vēlaties, lai saku: „Tiešām, zvēru, es nesitu bērnus.” (Smiekli) Palūkojieties uz pasaules uzskatu, ko esat izvēlējušies. Lai kas arī notiktu, jūs kļūstat par varoni. Bet es kļūstu par bērnu nīdēju, jo piesardzīgi ierosinu jums padomāt, ka jūs varētu vēlēties lielisku karjeru. „Es neienīstu bērnus. Es tos nesitu. Jā, pa šo māju klejoja viens bērns, kad es šeit ierados. Un nē, es viņu nesitu! (Smiekli) Protams, man viņam bija jāpasaka ka šī māja domāta pieaugušajiem un lai viņš iet prom. Viņš kaut ko nomurmināja par savu māti un es atbildēju, ka viņa viņu atradīs arī laukā. Pēdējo reizi viņu redzēju raudam uz kāpnēm. (Smiekli) Kaut kāds pinkšķētājs. (Smiekli) Bet ko ar to gribat teikt? Jūs sagaidāt, ka tā teikšu. Jūsuprāt, tas tiešām ir pareizi, ka par savu vairogu izmantojat bērnus? Ziniet, kas kādudien notiks, ideālais tēti vai mamma? Kādudien bērns pie jums pienāks un teiks: „Es zinu, par ko gribu kļūt. Zinu, ko dzīvē gribu darīt.” Jūs būsiet tik laimīgs. To vecāki vēlas dzirdēt, jo jūsu bērnam padodas matemātika, un jūs zināt, ka jums patiks tas, ko viņš teiks. Jūsu bērns teiks: „Esmu nolēmis kļūt par burvju mākslinieku. Es gribu uzstāties uz skatuves ar burvju trikiem.” (Smiekli) Un ko teiksiet jūs? Jūs teiksiet: „Tas ir riskanti, mans bērns. Var neizdoties. Tā daudz nenopelnīsi. Es neesmu drošs. Tev vēl tas jāapdomā. Tev tik labi padodas matemātika. Varbūt…” Bērns jūs pārtrauks un teiks: „Bet tas ir mans sapnis! Es sapņoju tieši par to.” Un ko teiksiet jūs? Ziniet, ko teiksiet? „Paklau, bērns. Arī man reiz bija sapnis, bet.. Kā pabeigsiet šo teikumu ar savu „bet”? „Arī man reiz bija sapnis, bet man bija bail to īstenot.” Vai teiksiet viņiem: „Man reiz bija sapnis, mans bērns. Bet tad piedzimi tu.” (Smiekli) (Aplausi) Vai tiešām gribat izmantot savu ģimeni? Vai tiešām vēlaties raudzīties uz savu laulāto un bērnu kā saviem gūstītājiem? Ir kas tāds, ko varējāt pateikt savam bērnam, kad viņš vai viņa saka: „Man ir sapnis.” Jūs varējāt teikt, bērnam acīs skatoties: „Dari tā, bērns! Gluži kā to darīju es.” Bet jūs tā nevarēsiet teikt, jo tā nedarījāt. Tātad, jūs nevarat. (Smiekli) Tā vecāku grēkus pārmanto nabaga bērni. Kāpēc meklējat glābiņu cilvēku attiecībās kā attaisnojumu netiekties pēc sava aicinājuma? Jūs zināt kāpēc. Kaut kur dziļi sirdī zināt kāpēc. Es runāju ļoti nopietni. Jūs zināt, kāpēc jūs pārņem remdenums un prāts aptumšojas, kad iegrimstat cilvēku attiecībās. Jo jūs… jūs zināt, kas esat. Jums bail īstenot savu aicinājumu. Baidāties izskatīties smieklīgs, baidāties pamēģināt. Jums ir bail, ka neizdosies. Lielisks draugs, lielisks laulātais, lielisks vecāks, lieliska karjera. Vai tas nav komplekts? Vai tas nav tas, kas esat? Kā jūs varat būt viens bez otra? Bet jūs baidāties. Un tas ir iemesls, kāpēc nesasniegsiet lielisku karjeru. Ja vien… „Ja vien” – šie ir valodas viscerīgākie vārdi. „Ja vien.” Bet „ja vien” ir saistīts ar citu biedējošu vārdu kombināciju: „Žēl, ka es...” Ja kādreiz jums galvā skanēs šī frāze, tā ļoti sāpinās. Tātad, šie ir tie daudzie iemesli, kāpēc jums neizdosies izveidot lielisku karjeru. Ja vien… Ja vien… Paldies. (Aplausi)