Kāda ir saistība Franču revolūcijai

ar gadījumu, kad NASA nejauši ietrieca 
200 miljonu dolāru vērtu pavadoni

Marsa virsmā?

Patiesībā vistiešākā.

Sadursme notika kļūdas dēļ,

kas bija radusies, pārrēķinot
starp divām mērvienību sistēmām –

ASV lietotajām mērvienībām

un tām atbilstošajām 
SI jeb metriskās sistēmas mērvienībām.

Kāda gan tam ir saistība 
ar Franču revolūciju?

Ļaujiet paskaidrot.

Pasaules vēstures gaitā lielākoties

tādas mērvienības kā grauda smagums
vai rokas garums nav bijušas precīzas

un ir atšķīrušās dažādos apgabalos.

Dažādos reģionos
bija ne tikai atšķirīgi mēri.

Arī skaitīšanas sistēmas 
bija pilnīgi atšķirīgas.

Vēlajos viduslaikos arābu 
decimālā skaitīšanas sistēma

Eiropā tika aizstāta ar romiešu 
cipariem un daļskaitļiem,

bet tādu izglītotu cilvēku
kā Džons Vilkinss

centieni ieviest vienotas mērvienības
nebija pārāk veiksmīgi.

Francijā vien bija sastopami
25 000 dažādu mērvienību,

un plašāku pārmaiņu ieviešanai
vajadzēja pamatīgu grūdienu.

Tāds pienāca 1789. gadā.

Franču revolūcijas vadoņi
ne tikai gāza monarhiju.

Viņi mēģināja pilnībā mainīt 
pastāvošo sabiedrību,

vadoties pēc apgaismības 
racionālajiem principiem.

Kad pie varas nāca jaunā valdība,

tika sasaukta Zinātņu akadēmija,
lai īstenotu mērvienību sistēmas reformu.

Vecos, patvaļīgos un vietējās 
tradīcijās balstītos standartus

aizstāja ar matemātiskām
un dabas likumsakarībām.

Piemēram, metru,
no grieķu valodas - mērs,

definēja kā viena desmitmiljono daļu
no attāluma starp ekvatoru un Ziemeļpolu.

Un jaunā sistēma marķīza 
de Kondorsē vārdiem bija

"Visiem cilvēkiem, uz visiem laikiem."

Mērvienību standartizēšanai
bija politiskas priekšrocības,

kas nāca par labu arī revolūcijai.

Augstmaņi nevarēja, sagrozot mērvienības,
ievākt lielākas nodevas no iedzīvotājiem,

bet valdība daudz efektīvāk
varēja iekasēt nodokļus.

Un pāreja uz jauno republikāņu kalendāru
ar desmit dienu nedēļu,

likvidējot svētdienas, 
mazināja baznīcas ietekmi.

Jaunās sistēmas ieviešana nebija viegla.

Patiesību sakot, 
tā bija mazliet haotiska.

Sākotnēji cilvēki lietoja
jaunās mērvienības līdzās vecajām,

un republikāņu kalendārs 
beigās tika atmests.

Nākot pie varas Napoleonam Bonapartam,

mazajiem uzņēmējiem atļāva
izmantot tradicionālās mērvienības,

pārveidotas metriskajā sistēmā.

Bet metriskā sistēma
joprojām palika oficiālais standarts,

kas līdz ar Francijas izplešanos
izplatījās visā kontinentā.

Kaut arī Napoleona impērija
pastāvēja astoņus gadus,

tās mantojums bijis daudz noturīgāks.

Dažas Eiropas valstis,

atguvušas neatkarību,
atgriezās pie vecajām mērvienībām.

Citas saprata standartizācijas nozīmi

starptautiskās tirdzniecības laikmetā.

Kad Portugāle un Nīderlande brīvprātīgi 
pievienojās metriskajai sistēmai,

citas valstis sekoja,

koloniālajām impērijām
izplatot sistēmu visā pasaulē.

Francijas galvenā sāncense,

Lielbritānija pretojās
revolucionārajām idejām

un saglabāja tradicionālās mērvienības.

Tomēr nākamo divu gadsimtu laikā
Britu impērija lēnām pielāgojās,

sākotnēji apstiprinot metrisko sistēmu
kā izvēles alternatīvu

un beidzot ieviešot to pilnībā.

Tomēr šī pāreja nāca par vēlu
trīspadsmit bijušajās kolonijās,

kas jau bija ieguvušas neatkarību.

Amerikas Savienotās Valstis palika 
pie koloniālās Anglijas mērvienībām,

un šodien ir viena no trijām valstīm,

kas nav pilnībā pieņēmušas 
metrisko sistēmu.

Neskatoties uz pastāvīgiem 
metriskošanas mēģinājumiem,

daudziem amerikāņiem tādas mērvienības
kā "pēda" un "mārciņa" šķiet intuitīvākas.

Un ironiskā kārtā daži uzskata,
ka savulaik revolucionārā metriskā sistēma

ir globālās vienotības simbols.

Neskatoties uz to, metrisko sistēmu lieto
gandrīz visur zinātnē un medicīnā,

un tā attīstās saskaņā
ar sākotnēji izvirzītajiem principiem.

Ilgu laiku standarta mērvienības noteica

rūpīgi uzglabāti
fiziski mērvienību etaloni.

Bet attīstoties tehnoloģijām
un uzlabojoties precizitātei,

šie objekti ar ierobežotu pieejamību
un neparedzamu kalpošanas laiku

tagad ir aizvietoti ar standartiem, 
kas balstīti universālās konstantēs,

kā piemēram, gaismas ātrums.

Vienotas mērvienības ir tik pašsaprotama 
mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa,

ka grūti aptvert, ka tās ir
nozīmīgs cilvēces sasniegums.

Radusies politiskas revolūcijas rezultātā,

metriskā sistēma arī nākotnē
būs neatņemama zinātnisko revolūciju daļa.