Kur sastopas tehnoloģija, māksla un zinātne? Pie zinātkāres un intereses, jo tā mums liek izzināt, jo mums visapkārt ir lietas, ko mēs nespējam saredzēt. Un man patīk izmantot filmas, lai dotos ceļojumā caur laika un telpas portāliem, lai neredzamo padarītu redzamu, jo tas paplašina redzesloku, maina uztveri, liek mums domāt plašāk un aizkustina mūsu sirdis. Šie ir daži fragmenti no manas 3D IMAX filmas "Neredzamās pasaules noslēpumi". (Mūzika) Pastāv kustība, kas ir tik lēna, ka mūsu acis nespēj to uztvert, un intervāla video ļauj mums atklāt un paplašināt skatījumu uz dzīvību. Mēs varam ieraudzīt, kā organismi rodas un aug, kā izdzīvo vīnstīga, rāpjoties no zemsegas augšup, lai ieraudzītu saules gaismu. Un lielākā mērogā intervāla video ļauj ieraudzīt mūsu planētu kustībā. Mēs varam vērot ne tikai dabas milzīgo plašumu, bet arī nerimtīgo cilvēces kustīgumu. Katrs svītru atstājošais punktiņš attēlo pasažieru lidmašīnu, un, pārvēršot gaisa satiksmes datus intervāla video attēlos, mēs varam ieraudzīt to, kas pastāvīgi ir virs mums, tomēr paliek neredzams – plašais gaisa satiksmes tīkls virs ASV. To pašu mēs varam izdarīt ar kuģu satiksmi jūrā. Mēs varam pārvērst datus intervāla video, kas parāda pasaules ekonomiku kustībā. Un vairāku gadu desmitu dati ļauj skatīt visu mūsu planētu kā vienotu organismu, ko uztur okeānos plūstošas straumes un atmosfērā virpuļojoši mākoņi, tajā pulsē zibeņi un vainago ziemeļblāzma. Tas ir, iespējams, iespaidīgākais intervāla video – iedzīvināta Zemes anatomija. Spektra otrā galā ir lietas, kas kustās mūsu acīm par ātru, bet mums ir tehnoloģijas, kas spēj ieskatīties arī šajā pasaulē. Ar zibkamerām mēs spējam paveikt pretējo. Mēs spējam uzņemt attēlus tūkstošiem reižu ātrāk, nekā to spēj mūsu redze. Un mēs varam ieraudzīt, kā darbojas dabas ģenialitāte, un varbūt pat imitēt to. Kad garām palido spāre, jūs varbūt neapjaušat, ka tā ir dabas visprasmīgākais lidonis. Tā spēj turēties uz vietas gaisā, lidot atpakaļgaitā un pat ar galvu uz leju. Iezīmējot kukaiņa spārnu kustību, mēs varam vizualizēt to radītās gaisa plūsmas. Neviens nevarēja atminēt noslēpumu, bet zibkameras atklāj, ka spāre spēj vienlaicīgi kustināt visus četrus spārnus dažādos virzienos. Un uzzinātais var pavērt ceļu uz jauna veida lidrobotiem, kas skatam varētu pavērt svarīgas, bet grūti sasniedzamas vietās. Mēs esam milži un neapjaušam to, kas mūsu acīm ir nesaskatāms. Elektronu mikroskops izšauj elektronus, kas rada attēlus, kas spēj lietas palielināt pat miljons reižu. Šī ir tauriņa ola. Un viscaur uz jūsu ķermeņa dzīvo neredzamas būtnes, ieskaitot ērces, kas visu dzīvi pavada uz jūsu skropstām un naktī rāpojot pa ādu. Vai varat uzminēt, kas ir šis? Haizivs āda. Kāpura mute. Augļu mušiņas acs. Olas čaumala. Blusa. Gliemeža mēle. Mēs domājam, ka pazīstam lielāko daļu dzīvnieku pasaules, bet ir, iespējams, miljoniem sīku sugu, kas vēl nav atklātas. Arī zirneklim ir lieli noslēpumi, jo tā pavediens ir stiprāks par tāda paša izmēra tēraudu, bet pilnībā elastīgs. Šis ceļojums mūs aizvedīs līdz pat nanopasaulei. Zīds ir 100 reižu plānāks par cilvēka matu. Uz tā ir baktērija, un blakus tai, desmit reižu mazāks, ir vīruss. Tā iekšpusē, desmit reižu mazāki, ir trīs DNS pavedieni. Un, tuvojoties visjaudīgāko mikroskopu iespēju robežām, atsevišķi oglekļa atomi. Ar jaudīga mikroskopa adatu mēs tos varam pat pakustināt un sākt radīt apbrīnojamas nanoierīces. Kādudien tādas varētu sargāt mūs no dažādām slimībām un pie reizes tīrīt aizsērējušas artērijas. Sīkas, ķīmiskas nākotnes mašīnas kādudien varbūt spēs labot DNS. Mēs esam uz neparastu pārmaiņu sliekšņa, kuras radījusi mūsu dziņa atklāt dzīvības noslēpumus. Zem nerimtīga kosmisko putekļu lietus pasaule ir pilna ar putekšņiem, mikrodimantiem un dārgakmeņiem no citām planētām un pārnovu sprādzieniem. Cilvēki dzīvo, neredzamā ieskauti. Apziņa, ka mums visapkārt ir tik daudz nesaredzamā, uz visiem laikiem izmaina mūsu pasaules izpratni, un, skatot neredzamas pasaules, mēs aptveram, ka pastāvam dzīvā Visumā, un šī jaunā perspektīva rada zinātkāri un iedvesmo mūs izzināt mūsu pašu mājvietu. Kas zina, ko mēs vēl ieraudzīsim un kādi jauni brīnumi mainīs mūsu dzīvi. Būs jāpaskatās. (Aplausi) Paldies. (Aplausi)