WEBVTT

00:00:00.890 --> 00:00:03.245
Uzaugot, es ne vienmēr sapratu,

00:00:03.245 --> 00:00:05.775
kāpēc man jāievēro vecāku noteikumi.

00:00:06.365 --> 00:00:08.865
Piemēram, kāpēc man īstenībā
bija jāpļauj zāliens?

00:00:08.865 --> 00:00:11.433
Kāpēc mājas darbi bija tik svarīgi?

00:00:11.433 --> 00:00:14.247
Kāpēc auzu putrai
nevarēju piebērt konfektes?

NOTE Paragraph

00:00:15.057 --> 00:00:17.783
Mana bērnība bija pilna
ar šādiem jautājumiem,

00:00:17.783 --> 00:00:20.396
normālām bērnu lietām
un apjausmu, ka dažreiz

00:00:20.396 --> 00:00:26.119
labāk paklausīt vecākiem,
pat īsti nesapratot kāpēc.

00:00:26.939 --> 00:00:29.495
Nav tā, ka man būtu bijis 
liegts domāt kritiski.

00:00:29.495 --> 00:00:31.746
Viņu audzināšana
allaž tiecās rast līdzsvaru

00:00:31.746 --> 00:00:35.547
starp to, lai viņu bērni saprastu, 
kāda ir reālā pasaule,

00:00:35.547 --> 00:00:39.654
tajā pašā laikā gādājot, lai mēs nekad
nepieņemtu <i>status quo</i> kā neizbēgamu.

NOTE Paragraph

00:00:39.654 --> 00:00:41.988
Laika gaitā es sapratu,
ka tā pati par sevi

00:00:42.622 --> 00:00:45.045
bija ļoti mērķtiecīgs izglītošanas veids.

00:00:45.875 --> 00:00:47.828
Viens no maniem mīļākajiem izglītotājiem,

00:00:47.828 --> 00:00:50.272
brazīliešu rakstnieks un zinātnieks
Paulo Freire,

00:00:50.272 --> 00:00:52.066
visai skaidri un gaiši runā

00:00:52.066 --> 00:00:54.190
par to, ka izglītību jālieto kā rīku,

00:00:54.190 --> 00:00:57.706
lai modinātu mūsos kritisko domāšanu
un kopēja cilvēcīguma apziņu.

00:00:57.706 --> 00:01:00.957
Savā slavenākajā grāmatā
„Apspiesto pedagoģija”

NOTE Paragraph

00:01:00.957 --> 00:01:05.047
viņš raksta: „Neviens 
nevar būt īsts cilvēks,

00:01:05.047 --> 00:01:07.404
kamēr viņš neļauj tādiem būt citiem.”

00:01:08.144 --> 00:01:10.206
Pēdējā laikā daudz par to esmu domājis,

00:01:10.206 --> 00:01:12.228
par šo cilvēcīguma ideju,

00:01:12.228 --> 00:01:15.230
un sevišķi par to,
kuram šajā pasaulē ir privilēģija

00:01:15.230 --> 00:01:18.008
saukties par pilnvērtīgu cilvēku.

00:01:18.008 --> 00:01:20.275
Pēdējo dažu mēnešu laikā

00:01:20.275 --> 00:01:23.678
pasaule ir skatījusies, kā neapbruņoti
melnādainie vīrieši un sievietes

00:01:23.678 --> 00:01:27.362
iet bojā no policistu
un civilo kārtības sargu rokām.

00:01:27.362 --> 00:01:30.516
Šie noteikumi un viss,
kas noticis pēc tam,

00:01:30.516 --> 00:01:32.770
atgrieza mani atpakaļ paša bērnībā

00:01:32.770 --> 00:01:37.147
pie lēmumiem, ko pieņēma mani vecāki
par melnādaina bērna audzināšanu Amerikā,

NOTE Paragraph

00:01:37.147 --> 00:01:41.382
lēmumiem, kurus es tolaik ne vienmēr
sapratu tā, kā tos saprotu tagad.

00:01:41.382 --> 00:01:43.737
Es domāju, cik gan smagi viņiem bija,

00:01:43.737 --> 00:01:46.418
cik ļoti netaisnīgi
viņiem lika justies tas,

NOTE Paragraph

00:01:46.418 --> 00:01:50.619
ka viņiem jāatņem daļu no manas bērnības,

00:01:50.619 --> 00:01:53.061
tikai lai vakarā es atgrieztos mājās.

00:01:53.061 --> 00:01:55.490
Piemēram, es atceros, kā kādu nakti,

00:01:55.490 --> 00:01:57.059
kad man bija aptuveni 12 gadi,

00:01:57.059 --> 00:02:01.772
divu dienu ekskursijā uz citu pilsētu
mēs ar draugiem nopirkām ūdenspistoles

00:02:01.772 --> 00:02:05.950
un pārvērtām viesnīcas autostāvvietu
mūsu personīgajā ūdens kauju laukā.

00:02:05.950 --> 00:02:07.695
Mēs slēpāmies aiz mašīnām,

00:02:07.695 --> 00:02:10.730
skrējām tumsā starp ielas laternām,

00:02:10.730 --> 00:02:14.217
piepildot laukumu
ar nerimstošiem smiekliem.

00:02:14.217 --> 00:02:15.740
Bet jau pēc 10 minūtēm

00:02:15.740 --> 00:02:19.125
ārā iznāca mans tēvs,
sagrāba mani aiz rokas

00:02:19.125 --> 00:02:22.399
un ar man svešu tvērienu
ievilka mani istabā.

00:02:22.399 --> 00:02:24.297
Pirms es paspēju ko pateikt,

00:02:24.297 --> 00:02:27.482
pateikt, cik muļķīgi viņš
man licis izskatīties draugu acīs,

00:02:27.482 --> 00:02:30.775
viņš dzēlīgi pasmējās par to,
cik gan naivs es esmu.

00:02:30.775 --> 00:02:35.720
Viņš paskatījās man acīs
bailēm pārņemtu seju

00:02:35.720 --> 00:02:38.117
un teica: „Dēls, man ļoti žēl,

00:02:38.117 --> 00:02:40.762
bet tu nevari darīt
tāpat kā tavi baltādainie draugi.

00:02:41.032 --> 00:02:44.998
Tu nevari tēlot, ka šauj.
Tu nevari tumsā skraidīt apkārt.

NOTE Paragraph

00:02:44.998 --> 00:02:48.025
Tu nevari nekur slēpties.”

00:02:48.025 --> 00:02:50.852
Tagad es saprotu, cik viņš bija nobijies,

00:02:50.852 --> 00:02:54.249
cik viegli es būtu varējis
pazust nakts tukšumā,

00:02:55.029 --> 00:02:57.837
kādam noturot šo ūdeni

00:02:57.837 --> 00:03:00.294
par labu iemeslu izbeigt mūsu spēli.

NOTE Paragraph

00:03:01.134 --> 00:03:04.546
Visu dzīvi esmu klausījies
tādās pamācībās kā:

00:03:04.546 --> 00:03:06.775
vienmēr turi rokas tā,
lai tās būtu redzamas,

00:03:06.775 --> 00:03:08.066
nekusties pārāk ātri,

00:03:08.066 --> 00:03:09.883
novelc kapuci, kad saule noriet.

00:03:09.883 --> 00:03:13.267
Mani vecāki savus bērnus
audzināja padomu bruņās,

00:03:13.267 --> 00:03:16.791
trauksmes zvanu jūrā tā, lai neviens
neatņemtu gaisu no mūsu plaušām,

00:03:16.791 --> 00:03:19.166
tā, lai no mums nepaliktu tikai atmiņas,

00:03:19.166 --> 00:03:21.694
tā, lai mēs būtu bērni,
nevis zārki vai urnas.

00:03:21.694 --> 00:03:24.744
Un ne jau tāpēc, ka, viņuprāt,
tā mēs kļūtu labāki par citiem

00:03:24.744 --> 00:03:27.642
viņi vienkārši gribēja,
lai mēs paliktu dzīvi.

NOTE Paragraph

00:03:27.642 --> 00:03:30.142
Visus manus melnādainos draugus
audzināja ar šo domu,

00:03:30.142 --> 00:03:32.667
ar morāli, ko mums nolasīja,
kad bijām gana pieauguši,

00:03:32.667 --> 00:03:35.582
lai mūs kļūdaini noturētu par naglām,
kas jāiedzen zemē,

00:03:35.582 --> 00:03:39.818
kad cilvēki lika vienādības zīmi
starp mūsu melatonīnu un bailēm.

NOTE Paragraph

00:03:39.818 --> 00:03:42.401
Bet ko gan tas nodara bērnam —

00:03:42.401 --> 00:03:45.941
uzaugšana zinot, 
ka viņš nevar būt vienkārši bērns?

00:03:45.941 --> 00:03:49.190
Ka jaunības kaprīzes ir pārāk
bīstamas tavai dzīvībai,

00:03:49.190 --> 00:03:50.854
ka nevari būt vienkārši ziņkārīgs,

00:03:50.854 --> 00:03:53.488
ka tev nav ļauts izdarīt kļūdu,

00:03:53.488 --> 00:03:55.116
ka kāda aklie aizspriedumi

00:03:55.116 --> 00:03:58.156
var kļūt par cēloni tam,
ka no rīta vairs nepamosties.

NOTE Paragraph

00:03:58.156 --> 00:03:59.871
Bet tas nevar būt noteicošais.

00:03:59.871 --> 00:04:02.462
Jo mums ir vecāki,
kuri audzināja mūs saprast,

00:04:02.462 --> 00:04:05.238
ka mūsu ķermenis nav domāts lodei,

00:04:05.238 --> 00:04:08.872
bet gan pūķiem un lecamauklām,
un smiekliem, līdz sāk sāpēt vēders.

00:04:08.872 --> 00:04:11.976
Mums bija skolotāji,
kas mācīja mūs klasē celt rokas,

00:04:11.976 --> 00:04:13.694
— un ne tikai lai rādītu padošanos —

00:04:13.694 --> 00:04:15.500
ka vienīgais, no kā mums ir jāatsakās,

00:04:15.500 --> 00:04:17.693
ir doma, ka neesam šīs pasaules cienīgi.

00:04:17.693 --> 00:04:21.403
Kad sakām, ka melno dzīvībām ir vērtība,
tas nav tāpēc, ka citu dzīvēm tās nav,

00:04:21.403 --> 00:04:24.797
bet gan tāpēc, ka mums jāpasaka,
ka esam cienīgi dzīvot bez bailēm,

00:04:24.797 --> 00:04:26.889
kad tik daudz kas mums saka, ka neesam.

00:04:26.889 --> 00:04:28.867
Es gribu dzīvot pasaulē,
kur manu dēlu

00:04:28.867 --> 00:04:31.178
neuzskatīs par vainīgu
kopš dzimšanas brīža,

NOTE Paragraph

00:04:31.178 --> 00:04:35.083
kur rotaļlietu viņa rokās neuzskatīs
ne par ko citu kā vien par rotaļlietu.

00:04:35.083 --> 00:04:38.750
Un es atsakos pieņemt,
ka nevaram pārvērst šo pasauli

00:04:38.750 --> 00:04:40.087
par vietu, kur bērna vārds

00:04:40.087 --> 00:04:42.794
nav jāraksta uz t-krekla
vai kapakmens,

00:04:42.794 --> 00:04:44.563
kur cilvēka dzīves vērtību

00:04:44.563 --> 00:04:48.521
nenosaka nekas cits
kā vien tas, ka viņam ir plaušas,

NOTE Paragraph

00:04:48.521 --> 00:04:52.645
par vietu, kur ikkatrs no mums var elpot.

NOTE Paragraph

00:04:52.645 --> 00:04:53.434
Paldies.

00:04:53.434 --> 00:04:57.764
(Aplausi)