0:00:00.890,0:00:03.245
Uzaugot, es ne vienmēr sapratu,

0:00:03.245,0:00:05.775
kāpēc man jāievēro vecāku noteikumi.

0:00:06.365,0:00:08.865
Piemēram, kāpēc man īstenībā[br]bija jāpļauj zāliens?

0:00:08.865,0:00:11.433
Kāpēc mājas darbi bija tik svarīgi?

0:00:11.433,0:00:14.247
Kāpēc auzu putrai[br]nevarēju piebērt konfektes?

0:00:15.057,0:00:17.783
Mana bērnība bija pilna[br]ar šādiem jautājumiem,

0:00:17.783,0:00:20.396
normālām bērnu lietām[br]un apjausmu, ka dažreiz

0:00:20.396,0:00:26.119
labāk paklausīt vecākiem,[br]pat īsti nesapratot kāpēc.

0:00:26.939,0:00:29.495
Nav tā, ka man būtu bijis [br]liegts domāt kritiski.

0:00:29.495,0:00:31.746
Viņu audzināšana[br]allaž tiecās rast līdzsvaru

0:00:31.746,0:00:35.547
starp to, lai viņu bērni saprastu, [br]kāda ir reālā pasaule,

0:00:35.547,0:00:39.654
tajā pašā laikā gādājot, lai mēs nekad[br]nepieņemtu <i>status quo</i> kā neizbēgamu.

0:00:39.654,0:00:41.988
Laika gaitā es sapratu,[br]ka tā pati par sevi

0:00:42.622,0:00:45.045
bija ļoti mērķtiecīgs izglītošanas veids.

0:00:45.875,0:00:47.828
Viens no maniem mīļākajiem izglītotājiem,

0:00:47.828,0:00:50.272
brazīliešu rakstnieks un zinātnieks[br]Paulo Freire,

0:00:50.272,0:00:52.066
visai skaidri un gaiši runā

0:00:52.066,0:00:54.190
par to, ka izglītību jālieto kā rīku,

0:00:54.190,0:00:57.706
lai modinātu mūsos kritisko domāšanu[br]un kopēja cilvēcīguma apziņu.

0:00:57.706,0:01:00.957
Savā slavenākajā grāmatā[br]„Apspiesto pedagoģija”

0:01:00.957,0:01:05.047
viņš raksta: „Neviens [br]nevar būt īsts cilvēks,

0:01:05.047,0:01:07.404
kamēr viņš neļauj tādiem būt citiem.”

0:01:08.144,0:01:10.206
Pēdējā laikā daudz par to esmu domājis,

0:01:10.206,0:01:12.228
par šo cilvēcīguma ideju,

0:01:12.228,0:01:15.230
un sevišķi par to,[br]kuram šajā pasaulē ir privilēģija

0:01:15.230,0:01:18.008
saukties par pilnvērtīgu cilvēku.

0:01:18.008,0:01:20.275
Pēdējo dažu mēnešu laikā

0:01:20.275,0:01:23.678
pasaule ir skatījusies, kā neapbruņoti[br]melnādainie vīrieši un sievietes

0:01:23.678,0:01:27.362
iet bojā no policistu[br]un civilo kārtības sargu rokām.

0:01:27.362,0:01:30.516
Šie noteikumi un viss,[br]kas noticis pēc tam,

0:01:30.516,0:01:32.770
atgrieza mani atpakaļ paša bērnībā

0:01:32.770,0:01:37.147
pie lēmumiem, ko pieņēma mani vecāki[br]par melnādaina bērna audzināšanu Amerikā,

0:01:37.147,0:01:41.382
lēmumiem, kurus es tolaik ne vienmēr[br]sapratu tā, kā tos saprotu tagad.

0:01:41.382,0:01:43.737
Es domāju, cik gan smagi viņiem bija,

0:01:43.737,0:01:46.418
cik ļoti netaisnīgi[br]viņiem lika justies tas,

0:01:46.418,0:01:50.619
ka viņiem jāatņem daļu no manas bērnības,

0:01:50.619,0:01:53.061
tikai lai vakarā es atgrieztos mājās.

0:01:53.061,0:01:55.490
Piemēram, es atceros, kā kādu nakti,

0:01:55.490,0:01:57.059
kad man bija aptuveni 12 gadi,

0:01:57.059,0:02:01.772
divu dienu ekskursijā uz citu pilsētu[br]mēs ar draugiem nopirkām ūdenspistoles

0:02:01.772,0:02:05.950
un pārvērtām viesnīcas autostāvvietu[br]mūsu personīgajā ūdens kauju laukā.

0:02:05.950,0:02:07.695
Mēs slēpāmies aiz mašīnām,

0:02:07.695,0:02:10.730
skrējām tumsā starp ielas laternām,

0:02:10.730,0:02:14.217
piepildot laukumu[br]ar nerimstošiem smiekliem.

0:02:14.217,0:02:15.740
Bet jau pēc 10 minūtēm

0:02:15.740,0:02:19.125
ārā iznāca mans tēvs,[br]sagrāba mani aiz rokas

0:02:19.125,0:02:22.399
un ar man svešu tvērienu[br]ievilka mani istabā.

0:02:22.399,0:02:24.297
Pirms es paspēju ko pateikt,

0:02:24.297,0:02:27.482
pateikt, cik muļķīgi viņš[br]man licis izskatīties draugu acīs,

0:02:27.482,0:02:30.775
viņš dzēlīgi pasmējās par to,[br]cik gan naivs es esmu.

0:02:30.775,0:02:35.720
Viņš paskatījās man acīs[br]bailēm pārņemtu seju

0:02:35.720,0:02:38.117
un teica: „Dēls, man ļoti žēl,

0:02:38.117,0:02:40.762
bet tu nevari darīt[br]tāpat kā tavi baltādainie draugi.

0:02:41.032,0:02:44.998
Tu nevari tēlot, ka šauj.[br]Tu nevari tumsā skraidīt apkārt.

0:02:44.998,0:02:48.025
Tu nevari nekur slēpties.”

0:02:48.025,0:02:50.852
Tagad es saprotu, cik viņš bija nobijies,

0:02:50.852,0:02:54.249
cik viegli es būtu varējis[br]pazust nakts tukšumā,

0:02:55.029,0:02:57.837
kādam noturot šo ūdeni

0:02:57.837,0:03:00.294
par labu iemeslu izbeigt mūsu spēli.

0:03:01.134,0:03:04.546
Visu dzīvi esmu klausījies[br]tādās pamācībās kā:

0:03:04.546,0:03:06.775
vienmēr turi rokas tā,[br]lai tās būtu redzamas,

0:03:06.775,0:03:08.066
nekusties pārāk ātri,

0:03:08.066,0:03:09.883
novelc kapuci, kad saule noriet.

0:03:09.883,0:03:13.267
Mani vecāki savus bērnus[br]audzināja padomu bruņās,

0:03:13.267,0:03:16.791
trauksmes zvanu jūrā tā, lai neviens[br]neatņemtu gaisu no mūsu plaušām,

0:03:16.791,0:03:19.166
tā, lai no mums nepaliktu tikai atmiņas,

0:03:19.166,0:03:21.694
tā, lai mēs būtu bērni,[br]nevis zārki vai urnas.

0:03:21.694,0:03:24.744
Un ne jau tāpēc, ka, viņuprāt,[br]tā mēs kļūtu labāki par citiem

0:03:24.744,0:03:27.642
viņi vienkārši gribēja,[br]lai mēs paliktu dzīvi.

0:03:27.642,0:03:30.142
Visus manus melnādainos draugus[br]audzināja ar šo domu,

0:03:30.142,0:03:32.667
ar morāli, ko mums nolasīja,[br]kad bijām gana pieauguši,

0:03:32.667,0:03:35.582
lai mūs kļūdaini noturētu par naglām,[br]kas jāiedzen zemē,

0:03:35.582,0:03:39.818
kad cilvēki lika vienādības zīmi[br]starp mūsu melatonīnu un bailēm.

0:03:39.818,0:03:42.401
Bet ko gan tas nodara bērnam —

0:03:42.401,0:03:45.941
uzaugšana zinot, [br]ka viņš nevar būt vienkārši bērns?

0:03:45.941,0:03:49.190
Ka jaunības kaprīzes ir pārāk[br]bīstamas tavai dzīvībai,

0:03:49.190,0:03:50.854
ka nevari būt vienkārši ziņkārīgs,

0:03:50.854,0:03:53.488
ka tev nav ļauts izdarīt kļūdu,

0:03:53.488,0:03:55.116
ka kāda aklie aizspriedumi

0:03:55.116,0:03:58.156
var kļūt par cēloni tam,[br]ka no rīta vairs nepamosties.

0:03:58.156,0:03:59.871
Bet tas nevar būt noteicošais.

0:03:59.871,0:04:02.462
Jo mums ir vecāki,[br]kuri audzināja mūs saprast,

0:04:02.462,0:04:05.238
ka mūsu ķermenis nav domāts lodei,

0:04:05.238,0:04:08.872
bet gan pūķiem un lecamauklām,[br]un smiekliem, līdz sāk sāpēt vēders.

0:04:08.872,0:04:11.976
Mums bija skolotāji,[br]kas mācīja mūs klasē celt rokas,

0:04:11.976,0:04:13.694
— un ne tikai lai rādītu padošanos —

0:04:13.694,0:04:15.500
ka vienīgais, no kā mums ir jāatsakās,

0:04:15.500,0:04:17.693
ir doma, ka neesam šīs pasaules cienīgi.

0:04:17.693,0:04:21.403
Kad sakām, ka melno dzīvībām ir vērtība,[br]tas nav tāpēc, ka citu dzīvēm tās nav,

0:04:21.403,0:04:24.797
bet gan tāpēc, ka mums jāpasaka,[br]ka esam cienīgi dzīvot bez bailēm,

0:04:24.797,0:04:26.889
kad tik daudz kas mums saka, ka neesam.

0:04:26.889,0:04:28.867
Es gribu dzīvot pasaulē,[br]kur manu dēlu

0:04:28.867,0:04:31.178
neuzskatīs par vainīgu[br]kopš dzimšanas brīža,

0:04:31.178,0:04:35.083
kur rotaļlietu viņa rokās neuzskatīs[br]ne par ko citu kā vien par rotaļlietu.

0:04:35.083,0:04:38.750
Un es atsakos pieņemt,[br]ka nevaram pārvērst šo pasauli

0:04:38.750,0:04:40.087
par vietu, kur bērna vārds

0:04:40.087,0:04:42.794
nav jāraksta uz t-krekla[br]vai kapakmens,

0:04:42.794,0:04:44.563
kur cilvēka dzīves vērtību

0:04:44.563,0:04:48.521
nenosaka nekas cits[br]kā vien tas, ka viņam ir plaušas,

0:04:48.521,0:04:52.645
par vietu, kur ikkatrs no mums var elpot.

0:04:52.645,0:04:53.434
Paldies.

0:04:53.434,0:04:57.764
(Aplausi)