1
00:00:01,112 --> 00:00:03,482
Neilgi pēc pagājušā gada Ziemassvētkiem
2
00:00:03,482 --> 00:00:07,320
132 bērni Kalifornijā saslima ar masalām,
3
00:00:07,320 --> 00:00:09,333
vai nu apmeklējot Disnejlendu,
4
00:00:09,333 --> 00:00:12,282
vai tiekoties ar kādu, kas tur bijis.
5
00:00:12,282 --> 00:00:15,486
Pēcāk vīrus metās pāri Kanādas robežai,
6
00:00:15,486 --> 00:00:18,922
inficējot vairāk nekā 100 bērnu Kvebekā.
7
00:00:18,922 --> 00:00:21,871
Viena no traģiskākajām lietām
ar šo uzliesmojumu ir tā,
8
00:00:21,871 --> 00:00:27,490
ka masalas, kas var būt nāvējošas
bērnam ar novājinātu imūnsistēmu,
9
00:00:27,490 --> 00:00:31,275
ir viena slimībām,
no kurām ir visvieglāk izvairīties.
10
00:00:31,275 --> 00:00:33,272
Efektīva vakcīna pret to
11
00:00:33,272 --> 00:00:36,638
ir bijusi pieejama
vairāk nekā pusgadsimtu,
12
00:00:36,638 --> 00:00:39,912
taču daudzi no bērniem
Disnejlendas uzliesmojumā
13
00:00:39,912 --> 00:00:41,886
nebija vakcinēti,
14
00:00:41,886 --> 00:00:44,138
jo to vecāki baidījās
15
00:00:44,138 --> 00:00:47,157
no kaut kā, kā runā, vēl ļaunāka –
16
00:00:47,157 --> 00:00:48,875
autisma.
17
00:00:48,875 --> 00:00:52,658
Bet pagaidiet – vai tad raksts,
kas izraisīja šīs diskusijas
18
00:00:52,658 --> 00:00:54,981
par autismu un vakcīnām
19
00:00:54,981 --> 00:00:56,978
netika atmaskots, atsaukts
20
00:00:56,978 --> 00:00:59,070
un nodēvēts par apzinātu krāpšanu
21
00:00:59,070 --> 00:01:01,158
„Britu medicīnas žurnālā”?
22
00:01:01,158 --> 00:01:03,551
Vai tad vairums to,
kas kaut ko sajēdz no zinātnes,
23
00:01:03,551 --> 00:01:07,520
nezina, ka teorija par vakcīnu izraisīto
autismu ir pilnīgas blēņas?
24
00:01:07,520 --> 00:01:09,377
Manuprāt, lielākā daļa no jums to zina,
25
00:01:09,377 --> 00:01:11,955
taču miljoniem vecāku visā pasaulē
26
00:01:11,955 --> 00:01:16,573
turpina baiļoties, ka vakcīnas pakļauj
to bērnus autisma riskam.
27
00:01:16,923 --> 00:01:18,047
Kāpēc?
28
00:01:18,827 --> 00:01:20,290
Lūk, kāpēc.
29
00:01:20,290 --> 00:01:25,375
Šī diagramma parāda, ka autisma
gadījumu skaits laika gaitā pieaug.
30
00:01:25,375 --> 00:01:27,488
Gandrīz visu 20. gadsimtu
31
00:01:27,488 --> 00:01:31,180
autismu uzskatīja
par ārkārtīgi retu saslimšanu.
32
00:01:31,180 --> 00:01:34,500
Tie daži psihologi un pediatri,
kas par to bija dzirdējuši,
33
00:01:34,500 --> 00:01:37,217
nosprieda, ka tiks cauri
visai savai karjerai,
34
00:01:37,217 --> 00:01:39,724
nesastopoties ne ar vienu šādu gadījumu.
35
00:01:40,364 --> 00:01:43,602
Desmitiem gadu gadījumu skaits
palika nemainīgs —
36
00:01:43,602 --> 00:01:46,853
vien aptuveni trīs, četri bērni no 10 000.
37
00:01:46,853 --> 00:01:48,919
Taču tad, 1990. gados,
38
00:01:48,919 --> 00:01:51,380
šis skaits sāka strauji pieaugt.
39
00:01:51,380 --> 00:01:54,608
Tādas finansējuma piesaistes
organizācijas kā Autism Speaks
40
00:01:54,608 --> 00:01:57,696
autismu regulāri dēvē par epidēmiju,
41
00:01:57,696 --> 00:02:01,365
it kā to varētu saķert
no kāda bērna Disnejlendā.
42
00:02:01,365 --> 00:02:02,967
Kas tad notiek?
43
00:02:02,967 --> 00:02:06,194
Ja pie vainas nav vakcīnas, kas tad?
44
00:02:06,194 --> 00:02:10,005
Ja jautāsiet ļaudīm Atlantas
Slimību kontroles centrā,
45
00:02:10,005 --> 00:02:11,430
kas notiek,
46
00:02:11,430 --> 00:02:16,370
viņi tiecas izmantot tādas frāzes
kā „plašāki diagnozes kritēriji”
47
00:02:16,370 --> 00:02:18,134
un „precīzāka diagnostika”,
48
00:02:18,134 --> 00:02:20,711
lai izskaidrotu šos pieaugošos skaitļus.
49
00:02:20,711 --> 00:02:22,731
Taču šāda veida izteikumi
50
00:02:22,731 --> 00:02:25,680
īpaši nemazina jaunas mātes bailes,
51
00:02:25,680 --> 00:02:30,324
kura sava divgadnieka sejā
meklē acu kontaktu.
52
00:02:30,324 --> 00:02:33,319
Ja reiz vajadzēja paplašināt
diagnozes kritērijus,
53
00:02:33,319 --> 00:02:36,152
kāpēc tie sākotnēji bija tik šauri?
54
00:02:36,152 --> 00:02:39,147
Kāpēc autisma gadījumus
bija tik grūti atrast
55
00:02:39,147 --> 00:02:41,437
pirms 1990. gadiem?
56
00:02:41,437 --> 00:02:47,172
Pirms pieciem gadiem es nolēmu mēģināt
noskaidrot atbildes uz šiem jautājumiem.
57
00:02:47,172 --> 00:02:49,216
Es atklāju, ka notikušajam
58
00:02:49,216 --> 00:02:53,116
bija mazāk sakara ar lēno
un piesardzīgo zinātnes progresu
59
00:02:53,116 --> 00:02:56,354
nekā ar stāstu vilinošo spēku.
60
00:02:56,544 --> 00:02:58,750
Gandrīz visu 20. gadsimtu
61
00:02:58,750 --> 00:03:01,211
mediķi stāstīja vienu stāstu
62
00:03:01,211 --> 00:03:04,763
par to, kas ir autisms
un kā tas tika atklāts,
63
00:03:04,763 --> 00:03:07,573
taču šis stāsts izrādījās nepatiess,
64
00:03:07,573 --> 00:03:11,244
un tā sekas atstāj postošu ietekmi
65
00:03:11,244 --> 00:03:13,285
uz sabiedrības veselību visā pasaulē.
66
00:03:13,285 --> 00:03:16,814
Bija otrs, precīzāks autisma stāsts,
67
00:03:16,814 --> 00:03:19,430
kas ir ticis pazaudēts un aizmirsts
68
00:03:19,430 --> 00:03:22,410
medicīnas literatūras tumšajos nostūros.
69
00:03:22,410 --> 00:03:26,617
Šis otrs stāsts atklāj mums visu
par to, kā mēs šeit nokļuvām
70
00:03:26,617 --> 00:03:28,762
un kurp mums jādodas tālāk.
71
00:03:29,352 --> 00:03:33,996
Pirmais stāsts sākas ar bērnu psihiatru
Džonsa Hopkinsa slimnīcā
72
00:03:33,996 --> 00:03:35,946
vārdā Leo Kaners.
73
00:03:35,946 --> 00:03:39,499
1943. gadā viņš publicēja rakstu,
74
00:03:39,499 --> 00:03:44,212
kurā aprakstīja 11 gados jaunus pacientus,
kuri šķita dzīvojam paši savās pasaulēs,
75
00:03:44,212 --> 00:03:46,302
ignorējot cilvēkus sev apkārt
76
00:03:46,302 --> 00:03:48,462
un pat savus vecākus.
77
00:03:48,462 --> 00:03:50,467
Viņi stundām ilgi varēja sevi izklaidēt,
78
00:03:50,467 --> 00:03:53,384
plivinot rokas sev gar seju,
79
00:03:53,384 --> 00:03:55,358
taču krita panikā par sīkumiem,
80
00:03:55,358 --> 00:03:58,970
piemēram, ja to mīļākā rotaļlieta
pārvietota citā vietā,
81
00:03:58,970 --> 00:04:00,977
viņiem nezinot.
82
00:04:00,977 --> 00:04:03,693
Ņemot vērā pacientus,
kas bija nogādāti viņa klīnikā,
83
00:04:03,693 --> 00:04:07,269
Kaners spekulatīvi apgalvoja,
ka autisms sastopams ļoti reti.
84
00:04:07,269 --> 00:04:11,727
1950. gadu sākumā kā šīs jomas
vadošais speciālists pasaulē
85
00:04:11,727 --> 00:04:17,300
viņš paziņoja, ka ir sastapies ar mazāk
nekā 150 īstiem šī sindroma gadījumiem,
86
00:04:17,300 --> 00:04:21,363
saņemot atzinuma pieprasījumus
pat no tik tālām vietām kā Dienvidāfrika.
87
00:04:21,363 --> 00:04:23,754
Tas patiesībā nepārsteidz,
88
00:04:23,754 --> 00:04:27,130
jo Kanera kritēriji
autisma diagnosticēšanai
89
00:04:27,130 --> 00:04:29,443
bija ārkārtīgi šauri.
90
00:04:29,443 --> 00:04:34,621
Viņš, piemēram, aicināja nepiemērot
šo diagnozi bērniem ar epilepsijas lēkmēm,
91
00:04:34,621 --> 00:04:38,382
bet tagad mēs zinām, ka epilepsija
autisma gadījumos ir bieži sastopama.
92
00:04:38,382 --> 00:04:41,424
Reiz viņš lielījās, ka nosūtījis atpakaļ
deviņus no 10 bērniem,
93
00:04:41,424 --> 00:04:45,255
ko pie viņa bija nosūtījuši citi mediķi,
94
00:04:45,255 --> 00:04:47,883
neuzstādot tiem autisma diagnozi.
95
00:04:48,503 --> 00:04:50,574
Kaners bija gudrs vīrs,
96
00:04:50,574 --> 00:04:53,113
taču vairākas viņa teorijas
neizrādījās patiesas.
97
00:04:53,113 --> 00:04:56,888
Viņš klasificēja autismu
kā bērnu psihozes veidu,
98
00:04:56,888 --> 00:05:00,858
ko izraisa auksti un nemīloši vecāki.
99
00:05:00,858 --> 00:05:02,995
Viņa vārdiem sakot, šie bērni
100
00:05:02,995 --> 00:05:07,313
tika rūpīgi turēti ledusskapī,
ko ne reizi neatsaldēja.
101
00:05:07,313 --> 00:05:09,264
Lai vai kā, tajā pašā laikā
102
00:05:09,264 --> 00:05:12,189
Kaners ievēroja,
ka daļai viņa jauno pacientu
103
00:05:12,189 --> 00:05:15,602
noteiktās jomās piemīt īpašas spējas,
104
00:05:15,602 --> 00:05:18,853
piemēram, mūzikā, matemātikā un atmiņā.
105
00:05:18,853 --> 00:05:20,734
Kāds puisēns viņa klīnikā,
106
00:05:20,734 --> 00:05:25,766
pirms bija sasniedzis divu gadu vecumu,
spēja atšķirt 18 dažādas simfonijas,
107
00:05:25,766 --> 00:05:28,443
Kad viņa māte uzlika
vienu no tā mīļākajiem ierakstiem,
108
00:05:28,443 --> 00:05:31,809
viņš precīzi paziņoja: „Bēthovens!”
109
00:05:31,809 --> 00:05:34,665
Taču Kaners šīs spējas
diezko augstu nevērtēja,
110
00:05:34,665 --> 00:05:38,242
apgalvojot, ka bērni tikai atkārtoja
111
00:05:38,242 --> 00:05:40,865
to, ko bija dzirdējuši
no saviem smalkajiem vecākiem,
112
00:05:40,865 --> 00:05:43,465
izmisīgi cerot iegūt viņu atzinību.
113
00:05:43,465 --> 00:05:48,829
Tādējādi autisms ģimenēm
kļuva par kauna un negoda avotu,
114
00:05:48,829 --> 00:05:51,406
un divas autistisku bērnu paaudzes
115
00:05:51,406 --> 00:05:54,889
tika nogādātas aprūpes iestādēs
viņu pašu labklājības vārdā,
116
00:05:54,889 --> 00:05:58,163
un pasaulei kopumā tās kļuva neredzamas.
117
00:05:58,163 --> 00:06:02,250
Pārsteidzošā kārtā tikai 1970. gados
118
00:06:02,250 --> 00:06:07,737
pētnieki sāka pārbaudīt Kanera teoriju
par autisma reto sastopamību.
119
00:06:07,737 --> 00:06:11,305
Lorna Vinga bija
kognitīvā psiholoģe Londonā,
120
00:06:11,305 --> 00:06:14,509
kura domāja, ka Kanera teorija
par ledusskapja audzināšanu
121
00:06:14,509 --> 00:06:17,528
bija „sasodīti stulba”,
kā viņa man sacīja.
122
00:06:17,528 --> 00:06:21,707
Viņa ar vīru Džons
bija sirsnīgi un mīloši cilvēki,
123
00:06:21,707 --> 00:06:24,520
un viņiem bija dziļi
autistiska meita Sūzija.
124
00:06:25,110 --> 00:06:29,822
Lorna un Džons zināja, cik grūti
ir audzināt tādu bērnu kā Sūzija
125
00:06:29,822 --> 00:06:31,784
bez atbalsta pakalpojumiem,
126
00:06:31,784 --> 00:06:33,386
speciālās izglītības
127
00:06:33,386 --> 00:06:37,635
un citiem resursiem,
kas bez diagnozes nav pieejami.
128
00:06:37,635 --> 00:06:40,259
Lai pierādītu Nacionālajam
veselības dienestam,
129
00:06:40,259 --> 00:06:45,507
ka autistiskajiem bērniem
un to ģimenēm vajag vairāk resursu,
130
00:06:45,507 --> 00:06:47,643
Lorna un viņas kolēģe Džūdita Gulda
131
00:06:47,643 --> 00:06:52,193
nolēma darīt ko tādu, ko vajadzēja
izdarīt 30 gadus agrāk.
132
00:06:52,193 --> 00:06:57,139
Viņas veica pētījumu par autisma
sastopamību ģenerālajā kopumā.
133
00:06:57,139 --> 00:07:01,435
Viņas pa Londonas priekšpilsētas
Kembervelas ielām,
134
00:07:01,435 --> 00:07:05,100
lai šajā kopienā mēģinātu
atrast autistiskus bērnus.
135
00:07:05,100 --> 00:07:09,767
Viņu ieraudzītais skaidri parādīja,
ka Kanera modelis bija pārāk šaurs
136
00:07:09,767 --> 00:07:14,293
un autisma realitāte –
daudz krāsaināka un dažādāka.
137
00:07:14,663 --> 00:07:16,806
Daži bērni nerunāja vispār,
138
00:07:16,806 --> 00:07:22,112
kamēr citi gari un plaši stāstīja
par savu aizraušanos ar astrofiziku,
139
00:07:22,112 --> 00:07:25,886
dinozauriem vai kāda karaliskās
ģimenes locekļa radu rakstiem.
140
00:07:25,886 --> 00:07:30,626
Citiem vārdiem sakot, šos bērnus
nevarēja ielikt glītos, precīzos rāmīšos,
141
00:07:30,626 --> 00:07:31,871
kā to teica Džūdita.
142
00:07:31,871 --> 00:07:33,752
Un viņas ieraudzīja daudz šādu bērnu,
143
00:07:33,752 --> 00:07:37,537
daudz vairāk, nekā paredzētu
Kanera monolītiskais modelis.
144
00:07:37,537 --> 00:07:41,252
Sākumā viņas īsti nezināja,
kā saprast iegūtos datus.
145
00:07:41,252 --> 00:07:44,130
Kā gan agrāk neviens
nebija pamanījis šos bērnus?
146
00:07:44,130 --> 00:07:47,009
Taču tad Lorna uzgāja atsauci uz rakstu,
147
00:07:47,009 --> 00:07:50,554
kas bija publicēts vācu valodā 1944. gadā,
148
00:07:50,554 --> 00:07:52,899
gadu pēc Kanera raksta,
149
00:07:52,899 --> 00:07:54,617
un pēc tam aizmirsts,
150
00:07:54,617 --> 00:07:57,194
atstāts aizmirstībai
kopā ar briesmīgu laiku,
151
00:07:57,194 --> 00:08:00,445
ko neviens negribēja atcerēties
un par ko neviens negribēja domāt.
152
00:08:00,445 --> 00:08:03,115
Kaners zināja par šo konkurenta rakstu,
153
00:08:03,115 --> 00:08:07,450
bet rūpīgi izvairījās
to pieminēt savos darbos.
154
00:08:07,450 --> 00:08:10,322
To nekad pat nepārtulkoja angliski,
155
00:08:10,322 --> 00:08:13,285
taču laimīgā kārtā
Lornas vīrs runāja vāciski,
156
00:08:13,285 --> 00:08:15,932
un viņš viņai to pārtulkoja.
157
00:08:15,932 --> 00:08:19,624
Šis raksts piedāvāja
citādu autisma stāstu.
158
00:08:19,624 --> 00:08:22,317
Tā autors bija vīrs vārdā Hanss Aspergers,
159
00:08:22,317 --> 00:08:25,591
kurš vadīja apvienoto
klīniku un internātskolu,
160
00:08:25,591 --> 00:08:28,331
1930. gados Vīnē.
161
00:08:28,331 --> 00:08:32,302
Aspergera idejas par to, kā mācīt
bērnus ar īpašām vajadzībām,
162
00:08:32,302 --> 00:08:35,436
bija progresīvas
pat pēc mūsdienu standartiem.
163
00:08:35,436 --> 00:08:39,848
Rīti viņa klīnikā sākās ar vingrošanu
mūzikas pavadījumā,
164
00:08:39,848 --> 00:08:43,354
un svētdienu vakaros
bērni uzveda ludziņas.
165
00:08:43,354 --> 00:08:46,349
Tā vietā, lai vainotu
vecākus autisma izraisīšanā,
166
00:08:46,349 --> 00:08:51,202
Aspergers to uzskatīja par poliģenētisku
traucējumu visa mūža garumā,
167
00:08:51,202 --> 00:08:55,103
kam vajadzīgs iejūtīgs
atbalsts un pielāgošanās
168
00:08:55,103 --> 00:08:57,690
visa mūža garumā.
169
00:08:58,210 --> 00:09:01,395
Tā vietā, lai izturētos
pret bērniem kā pret pacientiem,
170
00:09:01,395 --> 00:09:04,460
Aspergers tos dēvēja
par saviem mazajiem profesoriem
171
00:09:04,460 --> 00:09:08,245
un izmantoja viņu palīdzību
tādu apmācību metožu izstrādē,
172
00:09:08,245 --> 00:09:10,729
kas bija īpaši pielāgotas tieši viņiem.
173
00:09:11,129 --> 00:09:16,270
Būtiski, ka Aspergers autismu uzskatīja
par dažādības pilnu spektru,
174
00:09:16,270 --> 00:09:21,114
kas ietver pārsteidzošu
apdāvinātības un traucējumu amplitūdu.
175
00:09:21,584 --> 00:09:24,156
Viņš uzskatīja, ka autisms
un autistiskās iezīmes
176
00:09:24,156 --> 00:09:26,982
ir plaši sastopamas
un vienmēr tādas ir bijušas,
177
00:09:26,982 --> 00:09:32,276
saskatot šī spektra aspektus
visiem zināmajos popkultūras pirmtēlos,
178
00:09:32,276 --> 00:09:34,612
piemēram, sabiedrībā neveiklais zinātnieks
179
00:09:34,612 --> 00:09:37,306
un izklaidīgais profesors.
180
00:09:37,306 --> 00:09:39,419
Viņš gāja pat tik tālu, ka apgalvoja,
181
00:09:39,419 --> 00:09:42,646
ka, lai gūtu panākumus zinātnē un mākslā,
182
00:09:42,646 --> 00:09:45,592
bez zināmas devas
autisma, šķiet, neiztikt.
183
00:09:46,292 --> 00:09:49,634
Lorna un Džūdita saprata,
ka Kaners bija vienlīdz maldījies
184
00:09:49,634 --> 00:09:54,147
kā par autisma reto sastopamību,
tā arī pat to, ka autismu izraisa vecāki.
185
00:09:54,147 --> 00:09:55,951
Turpmāko gadu laikā
186
00:09:55,951 --> 00:09:59,364
viņas klusi strādāja
ar Amerikas psihiatru asociāciju,
187
00:09:59,364 --> 00:10:01,964
lai paplašinātu diagnozes kritērijus,
188
00:10:01,964 --> 00:10:05,981
ietverot tajos to dažādību,
ko viņas dēvēja par „autisma spektru”.
189
00:10:05,981 --> 00:10:08,559
Astoņdesmito gadu beigās
un 90. gadu sākumā
190
00:10:08,559 --> 00:10:10,857
viņu ieviestās izmaiņas stājās spēkā,
191
00:10:10,857 --> 00:10:13,226
nomainot Kanera šauro modeli
192
00:10:13,226 --> 00:10:16,801
pret Aspergera plašo un iekļaujošo.
193
00:10:16,801 --> 00:10:19,472
Šīs pārmaiņas neradās tukšā vietā.
194
00:10:19,472 --> 00:10:21,306
Apstākļu sakritības dēļ
195
00:10:21,306 --> 00:10:25,160
– kamēr Lorna un Džūdita aizkadrā
strādāja pie kritēriju maiņas, –
196
00:10:25,160 --> 00:10:30,176
cilvēki visā pasaulē pirmoreiz
ieraudzīja autistisku pieaugušo.
197
00:10:30,176 --> 00:10:33,410
Pirms „Lietus vīra” iznākšanas 1988. gadā
198
00:10:33,410 --> 00:10:38,209
to, kāds izskatās autisms, zināja
vien mazā, noslēgtā ekspertu lokā,
199
00:10:38,209 --> 00:10:41,899
taču pēc tam, kad Dastins Hofmans
ar savu neaizmirstamo aktierspēli
200
00:10:41,899 --> 00:10:46,104
Reimonda Bebita lomā „Lietus vīram”
izpelnījās četras Kinoakadēmijas balvas,
201
00:10:46,104 --> 00:10:48,844
pediatri, psihologi,
202
00:10:48,844 --> 00:10:53,534
skolotāji un vecāki visā pasaulē
zināja, kāds izskatās autisms.
203
00:10:53,534 --> 00:10:56,459
Nejaušā kārtā tajā pašā laikā
204
00:10:56,459 --> 00:11:01,589
tika ieviesti pirmie viegli lietojamie
klīniskie testi autisma diagnosticēšanai.
205
00:11:01,939 --> 00:11:06,629
Vairs nevajadzēja būt saistītam
ar to šauro ekspertu loku,
206
00:11:06,629 --> 00:11:09,207
lai jūsu bērnu novērtētu.
207
00:11:09,207 --> 00:11:13,400
„Lietus vīrs” apvienojumā
ar izmaiņām kritērijos
208
00:11:13,400 --> 00:11:15,499
un šo testu ieviešanu
209
00:11:15,499 --> 00:11:17,774
radīja kopīgu efektu,
210
00:11:17,774 --> 00:11:21,304
perfektu autisma apzināšanās vētru.
211
00:11:21,304 --> 00:11:24,322
Diagnosticēto gadījumu
skaits strauji pieauga
212
00:11:24,322 --> 00:11:29,860
tieši tā, kā Lorna un Džūdita
bija paredzējušas, nudien, pat cerējušas,
213
00:11:29,860 --> 00:11:32,106
ļaujot autistiskajiem
cilvēkiem un to ģimenēm
214
00:11:32,106 --> 00:11:35,798
beidzot gūt to atbalstu un pakalpojumus,
kādus viņi ir pelnījuši.
215
00:11:35,798 --> 00:11:37,864
Tad parādījās Endrjū Veikfīlds,
216
00:11:37,864 --> 00:11:41,719
lai straujajā diagnožu skaita
pieaugumā vainotu vakcīnas –
217
00:11:41,719 --> 00:11:43,832
vienkāršs, iespaidīgs
218
00:11:43,832 --> 00:11:46,618
un vilinoši ticams stāsts,
219
00:11:46,618 --> 00:11:48,986
kas bija tikpat kļūdains
kā Kanera teorija
220
00:11:48,986 --> 00:11:51,239
par autisma reto sastopamību.
221
00:11:51,239 --> 00:11:54,710
Ja Slimību kontroles centra
pašreizējās aplēses,
222
00:11:54,710 --> 00:11:59,133
ka viens no katriem 68 bērniem Amerikā
ir autisma spektrā, ir pareizas,
223
00:11:59,133 --> 00:12:03,340
tad autisti ir viena no lielākajām
mazākumgrupām pasaulē.
224
00:12:03,340 --> 00:12:07,167
Pēdējos gados autistiskie cilvēki
ir apvienojušies internetā,
225
00:12:07,167 --> 00:12:12,992
lai apgāztu viedokli, ka viņi ir mīklas,
ko atrisinās nākamais medicīnas izrāviens,
226
00:12:12,995 --> 00:12:15,456
ieviešot terminu „neirodažādība”,
227
00:12:15,456 --> 00:12:18,744
lai cildinātu cilvēka
izzināšanas spēju dažādību.
228
00:12:19,264 --> 00:12:21,655
Viens veids, kā izprast neirodažādību,
229
00:12:21,655 --> 00:12:25,324
ir domāt par to kā par cilvēka
operētājsistēmām.
230
00:12:25,324 --> 00:12:30,240
Tas vien, ka datoram nav Windows
nenozīmē, ka tas nestrādā.
231
00:12:30,240 --> 00:12:33,869
Pēc autisma standartiem
normālas cilvēka smadzenes
232
00:12:33,869 --> 00:12:35,889
viegli zaudē uzmanību,
233
00:12:35,889 --> 00:12:37,677
ir apsēstas ar socializēšanos
234
00:12:37,677 --> 00:12:40,997
un cieš no uzmanības trūkuma
pret sīkumiem.
235
00:12:40,997 --> 00:12:43,992
Autistiskiem cilvēkiem, protams, ir grūti
236
00:12:43,992 --> 00:12:46,268
dzīvot pasaulē, kas nav radīta viņiem.
237
00:12:46,268 --> 00:12:50,250
Septiņdesmit gadus vēlāk mēs joprojām
cenšamies panākt Aspergeru,
238
00:12:50,250 --> 00:12:54,603
kurš uzskatīja, ka „zāles”
pret vissmagākajiem autisma aspektiem
239
00:12:54,603 --> 00:12:57,529
ir atrodamas saprotošos skolotājos,
240
00:12:57,529 --> 00:12:59,665
pielāgoties gatavos darba devējos,
241
00:12:59,665 --> 00:13:01,262
atbalstošās kopienās
242
00:13:01,262 --> 00:13:04,866
un vecākos, kas tic
sava bērna potenciālam.
243
00:13:04,866 --> 00:13:07,908
Kāds autistisks [vīrietis
vārdā Zoša Zekss] reiz teica:
244
00:13:07,908 --> 00:13:13,211
„Vajag, lai ikviens liktu roku pie stūres,
lai iztaisnotu cilvēces kuģi.”
245
00:13:13,211 --> 00:13:15,764
Dodoties iekšā neskaidrā nākotnē,
246
00:13:15,764 --> 00:13:19,502
mums vajag it visa veida inteliģenci,
kāda vien uz planētas pieejama,
247
00:13:19,502 --> 00:13:22,539
strādājot kopā, lai tiktu galā
ar izaicinājumiem,
248
00:13:22,539 --> 00:13:25,469
ar kuriem kā sabiedrība sastopamies.
249
00:13:25,469 --> 00:13:28,111
Mēs nevaram atļauties
izšķiest nevienas smadzenes.
250
00:13:28,111 --> 00:13:29,076
Paldies.
251
00:13:29,076 --> 00:13:32,445
(Aplausi)