WEBVTT

00:00:11.189 --> 00:00:12.620
Pingvīni jau sen ir saistījuši

00:00:12.620 --> 00:00:16.342
cilvēku iztēli un sirdis visā pasaulē.

00:00:16.342 --> 00:00:17.834
Bet, lai gan masu kultūrā

00:00:17.834 --> 00:00:20.401
tos ataino kā neveiklus 
un ārkārtīgi piemīlīgus putnus

00:00:20.401 --> 00:00:22.907
ar bezgala lielām populācijām,

00:00:22.907 --> 00:00:25.751
pingvīni patiesībā ir ļoti graciozi,

00:00:25.751 --> 00:00:27.157
bieži vien visai kašķīgi,

00:00:27.157 --> 00:00:30.275
un to populācijas strauji samazinās.

00:00:30.275 --> 00:00:32.876
Patiesībā pingvīni 
ir daudz bīstamākā situācijā

00:00:32.876 --> 00:00:34.264
nekā cilvēki domā.

00:00:34.264 --> 00:00:36.417
Ja šī brīža tendences nemainīsies,

00:00:36.417 --> 00:00:37.813
tad, iespējams, visai drīz

00:00:37.813 --> 00:00:40.666
pingvīni būs sastopami tikai filmās.

00:00:41.486 --> 00:00:43.262
Ir daudz lietu, kas padara pingvīnus

00:00:43.262 --> 00:00:45.337
par, tā teikt, dīvainiem putniem.

00:00:45.337 --> 00:00:46.187
Pirmkārt,

00:00:46.187 --> 00:00:49.502
tā ir viena no retajām 
putnu sugām, kas nespēj lidot,

00:00:49.502 --> 00:00:51.662
lai arī cēlusies no lidotspējīgiem putniem

00:00:51.662 --> 00:00:54.134
pirms aptuveni 60 miljoniem gadu.

00:00:54.134 --> 00:00:56.759
Pārsteidzošā kārtā
to tuvākais dzīvojošais radinieks

00:00:56.759 --> 00:00:57.961
ir albatross —

00:00:57.961 --> 00:01:00.564
putns, kas slavens
ar savu milzīgo spārnu izplētumu

00:01:00.564 --> 00:01:03.369
un lieliskajām planēšanas spējām.

00:01:03.369 --> 00:01:04.493
Var likties dīvaini,

00:01:04.493 --> 00:01:06.235
ka lidotspējas zaudēšana

00:01:06.235 --> 00:01:08.633
varētu būt evolucionāra priekšrocība,

00:01:08.633 --> 00:01:10.884
taču pingvīnu īsie, 
pleznām līdzīgie spārni

00:01:10.884 --> 00:01:12.148
un blīvie kauli

00:01:12.148 --> 00:01:14.760
ļauj tiem peldēt ātrāk un ienirt dziļāk

00:01:14.760 --> 00:01:16.805
nekā jebkuram citam putnam uz Zemes,

00:01:16.805 --> 00:01:20.597
tādējādi aizpildot ekoloģisko nišu,
ko nespēj neviens cits putns.

00:01:20.597 --> 00:01:22.839
Pingvīni apdzīvo dienvidu puslodi

00:01:22.839 --> 00:01:24.687
un ir vieni no retajām putnu sugām,

00:01:24.687 --> 00:01:27.260
kas spēj vairoties 
visaukstākajos apstākļos.

00:01:27.260 --> 00:01:29.551
Taču pretēji daudzu cilvēku uzskatam

00:01:29.551 --> 00:01:31.970
tie dzīvo ne tikai aukstajos apgabalos

00:01:31.970 --> 00:01:34.682
un tie nav sastopami Ziemeļpolā.

00:01:34.682 --> 00:01:37.859
Patiesībā vien 4 no 18 pingvīnu sugām

00:01:37.859 --> 00:01:41.379
pastāvīgi dzīvo un vairojas Antarktikā.

00:01:41.379 --> 00:01:43.228
Lielākā daļa dzīvo subantarktiskā

00:01:43.228 --> 00:01:44.772
un mērenā klimata apgabalos.

00:01:44.772 --> 00:01:46.894
Galapagu pingvīni pat dzīvo un vairojas

00:01:46.894 --> 00:01:48.320
ekvatora tuvumā,

NOTE Paragraph

00:01:48.320 --> 00:01:50.464
Dienvidamerikas piekrastē.

00:01:50.464 --> 00:01:52.841
Tie ir sastopami arī Dienvidāfrikā,

00:01:52.841 --> 00:01:53.564
Namībijā,

00:01:53.564 --> 00:01:54.342
Austrālijā

00:01:54.342 --> 00:01:55.463
un Jaunzēlandē,

00:01:55.463 --> 00:01:56.974
kā arī uz vairākām salām

00:01:56.974 --> 00:01:58.397
Atlantijas okeāna dienvidos,

00:01:58.397 --> 00:01:59.314
Klusajā okeānā,

00:01:59.314 --> 00:02:01.669
Indijas un Dienvidu okeānā.

00:02:02.029 --> 00:02:05.559
Lai gan pingvīni 75% dzīves pavada jūrā,

00:02:05.559 --> 00:02:07.607
tiem ik gadu jānāk krastā,

00:02:07.607 --> 00:02:10.017
lai vairotos un nomestu spalvas.

00:02:10.017 --> 00:02:12.562
To pingvīni dara dažādās vietās —

00:02:12.562 --> 00:02:15.224
sākot no sezonālā ledus Antarktikā

00:02:15.224 --> 00:02:17.785
līdz pat Dienvidāfrikas 
un Namībijas pludmalēm,

00:02:17.785 --> 00:02:20.911
klinšainajiem subantarktisko salu krastiem

00:02:20.911 --> 00:02:24.359
un akmeņainajām, lavas klātajām 
virsmām Galapagu salās.

00:02:24.359 --> 00:02:25.514
Dažādas pingvīnu sugas

00:02:25.514 --> 00:02:27.632
ligzdo dažādi.

00:02:27.632 --> 00:02:30.803
Dažas rok alas dubļos, 
smiltīs vai izkaltušā gvano,

00:02:30.803 --> 00:02:32.887
citas ligzdo augošās zāles kušķos,

00:02:32.887 --> 00:02:35.865
citas būvē ligzdas no akmentiņiem, 
zariņiem un kauliem,

00:02:35.865 --> 00:02:38.811
vēl citas ligzdas nebūvē vispār.

00:02:38.811 --> 00:02:41.397
Lai gan vairums pingvīnu izdēj
divas perējamas olas,

00:02:41.397 --> 00:02:42.984
divas lielākās sugas,

00:02:42.984 --> 00:02:44.657
Karaliskais un Imperatorpingvīns,

00:02:44.657 --> 00:02:45.887
izdēj vienu olu,

00:02:45.887 --> 00:02:47.986
ko, uzliekot uz pleznām, perē

00:02:47.986 --> 00:02:50.191
aptuveni divus mēnešus.

00:02:50.191 --> 00:02:53.945
Diemžēl 15 no 18 pingvīnu sugām

00:02:53.945 --> 00:02:56.429
šobrīd uzskata par apdraudētām,

00:02:56.429 --> 00:02:57.494
tuvu apdraudējumam

00:02:57.494 --> 00:02:58.646
vai īpaši apdraudētām

00:02:58.646 --> 00:03:02.019
saskaņā ar Starptautiskās
Dabas aizsardzības savienības iedalījumu.

00:03:02.019 --> 00:03:03.273
Pēdējās desmitgadēs

00:03:03.273 --> 00:03:05.105
lielākā daļa pingvīnu sugu

00:03:05.105 --> 00:03:07.297
ir piedzīvojušas populāciju samazināšanos

00:03:07.297 --> 00:03:09.419
pat par 90%.

00:03:09.419 --> 00:03:10.494
No divām sugām,

00:03:10.494 --> 00:03:12.347
Dzeltenacu un Galapagu pingvīniem,

00:03:12.347 --> 00:03:15.296
ir atlikuši vairs 
tikai daži tūkstoši putnu.

00:03:15.746 --> 00:03:17.917
Pingvīni ir indikatorsuga,

00:03:17.917 --> 00:03:21.096
mūsdienu „kanārijputniņš ogļu raktuvē”.

00:03:21.096 --> 00:03:23.509
Vienkāršāk sakot, ja mirst pingvīni,

00:03:23.509 --> 00:03:25.641
tad mirst arī mūsu okeāni.

00:03:25.641 --> 00:03:28.880
Pingvīnu skaita samazināšanās
diemžēl lielā mērā ir saistīta

00:03:28.880 --> 00:03:30.915
ar cilvēku darbību.

00:03:31.607 --> 00:03:33.491
Laika gaitā pingvīniem bija jātiek galā

00:03:33.491 --> 00:03:35.573
ar dažādiem traucēkļiem.

00:03:35.573 --> 00:03:37.398
Pingvīnu olu masveida lasīšana

00:03:37.398 --> 00:03:40.363
un jūras putnu gvano ievākšana,
ko tie izmanto savām ligzdām,

00:03:40.363 --> 00:03:43.514
izraisīja dramatisku
pingvīnu skaita samazināšanos.

00:03:43.825 --> 00:03:46.385
Ja brīnies, ko cilvēki darīja
ar jūras putnu mēsliem —

00:03:46.385 --> 00:03:47.201
tos izmantoja

00:03:47.201 --> 00:03:49.925
kā mēslojuma un šaujampulvera sastāvdaļu,

00:03:49.925 --> 00:03:51.400
kas bija tik vērtīga,

00:03:51.400 --> 00:03:52.668
ka 19. gadsimtā

00:03:52.668 --> 00:03:55.217
to dēvēja par balto zeltu.

00:03:55.217 --> 00:03:57.146
Mūsdienās pingvīnus apdraud

00:03:57.146 --> 00:04:00.275
gan jūras, gan sauszemes 
dzīvotņu iznīcināšana,

00:04:00.275 --> 00:04:01.766
ievazātie plēsēji,

00:04:01.766 --> 00:04:03.681
iekļūšana zvejas tīklos,

00:04:03.681 --> 00:04:06.955
kā arī plastmasas 
un ķīmiskais piesārņojums.

00:04:07.680 --> 00:04:12.257
Pēdējo 50 gadu laikā ir notikušas 
arī vairākas lielas naftas noplūdes,

00:04:12.257 --> 00:04:13.817
kas ir nogalināja vai ietekmēja

00:04:13.817 --> 00:04:17.034
desmitiem tūkstošu pingvīnu visā pasaulē.

00:04:17.803 --> 00:04:19.977
Taču divus lielākos draudus pingvīniem

00:04:19.977 --> 00:04:21.474
rada globālā sasilšana

00:04:21.474 --> 00:04:23.752
un pārlieku liela nozveja.

00:04:23.752 --> 00:04:26.987
Globālā sasilšana 
ietekmē pingvīnus vairākos veidos —

00:04:26.987 --> 00:04:28.874
sākot no traucētas krilu veidošanās,

00:04:28.874 --> 00:04:31.583
ko izraisa ledus samazināšanās Antarktikā,

00:04:31.583 --> 00:04:34.268
līdz pat biežākām un spēcīgākām vētrām,

00:04:34.268 --> 00:04:35.806
kas izposta ligzdas,

00:04:35.806 --> 00:04:37.836
un izmaiņām aukstajās okeāna straumēs,

00:04:37.836 --> 00:04:39.998
kas aiznes pingvīnu medījumu pārāk tālu

00:04:39.998 --> 00:04:43.255
prom no pingvīnu vairošanās 
un barošanās vietām.

00:04:43.535 --> 00:04:44.880
Kaut arī cilvēki, iespējams,

00:04:44.880 --> 00:04:46.670
ir pingvīnu lielākais drauds,

00:04:46.670 --> 00:04:49.177
mēs esam arī to lielākā cerība.

00:04:49.177 --> 00:04:52.009
Ir uzsākti daudzi pētniecības
un dabas aizsardzības projekti

00:04:52.009 --> 00:04:53.875
pingvīnu dzīvotņu saglabāšanai

00:04:53.875 --> 00:04:56.716
un apdraudēto populāciju atjaunošanai.

00:04:56.716 --> 00:04:58.349
Ja vien mēs nedaudz piepalīdzēsim

00:04:58.349 --> 00:04:59.948
un mainīsim rīcību,

00:04:59.948 --> 00:05:02.627
kas ietekmē mūsu planētu un okeānus,

00:05:02.627 --> 00:05:05.135
ir cerība, ka mūsu 
smokingos tērptie draugi

00:05:05.135 --> 00:05:08.147
būs kopā ar mums arī nākamajā gadsimtā.