Es zinu, ko domājat. Jūs domājat, ka esmu apmaldījusies, un kāds tūliņ uznāks uz skatuves un gādīgi mani aizvedīs atpakaļ uz sēdvietu. (Aplausi) Dubaijā man tā gadās bieži. „Esat atbraukusi atpūsties?” (Smiekli) „Atbraucāt apciemot bērnus?” (Smiekli) „Cik ilgi paliksiet?” Patiesībā cerams vēl kādu laiciņu. Es dzīvoju un mācu pie Persijas līča jau vairāk kā 30 gadus. (Aplausi) Pa šo laiku esmu pieredzējusi daudz pārmaiņu. Šī statistika ir gaužām satriecoša. Es šodien vēlos ar jums runāt par valodu izzušanu un angļu valodas globalizāciju. Es vēlos pastāstīt par draudzeni, kura Abudabi pieaugušajiem pasniedza angļu valodu. Kādā jaukā dienā viņa nolēma aizvest viņus uz dārzu, lai papildinātu viņu vārdu krājumu par dabu. Taču galu galā viņa bija tā, kas iemācījās visus vietējo augu arābiskos nosaukumus, kā arī to izmantojumu — medicīnā, kosmētikā, ēdiena gatavošanā, dziedniecībā. Kā gan skolēni ieguva visas šīs zināšanas? Protams, no saviem vecvecākiem vai pat vecvecvecākiem. Nav vajadzības teikt, cik svarīgi ir spēt sazināties starp paaudzēm. Mūsdienās diemžēl valodas izmirst nepieredzēti lielā ātrumā. Ik 14 dienas izmirst pa valodai. Tajā pat laikā angļu valoda neapstrīdami ir pasaules valoda. Vai tur varētu būt kāda saistība? Es nezinu. Bet es zinu, ka esmu pieredzējusi daudz pārmaiņu. Kad pirmo reizi ierados Persijas līcī, es devos uz Kuveitu laikā, kad dzīves apstākļi tur joprojām bija skarbi. Patiesībā ne tik ļoti sen, tas ir drusku par agru. Taču, lai vai kā, mani kopā ar 25 citiem skolotājiem nolīga Britu padome, un mēs bijām pirmie nemusulmaņi, kas pasniedza Kuveitas valsts skolās. Mūs uzaicināja mācīt angļu valodu, jo valdība vēlējās caur izglītību modernizēt valsti un sniegt iespējas tās pilsoņiem. Un, protams, Apvienotā Karaliste guva labumu no jaukās naftas bagātības. Lielākās pārmaiņas, ko esmu pieredzējusi, ir tas, kā angļu valodas mācīšana ir pārtapusi no abpusēji izdevīgas prakses milzīgā starptautiskā biznesā, kāds tas ir pašlaik. Tā vairs nav tikai svešvaloda skolas mācību programmā, un nu šajā jomā darbojas ne tikai māte Anglija. Tā ir kļuvusi par modes lietu visām angliski runājošajām valstīm. Un kādēļ gan ne? Galu galā vislabākā izglītība saskaņā ar jaunāko Pasaules universitāšu reitingu ir Apvienotās Karalistes un ASV universitātēs. Tāpēc, protams, visi grib izglītību angļu valodā. Taču, ja jums angļu valoda nav dzimtā, jums jānokārto eksāmens. Vai ir pareizi noraidīt studentu vien valodas prasmju dēļ? Varbūt tas ir ģeniāls datorzinātnieks. Vai viņam vajag to pašu valodu ko, piemēram, advokātam? Nedomāju vis. Mēs, angļu valodas skolotāji, viņus nemitīgi noraidām. Mēs uzliekam „Stop” zīmi un apturam viņus to ceļā. Viņi vairs nevar piepildīt savus sapņus, kamēr neapgūst angļu valodu. Teikšu tā: ja es satiktu vienvalodīgu nīderlandieti, kuram būtu zāles vēzim, vai es liegtu viņam iestāties savā britu universitātē? Nedomāju vis. Taču nudien — tieši to mēs darām. Mēs, angļu valodas skolotāji, esam kā vārtu sargātāji. Un jums vispirms mūs jāpārliecina, ka jūsu angļu valoda ir gana laba. Dot pārlieku lielu varu šauram sabiedrības lokam var būt bīstami, varbūt barjera būs pārlieku vispārēja. „Bet,” es dzirdu jūs sakām, „kā tad ar pētījumiem? Tie visi ir angliski!” Grāmatas ir angliski, žurnālus raksta angliski, taču tas ir pašpiepildošs pareģojums. Tas veicina angļu valodas pieprasīšanu, un tā nu tas turpinās. Es jautāju — kas notika ar tulkošanu? Ja atceramies Islāma zelta laikmetu, tolaik tulkoja ļoti daudz. Viņi tulkoja no latīņu un grieķu valodas uz arābu valodu, persiešu valodu, un tad to tālāk tulkoja Eiropas ģermāņu un romāņu valodās, un Eiropas tumšajos viduslaikos iespīdēja gaisma. Nepārprotiet: es neesmu pret angļu valodas mācīšanu, dārgie angļu valodas skolotāji. Es priecājos, ka mums ir pasaules valoda. Mums tādu vajag vairāk nekā jebkad. Taču esmu pret tās izmantošanu kā šķērsli. Vai mēs tiešām gribam, lai mums paliek vien 600 valodas, no kurām galvenā ir angļu vai ķīniešu valoda? Mums vajag vairāk valodu. Kur novilkt robežu? Šī sistēma pielīdzina intelektu angļu valodas zināšanām, (Smiekli) (Aplausi) kas ir visai nepamatoti. (Aplausi) Es vēlos atgādināt, ka milžiem, uz kuru pleciem balstās mūsdienu inteliģence, nevajadzēja angļu valodu, viņiem nebija jākārto angļu valodas eksāmens. Konkrēts piemērs: Einšteins. Viņš, starp citu, skolā bija nesekmīgs, jo patiesībā bija dislektiķis. Taču par laimi pasaulei viņam nebija jākārto angļu valodas eksāmens, jo tie parādījās vien 1964. gadā, sākot ar TOEFL, amerikāņu angļu valodas eksāmenu. Nu tas ir vērsies plašumā. Ir daudzi jo daudzi angļu valodas eksāmeni. Miljoniem studentu ik gadu kārto šos eksāmenus. Mums, jums un man, varētu šķist: „Šīs cenas nav tik trakas, tās ir normālas,” taču tās ir pārmērīgi augstas daudziem miljoniem nabadzīgu cilvēku, tātad viņus mēs jau uzreiz atraidām. (Aplausi) Tas atsauc atmiņā nesen redzētu virsrakstu: „Izglītība: Lielā plaisa.” Es zinu, es saprotu, kāpēc cilvēki gribētu pievērsties angļu valodai. Viņi vēlas saviem bērniem dzīvē sniegt vislabākās iespējas. Un lai to paveiktu, viņiem vajag Rietumu izglītību, Jo vislabākie darbi, protams, tiek cilvēkiem no Rietumu universitātēm, ko iepriekš rādīju. Tas ir apburtais loks. Ļaujiet man pastāstīt par diviem zinātniekiem, diviem angļu zinātniekiem. Viņi veica eksperimentu, kas bija saistīts ar ģenētiku un dzīvnieku priekškājām un pakaļkājām. Taču viņi nespēja gūt vēlamos rezultātus. Viņi patiešām nezināja, ko lai dara, līdz iesaistījās kāds vācu zinātnieks, kurš ievēroja, ka viņi izmanto divus vārdus priekškājām un pakaļkājām, kamēr ģenētikā tos nenošķir un to nedara arī vācu valodā. Bingo! Problēma atrisināta. Ja nespējat kaut ko iedomāties, jūs esat nonācis strupceļā. Taču, ja citā valodā to var iedomāties, tad sadarbojoties mēs varam sasniegt un iemācīties daudzkārt vairāk. Mana meita atbrauca uz Angliju no Kuveitas. Viņa bija apguvusi dabas zinātnes un matemātiku arābiski skolā, kurā izglītības valoda bija arābu. Ģimnāzijā viņai tas bija jāiztulko angliski, un šajos priekšmetos viņa bija labākā klasē, kas norāda uz to, ka studentiem, ierodoties no ārzemēm, mēs, iespējams, pienācīgi nenovērtējam to, ko viņi zina, un viņi to zina savā valodā. Valodai nomirstot, mēs nezinām, ko ar šo valodu zaudējam. Nezinu, vai nesen redzējāt CNN... viņi pasniedza Heroes balvu jaunam kenijiešu ganu puikam, kurš nevarēja mācīties pa nakti kā visi ciemata bērni, jo petrolejas lampa kūpēja un bojāja acis. Un šā vai tā vienmēr trūka petrolejas, jo cik tad par dolāru dienā var nopirkt? Tādēļ viņš izgudroja bezmaksas saules lampu, un nu ciemata bērniem skolā ir tādas pat atzīmes kā bērniem, kuriem mājās ir elektrība. (Aplausi) Saņemot balvu, viņš teica šos brīnišķīgos vārdus: „Bērni var pārvērst Āfriku no tā, kas tā ir pašlaik — no tumša kontinenta — gaišā kontinentā.” Vienkārša doma, taču tai var būt ārkārtīgi tālejoša ietekme. Cilvēki, kuri dzīvo tumsā, vienalga fiziskā vai pārnestā nozīmē, nevar nokārtot mūsu eksāmenus, un mēs nekad nevaram zināt, ko viņi zina. Neturēsim viņus un sevi tumsā! Cildināsim dažādību! Gādājiet par savu valodu! Izmantojiet to, lai dalītos lieliskās idejās! (Aplausi) Liels paldies. (Aplausi)