1
00:00:03,170 --> 00:00:06,151
Nu tā, kāpjot laukā no autobusa,

2
00:00:06,151 --> 00:00:07,896
es atgriezos atpakaļ uz stūra,

3
00:00:07,896 --> 00:00:11,284
lai dotos uz rietumiem, pa ceļu, kas ved uz Braila mācību nodarbību

4
00:00:11,284 --> 00:00:13,394
Tas notika 2009. gada ziemā.

5
00:00:13,394 --> 00:00:15,815
Tajā brīdī bija pagājis apmēram gads, kopš biju kļuvis akls.

6
00:00:15,815 --> 00:00:17,948
Vispār dzīvē gāja diezgan labi.

7
00:00:17,948 --> 00:00:19,855
Droši nonākot līdz pretējai pusei,

8
00:00:19,855 --> 00:00:21,316
es pagriezos pa kreisi,

9
00:00:21,316 --> 00:00:23,920
piespiedu pogu, lai dzirdētu 
gājēju skaņas signālu,

10
00:00:23,920 --> 00:00:25,844
un gaidīju, kad būs mana kārta.

11
00:00:25,844 --> 00:00:27,933
Kad signāls ieslēdzās, es sāku iet

12
00:00:27,933 --> 00:00:29,606
un droši nonācu otrā ceļa pusē.

13
00:00:29,606 --> 00:00:31,702
Uzkāpjot uz ietves,

14
00:00:31,702 --> 00:00:34,396
es izdzirdēju skaņu, ko radīja tērauda krēsla

15
00:00:34,396 --> 00:00:38,552
slīdēšana pa betona ietvi manā priekšā.

16
00:00:38,552 --> 00:00:40,469
Es zinu, ka uz šī stūra ir kafejnīca,

17
00:00:40,469 --> 00:00:42,115
tās priekšā atrodas krēsli,

18
00:00:42,115 --> 00:00:43,511
tāpēc es pagāju vairāk pa kreisi,

19
00:00:43,511 --> 00:00:45,355
lai būtu tuvāk ielai.

20
00:00:45,355 --> 00:00:48,995
Kā pakustējos es, tā pakustējās arī krēsls.

21
00:00:48,995 --> 00:00:51,076
Es tikai izsecināju, ka biju kļūdījies,

22
00:00:51,076 --> 00:00:52,914
un pavirzījos atpakaļ pa labi,

23
00:00:52,914 --> 00:00:56,409
un tieši to pašu, pilnīgi sinhroni, izdarīja arī krēsls.

24
00:00:56,409 --> 00:00:58,774
Tajā brīdī es sāku kļūt mazliet satraukts.

25
00:00:58,774 --> 00:01:00,387
Es pagāju atpakaļ pa kreisi,

26
00:01:00,387 --> 00:01:01,676
un turpat aizslīdēja arī krēsls,

27
00:01:01,676 --> 00:01:04,284
aizsprostojot man ceļu.

28
00:01:04,284 --> 00:01:07,286
Nu man patiešām iestājās panika.

29
00:01:07,286 --> 00:01:08,871
Tāpēc es iekliedzos:

30
00:01:08,871 --> 00:01:12,132
„Kas tur, sasodīts, stāv man ceļā? Kas te notiek?”

31
00:01:12,132 --> 00:01:14,384
Bet tieši tad, cauri savam kliedzienam,

32
00:01:14,384 --> 00:01:17,069
es sadzirdēju pazīstamu rūkšanu.

33
00:01:17,069 --> 00:01:18,915
Tās bija pazīstamas skaņas,

34
00:01:18,915 --> 00:01:20,778
tāpēc pieņēmu, ka situācija varētu būt citādāka;

35
00:01:20,778 --> 00:01:22,709
es izstiepu kreiso roku

36
00:01:22,709 --> 00:01:26,113
un mani pirksti pieskārās kaut kam pūkainam,

37
00:01:26,113 --> 00:01:28,664
es sataustīju ausi,

38
00:01:28,664 --> 00:01:32,926
suņa, varbūt zelta retrīvera, ausi.

39
00:01:32,926 --> 00:01:34,915
Tā pavada bija piesieta pie krēsla,

40
00:01:34,915 --> 00:01:36,652
kamēr saimnieks bija iegājis pēc kafijas,

41
00:01:36,652 --> 00:01:38,444
bet viņš tikai neatlaidīgi centās

42
00:01:38,444 --> 00:01:41,782
sasveicināties ar mani vai varbūt panākt, ka es viņu pakasu aiz auss.

43
00:01:41,782 --> 00:01:44,394
Kas zina, varbūt viņš meklēja iespēju man pakalpot.

44
00:01:44,394 --> 00:01:46,773
(Smiekli)

45
00:01:46,773 --> 00:01:49,182
Šis stāsts patiesībā ir

46
00:01:49,182 --> 00:01:52,381
par bailēm un maldiem, kas pavada cilvēku,

47
00:01:52,381 --> 00:01:55,284
kad viņš vēlas pārvietoties pa pilsētu,

48
00:01:55,284 --> 00:01:56,607
bet ir neredzīgs

49
00:01:56,607 --> 00:01:59,568
un šķietami neapzinās, kāda ir apkārtne

50
00:01:59,568 --> 00:02:02,468
un cilvēki viņam apkārt.

51
00:02:02,468 --> 00:02:06,369
Tāpēc atļaujiet man izdarīt nelielu atkāpi un mazliet iezīmēt situāciju.

52
00:02:06,369 --> 00:02:08,928
Sv. Patrika dienā, 2008. gadā,

53
00:02:08,928 --> 00:02:11,515
es iestājos slimnīcā, lai man tiktu veikta operācija

54
00:02:11,515 --> 00:02:13,709
smadzeņu audzēja izgriešanai.

55
00:02:13,709 --> 00:02:15,796
Operācija bija veiksmīga.

56
00:02:15,796 --> 00:02:18,965
Divas dienas vēlāk mana redze strauji pasliktinājās.

57
00:02:18,965 --> 00:02:22,487
Trešajā dienā tā pazuda pavisam.

58
00:02:22,487 --> 00:02:24,584
Tajā pašā mirklī mani pārņēma neticama

59
00:02:24,584 --> 00:02:28,473
baiļu, mulsuma un ievainojamības sajūta.

60
00:02:28,473 --> 00:02:30,922
Kā tas notiktu ar ikvienu.

61
00:02:30,922 --> 00:02:33,414
Bet man bija laiks apstāties un padomāt,

62
00:02:33,414 --> 00:02:35,165
un es īstenībā sāku saprast,

63
00:02:35,165 --> 00:02:38,089
ka man vēl bija daudz kā, par ko pateikties.

64
00:02:38,089 --> 00:02:41,085
Īpaši daudz es domāju par savu tēti,

65
00:02:41,085 --> 00:02:43,282
kas aizgāja mūžībā no komplikācijām,

66
00:02:43,282 --> 00:02:45,385
ko bija izraisījusi smadzeņu operācija.

67
00:02:45,385 --> 00:02:50,476
Viņam bija 36 gadi; man tajā laikā bija 7 gadi.

68
00:02:50,476 --> 00:02:53,169
Lai gan man bija pietiekami daudz iemeslu

69
00:02:53,169 --> 00:02:55,401
baidīties no tā, kas mani sagaida nākotnē,

70
00:02:55,401 --> 00:02:58,035
un man nebija ne jausmas par to, kas notiks,

71
00:02:58,035 --> 00:02:59,793
es biju dzīvs.

72
00:02:59,793 --> 00:03:02,505
Manam dēlam joprojām bija tētis.

73
00:03:02,505 --> 00:03:04,392
Turklāt, es jau nebiju pirmais cilvēks pasaulē,

74
00:03:04,392 --> 00:03:06,005
kas pazaudējis redzi.

75
00:03:06,005 --> 00:03:08,154
Es zināju, ka ir jābūt visāda veida sistēmām,

76
00:03:08,154 --> 00:03:10,471
tehnikām un apmācībām,

77
00:03:10,471 --> 00:03:13,033
lai varētu dzīvot pilnvērtīgu, nozīmīgu un aktīvu dzīvi

78
00:03:13,033 --> 00:03:14,635
arī bez redzes.

79
00:03:14,635 --> 00:03:16,782
Tā, kad mani dažas dienas vēlāk izrakstīja

80
00:03:16,782 --> 00:03:19,486
no slimnīcas, es no tās iznācu ar apziņu, ka man ir dota misija,

81
00:03:19,486 --> 00:03:21,616
misija iegūt pēc iespējas labāku apmācību

82
00:03:21,616 --> 00:03:26,780
un pēc iespējas īsākā laikā atsākt savu dzīvi.

83
00:03:26,780 --> 00:03:30,828
Sešu mēnešu laikā es biju atgriezies darbā

84
00:03:30,828 --> 00:03:32,430
un uzsācis apmācību.

85
00:03:32,430 --> 00:03:34,090
Es pat sāku braukāt ar tandēma divriteni

86
00:03:34,090 --> 00:03:35,715
kopā ar vecajiem riteņbraukšanas draugiem,

87
00:03:35,715 --> 00:03:38,412
un es braucu uz darbu viens pats,

88
00:03:38,412 --> 00:03:40,887
ejot cauri pilsētai un braucot ar autobusu.

89
00:03:40,887 --> 00:03:43,650
Tas prasīja daudz smaga darba.

90
00:03:43,650 --> 00:03:45,917
Šajā straujajā pārejas posmā

91
00:03:45,917 --> 00:03:48,889
es gan nebiju gaidījis tik īsā laikā

92
00:03:48,889 --> 00:03:52,637
saņemt tik apbrīnojamu pretnostatīšana pieredzi,

93
00:03:52,637 --> 00:03:56,577
pretstatot manu redzīgā un 
neredzīgā laika pieredzi

94
00:03:56,577 --> 00:03:59,250
tajās pašās vietās

95
00:03:59,250 --> 00:04:02,753
un ar tiem pašiem cilvēkiem.

96
00:04:02,753 --> 00:04:04,649
No tā es ieguvu daudz izpratnes — no iekšpuses

97
00:04:04,649 --> 00:04:06,146
vai drīzāk, kā es mēdzu teikt, „no ārpuses”,

98
00:04:06,146 --> 00:04:09,535
tas viss, ko es iemācījos, kopš zaudēju redzi.

99
00:04:09,535 --> 00:04:12,502
Šīs jaunā izpratne skāra plašu zināšanu loku — no nenozīmīgām

100
00:04:12,502 --> 00:04:14,167
līdz dziļām,

101
00:04:14,167 --> 00:04:16,735
un no ikdienišķām līdz pat humoristiskām zināšanām.

102
00:04:16,735 --> 00:04:19,752
Man kā arhitektam šī redzīgās un neredzīgās

103
00:04:19,752 --> 00:04:22,266
pieredzes pretnostatīšana

104
00:04:22,266 --> 00:04:24,551
tajās pašās vietās un pilsētās

105
00:04:24,551 --> 00:04:26,564
tik īsā laika posmā

106
00:04:26,564 --> 00:04:28,770
deva ļoti daudz brīnišķīgu zināšanu

107
00:04:28,770 --> 00:04:31,944
par pašu pilsētu.

108
00:04:31,944 --> 00:04:33,818
Galvenā no tām

109
00:04:33,818 --> 00:04:35,812
bija atskārsme, ka pilsētas

110
00:04:35,812 --> 00:04:39,752
neredzīgiem cilvēkiem patiesībā ir fantastiskas vietas.

111
00:04:39,752 --> 00:04:42,073
Tad vēl mani pārsteidza,

112
00:04:42,073 --> 00:04:45,441
cik liela ir pilsētas tieksme uz laipnību un rūpēm

113
00:04:45,441 --> 00:04:48,921
pretēji vienaldzībai vai kam vēl sliktākam.

114
00:04:48,921 --> 00:04:50,684
Tad es sāku saprast, ka

115
00:04:50,684 --> 00:04:52,673
neredzīgie, šķiet, atstāja

116
00:04:52,673 --> 00:04:56,742
pozitīvu iespaidu uz pašu pilsētu.

117
00:04:56,742 --> 00:04:59,996
Tas man likās visai interesanti.

118
00:04:59,996 --> 00:05:02,556
Atļaujiet man paskaidrot,

119
00:05:02,556 --> 00:05:07,918
kāpēc pilsētas ir tik labas neredzīgajiem.

120
00:05:07,918 --> 00:05:11,540
Apmācībai, atjaunojot prasmes pēc redzes zaudēšanas,

121
00:05:11,540 --> 00:05:15,411
neatņemami nāk līdzi prasme paļauties uz visām ne vizuālajām maņām,

122
00:05:15,411 --> 00:05:18,637
ievērojot lietas, ko citādi jūs varbūt neņemtu vērā.

123
00:05:18,637 --> 00:05:21,182
Tas ir tā, it kā jums būtu atvērusies vesela jauna

124
00:05:21,182 --> 00:05:22,631
jutekliskās informācijas pasaule.

125
00:05:22,631 --> 00:05:24,159
Mani patiešām dziļi aizskāra simfonija,

126
00:05:24,159 --> 00:05:27,135
ko radīja smalkās, visapkārt radītās pilsētas skaņas;

127
00:05:27,135 --> 00:05:28,427
kurās var klausīties un izmantot,

128
00:05:28,427 --> 00:05:30,309
lai saprastu, kur atrodaties,

129
00:05:30,309 --> 00:05:33,114
kā kustēties un kurā virzienā doties.

130
00:05:33,114 --> 00:05:35,838
Līdzīgi, ar vienu spieķa pieskārienu

131
00:05:35,838 --> 00:05:39,752
jūs varat sajust atšķirīgu ceļa segumu savā priekšā,

132
00:05:39,752 --> 00:05:42,186
un ar laiku izveidot modeli ar savu atrašanās vietu

133
00:05:42,186 --> 00:05:43,728
un virzienu, kurā jādodas.

134
00:05:43,728 --> 00:05:46,620
Vai arī, kad saule silda vienu sejas pusi

135
00:05:46,620 --> 00:05:49,449
vai vējš svilpo gar kaklu,

136
00:05:49,449 --> 00:05:51,649
jūs saņemat norādes par to, kur esat,

137
00:05:51,649 --> 00:05:53,342
kā virzāties pa kvartālu

138
00:05:53,342 --> 00:05:56,847
un kur atrodaties laikā un telpā.

139
00:05:56,847 --> 00:05:59,280
Ir arī tāda lietā kā oža.

140
00:05:59,280 --> 00:06:01,981
Dažiem rajoniem un pilsētām ir sava smarža,

141
00:06:01,981 --> 00:06:05,022
tāpat arī vietām un lietām, kas ir mums apkārt,

142
00:06:05,022 --> 00:06:06,814
un, ja paveicas, jūsu deguns var pat jūs aizvest

143
00:06:06,814 --> 00:06:10,243
uz jauno maiznīcu, ko tieši meklējāt.

144
00:06:10,243 --> 00:06:11,952
Tas viss mani patiešām pārsteidza,

145
00:06:11,952 --> 00:06:14,957
jo es sāku saprast, ka

146
00:06:14,957 --> 00:06:17,510
mana pieredze, esot neredzīgam,

147
00:06:17,510 --> 00:06:19,945
daudz vairāk balstījās dažādās sajūtās

148
00:06:19,945 --> 00:06:22,970
nekā tad, kad biju redzīgs.

149
00:06:22,970 --> 00:06:25,710
Vēl mani pārsteidza tas, cik ļoti

150
00:06:25,710 --> 00:06:27,342
man apkārt mainījās pati pilsēta.

151
00:06:27,342 --> 00:06:29,079
Kamēr esat redzīgs,

152
00:06:29,079 --> 00:06:31,268
visi jums apkārt parasti koncentrējas uz sevi

153
00:06:31,268 --> 00:06:33,081
un ir aizņemti ar savām darīšanām.

154
00:06:33,081 --> 00:06:34,348
Pietiek jums pazaudēt redzi,

155
00:06:34,348 --> 00:06:37,147
un tā ir pavisam cita runa.

156
00:06:37,147 --> 00:06:38,626
Nezinu, kurš uz kuru skatās,

157
00:06:38,626 --> 00:06:42,175
bet man ir aizdomas, ka daudzi skatās uz mani.

158
00:06:42,175 --> 00:06:44,323
Man nepiemīt paranoja, bet visur, kur eju,

159
00:06:44,323 --> 00:06:47,352
man tiek sniegts kāds padoms:

160
00:06:47,352 --> 00:06:49,672
„Nāciet šeit, ejiet tur, uzmanieties no tā!”

161
00:06:49,672 --> 00:06:51,749
Liela daļa šīs informācijas ir laba.

162
00:06:51,749 --> 00:06:54,235
Dažreiz tā palīdz. Bet bieži tā ir savā veidā ačgārna.

163
00:06:54,235 --> 00:06:57,804
Jāizdomā pašam, kas ar to patiesībā domāts.

164
00:06:57,804 --> 00:07:01,357
Dažreiz tā ir pat nepareiza un nelietderīga.

165
00:07:01,357 --> 00:07:04,368
Bet, plašāk skatoties, tā visa ir laba.

166
00:07:04,368 --> 00:07:05,904
Vienreiz es biju Oklendā;

167
00:07:05,904 --> 00:07:08,791
gāju pa Brodveju un, nonākot pie kāda stūra,

168
00:07:08,791 --> 00:07:11,598
gaidīju skaņas signālu gājējiem.

169
00:07:11,598 --> 00:07:14,084
Kad tas sāka skanēt un es jau grasījos spert solu uz ielas,

170
00:07:14,084 --> 00:07:16,116
kāds vīrs pēkšņi sagrāba manu

171
00:07:16,116 --> 00:07:17,796
labo roku;

172
00:07:17,796 --> 00:07:20,208
viņš to parāva un uzvilka mani uz gājēju pārejas,

173
00:07:20,208 --> 00:07:21,882
un turpināja mani vilkt pāri ielai,

174
00:07:21,882 --> 00:07:24,134
runājot ar mani mandarīniski.

175
00:07:24,134 --> 00:07:25,542
(Smiekli)

176
00:07:25,542 --> 00:07:29,681
Likās, ka nekad neizbēgšu 
no šī vīra nāvējošā tvēriena,

177
00:07:29,681 --> 00:07:31,404
bet viņš mani droši nogādāja otrā pusē.

178
00:07:31,404 --> 00:07:33,754
Ko gan es tur varēju padarīt?

179
00:07:33,754 --> 00:07:35,550
Bet ticiet man, ir arī pieklājīgāki veidi,

180
00:07:35,550 --> 00:07:37,723
kā piedāvāt palīdzību.

181
00:07:37,723 --> 00:07:39,245
Mēs nezinām, ka jūs tur esat,

182
00:07:39,245 --> 00:07:41,225
tādēļ ir patīkami, ja sarunu uzsākat ar „Sveiki!”

183
00:07:41,225 --> 00:07:43,361
„Vai varu jums kā palīdzēt?”

184
00:07:43,361 --> 00:07:46,412
Tieši esot Oklendā, es atskārtu to,

185
00:07:46,412 --> 00:07:49,030
cik ļoti šī pilsēta bija mainījusies,

186
00:07:49,030 --> 00:07:51,532
kopš zaudēju redzi.

187
00:07:51,532 --> 00:07:53,699
Man patika, kāda tā bija, kad varēju redzēt.

188
00:07:53,699 --> 00:07:56,275
Tā ir neslikta pilsēta.

189
00:07:56,275 --> 00:07:57,544
Bet, kad, zaudējis redzi,

190
00:07:57,544 --> 00:07:59,859
gāju pa Brodveju,

191
00:07:59,859 --> 00:08:03,070
mani svētīja uz katra stūra.

192
00:08:03,070 --> 00:08:04,624
„Esi svētīts!”

193
00:08:04,624 --> 00:08:06,887
„Turies, brāl!”

194
00:08:06,887 --> 00:08:08,637
„Lai Dievs tevi svētī!”

195
00:08:08,637 --> 00:08:10,497
Tādus sveicienus es nesaņēmu, kad biju redzīgs.

196
00:08:10,497 --> 00:08:11,833
(Smiekli)

197
00:08:11,833 --> 00:08:18,158
Pat būdams neredzīgs, es tādas svētības nesaņemtu Sanfrancisko.

198
00:08:18,158 --> 00:08:21,150
Zinu, ka dažiem no maniem neredzīgajiem draugiem tas traucē.

199
00:08:21,150 --> 00:08:22,743
Tā nav tikai ar mani.

200
00:08:22,743 --> 00:08:24,792
Bieži vien liekas, ka

201
00:08:24,792 --> 00:08:27,936
šīs emocijas rodas no tā, ka mūs žēlo.

202
00:08:27,936 --> 00:08:31,049
Es drīzāk domāju, 
ka to avots ir mūsu cilvēcība,

203
00:08:31,049 --> 00:08:34,159
kopības sajūta, manuprāt, tas ir diezgan kolosāli.

204
00:08:34,159 --> 00:08:36,019
Patiesībā, kad es jūtos slikti,

205
00:08:36,019 --> 00:08:37,927
es dodos pastaigā pa Brodveju

206
00:08:37,927 --> 00:08:40,586
Oklendas centrā,

207
00:08:40,586 --> 00:08:43,857
un uzreiz jūtos daudz labāk.

208
00:08:43,857 --> 00:08:45,892
Šis piemērs parāda arī to, kā

209
00:08:45,892 --> 00:08:47,674
invaliditāte un aklums

210
00:08:47,674 --> 00:08:50,394
stāv pāri etniskām, sociālām,

211
00:08:50,394 --> 00:08:53,120
rases un ekonomiskajām robežām.

212
00:08:53,120 --> 00:08:56,955
Invaliditāte sniedz vienādas iespējas.

213
00:08:56,955 --> 00:08:59,398
Visi ir laipni aicināti.

214
00:08:59,398 --> 00:09:01,959
Patiesībā, kopienās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām mēdz teikt,

215
00:09:01,959 --> 00:09:04,461
ka īstenībā ir tikai divu veidu cilvēki:

216
00:09:04,461 --> 00:09:06,220
tie, kuriem jau ir invaliditāte,

217
00:09:06,220 --> 00:09:10,882
un tie, kuri savējo vēl nav atraduši.

218
00:09:10,882 --> 00:09:13,003
Tas ir citādāks veids, kā uz to skatīties,

219
00:09:13,003 --> 00:09:15,252
un, man liekas, ka tas pat ir skaisti,

220
00:09:15,252 --> 00:09:17,428
jo tas noteikti nodrošina lielāku atvērtību

221
00:09:17,428 --> 00:09:19,533
nekā attieksme „mēs pret viņiem”

222
00:09:19,533 --> 00:09:22,101
vai „spējīgie pret nespējīgajiem”,

223
00:09:22,101 --> 00:09:24,879
un tāda pieeja ir daudz godīgāka un ar lielāku cieņu

224
00:09:24,879 --> 00:09:28,183
attiecas pret dzīves trauslumu.

225
00:09:28,183 --> 00:09:30,108
Tāpēc pēdējā lieta, ko jums gribu teikt, ir,

226
00:09:30,108 --> 00:09:34,176
ka ne tikai pilsēta ir laba neredzīgajiem,

227
00:09:34,176 --> 00:09:37,355
bet arī pašai pilsētai mēs esam vajadzīgi.

228
00:09:37,355 --> 00:09:39,393
Esmu par to esmu tik drošs, ka

229
00:09:39,393 --> 00:09:40,989
gribu jums šodien piedāvāt

230
00:09:40,989 --> 00:09:44,429
tieši neredzīgos izvēlēties par pilsētnieku prototipiem,

231
00:09:44,429 --> 00:09:47,714
domājot par jaunām un brīnišķīgām pilsētām,

232
00:09:47,714 --> 00:09:49,575
nevis par viņiem domāt tad, kad

233
00:09:49,575 --> 00:09:51,808
uguns vairs nav karsta.

234
00:09:51,808 --> 00:09:54,861
Tad jau ir par vēlu.

235
00:09:54,861 --> 00:09:58,045
Tāpēc projektējot pilsētu un paredzot tajā vietu neredzīgajiem,

236
00:09:58,045 --> 00:10:02,630
jūs būvēsiet viegli izstaigājamu ietvju tīklu,

237
00:10:02,630 --> 00:10:04,744
piedāvājot daudz un dažādu iespēju,

238
00:10:04,744 --> 00:10:08,176
kas būs pieejamas ielas līmenī.

239
00:10:08,176 --> 00:10:10,498
Ja projektēsiet pilsētu, paredzot tajā vietu neredzīgajiem,

240
00:10:10,498 --> 00:10:13,618
tad ietves būs saprotamas un bagātīgi iekārtotas.

241
00:10:13,618 --> 00:10:15,971
Starp ēkām atvēlētā platība cilvēkiem un automašīnām

242
00:10:15,971 --> 00:10:19,410
būs līdzsvarā.

243
00:10:19,410 --> 00:10:23,467
Turklāt, kam vispār ir vajadzīgas automašīnas?

244
00:10:23,467 --> 00:10:26,552
Ja esat neredzīgs, tad noteikti nevadāt auto. (Smiekli)

245
00:10:26,552 --> 00:10:29,915
Citiem nepatiktu, ja jūs to darītu. (Smiekli)

246
00:10:29,915 --> 00:10:32,625
Ja projektēsiet pilsētu, paredzot tajā vietu neredzīgajiem,

247
00:10:32,625 --> 00:10:35,268
jūs to projektēsiet ar spēcīgu,

248
00:10:35,268 --> 00:10:38,960
pieejamu un labi organizētu transporta sistēmu,

249
00:10:38,960 --> 00:10:40,562
kas savienos visas pilsētas daļas

250
00:10:40,562 --> 00:10:43,581
un apkārtesošos rajonus.

251
00:10:43,581 --> 00:10:45,647
Ja projektēsiet pilsētu, paredzot tajā vietu neredzīgajiem,

252
00:10:45,647 --> 00:10:48,466
tad tajā būs darba vietas, daudz darba vietu.

253
00:10:48,466 --> 00:10:49,796
Neredzīgie cilvēki arī grib strādāt.

254
00:10:49,796 --> 00:10:52,235
Viņi vēlas nopelnīt iztiku.

255
00:10:52,235 --> 00:10:54,991
Tādēļ es ceru, ka, projektējot pilsētu neredzīgajiem,

256
00:10:54,991 --> 00:10:57,060
jūs sāksiet saprast,

257
00:10:57,060 --> 00:10:59,938
ka ir iespējams radīt atvērtāku,

258
00:10:59,938 --> 00:11:03,544
taisnīgāku un visiem domātāku pilsētu.

259
00:11:03,544 --> 00:11:05,764
Balstoties uz savu iepriekšējo redzīgā cilvēka pieredzi,

260
00:11:05,764 --> 00:11:07,742
man liekas, ka tā būtu diezgan kolosāla pilsēta,

261
00:11:07,742 --> 00:11:11,089
vienalga vai esat akls, ar kādu citu invaliditāti

262
00:11:11,089 --> 00:11:13,573
vai arī, ja savējo vēl meklējat.

263
00:11:13,573 --> 00:11:16,185
Paldies.

264
00:11:16,185 --> 00:11:20,185
(Aplausi)