1
00:00:01,080 --> 00:00:04,576
Šodien es vēlos runāt par vārdu jēgu,
2
00:00:04,600 --> 00:00:05,896
kā to nosakām mēs
3
00:00:05,920 --> 00:00:08,176
un kā tie gandrīz vai atriebjoties
4
00:00:08,200 --> 00:00:09,456
nosaka mūs.
5
00:00:09,480 --> 00:00:12,536
Angļu valoda ir milzu sūklis.
6
00:00:12,560 --> 00:00:15,216
Man ļoti patīk angļu valoda.
Priecājos, ka tajā runāju.
7
00:00:15,240 --> 00:00:17,240
Bet ar visu to tajā ir daudz robu.
8
00:00:18,480 --> 00:00:20,816
Grieķu valodā ir vārds „lachesism”,
9
00:00:20,840 --> 00:00:24,280
kas nozīmē alkas pēc nelaimes.
10
00:00:24,720 --> 00:00:28,296
Kad pie apvāršņa redzat negaisu
11
00:00:28,320 --> 00:00:30,606
un saprotat, ka ilgojaties pēc vētras.
12
00:00:32,080 --> 00:00:34,016
Mandarīnu valodā ir tāds vārds „yù yī”.
13
00:00:34,040 --> 00:00:36,056
Es gan to neizrunāju pareizi,
14
00:00:36,080 --> 00:00:39,776
bet tas nozīmē ilgoties
atkal kaut ko tik spēcīgi izjust
15
00:00:39,800 --> 00:00:41,800
kā to izjutāt bērnībā.
16
00:00:43,680 --> 00:00:46,816
Poļu valodā ir vārds „jouska”,
17
00:00:46,840 --> 00:00:50,376
kas ir it kā hipotētiska saruna,
18
00:00:50,400 --> 00:00:52,520
ko piespiedu kārtā izspēlē prātā.
19
00:00:54,400 --> 00:00:57,536
Un visbeidzot vācu valodā, protams, vācu,
20
00:00:57,560 --> 00:01:00,416
ir tāds vārds „Zielschmerz”,
21
00:01:00,440 --> 00:01:03,856
kas ir bailes tikt pie gribētā.
22
00:01:03,880 --> 00:01:06,366
(Smiekli)
23
00:01:08,000 --> 00:01:09,960
Beidzot sasniegts mūža sapnis.
24
00:01:11,840 --> 00:01:15,096
Es pats esmu vācietis,
tāpēc ļoti labi pazīstu šo sajūtu.
25
00:01:15,120 --> 00:01:19,416
Es gan nezinu, vai
ikdienā lietotu kādu no šiem vārdiem,
26
00:01:19,440 --> 00:01:21,576
bet ļoti priecājos, ka tādi ir.
27
00:01:21,600 --> 00:01:25,336
Vienīgais iemesls, kāpēc tie pastāv,
ir tāpēc, ka es tos izdomāju.
28
00:01:25,360 --> 00:01:28,976
Es esmu The Dictionary
of Obscure Sorrows autors,
29
00:01:29,000 --> 00:01:32,096
kas esmu bijis jau pēdējos septiņus gadus.
30
00:01:32,120 --> 00:01:34,136
Visa projekta misija
31
00:01:34,160 --> 00:01:39,336
ir atrast robus emociju valodā
32
00:01:39,360 --> 00:01:40,576
un mēģināt tos aizpildīt,
33
00:01:40,600 --> 00:01:44,496
lai varētu runāt
par visām tām cilvēku sajūtu niansēm
34
00:01:44,520 --> 00:01:46,936
un cilvēku untumainajiem stāvokļiem,
35
00:01:46,960 --> 00:01:50,936
ko visi jūtam,
bet varbūt nedomājam izteikt,
36
00:01:50,960 --> 00:01:53,656
jo mums tiem nav vārdu.
37
00:01:53,680 --> 00:01:56,096
Un apmēram projekta pusceļā
38
00:01:56,120 --> 00:01:57,736
es aprakstīju „sonder”,
39
00:01:57,760 --> 00:02:01,136
ideju, ka visi uzskatām sevi
par galveno varoni
40
00:02:01,160 --> 00:02:03,816
un visi apkārtējie ir tikai otrajā plānā.
41
00:02:03,840 --> 00:02:06,536
Īstenībā mēs visi esam galvenie varoņi,
42
00:02:06,560 --> 00:02:09,639
un paši esam otrais plāns
kāda cita stāstā.
43
00:02:11,160 --> 00:02:14,256
Līdzko es to publicēju,
44
00:02:14,280 --> 00:02:15,976
es saņēmu daudz atbilžu,
45
00:02:16,000 --> 00:02:20,616
kas bija: „Paldies, ka piešķīrāt balsi
tam, ko biju jutis visu savu dzīvi,
46
00:02:20,640 --> 00:02:23,656
bet tam nebija vārda.”
47
00:02:23,680 --> 00:02:25,440
Viņi jutās mazāk vientuļi.
48
00:02:26,160 --> 00:02:27,960
Tāds ir vārdu spēks
49
00:02:28,880 --> 00:02:31,640
– ļaut justies mazāk vientuļiem.
50
00:02:32,400 --> 00:02:34,136
Un neilgi pēc tam
51
00:02:34,160 --> 00:02:35,936
es sāku pamanīt,
52
00:02:35,960 --> 00:02:40,256
ka „sonder” visā nopietnībā
lieto interneta sarunās,
53
00:02:40,280 --> 00:02:43,176
un neilgi pēc tā pamanīšanas
54
00:02:43,200 --> 00:02:46,696
es izdzirdēju to sev blakus
kādā runātā sarunā.
55
00:02:46,720 --> 00:02:49,376
Nav dīvainākas sajūtas par to,
kad tevis izdomāts vārds
56
00:02:49,376 --> 00:02:53,496
sāk dzīvot pats savu dzīvi.
57
00:02:53,520 --> 00:02:56,156
Šai sajūtai man
vēl nav nosaukuma, bet būs.
58
00:02:56,156 --> 00:02:57,056
(Smiekli)
59
00:02:57,080 --> 00:02:58,280
Es pie tā strādāju.
60
00:02:59,600 --> 00:03:02,280
Es sāku domāt par to,
kas vārdus padara īstus,
61
00:03:03,560 --> 00:03:05,056
jo daudzi man jautā,
62
00:03:05,080 --> 00:03:07,410
visbiežākais jautājums, ko man uzdod, ir:
63
00:03:07,440 --> 00:03:10,696
„Vai šie vārdi ir izdomāti?
Es īsti nesaprotu.”
64
00:03:10,720 --> 00:03:12,776
Es īsti nezināju, ko viņiem atbildēt,
65
00:03:12,800 --> 00:03:14,736
jo kad „sonder” sāka ieviesties,
66
00:03:14,760 --> 00:03:17,670
kā gan man spriest par to,
kuri vārdi ir īsti un kuri nē.
67
00:03:18,160 --> 00:03:22,216
Tad es sajutos kā Stīvs Džobss,
viņam aprakstot savu epifāniju,
68
00:03:22,240 --> 00:03:25,696
kad viņš saprata,
ka vairums no mums ikdienā
69
00:03:25,720 --> 00:03:28,736
baidās pārāk stipri atsisties pret sienām
70
00:03:28,760 --> 00:03:31,856
un it kā cenšas dzīvot tālāk.
71
00:03:31,880 --> 00:03:34,440
Bet, kad saproti, ka cilvēki,
72
00:03:36,280 --> 00:03:40,056
ka šo pasauli veidojuši cilvēki,
kas nebija gudrāki par tevi,
73
00:03:40,080 --> 00:03:42,396
tad var pastiept roku
un pieskarties šīm sienām,
74
00:03:42,396 --> 00:03:43,896
un pat izbāzt roku tām cauri
75
00:03:43,920 --> 00:03:46,280
un saprast, ka vari to izmainīt.
76
00:03:47,080 --> 00:03:50,736
Kad man jautā: „Vai šie vārdi ir īsti?”
77
00:03:50,760 --> 00:03:52,856
man ir dažādas atbildes,
ko esmu izmēģinājis.
78
00:03:52,880 --> 00:03:55,016
Dažas šķita jēdzīgas, citas nē.
79
00:03:55,040 --> 00:03:56,616
Bet viena no izmēģinātajām bija:
80
00:03:56,640 --> 00:04:00,176
„Vārds ir īsts, ja gribi,
lai tas tāds būtu.”
81
00:04:00,200 --> 00:04:04,416
Tāpat kā šī taka ir īsta,
jo cilvēki to tur vēlējās.
82
00:04:04,440 --> 00:04:06,136
(Smiekli)
83
00:04:06,160 --> 00:04:08,256
Augstskolu pilsētiņās
tas notiek ik dienas.
84
00:04:08,280 --> 00:04:09,616
To sauc par „vēlmju taku”.
85
00:04:09,640 --> 00:04:10,656
(Smiekli)
86
00:04:10,680 --> 00:04:13,016
Bet tad es nolēmu,
ka tas, ko man patiesībā jautā,
87
00:04:13,040 --> 00:04:15,936
jautājot, vai vārds ir īsts,
viņi patiesībā jautā:
88
00:04:15,960 --> 00:04:20,279
„Cik daudzus prātus es ar to sasniegšu?”
89
00:04:21,079 --> 00:04:23,816
Jo, manuprāt, pārsvarā tā
mēs redzam valodu.
90
00:04:23,840 --> 00:04:26,616
Vārds principā ir atslēga,
91
00:04:26,640 --> 00:04:29,616
kas ļauj piekļūt noteiktu ļaužu prātiem.
92
00:04:29,640 --> 00:04:32,080
Ja tas ļauj mums piekļūt
tikai vienam prātam,
93
00:04:32,710 --> 00:04:34,176
tad to nav īsti vērts lietot,
94
00:04:34,200 --> 00:04:35,456
nav vērts ielāgot.
95
00:04:35,480 --> 00:04:37,936
Divi prāti... atkarīgs no tā,
kas tie tādi ir.
96
00:04:37,960 --> 00:04:40,160
Miljons prātu – nu jau cita runa.
97
00:04:40,800 --> 00:04:47,256
Īsts vārds sniedz pieeju
pēc iespējas vairāk prātiem.
98
00:04:47,280 --> 00:04:50,536
Tāpēc to ir vērts zināt.
99
00:04:50,560 --> 00:04:54,376
Sagadīšanās pēc, visīstākais vārds
pēc šīs mērauklas ir šis.
100
00:04:54,400 --> 00:04:56,616
[O.K.]
101
00:04:56,640 --> 00:04:57,850
Viss.
102
00:04:57,880 --> 00:04:59,406
Visīstākais vārds, kāds mums ir.
103
00:04:59,426 --> 00:05:01,736
Tas ir vistuvākais universālajai atslēgai.
104
00:05:01,760 --> 00:05:04,336
Tas ir visvairāk saprastais vārds pasaulē,
105
00:05:04,360 --> 00:05:05,616
lai kur arī nenonāktu.
106
00:05:05,640 --> 00:05:06,856
Nelaime gan tāda,
107
00:05:06,880 --> 00:05:09,576
ka neviens īsti nezina,
ko šie divi burti nozīmē.
108
00:05:09,600 --> 00:05:11,896
(Smiekli)
109
00:05:11,920 --> 00:05:13,976
Tas ir diezgan dīvaini, vai ne?
110
00:05:14,000 --> 00:05:17,456
Tas varētu būt nepareizi
saīsināts „all correct”, varbūt,
111
00:05:17,480 --> 00:05:18,736
vai „old kinderhook”.
112
00:05:18,760 --> 00:05:22,616
Neviens īsti nezina.
Bet tas, ka nav svarīga tā izcelsme,
113
00:05:22,640 --> 00:05:26,136
kaut ko saka par to,
kā vārdiem piešķiram nozīmi.
114
00:05:26,160 --> 00:05:28,960
Nozīme nav pašos vārdos.
115
00:05:29,920 --> 00:05:32,680
Mēs esam tie, kas ieliekam sevi tajos.
116
00:05:33,440 --> 00:05:37,200
Un, manuprāt, kad visi meklējam
savas dzīves jēgu
117
00:05:38,040 --> 00:05:39,896
un dzīves jēgu kā tādu,
118
00:05:39,920 --> 00:05:43,160
tam ir kāds sakars ar vārdiem.
119
00:05:44,040 --> 00:05:46,816
Manuprāt, ja meklējat kaut kā nozīmi,
120
00:05:46,840 --> 00:05:48,840
vārdnīca ir labs sākums.
121
00:05:49,760 --> 00:05:52,136
Tā piešķir sakārtotības sajūtu
122
00:05:52,160 --> 00:05:53,920
ļoti haotiskajam visumam.
123
00:05:54,880 --> 00:05:56,720
Mūsu skatījums ir tik ierobežots,
124
00:05:57,560 --> 00:06:00,336
ka jāizgudro principi un īsceļi
125
00:06:00,360 --> 00:06:02,656
un jāizdomā, kā to skaidrot
126
00:06:02,680 --> 00:06:04,520
un ar to sadzīvot ikdienā.
127
00:06:05,240 --> 00:06:08,520
Mums vajadzīgi vārdi,
kas apvalda un nosaka, kas esam.
128
00:06:09,400 --> 00:06:11,440
Manuprāt, daudzi
no mums jūtas ieslodzīti
129
00:06:12,320 --> 00:06:13,896
tajā, kā lietojam šos vārdus.
130
00:06:13,920 --> 00:06:16,256
Mēs aizmirstam, ka vārdi ir izdomāti.
131
00:06:16,280 --> 00:06:18,640
Tādi nav tikai mani vārdi.
Visi vārdi ir izdomāti,
132
00:06:19,280 --> 00:06:20,960
bet ne visi no tiem kaut ko nozīmē.
133
00:06:21,880 --> 00:06:25,976
Mēs visi esam it kā ierobežoti
savā vārdu krājumā,
134
00:06:26,000 --> 00:06:30,736
kas ne vienmēr saskan ar cilvēkiem,
kas vairs nav tādi kā mēs,
135
00:06:30,760 --> 00:06:35,376
un tāpēc rodas sajūta, ka ar katru gadu
viens no otra arvien vairāk attālināmies,
136
00:06:35,400 --> 00:06:37,480
jo nopietnāk uztveram vārdus.
137
00:06:39,880 --> 00:06:42,680
Jo atcerieties, vārdi nav īsti.
138
00:06:43,600 --> 00:06:45,640
Tiem nav nozīmes. Mums ir.
139
00:06:46,480 --> 00:06:49,280
Kā pēdējo vēlētos nolasīt
140
00:06:49,760 --> 00:06:52,376
fragmentu ar vienu no maniem
mīļākajiem filosofiem ‒
141
00:06:52,400 --> 00:06:55,416
Bila Vatersona, kas radījis grāmatu sēriju
„Kelvins un Hobss.”
142
00:06:55,416 --> 00:06:56,700
Viņš ir teicis:
143
00:06:57,040 --> 00:07:00,856
„Radīt dzīvi, kas atspoguļo
jūsu vērtības un apmierina dvēseli,
144
00:07:00,880 --> 00:07:02,536
ir rets sasniegums.
145
00:07:02,560 --> 00:07:05,016
Izgudrot pašam savas dzīves jēgu
146
00:07:05,040 --> 00:07:06,576
nav vienkārši,
147
00:07:06,600 --> 00:07:08,416
bet tomēr to drīkst darīt,
148
00:07:08,440 --> 00:07:11,290
un, manuprāt, pēc tam
būsiet laimīgāks, ka papūlējāties.”
149
00:07:11,320 --> 00:07:12,536
Paldies.
150
00:07:12,560 --> 00:07:15,280
(Aplausi)