WEBVTT

00:00:06.104 --> 00:00:07.858
Skatoties filmu vai lugu,

00:00:07.882 --> 00:00:09.000
mēs zinām, ka aktieri

00:00:09.024 --> 00:00:11.142
ir droši vien mācījušies
tekstu no scenārija,

00:00:11.142 --> 00:00:14.326
kas būtībā viņiem norāda,
ko teikt un kad to teikt.

00:00:15.080 --> 00:00:18.232
Muzikāls fragments darbojas
pēc tieši tā paša principa.

00:00:18.755 --> 00:00:20.091
Pavisam vienkārši runājot,

00:00:20.115 --> 00:00:23.179
tas norāda izpildītājam, ko spēlēt un kad.

00:00:24.101 --> 00:00:26.425
No estētiskā viedokļa ir milzīga atšķirība

00:00:26.449 --> 00:00:29.389
starp, piemēram, Bēthovenu
un Džastinu Bīberu,

00:00:29.399 --> 00:00:30.543
bet abi mākslinieki

00:00:30.553 --> 00:00:34.208
savas mūzikas radīšanā ir izmantojuši
to pašu celtniecības materiālu – notis.

00:00:34.226 --> 00:00:37.017
Un, lai arī rezultāts
var izklausīties diezgan sarežģīts,

00:00:37.037 --> 00:00:40.415
nošu pierakstīšanas princips
ir visai vienkāršs.

00:00:40.439 --> 00:00:43.667
Apskatīsim mūzikas pieraksta
pamatelementus

00:00:43.687 --> 00:00:46.828
un to, kā tie mijiedarbojas, 
veidojot mākslas darbu.

00:00:47.684 --> 00:00:51.345
Mūziku raksta uz piecām paralēlām līnijām,
kas stiepjas visā lapas platumā.

00:00:51.822 --> 00:00:53.901
Šīs piecas līnijas
sauc par nošu līnijkopu,

00:00:53.925 --> 00:00:56.194
un tā darbojas uz divām asīm –

00:00:56.218 --> 00:00:57.493
augšup un lejup

00:00:57.517 --> 00:00:58.721
un no kreisās uz labo.

00:00:59.508 --> 00:01:01.489
Vertikālā kustība izpildītājam norāda

00:01:01.509 --> 00:01:04.272
nots toni jeb kuru noti spēlēt,

00:01:04.272 --> 00:01:05.437
bet horizontālā kustība

00:01:05.461 --> 00:01:07.531
norāda izpildītājam nošu ritmu

00:01:07.555 --> 00:01:08.936
jeb kad šo noti spēlēt.

00:01:09.436 --> 00:01:10.989
Sāksim ar toni.

00:01:11.013 --> 00:01:13.037
Mēs izlīdzēsimies ar klavierēm,

00:01:13.041 --> 00:01:14.446
bet šī sistēma ir izmantojama

00:01:14.466 --> 00:01:17.146
gandrīz visiem instrumentiem,
ko vien varam iedomāties.

00:01:17.166 --> 00:01:19.715
Rietumu mūzikas tradīcijā toņus apzīmē

00:01:19.725 --> 00:01:22.406
ar pirmajiem septiņiem alfabēta burtiem:

00:01:22.436 --> 00:01:23.803
A (la), B (si), C (do),

00:01:23.817 --> 00:01:25.908
D (re), E (mi), F (fa) un G (sol).

00:01:26.596 --> 00:01:28.699
Pēc tam cikls atklārtojas –

00:01:28.714 --> 00:01:33.532
A (la), B (si), C (do), D (re),
E (mi), F (fa), G (sol) un tā tālāk.

00:01:33.564 --> 00:01:36.270
Bet kā šie toņi iegūst savus nosaukumus?

00:01:36.290 --> 00:01:38.269
Piemēram, nospēlējot F (fa)

00:01:38.293 --> 00:01:39.484
un tad vēl vienu F (fa),

00:01:39.508 --> 00:01:41.192
augstāk vai zemāk uz klavierēm,

00:01:41.216 --> 00:01:43.264
pamanīsim, ka tie skan diezgan līdzīgi,

00:01:43.288 --> 00:01:45.064
salīdzinot ar, piemēram, B (si).

00:01:45.738 --> 00:01:47.175
Atgriežoties pie nošu līnijām,

00:01:47.175 --> 00:01:49.649
katra līnija un katra starplīnija

00:01:49.673 --> 00:01:51.325
atveido noteiktu toni.

00:01:52.051 --> 00:01:55.107
Ja noliekam noti uz kādas no līnijām
vai starp šīm līnijām,

00:01:55.131 --> 00:01:57.658
mēs pasakām izpildītājam,
ka jāspēlē tieši tas tonis.

00:01:57.682 --> 00:02:00.009
Jo augstāk līnijkopā nots atrodas,

00:02:00.033 --> 00:02:01.412
jo augstāks tonis.

00:02:01.436 --> 00:02:04.253
Bet, skaidrs, ka pastāv
daudz, daudz vairāk toņu

00:02:04.283 --> 00:02:06.797
nekā tie deviņi, ko varam
novietot uz šīs līnijkopas.

00:02:06.817 --> 00:02:08.140
Piemēram, koncertklavieres

00:02:08.160 --> 00:02:10.258
var nospēlēt 88 dažādas notis.

00:02:10.281 --> 00:02:13.281
Kā gan mēs varam ietilpināt
88 notis vienā līnijkopā?

00:02:13.774 --> 00:02:15.981
Mēs izmantojam nošu atslēgas.

00:02:16.005 --> 00:02:19.164
Tā ir dīvaina izskata figūra,
ko raksta katras nošu līnijas sākumā

00:02:19.184 --> 00:02:20.908
un kas darbojas kā atskaites punkts,

00:02:20.918 --> 00:02:22.934
norādot, ka konkrētā līnija
vai starplīnija

00:02:22.934 --> 00:02:25.582
atbilst noteiktai notij
uz tava instrumenta.

00:02:25.606 --> 00:02:27.964
Ja gribam spēlēt notis, 
kas nav uz nošu līnijas,

00:02:27.978 --> 00:02:29.121
mēs nedaudz šmaucamies

00:02:29.141 --> 00:02:32.104
un piezīmējam mazas papildus līnijas,
ko sauc par palīglīnijām,

00:02:32.114 --> 00:02:33.466
un novietojam notis uz tām.

00:02:33.466 --> 00:02:36.769
Ja jāzīmē tik daudz palīglīniju,
ka tas sāk kļūt mulsinoši,

00:02:36.769 --> 00:02:39.108
ir jāpāriet uz citu nošu atslēgu.

00:02:39.872 --> 00:02:42.206
Lai pateiktu izpildītājam,
kad spēlēt notis,

00:02:42.230 --> 00:02:44.101
izmanto divus galvenos elementus –

00:02:44.125 --> 00:02:46.043
taktsmēru un ritmu.

00:02:46.473 --> 00:02:48.053
Mūzikas taktsmērs

00:02:48.077 --> 00:02:50.000
pats par sevi ir diezgan garlaicīgs.

00:02:50.024 --> 00:02:51.713
Tas izklausās šādi –

00:02:52.348 --> 00:02:53.927
(Tikšķi)

00:02:54.283 --> 00:02:55.649
Ievēro, ka tas nemainās,

00:02:55.673 --> 00:02:57.961
tas tikai priecīgi soļo uz priekšu.

00:02:57.985 --> 00:02:59.030
Tas var būt lēnāks

00:03:00.546 --> 00:03:01.625
vai ātrāks,

00:03:02.490 --> 00:03:03.960
vai kādu vien mēs to vēlamies.

00:03:03.960 --> 00:03:07.024
Galvenais, ka tāpat kā sekunžu rādītājs
uz pulksteņa ciparnīcas,

00:03:07.024 --> 00:03:09.172
sadala minūti 60 sekundēs,

00:03:09.196 --> 00:03:12.185
un katra sekunde ir tikpat gara
kā jebkura cita,

00:03:12.209 --> 00:03:13.974
arī taktsmērs sadala mūziku

00:03:13.998 --> 00:03:17.092
mazos laika fragmentos,
kas visi ir vienāda garuma –

00:03:17.116 --> 00:03:18.138
sitienos.

00:03:18.826 --> 00:03:20.550
Ar noturīgu taktsmēru

00:03:20.574 --> 00:03:22.420
mēs varam pievienot toņiem ritmu,

00:03:22.440 --> 00:03:24.756
un šis ir tas brīdis,
kad patiešām sākas mūzika.

00:03:25.413 --> 00:03:27.032
Šī ir ceturtdaļnots.

00:03:27.056 --> 00:03:28.769
Tā ir ritma pamatvienība,

00:03:28.793 --> 00:03:30.271
un tā ir vienu sitienu vērta.

00:03:30.749 --> 00:03:33.292
Šī ir pusnots, 
tās vērtība ir divi sitieni.

00:03:33.316 --> 00:03:35.413
Šī ir pilna nots četru sitienu vērtībā,

00:03:35.437 --> 00:03:37.354
un šīs mazās ir astotdaļnotis,

00:03:37.378 --> 00:03:38.713
katra pussitiena vērtībā.

00:03:39.409 --> 00:03:41.829
"Lieliski," jūs nodomāsiet.
"Un ko tas nozīmē?"

00:03:41.853 --> 00:03:44.527
Droši vien esat ievērojuši,
ka pāri nošu līnijām

00:03:44.551 --> 00:03:47.305
ir mazas vertikālas līnijas,
kas tās sadala mazās daļiņās.

00:03:47.305 --> 00:03:48.926
Tās ir takts līnijas,

00:03:48.950 --> 00:03:51.355
un to veidotās daļas
mēs dēvējam par taktīm.

00:03:51.955 --> 00:03:53.718
Skaņdarba sākumā,

00:03:53.742 --> 00:03:54.933
tieši aiz nošu atslēgas,

00:03:54.933 --> 00:03:56.939
norāda taktsmēru,

00:03:56.963 --> 00:03:59.985
kas pasaka izpildītājam, 
cik sitienu ir katrā taktī.

00:04:00.009 --> 00:04:02.154
Šeit norādīts: divi sitieni katrā taktī,

00:04:02.178 --> 00:04:03.500
šeit ir trīs sitieni taktī

00:04:03.524 --> 00:04:05.572
šeit – četri sitieni taktī un tā tālāk.

00:04:05.596 --> 00:04:07.215
Apakšējais skaitlis norāda,

00:04:07.245 --> 00:04:10.332
kāda veida nots ir izmantota
kā pamats sitienam.

00:04:10.800 --> 00:04:12.488
Viens nozīmē veselu noti,

00:04:12.512 --> 00:04:13.618
divi – pusnoti,

00:04:13.642 --> 00:04:15.546
četri – ceturtdaļnoti,

00:04:15.570 --> 00:04:17.527
astoņi – astotdaļnoti un tā tālāk.

00:04:17.958 --> 00:04:19.305
Tātad šis taktsmērs nozīmē,

00:04:19.329 --> 00:04:22.101
ka katrā taktī ir četras ceturtdaļnotis:

00:04:22.125 --> 00:04:24.053
viens, divi, trīs, četri,

00:04:24.077 --> 00:04:25.757
viens, divi, trīs, četri

00:04:25.771 --> 00:04:26.697
un tā tālāk.

00:04:27.173 --> 00:04:28.337
Bet, kā jau teicu,

00:04:28.361 --> 00:04:30.220
ja balstāmies tikai uz sitieniem,

00:04:30.220 --> 00:04:31.625
paliek nedaudz garlaicīgi,

00:04:31.625 --> 00:04:34.572
tāpēc aizstāsim dažas ceturtdaļnotis
ar dažādiem ritmiem.

00:04:34.913 --> 00:04:36.913
Ievērojiet: lai arī nošu skaits

00:04:36.937 --> 00:04:38.402
katrā taktī ir mainījies,

00:04:38.426 --> 00:04:40.998
kopējais sitienu skaits 
taktī nav mainījies.

00:04:42.112 --> 00:04:45.350
Kā tad galu galā izklausās
mūsu muzikālais veidojums?

00:04:45.374 --> 00:04:47.736
(Mūzika)

00:04:47.760 --> 00:04:51.052
Hmm, izklausās labi,
bet varbūt nedaudz pašķidri, ne?

00:04:51.076 --> 00:04:54.279
Pievienosim vēl kādu instrumentu
ar citu toni un ritmu.

00:04:54.449 --> 00:04:56.611
Tagad tas izklausās pēc mūzikas.

00:04:57.789 --> 00:05:00.766
Protams, vajadzīgs treniņš,
lai pierastu nolasīt mūziku ātri

00:05:00.790 --> 00:05:02.798
un nospēlēt redzēto uz instrumenta,

00:05:02.822 --> 00:05:04.584
taču mazliet laika un pacietības,

00:05:04.608 --> 00:05:06.355
un tu vari kļūt par nākamo Bēthovenu

00:05:06.379 --> 00:05:08.484
vai Džastinu Bīberu.