1
00:00:06,104 --> 00:00:07,858
Skatoties filmu vai lugu,

2
00:00:07,882 --> 00:00:09,000
mēs zinām, ka aktieri

3
00:00:09,024 --> 00:00:11,142
ir droši vien mācījušies
tekstu no scenārija,

4
00:00:11,142 --> 00:00:14,326
kas būtībā viņiem norāda,
ko teikt un kad to teikt.

5
00:00:15,080 --> 00:00:18,232
Muzikāls fragments darbojas
pēc tieši tā paša principa.

6
00:00:18,755 --> 00:00:20,091
Pavisam vienkārši runājot,

7
00:00:20,115 --> 00:00:23,179
tas norāda izpildītājam, ko spēlēt un kad.

8
00:00:24,101 --> 00:00:26,425
No estētiskā viedokļa ir milzīga atšķirība

9
00:00:26,449 --> 00:00:29,389
starp, piemēram, Bēthovenu
un Džastinu Bīberu,

10
00:00:29,399 --> 00:00:30,543
bet abi mākslinieki

11
00:00:30,553 --> 00:00:34,208
savas mūzikas radīšanā ir izmantojuši
to pašu celtniecības materiālu – notis.

12
00:00:34,226 --> 00:00:37,017
Un, lai arī rezultāts
var izklausīties diezgan sarežģīts,

13
00:00:37,037 --> 00:00:40,415
nošu pierakstīšanas princips
ir visai vienkāršs.

14
00:00:40,439 --> 00:00:43,667
Apskatīsim mūzikas pieraksta
pamatelementus

15
00:00:43,687 --> 00:00:46,828
un to, kā tie mijiedarbojas, 
veidojot mākslas darbu.

16
00:00:47,684 --> 00:00:51,345
Mūziku raksta uz piecām paralēlām līnijām,
kas stiepjas visā lapas platumā.

17
00:00:51,822 --> 00:00:53,901
Šīs piecas līnijas
sauc par nošu līnijkopu,

18
00:00:53,925 --> 00:00:56,194
un tā darbojas uz divām asīm –

19
00:00:56,218 --> 00:00:57,493
augšup un lejup

20
00:00:57,517 --> 00:00:58,721
un no kreisās uz labo.

21
00:00:59,508 --> 00:01:01,489
Vertikālā kustība izpildītājam norāda

22
00:01:01,509 --> 00:01:04,272
nots toni jeb kuru noti spēlēt,

23
00:01:04,272 --> 00:01:05,437
bet horizontālā kustība

24
00:01:05,461 --> 00:01:07,531
norāda izpildītājam nošu ritmu

25
00:01:07,555 --> 00:01:08,936
jeb kad šo noti spēlēt.

26
00:01:09,436 --> 00:01:10,989
Sāksim ar toni.

27
00:01:11,013 --> 00:01:13,037
Mēs izlīdzēsimies ar klavierēm,

28
00:01:13,041 --> 00:01:14,446
bet šī sistēma ir izmantojama

29
00:01:14,466 --> 00:01:17,146
gandrīz visiem instrumentiem,
ko vien varam iedomāties.

30
00:01:17,166 --> 00:01:19,715
Rietumu mūzikas tradīcijā toņus apzīmē

31
00:01:19,725 --> 00:01:22,406
ar pirmajiem septiņiem alfabēta burtiem:

32
00:01:22,436 --> 00:01:23,803
A (la), B (si), C (do),

33
00:01:23,817 --> 00:01:25,908
D (re), E (mi), F (fa) un G (sol).

34
00:01:26,596 --> 00:01:28,699
Pēc tam cikls atklārtojas –

35
00:01:28,714 --> 00:01:33,532
A (la), B (si), C (do), D (re),
E (mi), F (fa), G (sol) un tā tālāk.

36
00:01:33,564 --> 00:01:36,270
Bet kā šie toņi iegūst savus nosaukumus?

37
00:01:36,290 --> 00:01:38,269
Piemēram, nospēlējot F (fa)

38
00:01:38,293 --> 00:01:39,484
un tad vēl vienu F (fa),

39
00:01:39,508 --> 00:01:41,192
augstāk vai zemāk uz klavierēm,

40
00:01:41,216 --> 00:01:43,264
pamanīsim, ka tie skan diezgan līdzīgi,

41
00:01:43,288 --> 00:01:45,064
salīdzinot ar, piemēram, B (si).

42
00:01:45,738 --> 00:01:47,175
Atgriežoties pie nošu līnijām,

43
00:01:47,175 --> 00:01:49,649
katra līnija un katra starplīnija

44
00:01:49,673 --> 00:01:51,325
atveido noteiktu toni.

45
00:01:52,051 --> 00:01:55,107
Ja noliekam noti uz kādas no līnijām
vai starp šīm līnijām,

46
00:01:55,131 --> 00:01:57,658
mēs pasakām izpildītājam,
ka jāspēlē tieši tas tonis.

47
00:01:57,682 --> 00:02:00,009
Jo augstāk līnijkopā nots atrodas,

48
00:02:00,033 --> 00:02:01,412
jo augstāks tonis.

49
00:02:01,436 --> 00:02:04,253
Bet, skaidrs, ka pastāv
daudz, daudz vairāk toņu

50
00:02:04,283 --> 00:02:06,797
nekā tie deviņi, ko varam
novietot uz šīs līnijkopas.

51
00:02:06,817 --> 00:02:08,140
Piemēram, koncertklavieres

52
00:02:08,160 --> 00:02:10,258
var nospēlēt 88 dažādas notis.

53
00:02:10,281 --> 00:02:13,281
Kā gan mēs varam ietilpināt
88 notis vienā līnijkopā?

54
00:02:13,774 --> 00:02:15,981
Mēs izmantojam nošu atslēgas.

55
00:02:16,005 --> 00:02:19,164
Tā ir dīvaina izskata figūra,
ko raksta katras nošu līnijas sākumā

56
00:02:19,184 --> 00:02:20,908
un kas darbojas kā atskaites punkts,

57
00:02:20,918 --> 00:02:22,934
norādot, ka konkrētā līnija
vai starplīnija

58
00:02:22,934 --> 00:02:25,582
atbilst noteiktai notij
uz tava instrumenta.

59
00:02:25,606 --> 00:02:27,964
Ja gribam spēlēt notis, 
kas nav uz nošu līnijas,

60
00:02:27,978 --> 00:02:29,121
mēs nedaudz šmaucamies

61
00:02:29,141 --> 00:02:32,104
un piezīmējam mazas papildus līnijas,
ko sauc par palīglīnijām,

62
00:02:32,114 --> 00:02:33,466
un novietojam notis uz tām.

63
00:02:33,466 --> 00:02:36,769
Ja jāzīmē tik daudz palīglīniju,
ka tas sāk kļūt mulsinoši,

64
00:02:36,769 --> 00:02:39,108
ir jāpāriet uz citu nošu atslēgu.

65
00:02:39,872 --> 00:02:42,206
Lai pateiktu izpildītājam,
kad spēlēt notis,

66
00:02:42,230 --> 00:02:44,101
izmanto divus galvenos elementus –

67
00:02:44,125 --> 00:02:46,043
taktsmēru un ritmu.

68
00:02:46,473 --> 00:02:48,053
Mūzikas taktsmērs

69
00:02:48,077 --> 00:02:50,000
pats par sevi ir diezgan garlaicīgs.

70
00:02:50,024 --> 00:02:51,713
Tas izklausās šādi –

71
00:02:52,348 --> 00:02:53,927
(Tikšķi)

72
00:02:54,283 --> 00:02:55,649
Ievēro, ka tas nemainās,

73
00:02:55,673 --> 00:02:57,961
tas tikai priecīgi soļo uz priekšu.

74
00:02:57,985 --> 00:02:59,030
Tas var būt lēnāks

75
00:03:00,546 --> 00:03:01,625
vai ātrāks,

76
00:03:02,490 --> 00:03:03,960
vai kādu vien mēs to vēlamies.

77
00:03:03,960 --> 00:03:07,024
Galvenais, ka tāpat kā sekunžu rādītājs
uz pulksteņa ciparnīcas,

78
00:03:07,024 --> 00:03:09,172
sadala minūti 60 sekundēs,

79
00:03:09,196 --> 00:03:12,185
un katra sekunde ir tikpat gara
kā jebkura cita,

80
00:03:12,209 --> 00:03:13,974
arī taktsmērs sadala mūziku

81
00:03:13,998 --> 00:03:17,092
mazos laika fragmentos,
kas visi ir vienāda garuma –

82
00:03:17,116 --> 00:03:18,138
sitienos.

83
00:03:18,826 --> 00:03:20,550
Ar noturīgu taktsmēru

84
00:03:20,574 --> 00:03:22,420
mēs varam pievienot toņiem ritmu,

85
00:03:22,440 --> 00:03:24,756
un šis ir tas brīdis,
kad patiešām sākas mūzika.

86
00:03:25,413 --> 00:03:27,032
Šī ir ceturtdaļnots.

87
00:03:27,056 --> 00:03:28,769
Tā ir ritma pamatvienība,

88
00:03:28,793 --> 00:03:30,271
un tā ir vienu sitienu vērta.

89
00:03:30,749 --> 00:03:33,292
Šī ir pusnots, 
tās vērtība ir divi sitieni.

90
00:03:33,316 --> 00:03:35,413
Šī ir pilna nots četru sitienu vērtībā,

91
00:03:35,437 --> 00:03:37,354
un šīs mazās ir astotdaļnotis,

92
00:03:37,378 --> 00:03:38,713
katra pussitiena vērtībā.

93
00:03:39,409 --> 00:03:41,829
"Lieliski," jūs nodomāsiet.
"Un ko tas nozīmē?"

94
00:03:41,853 --> 00:03:44,527
Droši vien esat ievērojuši,
ka pāri nošu līnijām

95
00:03:44,551 --> 00:03:47,305
ir mazas vertikālas līnijas,
kas tās sadala mazās daļiņās.

96
00:03:47,305 --> 00:03:48,926
Tās ir takts līnijas,

97
00:03:48,950 --> 00:03:51,355
un to veidotās daļas
mēs dēvējam par taktīm.

98
00:03:51,955 --> 00:03:53,718
Skaņdarba sākumā,

99
00:03:53,742 --> 00:03:54,933
tieši aiz nošu atslēgas,

100
00:03:54,933 --> 00:03:56,939
norāda taktsmēru,

101
00:03:56,963 --> 00:03:59,985
kas pasaka izpildītājam, 
cik sitienu ir katrā taktī.

102
00:04:00,009 --> 00:04:02,154
Šeit norādīts: divi sitieni katrā taktī,

103
00:04:02,178 --> 00:04:03,500
šeit ir trīs sitieni taktī

104
00:04:03,524 --> 00:04:05,572
šeit – četri sitieni taktī un tā tālāk.

105
00:04:05,596 --> 00:04:07,215
Apakšējais skaitlis norāda,

106
00:04:07,245 --> 00:04:10,332
kāda veida nots ir izmantota
kā pamats sitienam.

107
00:04:10,800 --> 00:04:12,488
Viens nozīmē veselu noti,

108
00:04:12,512 --> 00:04:13,618
divi – pusnoti,

109
00:04:13,642 --> 00:04:15,546
četri – ceturtdaļnoti,

110
00:04:15,570 --> 00:04:17,527
astoņi – astotdaļnoti un tā tālāk.

111
00:04:17,958 --> 00:04:19,305
Tātad šis taktsmērs nozīmē,

112
00:04:19,329 --> 00:04:22,101
ka katrā taktī ir četras ceturtdaļnotis:

113
00:04:22,125 --> 00:04:24,053
viens, divi, trīs, četri,

114
00:04:24,077 --> 00:04:25,757
viens, divi, trīs, četri

115
00:04:25,771 --> 00:04:26,697
un tā tālāk.

116
00:04:27,173 --> 00:04:28,337
Bet, kā jau teicu,

117
00:04:28,361 --> 00:04:30,220
ja balstāmies tikai uz sitieniem,

118
00:04:30,220 --> 00:04:31,625
paliek nedaudz garlaicīgi,

119
00:04:31,625 --> 00:04:34,572
tāpēc aizstāsim dažas ceturtdaļnotis
ar dažādiem ritmiem.

120
00:04:34,913 --> 00:04:36,913
Ievērojiet: lai arī nošu skaits

121
00:04:36,937 --> 00:04:38,402
katrā taktī ir mainījies,

122
00:04:38,426 --> 00:04:40,998
kopējais sitienu skaits 
taktī nav mainījies.

123
00:04:42,112 --> 00:04:45,350
Kā tad galu galā izklausās
mūsu muzikālais veidojums?

124
00:04:45,374 --> 00:04:47,736
(Mūzika)

125
00:04:47,760 --> 00:04:51,052
Hmm, izklausās labi,
bet varbūt nedaudz pašķidri, ne?

126
00:04:51,076 --> 00:04:54,279
Pievienosim vēl kādu instrumentu
ar citu toni un ritmu.

127
00:04:54,449 --> 00:04:56,611
Tagad tas izklausās pēc mūzikas.

128
00:04:57,789 --> 00:05:00,766
Protams, vajadzīgs treniņš,
lai pierastu nolasīt mūziku ātri

129
00:05:00,790 --> 00:05:02,798
un nospēlēt redzēto uz instrumenta,

130
00:05:02,822 --> 00:05:04,584
taču mazliet laika un pacietības,

131
00:05:04,608 --> 00:05:06,355
un tu vari kļūt par nākamo Bēthovenu

132
00:05:06,379 --> 00:05:08,484
vai Džastinu Bīberu.