0:00:06.104,0:00:07.858
Skatoties filmu vai lugu,

0:00:07.882,0:00:09.000
mēs zinām, ka aktieri

0:00:09.024,0:00:11.142
ir droši vien mācījušies[br]tekstu no scenārija,

0:00:11.142,0:00:14.326
kas būtībā viņiem norāda,[br]ko teikt un kad to teikt.

0:00:15.080,0:00:18.232
Muzikāls fragments darbojas[br]pēc tieši tā paša principa.

0:00:18.755,0:00:20.091
Pavisam vienkārši runājot,

0:00:20.115,0:00:23.179
tas norāda izpildītājam, ko spēlēt un kad.

0:00:24.101,0:00:26.425
No estētiskā viedokļa ir milzīga atšķirība

0:00:26.449,0:00:29.389
starp, piemēram, Bēthovenu[br]un Džastinu Bīberu,

0:00:29.399,0:00:30.543
bet abi mākslinieki

0:00:30.553,0:00:34.208
savas mūzikas radīšanā ir izmantojuši[br]to pašu celtniecības materiālu – notis.

0:00:34.226,0:00:37.017
Un, lai arī rezultāts[br]var izklausīties diezgan sarežģīts,

0:00:37.037,0:00:40.415
nošu pierakstīšanas princips[br]ir visai vienkāršs.

0:00:40.439,0:00:43.667
Apskatīsim mūzikas pieraksta[br]pamatelementus

0:00:43.687,0:00:46.828
un to, kā tie mijiedarbojas, [br]veidojot mākslas darbu.

0:00:47.684,0:00:51.345
Mūziku raksta uz piecām paralēlām līnijām,[br]kas stiepjas visā lapas platumā.

0:00:51.822,0:00:53.901
Šīs piecas līnijas[br]sauc par nošu līnijkopu,

0:00:53.925,0:00:56.194
un tā darbojas uz divām asīm –

0:00:56.218,0:00:57.493
augšup un lejup

0:00:57.517,0:00:58.721
un no kreisās uz labo.

0:00:59.508,0:01:01.489
Vertikālā kustība izpildītājam norāda

0:01:01.509,0:01:04.272
nots toni jeb kuru noti spēlēt,

0:01:04.272,0:01:05.437
bet horizontālā kustība

0:01:05.461,0:01:07.531
norāda izpildītājam nošu ritmu

0:01:07.555,0:01:08.936
jeb kad šo noti spēlēt.

0:01:09.436,0:01:10.989
Sāksim ar toni.

0:01:11.013,0:01:13.037
Mēs izlīdzēsimies ar klavierēm,

0:01:13.041,0:01:14.446
bet šī sistēma ir izmantojama

0:01:14.466,0:01:17.146
gandrīz visiem instrumentiem,[br]ko vien varam iedomāties.

0:01:17.166,0:01:19.715
Rietumu mūzikas tradīcijā toņus apzīmē

0:01:19.725,0:01:22.406
ar pirmajiem septiņiem alfabēta burtiem:

0:01:22.436,0:01:23.803
A (la), B (si), C (do),

0:01:23.817,0:01:25.908
D (re), E (mi), F (fa) un G (sol).

0:01:26.596,0:01:28.699
Pēc tam cikls atklārtojas –

0:01:28.714,0:01:33.532
A (la), B (si), C (do), D (re),[br]E (mi), F (fa), G (sol) un tā tālāk.

0:01:33.564,0:01:36.270
Bet kā šie toņi iegūst savus nosaukumus?

0:01:36.290,0:01:38.269
Piemēram, nospēlējot F (fa)

0:01:38.293,0:01:39.484
un tad vēl vienu F (fa),

0:01:39.508,0:01:41.192
augstāk vai zemāk uz klavierēm,

0:01:41.216,0:01:43.264
pamanīsim, ka tie skan diezgan līdzīgi,

0:01:43.288,0:01:45.064
salīdzinot ar, piemēram, B (si).

0:01:45.738,0:01:47.175
Atgriežoties pie nošu līnijām,

0:01:47.175,0:01:49.649
katra līnija un katra starplīnija

0:01:49.673,0:01:51.325
atveido noteiktu toni.

0:01:52.051,0:01:55.107
Ja noliekam noti uz kādas no līnijām[br]vai starp šīm līnijām,

0:01:55.131,0:01:57.658
mēs pasakām izpildītājam,[br]ka jāspēlē tieši tas tonis.

0:01:57.682,0:02:00.009
Jo augstāk līnijkopā nots atrodas,

0:02:00.033,0:02:01.412
jo augstāks tonis.

0:02:01.436,0:02:04.253
Bet, skaidrs, ka pastāv[br]daudz, daudz vairāk toņu

0:02:04.283,0:02:06.797
nekā tie deviņi, ko varam[br]novietot uz šīs līnijkopas.

0:02:06.817,0:02:08.140
Piemēram, koncertklavieres

0:02:08.160,0:02:10.258
var nospēlēt 88 dažādas notis.

0:02:10.281,0:02:13.281
Kā gan mēs varam ietilpināt[br]88 notis vienā līnijkopā?

0:02:13.774,0:02:15.981
Mēs izmantojam nošu atslēgas.

0:02:16.005,0:02:19.164
Tā ir dīvaina izskata figūra,[br]ko raksta katras nošu līnijas sākumā

0:02:19.184,0:02:20.908
un kas darbojas kā atskaites punkts,

0:02:20.918,0:02:22.934
norādot, ka konkrētā līnija[br]vai starplīnija

0:02:22.934,0:02:25.582
atbilst noteiktai notij[br]uz tava instrumenta.

0:02:25.606,0:02:27.964
Ja gribam spēlēt notis, [br]kas nav uz nošu līnijas,

0:02:27.978,0:02:29.121
mēs nedaudz šmaucamies

0:02:29.141,0:02:32.104
un piezīmējam mazas papildus līnijas,[br]ko sauc par palīglīnijām,

0:02:32.114,0:02:33.466
un novietojam notis uz tām.

0:02:33.466,0:02:36.769
Ja jāzīmē tik daudz palīglīniju,[br]ka tas sāk kļūt mulsinoši,

0:02:36.769,0:02:39.108
ir jāpāriet uz citu nošu atslēgu.

0:02:39.872,0:02:42.206
Lai pateiktu izpildītājam,[br]kad spēlēt notis,

0:02:42.230,0:02:44.101
izmanto divus galvenos elementus –

0:02:44.125,0:02:46.043
taktsmēru un ritmu.

0:02:46.473,0:02:48.053
Mūzikas taktsmērs

0:02:48.077,0:02:50.000
pats par sevi ir diezgan garlaicīgs.

0:02:50.024,0:02:51.713
Tas izklausās šādi –

0:02:52.348,0:02:53.927
(Tikšķi)

0:02:54.283,0:02:55.649
Ievēro, ka tas nemainās,

0:02:55.673,0:02:57.961
tas tikai priecīgi soļo uz priekšu.

0:02:57.985,0:02:59.030
Tas var būt lēnāks

0:03:00.546,0:03:01.625
vai ātrāks,

0:03:02.490,0:03:03.960
vai kādu vien mēs to vēlamies.

0:03:03.960,0:03:07.024
Galvenais, ka tāpat kā sekunžu rādītājs[br]uz pulksteņa ciparnīcas,

0:03:07.024,0:03:09.172
sadala minūti 60 sekundēs,

0:03:09.196,0:03:12.185
un katra sekunde ir tikpat gara[br]kā jebkura cita,

0:03:12.209,0:03:13.974
arī taktsmērs sadala mūziku

0:03:13.998,0:03:17.092
mazos laika fragmentos,[br]kas visi ir vienāda garuma –

0:03:17.116,0:03:18.138
sitienos.

0:03:18.826,0:03:20.550
Ar noturīgu taktsmēru

0:03:20.574,0:03:22.420
mēs varam pievienot toņiem ritmu,

0:03:22.440,0:03:24.756
un šis ir tas brīdis,[br]kad patiešām sākas mūzika.

0:03:25.413,0:03:27.032
Šī ir ceturtdaļnots.

0:03:27.056,0:03:28.769
Tā ir ritma pamatvienība,

0:03:28.793,0:03:30.271
un tā ir vienu sitienu vērta.

0:03:30.749,0:03:33.292
Šī ir pusnots, [br]tās vērtība ir divi sitieni.

0:03:33.316,0:03:35.413
Šī ir pilna nots četru sitienu vērtībā,

0:03:35.437,0:03:37.354
un šīs mazās ir astotdaļnotis,

0:03:37.378,0:03:38.713
katra pussitiena vērtībā.

0:03:39.409,0:03:41.829
"Lieliski," jūs nodomāsiet.[br]"Un ko tas nozīmē?"

0:03:41.853,0:03:44.527
Droši vien esat ievērojuši,[br]ka pāri nošu līnijām

0:03:44.551,0:03:47.305
ir mazas vertikālas līnijas,[br]kas tās sadala mazās daļiņās.

0:03:47.305,0:03:48.926
Tās ir takts līnijas,

0:03:48.950,0:03:51.355
un to veidotās daļas[br]mēs dēvējam par taktīm.

0:03:51.955,0:03:53.718
Skaņdarba sākumā,

0:03:53.742,0:03:54.933
tieši aiz nošu atslēgas,

0:03:54.933,0:03:56.939
norāda taktsmēru,

0:03:56.963,0:03:59.985
kas pasaka izpildītājam, [br]cik sitienu ir katrā taktī.

0:04:00.009,0:04:02.154
Šeit norādīts: divi sitieni katrā taktī,

0:04:02.178,0:04:03.500
šeit ir trīs sitieni taktī

0:04:03.524,0:04:05.572
šeit – četri sitieni taktī un tā tālāk.

0:04:05.596,0:04:07.215
Apakšējais skaitlis norāda,

0:04:07.245,0:04:10.332
kāda veida nots ir izmantota[br]kā pamats sitienam.

0:04:10.800,0:04:12.488
Viens nozīmē veselu noti,

0:04:12.512,0:04:13.618
divi – pusnoti,

0:04:13.642,0:04:15.546
četri – ceturtdaļnoti,

0:04:15.570,0:04:17.527
astoņi – astotdaļnoti un tā tālāk.

0:04:17.958,0:04:19.305
Tātad šis taktsmērs nozīmē,

0:04:19.329,0:04:22.101
ka katrā taktī ir četras ceturtdaļnotis:

0:04:22.125,0:04:24.053
viens, divi, trīs, četri,

0:04:24.077,0:04:25.757
viens, divi, trīs, četri

0:04:25.771,0:04:26.697
un tā tālāk.

0:04:27.173,0:04:28.337
Bet, kā jau teicu,

0:04:28.361,0:04:30.220
ja balstāmies tikai uz sitieniem,

0:04:30.220,0:04:31.625
paliek nedaudz garlaicīgi,

0:04:31.625,0:04:34.572
tāpēc aizstāsim dažas ceturtdaļnotis[br]ar dažādiem ritmiem.

0:04:34.913,0:04:36.913
Ievērojiet: lai arī nošu skaits

0:04:36.937,0:04:38.402
katrā taktī ir mainījies,

0:04:38.426,0:04:40.998
kopējais sitienu skaits [br]taktī nav mainījies.

0:04:42.112,0:04:45.350
Kā tad galu galā izklausās[br]mūsu muzikālais veidojums?

0:04:45.374,0:04:47.736
(Mūzika)

0:04:47.760,0:04:51.052
Hmm, izklausās labi,[br]bet varbūt nedaudz pašķidri, ne?

0:04:51.076,0:04:54.279
Pievienosim vēl kādu instrumentu[br]ar citu toni un ritmu.

0:04:54.449,0:04:56.611
Tagad tas izklausās pēc mūzikas.

0:04:57.789,0:05:00.766
Protams, vajadzīgs treniņš,[br]lai pierastu nolasīt mūziku ātri

0:05:00.790,0:05:02.798
un nospēlēt redzēto uz instrumenta,

0:05:02.822,0:05:04.584
taču mazliet laika un pacietības,

0:05:04.608,0:05:06.355
un tu vari kļūt par nākamo Bēthovenu

0:05:06.379,0:05:08.484
vai Džastinu Bīberu.