Visa cilvēce, viss dzīvais ir atkarīgs no augiem. Ļaujiet man pāris sekunžu laikā jūs par to pārliecināt. Brīdi padomājiet – nav svarīgi, vai dzīvojat mazā Āfrikas ciematiņā vai lielpilsētā, galu galā visa pamatā ir augi – vienalga, vai tā būtu pārtika, zāles, degviela, ēkas, apģērbs, visas pašsaprotamās lietas vai arī mums tik nozīmīgās garīgās un izklaidējošās lietas, vai tā būtu augsnes veidošanās, ietekme uz atmosfēru vai apstrādes rūpniecība. Sasodīts, pat grāmatas ir veidotas no augiem! Visu šo lietu pamatā ir augi. Bez tiem arī mūsu te nebūtu. Pašlaik augi ir apdraudēti. Tos apraud klimata pārmaiņas un tas, ka tiem jāsadzīvo uz vienas planētas ar tādiem cilvēkiem kā mēs. Un tādi cilvēki kā mēs vēlamies darīt to, kas iznīcina augus un to dzīvotnes. Vai tas būtu pārtikas rūpniecības dēļ vai tāpēc, ka ieviešam svešus augus vietās, kur tiem nevajadzētu būt, vai tāpēc, ka to dzīvotnes izmantojam citiem mērķiem, viss iepriekšminētais nozīmē, ka augiem jāpielāgojas, jāizmirst vai jāpārvācas. Reizēm augiem pārvākties var būt gaužām grūti, jo priekšā var gadīties pilsētas vai kas cits. Ja reiz visa cilvēce ir atkarīga no augiem, vai nebūtu tikai loģiski, ja mēs varbūt pacenstos tos glābt? Manuprāt, būtu, un es vēlos jums pastāstīt par augu glābšanas projektu. Veids, kā augus var glābt, ir uzglabājot sēklas. Jo visā savā daudzveidīgajā krāšņumā sēklas ir augu nākotne. Visa ģenētiskā informācija nākamajām augu paaudzēm glabājas sēklās. Lūk, arī šī ēka – tā tiešām izskatās gaužām pieticīga. Taču tā stiepjas daudzus stāvus zem zemes, un tā ir lielākā sēklu krātuve pasaulē. Tā atrodas ne tikai Anglijas dienvidos, bet ir izvietota pa visu pasauli, un pie tā es vēl nonākšu. Ēka var izturēt kodolsprādzienu. Pasarg Dievs, lai tai nekas tāds nebūtu jāiztur! Ja plānots būvēt sēklu krātuvi, jāizdomā ko mēs tajā glabāsim, vai ne? Mēs nolēmām, ka vispirms vēlamies uzkrāt sugas, kuras ir visapdraudētākās, un tās ir sauszemes sugas. Pirmkārt, mēs noslēdzām vienošanos ar 50 dažādām valstīm. Tas nozīmē pārrunas ar 50 valstu vadītājiem un sekretāriem, lai noslēgtu līgumus. Mums ir 120 partnerinstitūciju visā pasaulē, visās oranži iekrāsotajās valstīs. Cilvēki ierodas no visas pasaules, lai izglītotos, un tad dodas prom un plāno, kā tieši viņi ievāks šīs sēklas. Viņiem ir tūkstošiem cilvēku visā pasaulē, kas atzīmē vietas, kurās šiem augiem būtu jābūt. Viņi tos meklē, atrod ziedam un tad atgriežas, kad sēklas nogatavojušās. Viņi ievāc sēklas visā pasaulē. Sēklas... daļa no procesa ir diezgan netehniska. Sēklas saber maisos un izkaltē, tad tās marķē. Pēc tam veic šādas tādas ļoti zinātniskas darbības, šādas tādas ne tik zinātniskas. Galvenais, ka tās jākaltē ļoti uzmanīgi zemā temperatūrā un tad jāuzglabā aptuveni mīnus 20 grādu temperatūrā pēc Celsija – tie laikam sanāk mīnus 4 grādi pēc Fārenheita – pie ļoti zema gaisa mitruma. Mēs domājam, ka daudzas šo sugu sēklas spēs izdīgt pēc tūkstošiem gadu un noteikti pēc simtiem gadu. Sēklas nav jēgas uzglabāt, ja nezinām, vai tās vēl joprojām ir lietojamas. Tādēļ ik pa 10 gadiem mēs katram sēklu paraugam veicam dīgtspējas pārbaudi. Tas ir dalīts tīkls – to pašu dara cilvēki visā pasaulē. Tas ļauj mums izstrādāt dīgšanas protokolus. Kas nozīmē, ka mēs zinām pareizo karstuma, aukstuma un ciklu kombināciju, lai šīs sēklas uzdīgtu. Tā ir ļoti noderīga informācija. Tad mēs tās izaudzējam un sakām cilvēkiem, no kuru valsts šīs sēklas tika atsūtītas: „Lūk, mēs ne tikai uzglabājam šīs sēklas vēlākam laikam, bet varam arī jums pastāstīt, kā diedzēt šos prasīgos augus.” Tas jau notiek. Cik tad mēs tālu esam tikuši? Ar prieku varu atklāt, ka esam noglabājuši trīs miljardus sēklu, tie ir trīs tūkstoši miljonu noglabātu sēklu. Desmit procenti jeb 24 000 no visām augu sugām ir drošībā; nākamgad, ja saņemsim finansējumu, tie būs 30 000 sugu. Līdz 2020. gadam – 25 procenti pasaules augu. Tie nav tikai kultūraugi, ko varbūt esat redzējuši uzglabātus Svalbārā, Norvēģijā – brīnišķīgi pastrādāts. Tas ir vismaz 100 reizes vairāk. Pa visu pasauli ir izsūtīti tūkstošiem augu kolekciju: sausumizturīgās meža sugas nosūtītas uz Pakistānu un Ēģipti; augi, kas ir efektīvi fotosintēzes veicēji, nonāk te, Amerikas Savienotajās Valstīs; sālsizturīgās ganību sugas nosūtītas uz Austrāliju; var turpināt un turpināt. Šīs sēklas izmanto atjaunošanai. Jau bojātās dzīvotnēs, piemēram, garzāles prērijā tepat ASV vai dažādu valstu izrakteņu ieguves vietās, pateicoties šai krātuvei, jau notiek audžu atjaunošana. Daļa šo augu, piemēram, tie pa kreisi ekrāna apakšā – no tiem palikuši tikai daži pēdējie pārstāvji. No tā, kur puisis vāc sēklas mašīnā, palikuši pēdējie 30 koki. Brīnišķīgi noderīgs augs – gan kā olbaltumvielu avots, gan medicīnā. Mums notiek mācības Ķīnā, ASV un daudzās citās valstīs. Cik tas izmaksā? Vidēji 2,800 dolāru vienai sugai. Manuprāt, tā ir diezgan zema cena. Pa šo naudu mēs iegūstam arī visus zinātniskos datus. Nākotnes pētījums ir „Kā noteikt sēklu dzīvotspēju pēc ģenētiskām un molekulārām pazīmēm, nestādot tās ik pēc 10 gadiem?” Un mēs to esam gandrīz noskaidrojuši. Liels paldies. (Aplausi)