Visa cilvēce, viss dzīvais
ir atkarīgs no augiem.
Ļaujiet man pāris sekunžu laikā
jūs par to pārliecināt.
Brīdi padomājiet –
nav svarīgi, vai dzīvojat
mazā Āfrikas ciematiņā vai lielpilsētā,
galu galā visa pamatā ir augi –
vienalga, vai tā būtu pārtika, zāles,
degviela, ēkas, apģērbs,
visas pašsaprotamās lietas
vai arī mums tik nozīmīgās
garīgās un izklaidējošās lietas,
vai tā būtu augsnes veidošanās,
ietekme uz atmosfēru
vai apstrādes rūpniecība.
Sasodīts, pat grāmatas
ir veidotas no augiem!
Visu šo lietu pamatā ir augi.
Bez tiem arī mūsu te nebūtu.
Pašlaik augi ir apdraudēti.
Tos apraud klimata pārmaiņas
un tas, ka tiem jāsadzīvo
uz vienas planētas
ar tādiem cilvēkiem kā mēs.
Un tādi cilvēki kā mēs vēlamies darīt to,
kas iznīcina augus un to dzīvotnes.
Vai tas būtu pārtikas rūpniecības dēļ
vai tāpēc, ka ieviešam svešus augus
vietās, kur tiem nevajadzētu būt,
vai tāpēc, ka to dzīvotnes
izmantojam citiem mērķiem,
viss iepriekšminētais nozīmē, ka augiem
jāpielāgojas, jāizmirst vai jāpārvācas.
Reizēm augiem pārvākties
var būt gaužām grūti,
jo priekšā var gadīties
pilsētas vai kas cits.
Ja reiz visa cilvēce
ir atkarīga no augiem,
vai nebūtu tikai loģiski,
ja mēs varbūt pacenstos tos glābt?
Manuprāt, būtu,
un es vēlos jums pastāstīt
par augu glābšanas projektu.
Veids, kā augus var glābt,
ir uzglabājot sēklas.
Jo visā savā daudzveidīgajā krāšņumā
sēklas ir augu nākotne.
Visa ģenētiskā informācija
nākamajām augu paaudzēm glabājas sēklās.
Lūk, arī šī ēka – tā tiešām
izskatās gaužām pieticīga.
Taču tā stiepjas daudzus stāvus zem zemes,
un tā ir lielākā sēklu krātuve pasaulē.
Tā atrodas ne tikai Anglijas dienvidos,
bet ir izvietota pa visu pasauli,
un pie tā es vēl nonākšu.
Ēka var izturēt kodolsprādzienu.
Pasarg Dievs, lai tai
nekas tāds nebūtu jāiztur!
Ja plānots būvēt sēklu krātuvi,
jāizdomā ko mēs tajā glabāsim, vai ne?
Mēs nolēmām, ka vispirms vēlamies uzkrāt
sugas, kuras ir visapdraudētākās,
un tās ir sauszemes sugas.
Pirmkārt, mēs noslēdzām vienošanos
ar 50 dažādām valstīm.
Tas nozīmē pārrunas
ar 50 valstu vadītājiem un sekretāriem,
lai noslēgtu līgumus.
Mums ir 120 partnerinstitūciju
visā pasaulē,
visās oranži iekrāsotajās valstīs.
Cilvēki ierodas no visas
pasaules, lai izglītotos,
un tad dodas prom un plāno,
kā tieši viņi ievāks šīs sēklas.
Viņiem ir tūkstošiem cilvēku visā pasaulē,
kas atzīmē vietas,
kurās šiem augiem būtu jābūt.
Viņi tos meklē, atrod ziedam
un tad atgriežas,
kad sēklas nogatavojušās.
Viņi ievāc sēklas visā pasaulē.
Sēklas... daļa no procesa
ir diezgan netehniska.
Sēklas saber maisos
un izkaltē, tad tās marķē.
Pēc tam veic šādas tādas
ļoti zinātniskas darbības,
šādas tādas ne tik zinātniskas.
Galvenais, ka tās jākaltē
ļoti uzmanīgi zemā temperatūrā
un tad jāuzglabā aptuveni
mīnus 20 grādu temperatūrā pēc Celsija –
tie laikam sanāk
mīnus 4 grādi pēc Fārenheita –
pie ļoti zema gaisa mitruma.
Mēs domājam, ka daudzas
šo sugu sēklas spēs izdīgt
pēc tūkstošiem gadu
un noteikti pēc simtiem gadu.
Sēklas nav jēgas uzglabāt, ja nezinām,
vai tās vēl joprojām ir lietojamas.
Tādēļ ik pa 10 gadiem
mēs katram sēklu paraugam
veicam dīgtspējas pārbaudi.
Tas ir dalīts tīkls – to pašu dara
cilvēki visā pasaulē.
Tas ļauj mums izstrādāt
dīgšanas protokolus.
Kas nozīmē, ka mēs zinām pareizo
karstuma, aukstuma un ciklu kombināciju,
lai šīs sēklas uzdīgtu.
Tā ir ļoti noderīga informācija.
Tad mēs tās izaudzējam un sakām cilvēkiem,
no kuru valsts šīs sēklas tika atsūtītas:
„Lūk, mēs ne tikai uzglabājam
šīs sēklas vēlākam laikam,
bet varam arī jums pastāstīt,
kā diedzēt šos prasīgos augus.”
Tas jau notiek.
Cik tad mēs tālu esam tikuši?
Ar prieku varu atklāt, ka esam
noglabājuši trīs miljardus sēklu,
tie ir trīs tūkstoši miljonu
noglabātu sēklu.
Desmit procenti jeb 24 000
no visām augu sugām ir drošībā;
nākamgad, ja saņemsim finansējumu,
tie būs 30 000 sugu.
Līdz 2020. gadam –
25 procenti pasaules augu.
Tie nav tikai kultūraugi,
ko varbūt esat redzējuši
uzglabātus Svalbārā, Norvēģijā –
brīnišķīgi pastrādāts.
Tas ir vismaz 100 reizes vairāk.
Pa visu pasauli ir izsūtīti
tūkstošiem augu kolekciju:
sausumizturīgās meža sugas
nosūtītas uz Pakistānu un Ēģipti;
augi, kas ir efektīvi
fotosintēzes veicēji,
nonāk te, Amerikas Savienotajās Valstīs;
sālsizturīgās ganību sugas
nosūtītas uz Austrāliju;
var turpināt un turpināt.
Šīs sēklas izmanto atjaunošanai.
Jau bojātās dzīvotnēs, piemēram,
garzāles prērijā tepat ASV
vai dažādu valstu
izrakteņu ieguves vietās,
pateicoties šai krātuvei,
jau notiek audžu atjaunošana.
Daļa šo augu, piemēram,
tie pa kreisi ekrāna apakšā –
no tiem palikuši
tikai daži pēdējie pārstāvji.
No tā, kur puisis vāc sēklas mašīnā,
palikuši pēdējie 30 koki.
Brīnišķīgi noderīgs augs –
gan kā olbaltumvielu avots, gan medicīnā.
Mums notiek mācības Ķīnā, ASV
un daudzās citās valstīs.
Cik tas izmaksā?
Vidēji 2,800 dolāru vienai sugai.
Manuprāt, tā ir diezgan zema cena.
Pa šo naudu mēs iegūstam
arī visus zinātniskos datus.
Nākotnes pētījums ir
„Kā noteikt sēklu dzīvotspēju
pēc ģenētiskām un molekulārām pazīmēm,
nestādot tās ik pēc 10 gadiem?”
Un mēs to esam gandrīz noskaidrojuši.
Liels paldies.
(Aplausi)