-
Esmu precēijies ar Ilseju Elvenes.
-
Es zīnu.
-
Tu viņu atceries?
-
Protams es viņu atceros.
-
Mēs bijām tūvi draugi, ka viņam iet?
-
Viņš man teica ka kādreiz tu viņu noskūpstīji.
-
Es ko dariju?
-
Ak pagaidi, tev taisnība, es atceros.
-
Mēs spēlājāmies virtuvē, un viņš
-
valkāja vecmāmiņas priekšautu.
-
Tu zini, māzi zēņiņi spēlājāmies apkārt.
-
Viņš vienkarši izskatījās tik skaists tajā priekšautā.
-
Man vajadzēja viņu noskūpstīt.
-
Tā jā, es skūpstīju Ilsi.
-
Nākamā lieta, ko es zinu, viņa tēvs
-
mani dzen ārā.
-
Ilse, mans Dievs.
-
Kāpēc viņš šodien neatnāca?
-
Viņš nezīna, ka esmu šeit.
-
Es nedomāju, ka viņam patiktu, ja es
-
lūdzu jums palīdzību.
-
Mēs īsti nepazīstam cilvēkus tē,
-
un Ilse ir apmaldījusies.
-
Viņš nestrādā.
-
Viņam vajag kāds, kas viņu pārstāv.
-
Kāds, kas viņu pazīs.
-
Viņam draugu vajag.