Viljamss Jūrijs: Ceļš no „nē” līdz „jā”
-
0:00 - 0:03Grūtas pārrunas man atgādina
-
0:03 - 0:05kādu no maniem mīļākajiem stāstiem
-
0:05 - 0:07no Tuvajiem Austrumiem,
-
0:07 - 0:10par vīru, kas 3 saviem dēliem atstāja 17 kamieļus.
-
0:10 - 0:13Pirmajam dēlam viņš novēlēja pusi kamieļu;
-
0:13 - 0:15otrajam — trešo daļu;
-
0:15 - 0:17un jaunākajam — 1/9 no saviem kamieļiem.
-
0:17 - 0:19Dēli ķērās pie pārrunām.
-
0:19 - 0:2117 nedalās ar 2.
-
0:21 - 0:23Tas nedalās ar 3.
-
0:23 - 0:25Un tas nedalās ar 9.
-
0:25 - 0:27Brāļu pacietība sāka izsīkt.
-
0:27 - 0:29Visbeidzot, galīgi izmisuši,
-
0:29 - 0:32viņi devās lūgt padomu vecai viedai sievai.
-
0:32 - 0:34Viedā vecā sieva par brāļu likstu domāja ilgu laiku,
-
0:34 - 0:36līdz visbeidzot atgriezās un sacīja:
-
0:36 - 0:38„Es nezinu, vai varu jums kā palīdzēt,
-
0:38 - 0:40bet, ja vēlaties, paņemiet manu kamieli.”
-
0:40 - 0:42Nu viņiem bija 18 kamieļi.
-
0:42 - 0:45Pirmais dēls paņēma sev savu pusi, puse no 18 ir 9.
-
0:45 - 0:48Otrais dēls, savu trešo daļu, trešdaļa no 18 ir 6.
-
0:48 - 0:50Jaunākais dēls paņēma savu devīto daļu,
-
0:50 - 0:52viena devītā no 18 ir 2.
-
0:52 - 0:54Kopā — 17.
-
0:54 - 0:56Viņiem palika pāri viens kamielis.
-
0:56 - 0:58Viņi to atdeva atpakaļ vecajai viedajai sievai.
-
0:58 - 1:00(Smiekli)
-
1:00 - 1:02Man šķiet, šis stāsts
-
1:02 - 1:04ir līdzīgs
-
1:04 - 1:07daudzām grūtajām pārrunām, kādās mēs nonākam.
-
1:07 - 1:09Tās sākas ar 17 kamieļiem, ko nekādi nevar atrisināt.
-
1:09 - 1:11Tā vai citādi mums ir
-
1:11 - 1:14jāatkāpjas solīti no šīm situācijām, kā tā viedā vecā sieva,
-
1:14 - 1:16jāpalūkojas uz situāciju ar svaigu skatu
-
1:16 - 1:19un jāatrod savs 18. kamielis.
-
1:20 - 1:22Šī 18. kamieļa meklēšana pasaules konfliktos
-
1:22 - 1:25ir bijusi manas dzīves lielā aizraušanās.
-
1:25 - 1:28Cilvēci es pamatā redzu kā šos trīs brāļus;
-
1:28 - 1:30mēs visi esam viena ģimene.
-
1:30 - 1:32Mums tam ir zinātniski pierādījumi,
-
1:32 - 1:34pateicoties sakaru revolūcijai
-
1:34 - 1:37visas ciltis uz pasaules, visas 15,000 ciltis
-
1:37 - 1:40ir savā starpā saistītas.
-
1:40 - 1:42Tā ir kā liela ģimenes atkalapvienošanās.
-
1:42 - 1:44Taču līdzīgi kā daudzas ģimenes apvienošanās,
-
1:44 - 1:46tā nav tikai miers un gaisma.
-
1:46 - 1:48Tajā ir daudz konfliktu.
-
1:48 - 1:50Jautājums ir,
-
1:50 - 1:52kā lai mēs uzlūkojam savas atšķirības?
-
1:52 - 1:54Kā lai mēs tiekam galā ar savām lielākajām atšķirībām,
-
1:54 - 1:56ņemot vērā cilvēcisko slieksmi uz strīdiem
-
1:56 - 1:58un cilvēka talantu
-
1:58 - 2:01radīt ieročus, kas var radīt milzīgu postu?
-
2:01 - 2:03Tāds ir jautājums.
-
2:03 - 2:06Lielāko daļu pēdējo trīs, gandrīz četru, desmitgažu
-
2:06 - 2:08esmu pavadījis
-
2:08 - 2:10ceļojot pa pasauli,
-
2:10 - 2:13mēģinot strādāt, iesaistoties konfliktos
-
2:13 - 2:16sākot ar Dienvidslāviju, Tuvajiem Austrumiem,
-
2:16 - 2:18beidzot ar Čečeniju un Venecuēlu,
-
2:18 - 2:21daži no tiem ir vissarežģītākie konflikti uz zemes virsmas,
-
2:21 - 2:23es vienmēr uzdodu sev šo jautājumu.
-
2:23 - 2:25Manuprāt, esmu atradis ko tādu, ko
-
2:25 - 2:27varētu nosaukt par miera noslēpumu.
-
2:27 - 2:30Tas patiesībā ir pārsteidzoši vienkāršs.
-
2:30 - 2:33Tas nav viegls, bet ir vienkāršs.
-
2:33 - 2:35Tas pat nav nekas jauns.
-
2:35 - 2:37Tas varētu būt viens no senākajiem cilvēces mantojumiem.
-
2:37 - 2:40Miera noslēpums slēpjas mūsos pašos.
-
2:40 - 2:42Mūsos, kas darbojas
-
2:42 - 2:44kā apkārtējā sabiedrība
-
2:44 - 2:46ap katru konfliktu,
-
2:46 - 2:48mēs varam ieņemt konstruktīvu lomu.
-
2:48 - 2:51Ļaujiet jums piemēram izstāstīt kādu stāstiņu.
-
2:52 - 2:54Pirms kādiem 20 gadiem es biju Dienvidāfrikā.
-
2:54 - 2:56Strādāju ar tajā konfliktā iesaistītajām pusēm.
-
2:56 - 2:58Man bija lieks mēnesis,
-
2:58 - 3:00tādēļ es kādu laiku padzīvoju
-
3:00 - 3:02kopā ar dažām Sanu Bušmeņu grupām.
-
3:02 - 3:05Viņi manī izraisīja interesi un es gribēju uzzināt, kā viņi risina konfliktus.
-
3:06 - 3:08Jo viņi taču kopš neatminamiem laikiem
-
3:08 - 3:10bijuši mednieki un vācēji, kas
-
3:10 - 3:12dzīvo lielā mērā tāpat kā mūsu senči
-
3:12 - 3:15gandrīz visa cilvēces stāsta garumā.
-
3:15 - 3:18Visiem vīriešiem ir indīgas bultas, ko viņi izmanto medībās —
-
3:18 - 3:20absolūti nāvējošas.
-
3:20 - 3:22Tātad, kā viņi risina savas nesaskaņas?
-
3:22 - 3:24Es uzzināju, ka
-
3:24 - 3:27ikreiz, kad šajās kopienās izceļas strīdi,
-
3:27 - 3:30kāds paņem bultas un noslēpj tās kaut kur krūmājos,
-
3:30 - 3:34un visi apsēžas šādā aplī,
-
3:34 - 3:37un sēž un runā un runā...
-
3:37 - 3:39Var paiet divas, trīs, četras dienas...
-
3:39 - 3:41bet viņi neliekas mierā,
-
3:41 - 3:43kamēr nav atraduši risinājumu,
-
3:43 - 3:45vai vēl labāk, izlīgumu.
-
3:45 - 3:47Un ja arī tad vēl visi nav nomierinājušies,
-
3:47 - 3:49dažus aizsūta apciemot kādus radiniekus
-
3:49 - 3:51tādā kā nomierināšanās periodā.
-
3:51 - 3:53Domāju, ka pateicoties šai sistēmai
-
3:53 - 3:56mēs joprojām esam izdzīvojuši,
-
3:56 - 3:58ņemot vērā mūsu cilvēciskās tieksmes.
-
3:58 - 4:01Šo sistēmu es saucu par „trešo pusi”.
-
4:01 - 4:03Jo, ja tā padomā,
-
4:03 - 4:06parasti, mums domājot par konfliktu un to aprakstot,
-
4:06 - 4:08tajā vienmēr ir divas puses.
-
4:08 - 4:10Arābi pret izraēļiem, strādnieki pret vadību,
-
4:10 - 4:13vīrs pret sievu, republikāņi pret demokrātiem,
-
4:13 - 4:15bet bieži vien mēs neredzam,
-
4:15 - 4:17ka vienmēr ir kāda trešā puse
-
4:17 - 4:19un šī trešā puse konfliktā esam mēs,
-
4:19 - 4:21apkārtējā sabiedrība,
-
4:21 - 4:23draugi, sabiedrotie,
-
4:23 - 4:25ģimenes locekļi, kaimiņi.
-
4:25 - 4:28Mums var būt ārkārtīgi konstruktīva loma!
-
4:28 - 4:30Iespējams, ka visbūtiskākais veids,
-
4:30 - 4:33kā trešā puse var palīdzēt,
-
4:33 - 4:36ir atgādināt iesaistītajām pusēm, kas likts uz spēles.
-
4:36 - 4:38Bērnu dēļ, ģimenes dēļ,
-
4:38 - 4:41sabiedrības dēļ, nākotnes vārdā,
-
4:41 - 4:44uz mirkli pārstāsim ķīvēties un sāksim runāt.
-
4:44 - 4:46Jo, lieta tāda, ka,
-
4:46 - 4:48kad mēs esam iesaistīti konfliktā
-
4:48 - 4:50ir ļoti viegli pazaudēt perspektīvu.
-
4:50 - 4:52Ir ļoti viegli reaģēt.
-
4:52 - 4:55Cilvēciskas būtnes: mēs esam reaģējošas mašīnas.
-
4:55 - 4:57Kā vēstī sakāmvārds:
-
4:57 - 4:59dusmās pateiksi vislabāko runu,
-
4:59 - 5:02kādu vien var nožēlot.
-
5:02 - 5:05Trešā puse mums to var atgādināt.
-
5:05 - 5:07Trešā puse palīdz mums iziet uz balkona,
-
5:07 - 5:10kas ir metafora vietai, kurā atgūt perspektīvu,
-
5:10 - 5:13no kuras varam saskatīt savu balvu.
-
5:13 - 5:16Ļaujiet jums izstāstīt mazu stāstiņu no manas personīgās pārrunu pieredzes.
-
5:16 - 5:19Pirms dažiem gadiem es biju iesaistīts kā starpnieks
-
5:19 - 5:21kādās ļoti smagās sarunās
-
5:21 - 5:23starp Krievijas vadītājiem
-
5:23 - 5:25un vadītājiem no Čečenijas.
-
5:25 - 5:27Kā zināt, starp šīm valstīm bija karš.
-
5:27 - 5:29Mēs tikāmies Hāgā,
-
5:29 - 5:31Miera Pilī,
-
5:31 - 5:34tajā pašā telpā, kurā bija norisinājies
-
5:34 - 5:36Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls.
-
5:36 - 5:38Šīs sarunas sākās gaužām nestabili,
-
5:38 - 5:40kad Čečenijas viceprezidents
-
5:40 - 5:43norādīja uz krieviem un teica:
-
5:43 - 5:45„Palieciet vien šajos krēslos,
-
5:45 - 5:47jo te jūs tiesās par jūsu kara noziegumiem.”
-
5:47 - 5:49Viņš turpināja tādā pat garā līdz pagriezās pret mani un teica:
-
5:49 - 5:51„Tu esi amerikānis.
-
5:51 - 5:54Paskat tik, ko jūs amerikāņi darāt Puertoriko!”
-
5:54 - 5:57Es sāku drudžaini domāt: „Puertoriko? Kas man zināms par Puertoriko?”
-
5:57 - 5:59Es sāku reaģēt,
-
5:59 - 6:02bet tad es pacentos atcerēties par balkonu.
-
6:02 - 6:04Tāpēc, kad viņš uz mirkli aprima,
-
6:04 - 6:06un visi lūkojās, ko nu es teikšu,
-
6:06 - 6:09ar balkona perspektīvu es spēju viņam pateikties par piezīmēm
-
6:09 - 6:12un teikt: „Es cienu jūsu kritiskās piezīmes par manu valsti,
-
6:12 - 6:14un uzskatīšu to par zīmi, ka esam starp draugiem,
-
6:14 - 6:17un varam brīvi runāt savā starpā.
-
6:17 - 6:20Taču mēs neesam šeit, lai runātu par Puertoriko vai pagātni.
-
6:20 - 6:23Mēs esam šeit, lai mēģinātu atrast veidu
-
6:23 - 6:26kā izbeigt ciešanas un asinsizliešanu Čečenijā.”
-
6:26 - 6:29Sarunas varēja atsākties.
-
6:29 - 6:31Šāda ir trešās puses loma,
-
6:31 - 6:33tai ir jāpalīdz pusēm iziet uz balkona.
-
6:33 - 6:36Bet nu mirkli pievērsīsimies
-
6:36 - 6:38bieži par vissarežģītāko pasaules konfliktu uzskatītajam piemēram,
-
6:38 - 6:40konfliktam, kura atrisinājumu uzskata par neiespējami —
-
6:40 - 6:42Tuvajiem Austrumiem.
-
6:42 - 6:45Jautājums: kur te ir trešā puse?
-
6:45 - 6:47Kā te vispār var iziet uz balkona?
-
6:47 - 6:49Es neizlikšos, ka man ir atbildes
-
6:49 - 6:51Tuvo Austrumu konfliktam,
-
6:51 - 6:53taču, manuprāt, man ir pirmais solis,
-
6:53 - 6:55burtiski, pirmais solis,
-
6:55 - 6:58kaut kas, ko mēs visi varētu darīt kā trešā puse.
-
6:58 - 7:00Ļaujiet man jums vispirms pavaicāt!
-
7:00 - 7:02Cik daudzi no jums
-
7:02 - 7:04pēdējos gados
-
7:04 - 7:07ir kaut reizi bažījušies par Tuvajiem Austrumiem
-
7:07 - 7:09un domājuši, ko gan kāds tur var padarīt?
-
7:09 - 7:11Mani moka ziņkārība, cik no jums?
-
7:11 - 7:14Skaidrs, tātad lielākā daļa no mums.
-
7:14 - 7:16Bet tas taču ir tik tālu!
-
7:16 - 7:19Kāpēc mēs pievēršam tik daudz uzmanības šim konfliktam?
-
7:19 - 7:21Vai pie vainas nāves gadījumu skaits?
-
7:21 - 7:23Simtiem reižu vairāk cilvēku iet bojā
-
7:23 - 7:25konfliktos Āfrikā, nekā Tuvajos Austrumos.
-
7:25 - 7:27Nē, tas paša stāsta dēļ,
-
7:27 - 7:29tāpēc, ka jūtamies personīgi iesaistīti
-
7:29 - 7:31šajā stāstā.
-
7:31 - 7:33Vienalga, vai esam kristieši, musulmaņi vai ebreji,
-
7:33 - 7:35reliģiski vai nereliģiski,
-
7:35 - 7:37mēs jūtamies tā it uz spēles būtu likts kas personīgs.
-
7:37 - 7:40Stāstiem ir nozīme. Kā antropologs, es to zinu!
-
7:40 - 7:43Ar stāstu palīdzību mēs nododam zināšanas.
-
7:43 - 7:45Tie piešķir mūsu dzīvēm jēgu.
-
7:45 - 7:47To mēs stāstām arī te TED, mēs stāstām stāstus.
-
7:47 - 7:49Stāsti ir atslēga.
-
7:49 - 7:52Tādēļ es jautāju:
-
7:52 - 7:54jā, mēģināsim atrisināt politiskos aspektus,
-
7:54 - 7:56tur, Tuvajos Austrumos,
-
7:56 - 7:59bet palūkosimies arī uz pašu stāstu!
-
7:59 - 8:01Mēģināsim piekļūt tā visa pamatiem.
-
8:01 - 8:03Pamēģināsim piemērot trešo pusi tam visam.
-
8:03 - 8:06Ko tas nozīmētu? Kāds te ir stāsts?
-
8:06 - 8:08Nu re, no antropoloģijas mēs zinām
-
8:08 - 8:11ka katrai kultūrai ir savs izcelšanās stāsts.
-
8:11 - 8:13Kāds ir Tuvo Austrumu izcelšanās stāsts?
-
8:13 - 8:15Vienā teikumā tas ir:
-
8:15 - 8:18pirms 4 tūkstošiem gadu kāds vīrs ar ģimeni
-
8:18 - 8:20kājām pārstaigāja pāri visiem Tuvajiem Austrumiem,
-
8:20 - 8:23un pasaule kopš tā laika vairs nebija tāda pati kā agrāk.
-
8:23 - 8:25Šis vīrs, protams,
-
8:25 - 8:27bija Ābrams.
-
8:27 - 8:29Viņš simbolizē vienotību,
-
8:29 - 8:31ģimenes vienotību.
-
8:31 - 8:33Viņš ir mūsu visu tēvs.
-
8:33 - 8:35Tā bija ne tikai viņa pārliecība, bet arī viņa vēstījums.
-
8:35 - 8:38Arī viņa galvenā vēsts bija vienotība,
-
8:38 - 8:41ka viss ir saistīts, ka viss ir vienots.
-
8:41 - 8:44Viņa pamatvērtība bija cieņa,
-
8:44 - 8:46laipnība pret svešiniekiem.
-
8:46 - 8:49Ar to viņš arī bija slavens, savu viesmīlību.
-
8:49 - 8:51Šajā ziņā
-
8:51 - 8:53viņš ir simboliska trešā puse
-
8:53 - 8:55Tuvajos Austrumos
-
8:55 - 8:58Tieši viņš mums atgādina
-
8:58 - 9:00ka mēs esam lielāka veseluma daļa.
-
9:00 - 9:02Kā gan jūs,
-
9:02 - 9:04padomājiet tagad par to kādu brīdi.
-
9:04 - 9:07Šodien mūs piemeklējis terorisma posts.
-
9:07 - 9:09Kas ir terorisms?
-
9:09 - 9:12Pamatā terorisms ir kad ar nevainīgiem svešiniekiem
-
9:12 - 9:15apietas kā ar nāvīgākajiem ienaidniekiem,
-
9:15 - 9:17nolūkā izraisīt bailes.
-
9:17 - 9:19Kas ir pretstats terorismam?
-
9:19 - 9:21Tas ir kad pret nevainīgiem svešiniekiem
-
9:21 - 9:23izturas kā pret draugiem,
-
9:23 - 9:26kurus laipni aicina mājās, lai
-
9:26 - 9:28vairotu un radītu sapratni
-
9:28 - 9:31vai cieņu, vai mīlestību.
-
9:31 - 9:33Kā būtu, ja
-
9:33 - 9:36mēs izmantotu Ābrama stāstu,
-
9:36 - 9:38kas ir trešās puses stāsts,
-
9:38 - 9:40ja nu to varētu izdarīt,
-
9:40 - 9:43jo Ābrams simbolizē viesmīlību,
-
9:43 - 9:46ja nu to varētu izmantot kā pretlīdzekli terorismam?
-
9:46 - 9:48Ja nu tā varētu būt vakcīna
-
9:48 - 9:50pret reliģisko neiecietību?
-
9:50 - 9:53Kā šo stāstu varētu iedzīvināt?
-
9:53 - 9:55Nepietiek stāstu tikai pastāstīt,
-
9:55 - 9:57tam ir liels spēks,
-
9:57 - 9:59bet cilvēkiem stāsts ir jāpiedzīvo.
-
9:59 - 10:02Viņiem jāspēj izdzīvot šo stāstu. Kā lai to izdara?
-
10:02 - 10:05Šādi es iztēlojos, kā to izdarīt.
-
10:05 - 10:07Šis nāk prātā kā pirmais solis.
-
10:07 - 10:09Jo visvienkāršākais veids, kā to izdarīt
-
10:09 - 10:12ir doties pastaigā.
-
10:12 - 10:15Doties pastaigā Ābramam pa pēdām.
-
10:15 - 10:18Iet Ābrama pēdās.
-
10:18 - 10:21Jo iešanā ir liels spēks.
-
10:21 - 10:24Antropologi zina, ka staigāšana mūs padarīja par cilvēkiem.
-
10:24 - 10:26Interesanti, ka staigājot,
-
10:26 - 10:28mēs ejam viens otram līdzās,
-
10:28 - 10:31kopā vienā virzienā.
-
10:31 - 10:33Ja es ar jums sastaptos aci pret aci
-
10:33 - 10:36un pienāktu jums tik tuvu,
-
10:36 - 10:39jūs sajustos apdraudēts.
-
10:39 - 10:41Taču, ja es eju plecu pie pleca,
-
10:41 - 10:43pat saskaroties pleciem,
-
10:43 - 10:45nav ne vainas!
-
10:45 - 10:47Kurš cīnās staigājot?
-
10:47 - 10:50Tādēļ bieži vien, kad pārrunas kļūst pārāk smagas,
-
10:50 - 10:52cilvēki dodas pastaigā pa mežu.
-
10:52 - 10:54Tādēļ man ienāca prātā
-
10:54 - 10:56iedvesmot uz
-
10:56 - 10:58ceļu, maršrutu,
-
10:58 - 11:01tādu kā Zīda ceļš, kā Apalaču taka,
-
11:01 - 11:03kas sekotu pa pēdām
-
11:03 - 11:05Ābramam.
-
11:05 - 11:07„Tas ir neprāts! Tā nevar!” cilvēki teica.
-
11:07 - 11:10Nevar iet Ābrama pēdās. Tas ir pārāk nedroši.
-
11:10 - 11:12Jāšķērso tik daudz robežu.
-
11:12 - 11:14Tas iet cauri 10 dažādām Tuvo Austrumu valstīm,
-
11:14 - 11:16jo tas apvieno tās visas.”
-
11:16 - 11:18Tādēļ mēs šo ideju Harvardas universitātē izpētījām.
-
11:18 - 11:20Mēs to rūpīgi paveicām.
-
11:20 - 11:22Un tad, pirms dažiem gadiem, daži no mums,
-
11:22 - 11:24kādi 25 no kādām 10 valstīm,
-
11:24 - 11:26nolēmām pārbaudīt vai varam izsekot Ābrama pēdas,
-
11:26 - 11:29sākot ar viņa dzimšanas vietu Urfas pilsētā
-
11:29 - 11:32Turcijas dienvidos, Ziemeļdivupē.
-
11:32 - 11:35Tad mēs sēdāmies autobusā un mazliet gājām
-
11:35 - 11:37un nogājām līdz Hāranai,
-
11:37 - 11:40no kurienes, kā teikts Bībelē, viņš aizsāk savu ceļojumu.
-
11:40 - 11:42Tad mēs šķērsojām Sīrijas robežu, aizgājām uz Halebu,
-
11:42 - 11:44kas, kā izrādās, nodēvēta pēc Ābrama.
-
11:44 - 11:46Mēs gājām uz Damasku,
-
11:46 - 11:48kam ir izsenis saistīta ar Ābramu.
-
11:48 - 11:51Tad mēs nokļuvām Ziemeļu Jordānā,
-
11:51 - 11:53tad Jeruzālemē,
-
11:53 - 11:56kas ir caur un cauri saistīta ar Ābramu, uz Betlēmi,
-
11:56 - 11:58un visbeidzot uz vietu, kur viņš ir apglabāts
-
11:58 - 12:00Hebronā.
-
12:00 - 12:02Tā kā faktiski mēs nogājām no šūpuļa līdz kapam.
-
12:02 - 12:05Mēs parādījām, ka to var izdarīt. Tas bija apbrīnojams ceļojums.
-
12:05 - 12:07Ļaujiet jums uzdot kādu jautājumu.
-
12:07 - 12:09Cik daudziem no jums ir nācies atrasties
-
12:09 - 12:11svešā vietā
-
12:11 - 12:13vai svešā valstī,
-
12:13 - 12:16un kāds pilnīgs svešinieks, pilnīgi nepazīstams cilvēks,
-
12:16 - 12:19pienāk klāt un izrāda kādu laipnību,
-
12:19 - 12:21varbūt uzaicina pie sevis mājās, uzcienā ar dzērienu,
-
12:21 - 12:23pasniedz jums kafiju, piedāvā pusdienas?
-
12:23 - 12:25Cik daudziem no jums ir bijusi šāda pieredze?
-
12:25 - 12:27Tā ir šī Ābrama ceļa
-
12:27 - 12:29būtība.
-
12:29 - 12:31To jūs atklājat, ejot cauri šiem Tuvo Austrumu ciematiem,
-
12:31 - 12:33kuros domājat sastapties ar naidīgumu,
-
12:33 - 12:35bet sastopat visapbrīnojamāko viesmīlību,
-
12:35 - 12:37kas vienmēr saistīta ar Ābramu.
-
12:37 - 12:39„Tēva Ābrama vārdā,
-
12:39 - 12:41ļaujiet man jums piedāvāt cienastu.”
-
12:41 - 12:43Mēs atklājām,
-
12:43 - 12:46ka Ābrams šiem ļaudīm nav tikai tēls no grāmatas,
-
12:46 - 12:49viņš ir dzīvs, viņa klātbūtne ir dzīva.
-
12:49 - 12:51Īsāk sakot,
-
12:51 - 12:53dažus pēdējos gadus,
-
12:53 - 12:55tūkstošiem cilvēku
-
12:55 - 12:57ir sākuši staigāt daļas no Ābrama ceļa
-
12:57 - 12:59Tuvajos Austrumos,
-
12:59 - 13:02un bauda tur dzīvojošo tautu viesmīlību.
-
13:02 - 13:04Viņi sākuši staigāt
-
13:04 - 13:06Izraēlā un Palestīnā,
-
13:06 - 13:08Jordānā, Turcijā, Sīrijā.
-
13:08 - 13:10Tā ir kolosāla pieredze.
-
13:10 - 13:12Vīrieši, sievietes, jauni, veci cilvēki,
-
13:12 - 13:15īstenībā vairāk sieviešu kā vīriešu, kas ir interesanti.
-
13:15 - 13:17Tiem, kas nespēj staigāt,
-
13:17 - 13:19kas nevar tur nokļūt uzreiz,
-
13:19 - 13:21cilvēki sākuši organizēt pastaigas
-
13:21 - 13:23pilsētās, savās kopienās.
-
13:23 - 13:25Piemēram, Sinsinati, tika noorganizēts gājiens
-
13:25 - 13:27no baznīcas līdz mošejai un tālāk līdz sinagogai
-
13:27 - 13:29un tad visi kopā ieturēja Ābrama maltīti.
-
13:29 - 13:31Tā bija Ābrama ceļa diena.
-
13:31 - 13:33Sanpaulu, Brazīlijā par ikgadēju pasākumu kļuvis
-
13:33 - 13:35skrējiens, kurā piedalās tūkstošiem cilvēku
-
13:35 - 13:37Ābrama ceļa maratonā,
-
13:37 - 13:39kas apvieno dažādas kopienas.
-
13:39 - 13:42Medijiem tie ļoti patīk, mediji ir sajūsmā.
-
13:42 - 13:44Tie dāsni atspoguļo šos notikumus,
-
13:44 - 13:46jo tie ir uzskatāmi,
-
13:46 - 13:48un skaidri izplata šo ideju,
-
13:48 - 13:50Ābrama ideju par viesmīlību,
-
13:50 - 13:52par laipnu izturēšanos pret svešiniekiem.
-
13:52 - 13:54Pirms pāris nedēļām
-
13:54 - 13:56nacionālajā radio par to bija reportāža.
-
13:56 - 13:58Iepriekšējā mēnesī,
-
13:58 - 14:00par to rakstīja „Guardian”,
-
14:00 - 14:03Mančesteras „Guardian” par to bija
-
14:03 - 14:06veselas divas lappuses.
-
14:06 - 14:09Viņi citēja kādu ciema iedzīvotāju,
-
14:09 - 14:12kurš teica: „Šis gājiens savieno mūs ar pasauli.”
-
14:12 - 14:15Viņš teica, ka tas līdzinās gaismai, kas iedegas mūsu dzīvēs.
-
14:15 - 14:17Tas mums atnes cerību.
-
14:17 - 14:19Par to arī ir šis stāsts.
-
14:19 - 14:22Runa nav tikai par psiholoģiju,
-
14:22 - 14:24bet arī par ekonomiku,
-
14:24 - 14:26jo cilvēki, kad tie iet, tie tērē naudu.
-
14:26 - 14:29Šī sieviete — Uma Ahmade,
-
14:29 - 14:32ir viena no sievietēm, kas dzīvo uz šī ceļa Ziemeļu Jordānā.
-
14:32 - 14:34Viņa ir gaužām nabadzīga.
-
14:34 - 14:37Viņa ir gandrīz akla, viņas vīrs nevar strādāt,
-
14:37 - 14:40viņai ir septiņi bērni.
-
14:40 - 14:42Taču viņa var gatavot ēst.
-
14:42 - 14:45Tā nu ir viņa sākusi gatavot gājēju grupām,
-
14:45 - 14:48kas iet cauri viņu ciematam un ietur maltīti viņas mājās.
-
14:48 - 14:50Viņi sēž uz grīdas.
-
14:50 - 14:52Viņai nav pat galdauta.
-
14:52 - 14:54Viņa gatavo visgardākos ēdienus
-
14:54 - 14:57no svaigiem augiem, kas aug turpat tuvākajā apkārtnē.
-
14:57 - 14:59Un tā pie viņas nāk arvien vairāk un vairāk ceļotāju.
-
14:59 - 15:01Nesen viņa ir sākusi pelnīt
-
15:01 - 15:03un tas viņai ļauj uzturēt ģimeni.
-
15:03 - 15:06Viņa teica mūsu komandai:
-
15:06 - 15:09„Jūs padarījāt mani redzamu
-
15:09 - 15:11ciematā, kurā cilvēki kādreiz kaunējās
-
15:11 - 15:13mani uzlūkot.”
-
15:13 - 15:16Tādas iespējas piedāvā Ābrama ceļš.
-
15:16 - 15:18Šajā ceļā ir burtiski simtiem šādu kopienu
-
15:18 - 15:21viscaur Tuvajiem Austrumiem.
-
15:22 - 15:25Pastāv iespēja pamatos izmainīt šo spēli.
-
15:25 - 15:27Taču lai izmainītu spēli, ir jāmaina ietvars,
-
15:27 - 15:29tas, kā mēs uzlūkojam pasauli,
-
15:29 - 15:31jāmaina ietvars
-
15:31 - 15:34no naidīguma uz viesmīlību,
-
15:34 - 15:37no terorisma uz tūrismu.
-
15:37 - 15:39Šajā nozīmē Ābrama taka
-
15:39 - 15:41ir tā, kas var izmainīt šo spēli.
-
15:41 - 15:43Ļaujiet es jums parādīšu tikai vienu lietu.
-
15:43 - 15:45Man te ir maza zīle,
-
15:45 - 15:47ko es šī gada sākumā
-
15:47 - 15:49pacēlu pa ceļam.
-
15:49 - 15:51Zīles, protams, asociējas ar ozoliem,
-
15:51 - 15:53tās izaug par ozoliem,
-
15:53 - 15:55kas asociējas ar Ābramu.
-
15:55 - 15:57Šis ceļš šobrīd ir kā zīle;
-
15:57 - 15:59tas joprojām ir sākuma stadijā.
-
15:59 - 16:01Kāds gan varētu izskatīties šis ozols?
-
16:01 - 16:03Atceroties savu bērnību,
-
16:03 - 16:05lielu daļu no tās pēc tam, kad piedzimu tepat Čikāgā,
-
16:05 - 16:07es pavadīju Eiropā.
-
16:07 - 16:09Ja jūs 1945.gadā
-
16:09 - 16:11būtu bijuši, teiksim, Londonas drupās
-
16:11 - 16:14vai Berlīnē
-
16:14 - 16:16un teiktu:
-
16:16 - 16:18„Pēc 60 gadiem
-
16:18 - 16:20šī būs viena no mierīgākajām, pārtikušākajām vietām uz planētas,”
-
16:20 - 16:22cilvēki droši vien domātu,
-
16:22 - 16:24ka pilnīgi noteikti esat vājprātīgs.
-
16:24 - 16:28Taču tas tika īstenots, pateicoties kopīgai identitātei — Eiropai
-
16:28 - 16:30un kopīgai ekonomikai.
-
16:30 - 16:33Tādēļ es jautāšu, ja to varēja izdarīt Eiropā,
-
16:33 - 16:35kādēļ gan to nevarētu paveikt Tuvajos Austrumos?
-
16:35 - 16:37Kādēļ gan, pateicoties kopīgai identitātei,
-
16:37 - 16:39Ābrama stāstam,
-
16:39 - 16:41un pateicoties kopīgai ekonomikai
-
16:41 - 16:44kas lielā mērā balstītos uz tūrismu?
-
16:45 - 16:47Ļaujiet man nobeigt,
-
16:47 - 16:50sakot, ka pēdējos 35 gados,
-
16:50 - 16:52ko esmu strādājis
-
16:52 - 16:54dažos no visbīstamākajiem, grūtākajiem un neatrisināmākajiem
-
16:54 - 16:56konfliktiem visā pasaulē,
-
16:56 - 16:59es neesmu redzējis citu konfliktu,
-
16:59 - 17:02ko es uzskatītu par bezcerīgāku kā šo.
-
17:02 - 17:04Tas, protams, nav viegli,
-
17:04 - 17:06taču ir iespējams.
-
17:06 - 17:08To paveica Dienvidāfrikā.
-
17:08 - 17:10To paveica Ziemeļīrijā.
-
17:10 - 17:12To var paveikt jebkur.
-
17:12 - 17:14Tas vienkārši ir atkarīgs no mums.
-
17:14 - 17:17Tas ir atkarīgs no mums, kas ieņem trešo pusi.
-
17:17 - 17:19Ļaujiet man jūs aicināt
-
17:19 - 17:21apsvērt iespēju pieņemt trešo pusi,
-
17:21 - 17:23kaut vai kādā nelielā notikumā.
-
17:23 - 17:25Pēc brīža mums būs pārtraukums.
-
17:25 - 17:27Pieejiet klāt kādam,
-
17:27 - 17:30kas ir no citas kultūras, no citas zemes,
-
17:30 - 17:32citas tautības, kaut kā citādāks,
-
17:32 - 17:35un uzsāciet ar viņu sarunu; ieklausieties viņos.
-
17:35 - 17:37Tāds ir trešās puses darbs.
-
17:37 - 17:39Tā ir Ābrama ceļa iešana.
-
17:39 - 17:41Pēc TED runām,
-
17:41 - 17:43kāpēc gan nenoorganizēt TED hājienu?
-
17:43 - 17:45Ļaujiet jums uz atvadām
-
17:45 - 17:47teikt trīs lietas.
-
17:47 - 17:50Viena — miera noslēpums
-
17:50 - 17:53slēpjas trešajā pusē.
-
17:53 - 17:55Trešā puse esam mēs.
-
17:55 - 17:57Ikviens no mums,
-
17:57 - 17:59ar vienu rīcību,
-
17:59 - 18:02varam visu pasauli
-
18:02 - 18:05pietuvināt soli tuvāk mieram.
-
18:05 - 18:07Ir kāda sena āfikāņu paruna, kas vēstī:
-
18:07 - 18:09„Ja zirnekļu tīkli apvienojas,
-
18:09 - 18:12tie var apturēt pat lauvu.”
-
18:12 - 18:14Ja mēs spētu apvienot
-
18:14 - 18:16savus trešās puses miera tīklus,
-
18:16 - 18:19mēs varētu apturēt kara lauvu.
-
18:19 - 18:21Liels paldies.
-
18:21 - 18:23(Aplausi)
- Title:
- Viljamss Jūrijs: Ceļš no „nē” līdz „jā”
- Speaker:
- William Ury
- Description:
-
Viljamss Jūrijs, grāmatas „Nokļūt līdz jā” līdzautors, piedāvā elegantu un vienkāršu (lai arī ne vieglu) veidu, kā panākt vienošanos pat vissarežģītākajās situācijās, sākot ar strīdiem ģimenē līdz pat, iespējams, Tuvajiem Austrumiem.
- Video Language:
- English
- Team:
- closed TED
- Project:
- TEDTalks
- Duration:
- 18:24
Kristaps edited Latvian subtitles for The walk from "no" to "yes" | ||
Inguna Draudina added a translation |