Return to Video

Kā es sadraudzējos ar realitāti

  • 0:01 - 0:04
    Vispirms pateikšu jums ko tādu,
    kas manā vecmāmiņā
  • 0:05 - 0:07
    būtu sacēlis piecu „oi” trauksmi:
  • 0:07 - 0:09
    „Oi, oi, oi, oi, oi!”
  • 0:09 - 0:10
    (Smiekli)
  • 0:10 - 0:13
    Tātad... esat gatavi?
  • 0:14 - 0:15
    Labi.
  • 0:16 - 0:20
    Man ir plaušu vēzis ceturtajā stadijā.
  • 0:20 - 0:22
    Jā, es zinu, nabaga es.
  • 0:22 - 0:23
    Es tā nejūtos.
  • 0:23 - 0:25
    Esmu pilnīgi mierā ar to.
  • 0:25 - 0:28
    Jāņem vērā, ka man ir
    zināmas priekšrocības –
  • 0:28 - 0:30
    ne visi var atļauties
    tik bezrūpīgu attieksmi.
  • 0:30 - 0:32
    Man nav mazu bērnu.
  • 0:32 - 0:36
    Man ir pieaugusi meita,
    gudra un laimīga, un brīnišķīga.
  • 0:37 - 0:40
    Man nav spiedīgu finansiālu apstākļu.
  • 0:41 - 0:43
    Mans vēzis nav neko agresīvs.
  • 0:43 - 0:45
    Tas ir tāds kā demokrātu vadība –
  • 0:45 - 0:49
    (Smiekli)
  • 0:49 - 0:51
    nav pārliecināts, ka var uzvarēt.
  • 0:51 - 0:52
    Būtībā tas tur vienkārši sēž,
  • 0:52 - 0:55
    gaidot, ka Goldman Sachs
    tam iedos kādu naudu.
  • 0:55 - 0:56
    (Smiekli)
  • 0:56 - 1:01
    (Aplausi)
  • 1:01 - 1:03
    Ā, un pats labākais –
  • 1:03 - 1:07
    man ir kāds milzu sasniegums.
  • 1:07 - 1:08
    Jā!
  • 1:08 - 1:12
    Es pat nezināju, līdz kāds
    to pirms gada ietvītoja.
  • 1:12 - 1:14
    Lūk, ko viņi teica:
  • 1:14 - 1:16
    „Tu esi vainojama
  • 1:17 - 1:20
    amerikāņu vīriešu
    padarīšanā par gļēvuļiem.”
  • 1:20 - 1:22
    (Smiekli)
  • 1:22 - 1:26
    (Aplausi)
  • 1:26 - 1:29
    Nav jau gluži tā, ka tas
    ir tikai mans nopelns, bet...
  • 1:29 - 1:33
    (Smiekli)
  • 1:33 - 1:37
    Bet ja nu jums nav
    tādu priekšrocību kā man?
  • 1:37 - 1:40
    Vienīgais padoms, ko varu dot,
    ir darīt to, ko darīju es –
  • 1:41 - 1:43
    sadraudzēties ar realitāti.
  • 1:44 - 1:47
    Nav iespējamas sliktākas attiecības
    ar realitāti, kā bija man.
  • 1:48 - 1:50
    Jau no paša sākuma
  • 1:51 - 1:53
    realitāte mani pat nesaistīja.
  • 1:53 - 1:56
    Ja laikos, kad sastapu realitāti,
    būtu bijis Tinder,
  • 1:56 - 1:57
    es būtu nosviedusi pa kreisi
  • 1:57 - 1:59
    un viss būtu cauri.
  • 1:59 - 2:01
    (Smiekli)
  • 2:01 - 2:03
    Mēs ar realitāti –
  • 2:03 - 2:06
    mums nav kopīgu vērtību, kopīgu mērķu.
  • 2:06 - 2:07
    (Smiekli)
  • 2:07 - 2:10
    Godīgi sakot, man nav mērķu;
  • 2:10 - 2:12
    man ir fantāzijas.
  • 2:12 - 2:16
    Tās ir tieši tādas pašas kā mērķi,
    tikai bez smagā darba.
  • 2:16 - 2:18
    (Smiekli)
  • 2:18 - 2:20
    (Aplausi)
  • 2:20 - 2:23
    Es neesmu smagas strādāšanas cienītāja,
  • 2:23 - 2:25
    bet realitāte, ziniet,
  • 2:25 - 2:28
    vai nu spiež, spiež, spiež, spiež, spiež
  • 2:28 - 2:32
    caur savu starpnieku,
    smadzeņu izpildfunkciju...
  • 2:32 - 2:34
    viens no miršanas priekiem
  • 2:34 - 2:38
    ir tas, ka smadzeņu izpildfunkcija
    mani vairs netrenkās.
  • 2:38 - 2:41
    (Smiekli)
  • 2:41 - 2:45
    Bet atgadījās kas tāds,
  • 2:45 - 2:49
    kas lika man saprast,
  • 2:49 - 2:53
    ka realitāte var arī nebūt realitāte.
  • 2:54 - 2:55
    Notika tā –
  • 2:55 - 3:00
    tā kā būtībā gribēju,
    lai realitāte liek mani mierā,
  • 3:00 - 3:03
    bet es gribēju, lai mani
    liek mierā jaukā mājā
  • 3:03 - 3:06
    ar Wolf plīti un Sub-Zero ledusskapi,
  • 3:06 - 3:09
    jogas privātstundām,
  • 3:09 - 3:13
    es galu galā tiku
    pie sākotnējā līguma ar Disney.
  • 3:13 - 3:16
    Un kādu dienu es attapos
    savā jaunajā birojā
  • 3:16 - 3:19
    Doupī ielas otrajā numurā.
  • 3:19 - 3:21
    (Smiekli)
  • 3:21 - 3:24
    ar ko, realitātesprāt,
    man vajadzētu lepoties...
  • 3:24 - 3:26
    (Smiekli)
  • 3:26 - 3:30
    Es blenžu uz dāvanu, kas atsūtīta,
    lai svinētu manu ierašanos –
  • 3:30 - 3:35
    ne jau Lalique vāze vai lielās klavieres,
    kādus, kā dzirdēju, saņemot citi,
  • 3:35 - 3:39
    bet gan metru gara mīkstā mikipele
  • 3:39 - 3:40
    (Smiekli)
  • 3:40 - 3:42
    kopā ar katalogu, ja nu es
    vēlētos pasūtīt vēl kaut ko
  • 3:42 - 3:44
    manai gaumei neatbilstošu.
  • 3:45 - 3:46
    (Smiekli)
  • 3:46 - 3:47
    Kad ielūkojos katalogā,
  • 3:47 - 3:52
    lai ieraudzītu cik tāda
    metru gara mikipele maksā,
  • 3:52 - 3:55
    tā bija aprakstīta šādi:
  • 3:56 - 3:58
    „Dabiskā izmērā.”
  • 3:58 - 4:03
    (Smiekli)
  • 4:03 - 4:04
    Un tad es sapratu.
  • 4:05 - 4:07
    Realitāte nav „realitāte”.
  • 4:07 - 4:09
    Realitāte bija māns.
  • 4:10 - 4:14
    Tā nu es metos iekšā
    kvantu fizikā un haosa teorijā,
  • 4:14 - 4:17
    lai atrastu faktisko realitāti,
  • 4:17 - 4:18
    un es tikko esmu pabeigusi filmu,
  • 4:18 - 4:21
    jā, beidzot pabeigusi,
  • 4:21 - 4:22
    par to visu,
  • 4:22 - 4:23
    tāpēc tajā neiedziļināšos.
  • 4:23 - 4:25
    Lai vai kā, tas bija pēc tam,
    kad pabeidzām filmu,
  • 4:25 - 4:27
    kad salauzu kāju un tā nedzija.
  • 4:27 - 4:30
    Gadu vēlāk bija jātaisa
    vēl viena operācija,
  • 4:30 - 4:31
    tad atkal gads...
  • 4:31 - 4:33
    divi gadi ratiņkrēslā,
  • 4:33 - 4:39
    un tad arī es sastapos
    ar faktisko realitāti:
  • 4:39 - 4:40
    robežām.
  • 4:41 - 4:44
    Robežas, ko visu mūžu biju noliegusi,
  • 4:44 - 4:46
    lavījusies garām un ignorējusi,
  • 4:47 - 4:49
    bija īstas,
  • 4:49 - 4:51
    un man ar tām bija jātiek galā,
  • 4:51 - 4:57
    un tās prasīja iztēli, radošumu
    un visu manu prasmju kopumu.
  • 4:57 - 5:02
    Izrādījās, ka faktiskā realitāte
    man lieliski padodas.
  • 5:02 - 5:04
    Es to ne vien pieņēmu,
  • 5:04 - 5:06
    es to iemīlēju.
  • 5:06 - 5:07
    Un man būtu vajadzējis zināt,
  • 5:07 - 5:11
    ņemot vērā manas tikpat
    nestabilās attiecības ar laika garu...
  • 5:12 - 5:16
    es tikai saku, ja kāds ir Betamax tirgū...
  • 5:16 - 5:18
    (Smiekli)
  • 5:19 - 5:23
    Man būtu vajadzējis zināt,
    ka brīdī, kad iemīlēšu realitāti,
  • 5:23 - 5:26
    visa pārējā valsts nolems
    doties pretējā virzienā.
  • 5:26 - 5:28
    (Smiekli)
  • 5:28 - 5:30
    Bet es neesmu šeit, lai runātu par Trampu,
  • 5:30 - 5:33
    labējiem ekstrēmistiem,
    klimata pārmaiņu noliedzējiem
  • 5:33 - 5:35
    vai pat šīs te lietiņas ražotājiem –
  • 5:35 - 5:37
    lietiņas, ko es sauktu par kastīti,
  • 5:37 - 5:40
    lai gan akurāt šeit rakstīts:
  • 5:40 - 5:43
    „Šī nav kastīte.”
  • 5:43 - 5:47
    (Smiekli)
  • 5:47 - 5:49
    Viņi man skalo smadzenes!
  • 5:49 - 5:51
    (Smiekli)
  • 5:51 - 5:54
    (Aplausi)
  • 5:55 - 5:59
    Taču tas, par ko vēlos runāt,
  • 5:59 - 6:05
    ir personīgs izaicinājums realitātei,
  • 6:05 - 6:07
    ko es uztveru personīgi,
  • 6:07 - 6:14
    un ievadam gribu teikt,
    ka es absolūti mīlu zinātni.
  • 6:14 - 6:16
    Man piemīt šī –
  • 6:16 - 6:18
    lai gan pati neesmu zinātniece –
  • 6:18 - 6:23
    šī neizprotamā spēja
    saprast visu par zinātni,
  • 6:23 - 6:24
    izņemot pašu zinātni,
  • 6:24 - 6:25
    (Smiekli)
  • 6:25 - 6:27
    proti, matemātiku.
  • 6:27 - 6:31
    Bet es saprotu pat visnetveramākās idejas.
  • 6:33 - 6:34
    Stīgu teorija –
  • 6:34 - 6:39
    ideja, ka it visu realitāti rada
    vibrācijas, kas nāk no šīm sīksīkajām...
  • 6:39 - 6:40
    es saucu to par Lielo trinkšķi.
  • 6:41 - 6:42
    (Smiekli)
  • 6:42 - 6:44
    Viļņa daļiņu dualitāte –
  • 6:44 - 6:48
    ideja, ka viena lieta
    var izpausties kā divas...
  • 6:48 - 6:49
    ja?
  • 6:49 - 6:53
    Ka fotons var izpausties
    kā vilnis un kā daļiņa,
  • 6:53 - 6:55
    sakrita ar manām dziļākajām nojausmām,
  • 6:55 - 6:57
    ka cilvēki ir gan labi, gan slikti,
  • 6:57 - 6:59
    idejas – pareizas un nepareizas.
  • 6:59 - 7:02
    Freidam bija taisnība par peņa skaudību,
  • 7:02 - 7:04
    un viņam nebija taisnība
    par to, kam tā piemīt.
  • 7:04 - 7:08
    (Smiekli)
  • 7:08 - 7:10
    (Aplausi)
  • 7:10 - 7:12
    Paldies.
  • 7:12 - 7:13
    (Aplausi)
  • 7:13 - 7:16
    Un pastāv arī neliela variācija,
  • 7:16 - 7:19
    ka realitāte izskatās pēc divām lietām,
  • 7:19 - 7:23
    bet, izrādās, ir šo divu
    lietu mijiedarbība,
  • 7:23 - 7:25
    kā, piemēram, telpa – laiks,
  • 7:25 - 7:27
    masa – enerģija
  • 7:27 - 7:30
    un dzīvība un nāve.
  • 7:30 - 7:32
    Tāpēc es nesaprotu,
  • 7:32 - 7:35
    es vienkārši nesaprotu,
  • 7:35 - 7:39
    to cilvēku domu gājienu, kuru mērķis
    ir „uzvarēt nāvi” un „pārvarēt nāvi”.
  • 7:39 - 7:41
    Kā to dara?
  • 7:41 - 7:44
    Kā uzvar nāvi, nenogalinot dzīvību?
  • 7:45 - 7:47
    Es nesaprotu.
  • 7:47 - 7:49
    Turklāt jāsaka,
  • 7:49 - 7:53
    ka man tā šķiet
    ārkārtīgi liela nepateicība.
  • 7:53 - 7:55
    Jums sniegta neparasta dāvana –
  • 7:55 - 7:57
    dzīvība...
  • 7:57 - 8:01
    bet ir tā, it kā jūs Ziemassvētku vecītim
    būtu lūguši Silver Shadow rolsroisu
  • 8:01 - 8:04
    un tā vietā dabūjuši
    salātu mazgājamo trauku.
  • 8:05 - 8:07
    Sūdzība, ziniet, ir...
  • 8:07 - 8:11
    viņi sūdzas, ka šī dāvana
    nāk ar derīguma termiņu.
  • 8:11 - 8:13
    Nāve visu sabojā.
  • 8:14 - 8:15
    To es nesaprotu.
  • 8:15 - 8:16
    Es nesaprotu...
  • 8:16 - 8:18
    manuprāt, tā ir necieņa.
  • 8:18 - 8:20
    Tā ir necieņas izrādīšana dabai.
  • 8:20 - 8:23
    Doma, ka valdīsim pār dabu,
  • 8:23 - 8:25
    ka pakļausim dabu,
  • 8:25 - 8:29
    ka daba ir par vāju,
    lai pretotos mūsu intelektam –
  • 8:30 - 8:33
    nē, es tā nedomāju.
  • 8:33 - 8:36
    Manuprāt, ja patiešām esat lasījuši
    kvantu fiziku tā kā es –
  • 8:36 - 8:40
    nu, es izlasīju e-pastu no kāda,
    kas par to bija lasījis, bet...
  • 8:40 - 8:43
    (Smiekli)
  • 8:43 - 8:45
    Jums jāsaprot,
  • 8:45 - 8:48
    ka mēs vairs nedzīvojam Ņūtona
    pulksteņa mehānisma visumā.
  • 8:48 - 8:52
    Mēs dzīvojam banānmizas visumā,
  • 8:52 - 8:55
    un mēs nekad nespēsim zināt visu
  • 8:55 - 8:57
    vai kontrolēt visu,
  • 8:57 - 8:59
    vai paredzēt visu.
  • 8:59 - 9:01
    Daba ir kā bezvadītāja auto.
  • 9:01 - 9:04
    Labākajā gadījumā varam būt
    kā tā vecā sieviete anekdotē...
  • 9:04 - 9:06
    nezinu, vai esat to dzirdējuši.
  • 9:06 - 9:09
    Pie stūres gados veca sieviete,
  • 9:09 - 9:13
    blakus viņai sēž pusmūža meita,
  • 9:13 - 9:15
    un māte pārbrauc pāri pie sarkanā.
  • 9:15 - 9:19
    Meita negrib teikt neko tādu,
    kas izklausītos pēc
  • 9:19 - 9:21
    „Tu esi par vecu, lai brauktu”,
  • 9:21 - 9:23
    tāpēc viņa nepasaka neko.
  • 9:23 - 9:26
    Un tad māte vēlreiz
    pārbrauc pāri pie sarkanā,
  • 9:26 - 9:28
    un meita, cik iespējams iejūtīgi, saka:
  • 9:28 - 9:30
    „Mamm, tu pamanīji,
  • 9:30 - 9:33
    ka tikko pārbrauci
    pie diviem sarkanajiem?”
  • 9:33 - 9:35
    Un māte atbild: „Oi, es esmu pie stūres?”
  • 9:35 - 9:39
    (Smiekli)
  • 9:39 - 9:42
    (Aplausi)
  • 9:43 - 9:45
    Tāpēc...
  • 9:46 - 9:50
    Un tagad es prātā pārlēkšu,
  • 9:50 - 9:54
    un tas man nākas viegli, jo esmu
    prāta lēcienu Īvels Knīvels;
  • 9:54 - 9:56
    uz manas auto numura zīmes rakstīts
  • 9:56 - 9:59
    Cogito, ergo zoom.
  • 9:59 - 10:02
    Ceru, ka esat gatavi man pievienoties,
  • 10:02 - 10:08
    taču mana īstā problēma ar
    uz nāves sakāvi orientētiem uzskatiem
  • 10:08 - 10:12
    ir tā, ka, ja cilvēks ir pret nāvi, –
  • 10:12 - 10:14
    kas man nozīmē, ka viņš ir pret dzīvi,
  • 10:14 - 10:18
    kas man nozīmē, ka viņš ir pret dabu, –
  • 10:18 - 10:21
    tas man nozīmē arī,
    to viņš ir pret sievieti,
  • 10:21 - 10:26
    jo sievietes izsenis
    tiek saistītas ar dabu.
  • 10:26 - 10:28
    Un šeit mans avots ir Hanna Ārente,
  • 10:28 - 10:32
    vācu filozofe, kas uzrakstīja grāmatu
    The Human Condition.
  • 10:32 - 10:34
    Tajā viņa saka,
  • 10:34 - 10:38
    ka darbs klasiski saistās ar vīriešiem.
  • 10:38 - 10:41
    Darbs ir tas, kas nāk no galvas,
  • 10:41 - 10:42
    mūsu izgudrotais,
  • 10:42 - 10:43
    mūsu radītais,
  • 10:43 - 10:46
    tas, kā ietekmējam pasauli.
  • 10:47 - 10:52
    Savukārt pūles ir saistītas ar ķermeni.
  • 10:52 - 10:55
    Tās saistītas ar cilvēkiem, kas pūlas
  • 10:55 - 10:56
    vai kuriem jāpiepūlas.
  • 10:57 - 11:00
    Tāpēc man
  • 11:00 - 11:04
    uzskati, kas to noliedz,
  • 11:04 - 11:08
    kas noliedz to, ka esam
    vienoti ar bioritmiem,
  • 11:08 - 11:11
    Visuma cikliskumu,
  • 11:11 - 11:17
    nerada labvēlīgu vidi sievietēm
  • 11:17 - 11:19
    vai cilvēkiem, kas saistīti ar pūlēm,
  • 11:19 - 11:21
    proti,
  • 11:21 - 11:24
    cilvēkiem, ko uzskatām
    par vergu pēcnācējiem,
  • 11:24 - 11:27
    vai cilvēkiem, kas strādā fizisku darbu.
  • 11:28 - 11:34
    Lūk, kā tas izskatās
    no banānmizas visuma skatpunkta,
  • 11:34 - 11:37
    no uzskatiem, ko saucu
    par Emīlijas visumu.
  • 11:38 - 11:39
    Pirmkārt,
  • 11:40 - 11:46
    esmu bezgala pateicīga par dzīvi,
  • 11:46 - 11:48
    taču es negribu būt nemirstīga.
  • 11:48 - 11:52
    Man nav ne mazākās vēlēšanās,
    lai mans vārds dzīvotu pēc manis.
  • 11:52 - 11:54
    Patiesībā, es to negribu,
  • 11:54 - 11:56
    jo esmu novērojusi,
  • 11:56 - 11:59
    ka, lai cik jauks un izcils,
  • 11:59 - 12:00
    un talantīgs cilvēks būtu,
  • 12:00 - 12:03
    50 gadus pēc tā nāves
    viņi tik un tā vērsīsies pret to.
  • 12:03 - 12:05
    (Smiekli)
  • 12:05 - 12:07
    Un man ir pierādījums, kas to apliecina.
  • 12:07 - 12:10
    Los Angeles Times virsraksts –
  • 12:10 - 12:14
    „Anna Franka: nemaz ne tik jauka.”
  • 12:14 - 12:17
    (Smiekli)
  • 12:19 - 12:22
    Turklāt man ļoti patīk būt vienā ritmā
  • 12:22 - 12:25
    ar Visuma cikliskumu.
  • 12:25 - 12:27
    Tas ir tas neparastais dzīvē –
  • 12:27 - 12:29
    tas ir cikls, ko veido tapšana,
  • 12:29 - 12:31
    sabrukums,
  • 12:31 - 12:32
    pārtapšana.
  • 12:32 - 12:36
    „Es” esmu tikai daļiņu kopums,
  • 12:36 - 12:39
    sakārtots šādā te struktūrā,
  • 12:39 - 12:42
    kas pēcāk sadalīsies un kļūs pieejams,
  • 12:42 - 12:44
    visas to veidojošās daļiņas
    kļūs pieejamas dabai,
  • 12:44 - 12:47
    lai atkal sakārtotos citā struktūrā.
  • 12:48 - 12:50
    Man tas šķiet tik aizraujoši
  • 12:50 - 12:55
    un dara mani vēl vairāk pateicīgu,
    ka varu būt daļa no šī procesa.
  • 12:55 - 12:57
    Ziniet,
  • 12:57 - 12:59
    tagad es uz nāvi raugos
  • 12:59 - 13:05
    no vācu biologa
    Andreasa Vēbera skatpunkta,
  • 13:05 - 13:08
    kurš uz to raugās
    kā uz dāvanu ekonomikas daļu.
  • 13:08 - 13:11
    Jums sniegta milzīga dāvana – dzīve,
  • 13:11 - 13:13
    jūs to bagātināt cik vien labi spējat,
  • 13:13 - 13:15
    un tad atdodat.
  • 13:16 - 13:19
    Un, ziniet, kā teica tante Meima:
    „Dzīve ir bankets.”
  • 13:19 - 13:21
    Es savu mielastu esmu apēdusi.
  • 13:22 - 13:24
    Man ir bijusi milzīga dzīves apetīte,
  • 13:24 - 13:26
    esmu patērējusi dzīvi,
  • 13:26 - 13:28
    taču nāve patērēs mani.
  • 13:28 - 13:32
    Es nonākšu zemē tāda, kāda esmu,
  • 13:32 - 13:35
    un tur es aicinu ikvienu mikrobu,
  • 13:35 - 13:36
    ikvienu detrītu
  • 13:36 - 13:38
    un sadalītāju
  • 13:38 - 13:39
    uz mielastu –
  • 13:40 - 13:42
    es domāju, ka viņiem ļoti garšošu!
  • 13:42 - 13:43
    (Smiekli)
  • 13:43 - 13:45
    Patiešām.
  • 13:46 - 13:51
    Tātad labākais manā attieksmē,
    manuprāt, ir tas, ka tā ir īsta.
  • 13:51 - 13:52
    To var redzēt.
  • 13:52 - 13:53
    To var novērot.
  • 13:53 - 13:55
    Tā patiešām notiek.
  • 13:55 - 13:58
    Nu, varbūt es gluži
    nebagātinu savu dāvanu,
  • 13:58 - 14:00
    es nezinu,
  • 14:00 - 14:04
    taču manu dzīvi pilnīgi noteikti
    bagātinājuši citi cilvēki.
  • 14:04 - 14:05
    Arī TED,
  • 14:05 - 14:08
    kas mani iepazīstināja
    ar veselu tīklu cilvēku,
  • 14:08 - 14:11
    kas bagātinājuši manu dzīvi,
  • 14:11 - 14:14
    tostarp Trišu Makgilisu,
    manu mājaslapas dizaineri,
  • 14:14 - 14:16
    kas kopā ar manu brīnišķīgo meitu strādā,
  • 14:16 - 14:20
    lai manu mājaslapu izveidotu tādu,
  • 14:20 - 14:22
    ka man atliek tikai rakstīt blogu.
  • 14:22 - 14:24
    Man nav jāliek lietā
    smadzeņu izpildfunkcija...
  • 14:24 - 14:28
    ha, ha, ha, es uzvarēju!
  • 14:28 - 14:29
    (Smiekli)
  • 14:29 - 14:32
    Un esmu tik pateicīga jums.
  • 14:33 - 14:35
    Es negribu teikt „klausītājiem”,
  • 14:35 - 14:40
    jo neuzskatu, ka mēs būtu
    divas atšķirīgas lietas.
  • 14:40 - 14:45
    Arī par to es domāju
    kvantu fizikas izteiksmē.
  • 14:46 - 14:51
    Un kvantu fiziķi
    nav īsti droši, kas notiek,
  • 14:51 - 14:54
    vilnim kļūstot par daļiņu.
  • 14:54 - 14:55
    Ir dažādas teorijas –
  • 14:55 - 14:57
    viļņa funkcijas sabrukšana,
  • 14:57 - 14:58
    dekoherence –
  • 14:58 - 15:00
    bet par vienu viņi visi ir vienisprātis:
  • 15:00 - 15:03
    realitāte top caur mijiedarbību.
  • 15:06 - 15:08
    (Balss aizlūst) Tāpat arī jūs.
  • 15:09 - 15:11
    Un ikviens mans klausītājs,
  • 15:11 - 15:13
    bijušais un esošais.
  • 15:14 - 15:17
    Liels, liels paldies par to,
    ka padarāt manu dzīvi īstu!
  • 15:18 - 15:19
    (Aplausi)
  • 15:19 - 15:20
    Paldies.
  • 15:20 - 15:21
    (Aplausi)
  • 15:21 - 15:22
    Paldies.
  • 15:23 - 15:24
    (Aplausi)
  • 15:24 - 15:25
    Paldies.
  • 15:25 - 15:26
    (Aplausi)
  • 15:26 - 15:27
    Paldies.
Title:
Kā es sadraudzējos ar realitāti
Speaker:
Emīlija Levina
Description:

Ar sev raksturīgo asprātību un gudrību Emīlija Levina kā komiķe un filozofe pieņem savu pēdējo izaicinājumu: viņa joko par miršanu. Šajā personīgajā runā viņa aicina mūs līdzi savā ceļojumā, kas ļāvis sadraudzēties ar realitāti... un nonākt mierā ar nāvi. Dzīve ir milzīga dāvana, saka Levina: „Jūs to bagātināt cik vien labi spējat, un tad atdodat.”
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
15:27

Latvian subtitles

Revisions Compare revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.