Kā Argentīnas neredzīgo futbola izlase kļuva par čempioniem
-
0:02 - 0:05Es ieskatījos kāda neredzīgā galvā.
-
0:05 - 0:11Nav runa par viņa domu izzināšanu,
tas bija burtiski. -
0:11 - 0:13Viņš gāja, turoties pie mana pleca,
-
0:13 - 0:16es neaprēķināju attālumu starp mums,
-
0:16 - 0:18tādēļ viņš ieskrēja vārtos.
-
0:18 - 0:19(Smiekli)
-
0:19 - 0:21Piecas šuves pierē.
-
0:22 - 0:25Tajā brīdī es sajutos
kā pasaules sliktākais skolotājs. -
0:25 - 0:27Un, godīgi sakot,
nezināju, kā atvainoties. -
0:28 - 0:31Par laimi, Pulga ir no tiem cilvēkiem,
-
0:31 - 0:34kas netur ļaunu prātu.
-
0:34 - 0:37Un vēl šodien viņš saka, ka esmu treneris,
-
0:37 - 0:39kas atstājis dziļākās pēdas viņa karjerā.
-
0:39 - 0:41(Smiekli)
-
0:41 - 0:45Patiesībā, kad uzsāku darbu
neredzīgo institūtā, -
0:45 - 0:47daudz kas mani pārsteidza.
-
0:47 - 0:51Viss tas, ko viņi darīja
un ko es nebiju iedomājies, ka viņi spēj. -
0:51 - 0:56Peld, nodarbojas ar sportu,
spēlē kārtis, dzer mates tēju, -
0:56 - 0:58ko paši ielej neapdedzinoties.
-
0:58 - 1:01Taču, kad ieraudzīju
viņus spēlējam futbolu, -
1:01 - 1:02tas šķita neiespējami.
-
1:03 - 1:07Tur bija zemes pleķītis,
divi sarūsējuši vārti ar saplēstu tīklu, -
1:07 - 1:10un neredzīgie, kas apmeklēja iestādi,
spēlēja futbolu, -
1:10 - 1:13līdzīgi kā es to darīju bērnībā
savas mājas pagalmā. -
1:13 - 1:15Taču viņi spēlēja neredzot.
-
1:16 - 1:19Bumbai bija skaņa,
lai varētu noteikt tās atrašanās vietu, -
1:19 - 1:24Aiz pretinieku vārtiem bija palīgs,
lai būtu saprotams, kurp sist bumbu, -
1:24 - 1:26un spēlētāji valkāja acu apsējus.
-
1:26 - 1:28Dažiem bija saglabājusies vāja redze,
-
1:28 - 1:32tāpēc, lai būtu vienlīdzīgi,
viņi izmantoja šos apsējus. -
1:32 - 1:35Kad biju iemantojis jau nedaudz uzticības,
-
1:35 - 1:40palūdzu acu apsēju,
uzliku to un mēģināju spēlēt. -
1:40 - 1:42Esmu spēlējis futbolu visu mūžu.
-
1:42 - 1:44Un tomēr es biju ļoti pārsteigts,
-
1:44 - 1:47ka dažu sekunžu laikā
nesapratu, kur atrodos. -
1:50 - 1:54Patiesībā sāku studēt fizisko audzināšanu,
jo mani aizrauj sasniegumi. -
1:54 - 1:56Šeit darbu biju uzsācis nejaušības dēļ.
-
1:56 - 1:59Es strādāju arī
ar Argentīnas airēšanas izlasi, -
1:59 - 2:01man šķita, ka tā ir mana īstā vieta.
-
2:01 - 2:03Šeit viss bija divtik grūti.
-
2:04 - 2:08Nekad neaizmirsīšu pirmo dienu,
kad vadīju komandas iesildīšanos. -
2:08 - 2:12Nostādīju visus ierindā,
kā biju darījis ar airēšanas izlasi, -
2:12 - 2:14un teicu: "Tagad visi noliecamies!"
-
2:14 - 2:15Izdarīju šādi.
-
2:15 - 2:17Kad piecēlos,
-
2:17 - 2:19divi sēdēja, trīs gulēja,
citi bija pietupušies. -
2:19 - 2:21(Smiekli)
-
2:21 - 2:25Kā gan lai šeit paveicu
to pašu, ko darīju tur? -
2:27 - 2:28Tas bija grūti.
-
2:28 - 2:32Sāku meklēt paņēmienus,
mācīties no viņiem, -
2:32 - 2:34mācīties no citiem viņu skolotājiem.
-
2:34 - 2:39Es sapratu, ka nevaru skaidrot spēli
uz tāfeles, kā to dara treneri, -
2:39 - 2:42bet varu izmantot paplāti
un pudeļu korķīšus, -
2:42 - 2:45lai viņi spētu sekot ar pieskārienu.
-
2:45 - 2:48Tad sapratu, ka viņi var skriet stadionā,
-
2:48 - 2:51ja skrienu līdzās, turoties pie virves.
-
2:51 - 2:54Tā mēs sākam meklēt brīvprātīgos,
kas vēlētos skriet kopā ar viņiem. -
2:54 - 3:01Man tas iepatikās, es sāku redzēt
mērķi un jēgu savam darbam. -
3:02 - 3:06Tas nebija viegli, bija neērtības,
bet es izvēlējos tās pārvarēt. -
3:06 - 3:10Un pienāca brīdis, kad šis kļuva
par vienu no maniem mīļākajiem darbiem. -
3:11 - 3:14Šķiet, šajā mirklī es sev jautāju:
-
3:14 - 3:16"Kāpēc gan arī mēs ar neredzīgo komandu
-
3:16 - 3:19nevarētu gūt lielus panākumus?"
-
3:19 - 3:23Protams, bija jāsaprot, ko vēlas viņi,
-
3:23 - 3:26mūsu stāsta patiesie varoņi.
-
3:27 - 3:29Nevar gūt panākumus,
trenējoties tikai trīs stundas -
3:29 - 3:32tādā laukumā, kādā spēlējām mēs.
-
3:32 - 3:34Bija jātrenējas citādi.
-
3:34 - 3:38Treniņi kļuva nopietnāki,
un reakcija bija lieliska: -
3:38 - 3:40viņi gribēja vēl.
-
3:40 - 3:44Sapratu, ka arī viņi sev jautā,
kāpēc nevar būt augsta līmeņa komanda. -
3:45 - 3:49Kad bijām sagatavojušies,
klauvējām pie CENARD durvīm. -
3:49 - 3:52CENARD ir Argentīnas
Nacionālais profesionālā sporta centrs. -
3:53 - 3:58Atvērt šīs durvis nebija viegli,
taču vēl grūtāk bija panākt, -
3:58 - 4:03lai citi sportisti, kas jau tur bija,
mūs atzītu par līdzvērtīgiem. -
4:03 - 4:07Patiesībā stadionā mūs laida tikai tad,
kad neviens cits tur netrenējās. -
4:07 - 4:10Un mēs bijām "aklīši",
-
4:10 - 4:14neviens īsti nezināja, ko mēs tur darām.
-
4:14 - 4:182006. gada Pasaules čempionāts kļuva
par pagrieziena punktu komandas vēsturē. -
4:18 - 4:21Čempionāts pirmoreiz notika Buenosairesā,
-
4:21 - 4:24un tā bija mūsu iespēja parādīt,
-
4:24 - 4:27ko tad mēs visu šo laiku esam darījuši.
-
4:27 - 4:31Tikām līdz finālam,
bijām auguši kā komanda. -
4:31 - 4:34Finālā pretiniece bija Brazīlija,
-
4:34 - 4:37turnīra labākā komanda.
-
4:37 - 4:40Tā bija pārliecinoši uzvarējusi
pārējās komandas. -
4:40 - 4:45Tikpat kā neviens neticēja,
ka spējam uzvarēt šo spēli. -
4:46 - 4:48Gandrīz neviens, tikai ne mēs.
-
4:49 - 4:53Mūsu tikšanās reizēs,
ģērbtuvēs, katrā treniņā -
4:55 - 4:57bija jūtama uzvaras smarža.
-
4:58 - 5:00Varu apzvērēt, ka tāda pastāv.
-
5:00 - 5:03Es to sajutu komandā vairākkārt,
-
5:03 - 5:07bet īpaši atceros dienu pirms finālspēles.
-
5:07 - 5:10Argentīnas Futbola asociācija
bija atvērusi mums durvis, -
5:10 - 5:12un mēs bijām piepulcējušies
tādiem sportistiem -
5:12 - 5:15kā Verons, Igvains un Mesi.
-
5:15 - 5:20Tas mums pirmo reizi deva iespēju
sajusties kā īstai komandai. -
5:20 - 5:25Iepriekšējā dienā, pusastoņos vakarā,
pārrunājām spēles stratēģiju. -
5:25 - 5:27Bijām atpūtas telpā.
-
5:27 - 5:31Kāds klauvēja pie durvīm,
pārtraucot mūsu sarunu, -
5:31 - 5:35lai piedāvātu doties uz baznīcu,
viņš bija atnācis mūs aicināt uz baznīcu. -
5:35 - 5:39Es mēģināju atrunāties, sakot,
ka nav piemērotākais brīdis -
5:39 - 5:42un ka varbūt varam to atlikt
uz kādu citu dienu. -
5:42 - 5:48Taču viņš uzstāja, lūdzot atļauju
aizvest puišus uz baznīcu, -
5:48 - 5:51jo šodien tur esot mācītājs,
kas darot brīnumus. -
5:53 - 5:56Mazliet nobažījies jautāju viņam,
par kādiem brīnumiem ir runa, -
5:56 - 6:00un viņš mierīgi atbildēja: "Trener,
ļauj man aizvest komandu uz baznīcu! -
6:00 - 6:04Esmu pārliecināts, ka atgriežoties
puse komandas būs redzīga." -
6:04 - 6:06(Smiekli)
-
6:09 - 6:13Daži iesmējās, bet iedomājieties,
kā ir neredzīgam cilvēkam dzirdēt ko tādu! -
6:13 - 6:17Es nezināju, ko atbildēt,
un iestājās neveikls klusums. -
6:17 - 6:19Negribēju likt
šim cilvēkam justies slikti, -
6:19 - 6:22jo viņš tiešām ticēja tam, ko teica.
-
6:22 - 6:26Šajā brīdī mani izglāba kāds spēlētājs,
kurš piecēlās un droši sacīja: -
6:26 - 6:29"Huan, Gonsa tev jau teica,
-
6:29 - 6:32ka nav labākais laiks iešanai uz baznīcu.
-
6:32 - 6:35Bet ļauj man tev paskaidrot vēl ko:
ja mēs aiziesim uz to baznīcu -
6:35 - 6:37un atgriežoties būšu viens to tiem,
kas atguvis redzi, -
6:37 - 6:41es tev kārtīgi sadošu, jo rīt nevarēšu
piedalīties izšķirošajā mačā." -
6:41 - 6:42(Smiekli)
-
6:42 - 6:44(Aplausi)
-
6:53 - 6:59Huans, kautrīgi smaidot, devās prom,
un mēs turpinājām apspriedi. -
7:00 - 7:03Kad tovakar devos gulēt,
-
7:03 - 7:06sāku domās sapņot
par nākamās dienas spēli, -
7:06 - 7:09iztēlojos, kas notiks, kā mēs spēlēsim.
-
7:09 - 7:10Un tad sajutu
-
7:10 - 7:13iepriekš pieminēto uzvaras smaržu.
-
7:13 - 7:14Jo tobrīd es sajutu –
-
7:14 - 7:20ja arī pārējie grib spēlēt
tikpat ļoti kā Djego, -
7:20 - 7:23mums jākļūst par čempioniem.
-
7:24 - 7:26Nākamajai dienai bija jābūt brīnišķīgai.
-
7:26 - 7:28Deviņos no rīta mēs cēlāmies,
-
7:28 - 7:32mačs bija paredzēts septiņos vakarā,
un mēs jau gribējām spēlēt. -
7:32 - 7:35Izbraucām no Futbola federācijas
-
7:35 - 7:38ar sadāvinātiem karogiem
pilnu mikroautobusu. -
7:39 - 7:41Runājām par gaidāmo spēli,
-
7:41 - 7:43dzirdējām taurēšanu
un cilvēku uzsaucienus: -
7:43 - 7:47"Uz priekšu, "Sikspārņi"!
Šodien ir pēdējā diena, pēdējā cīņa!" -
7:47 - 7:48Puiši man jautāja:
-
7:48 - 7:51"Viņi mūs pazīst? Zina, ka spēlējam?"
-
7:51 - 7:54Bija cilvēki, kas sekoja
mūsu mikroautobusam līdz CENARD. -
7:55 - 7:59Ierodoties mūs sagaidīja iespaidīgs skats.
-
7:59 - 8:02Tad no ģērbtuvēm devāmies uz laukumu,
-
8:02 - 8:07gāju kopā ar Silvio,
kas turējās pie mana pleca. -
8:07 - 8:11Par laimi, pa ceļam nebija nevienu vārtu,
-
8:11 - 8:13un, kad ieradāmies laukumā,
-
8:13 - 8:16viņš jautāja par notiekošo,
lai nepalaistu garām nevienu sīkumu. -
8:16 - 8:20Viņš teica: "Pastāsti, ko redzi!
Kas spēlē tās bungas?" -
8:20 - 8:24Es centos aprakstīt
visu redzamo pēc iespējas sīkāk. -
8:24 - 8:28Teicu: "Tribīnes ir pilnas,
un arī ārpusē ir ļoti daudz ļaužu. -
8:28 - 8:31Visur ir debeszili un balti baloni.
-
8:31 - 8:35Ir milzīgs Argentīnas karogs,
kas pārklāj visas tribīnes..." -
8:35 - 8:38Kādā brīdi viņš mani pārtrauca, jautājot:
-
8:38 - 8:41"Vai kaut kur ir redzams karogs
ar uzrakstu San Pedro?" -
8:43 - 8:45Tā ir pilsēta, kurā viņš dzīvo.
-
8:45 - 8:46Sāku pārlūkot tribīnes
-
8:46 - 8:52un tālumā ieraudzīju nelielu, baltu karogu
uz kura melniem burtiem rakstīts: -
8:52 - 8:56"Silvio, tava ģimene
un viss San Pedro ir šeit." -
8:56 - 8:59Es viņam to pastāstīju, un viņš teica:
-
8:59 - 9:01"Tā ir mana mamma.
-
9:01 - 9:03Pasaki, lūdzu, kur viņa ir,
lai varu viņu pasveicināt." -
9:04 - 9:07Norādīju viņam virzienu,
kur atradās karogs, -
9:07 - 9:10un viņš ar abām rokām sāka māt uz to pusi.
-
9:10 - 9:13Kādi 20, 30 cilvēki piecēlās
un sarīkoja ovācijas, -
9:13 - 9:16un, tam notiekot, es redzēju,
kā mainās viņa seja, -
9:16 - 9:18redzēju viņa emocijas.
-
9:18 - 9:20Arī mani, protams, pārņēma saviļņojums,
-
9:20 - 9:23un uz brīdi man iestrēga kamols kaklā.
-
9:23 - 9:27Bija savādi sajust
šīs emocijas par notiekošo, -
9:27 - 9:30bet tajā pat laikā arī sāpes un dusmas,
ka viņš to visu neredz. -
9:31 - 9:37Pēc dažām dienām, kad runāju ar viņu
un stāstīju par to, kā todien jutos, -
9:37 - 9:41viņš mani nomierināja, sakot:
-
9:41 - 9:42"Gonza, esi mierīgs,
-
9:42 - 9:46es viņus redzēju, citādāk,
bet, goda vārds, es viņus visus redzēju." -
9:47 - 9:49Sākās spēle,
-
9:49 - 9:51fināls, mēs nedrīkstējām salūzt.
-
9:51 - 9:54Skatītāji klusēja, gluži kā šobrīd šeit,
-
9:54 - 9:59jo neredzīgo futbolā jābūt klusiem,
lai varētu dzirdēt bumbu. -
9:59 - 10:02Gavilēt var tikai tad,
kad spēle beigusies. -
10:02 - 10:09Taču 8 minūtes pirms spēles beigām
izlauzās 32 minūtes aizturētās ovācijas. -
10:09 - 10:13Kad Silvio raidīja bumbu vārtu stūrī,
-
10:13 - 10:16vārtu guvums tika uzņemts
ar neticamām ovācijām. -
10:19 - 10:21Ja jums sanāk apmeklēt CENARD,
-
10:21 - 10:25pie ieejas durvīm jūs redzēsiet
milzīgu "Sikspārņu" plakātu. -
10:26 - 10:31Tā ir nacionāla mēroga paraugkomanda,
un CENARD par viņiem zina visi. -
10:31 - 10:35Tagad, pēc divu pasaules čempionu titulu
un divu paralimpisko medaļu izcīnīšanas, -
10:35 - 10:38neviens neapšauba,
ka tā ir profesionāla komanda. -
10:38 - 10:41(Aplausi)
-
10:55 - 10:58Man bija tā lieliskā iespēja
būt šajā komandā -
10:58 - 11:01kā fiziskās sagatavotības trenerim,
vēlāk kā galvenajam trenerim, -
11:01 - 11:03desmit gadu garumā.
-
11:03 - 11:06Man ir sajūta,
-
11:06 - 11:09ka esmu ieguvis daudz vairāk,
nekā devis viņiem. -
11:10 - 11:16Pagājušajā gadā man piedāvāja trenēt
citu – ratiņkrēslu futbola – komandu. -
11:17 - 11:21Tā ir Argentīnas izlase,
kurā futbolu spēlē puiši ratiņkrēslos. -
11:22 - 11:25Tie ir motorizēti,
ar pulti vadāmi ratiņkrēsli, -
11:25 - 11:29jo spēlētājiem nav spēka rokās,
lai spētu izkustināt parastu ratiņkrēslu. -
11:29 - 11:31Tie aprīkoti ar tādiem kā aizsargiem,
-
11:31 - 11:35kas pasargā spēlētāju kājas,
vienlaikus ļaujot spert bumbu. -
11:36 - 11:42Tā ir pirmā reize, kad viņiem ir iespēja
no vērotājiem kļūt par varoņiem. -
11:42 - 11:45Tā ir pirmā reize, kad vecāki,
draugi, brāļi un māsas, -
11:45 - 11:47var redzēt, kā viņi spēlē.
-
11:48 - 11:50Man tas ir jauns izaicinājums.
-
11:50 - 11:56Atkal ar neveiklību, nedrošību un bailēm,
kādas bija, sākot darbu ar neredzīgajiem. -
11:56 - 11:58Jā, man ir lielāka pieredze.
-
11:58 - 12:04Tāpēc jau no pirmās dienas laukumā
es pret viņiem izturos kā sportistiem -
12:04 - 12:07un ārpus laukuma
mēģinu iejusties viņu ādā. -
12:07 - 12:08Bez aizspriedumiem,
-
12:08 - 12:12jo nepiespiesta komunikācija
ļauj viņiem justies labāk. -
12:13 - 12:18Šīs divas komandas spēlē futbolu,
kas viņiem šķita neiedomājami. -
12:18 - 12:22Lai varētu spēlēt,
bija jāpielāgo noteikumi, vai ne? -
12:23 - 12:26Un abas komandas pārkāpa
vienu un to pašu noteikumu, -
12:26 - 12:29proti, ka viņi nevar spēlēt futbolu.
-
12:30 - 12:31Redzot viņus spēlējam,
-
12:31 - 12:34neredzam viņu nevarību,
bet redzam viņu pārliecību. -
12:34 - 12:39Taču problēma sākas,
kad spēle laukumā beigusies -
12:39 - 12:42un viņiem jāatgriežas mūsu spēlē.
-
12:42 - 12:44Sabiedrībā, kas uzstāda noteikumus,
-
12:44 - 12:47kuros viņi nav ņemti vērā,
kas viņus nepasargā. -
12:48 - 12:49Sportā esmu iemācījies,
-
12:49 - 12:53ka invaliditāte lielā mērā
atkarīga no spēles noteikumiem. -
12:53 - 12:58Tāpēc domāju, ka, izmainot
dažus mūsu spēles noteikumus, -
12:58 - 13:00varam padarīt viņu dzīves
kaut nedaudz vieglākas. -
13:01 - 13:06Mēs visi zinām, ka ir cilvēki
ar invaliditāti, redzam viņus ikdienā. -
13:07 - 13:10Taču, ja mums nav
tiešas saskares ar viņiem, -
13:10 - 13:13nespējam saprast grūtības,
ar kurām viņi sastopas ikdienā – -
13:13 - 13:15cik grūti viņiem iekāpt autobusā,
-
13:15 - 13:19atrast darbu, izmantot metro
vai šķērsot ielu. -
13:20 - 13:27Ir tiesa, ka sabiedrība uzņemas
lielāku atbildību par invalīdu iekļaušanu. -
13:28 - 13:31Taču uzskatu, ka vēl joprojām
nedarām pietiekoši. -
13:31 - 13:34Pārmaiņām jānotiek katrā no mums.
-
13:34 - 13:37Vispirms jāatbrīvojas
no vienaldzīgās attieksmes -
13:37 - 13:41un tad jāievēro noteikumi,
kas liek rēķināties ar šiem cilvēkiem. -
13:41 - 13:43Tādu nav daudz, bet tomēr tie pastāv.
-
13:45 - 13:49Es ieskatījos neredzīgā Pulgas galvā.
-
13:49 - 13:53Varu jums apzvērēt, kā šīs divas komandas
ir ielūkojušās arī manējā. -
13:53 - 13:56Jo, pirmkārt, tās man iemācījušas,
ka ir jāiet un jāspēlē katra spēle -
13:56 - 13:58šajā brīnišķīgajā čempionātā,
ko saucam par dzīvi. -
13:58 - 14:00Paldies.
-
14:00 - 14:04(Aplausi)
- Title:
- Kā Argentīnas neredzīgo futbola izlase kļuva par čempioniem
- Speaker:
- Gonsalo Vilarinjo
- Description:
-
Ar sirsnību un cieņu Gonsalo Vilarinjo stāsta aizraujošo stāstu par Argentīnas neredzīgo futbola izlasi. Kā patiesa ticība sev un saviem spēkiem ļāva sākotnēji pieticīgajiem spēlētājiem kļūt par divkārtējiem pasaules čempioniem. "Ir jāiet un jāspēlē katra spēle šajā brīnišķīgajā dzīves turnīrā," saka Vilarinjo.
- Video Language:
- Spanish
- Team:
- closed TED
- Project:
- TEDTalks
- Duration:
- 14:19
Ilze Garda edited Latvian subtitles for Cómo la selección argentina de fútbol para ciegos se convirtió en campeón. | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for Cómo la selección argentina de fútbol para ciegos se convirtió en campeón. | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for Cómo la selección argentina de fútbol para ciegos se convirtió en campeón. | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for Cómo la selección argentina de fútbol para ciegos se convirtió en campeón. | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for Cómo la selección argentina de fútbol para ciegos se convirtió en campeón. | ||
Ilze Garda approved Latvian subtitles for Cómo la selección argentina de fútbol para ciegos se convirtió en campeón. | ||
Ilze Garda accepted Latvian subtitles for Cómo la selección argentina de fútbol para ciegos se convirtió en campeón. | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for Cómo la selección argentina de fútbol para ciegos se convirtió en campeón. |