YouTube

Got a YouTube account?

New: enable viewer-created translations and captions on your YouTube channel!

Latvian subtitles

← Vienīgā stāsta draudi

Mūsu dzīvi un kultūru veido daudzi stāsti, kas savstarpēji pārklājas. Rakstniece Čimamanda Adičī stāsta, kā viņa atrada savu autentisko kultūras balsi, un brīdina, ka, uzklausot tikai vienu vienīgu stāstu par cilvēku vai valsti, mēs riskējam piedzīvot smagus pārpratumus.

Get Embed Code
56 Languages

Showing Revision 30 created 02/04/2017 by Ilze Garda.

  1. Esmu stāstniece un vēlos padalīties
    ar dažiem personīgiem stāstiem,

  2. ko es saucu par vienīgā stāsta draudiem.
  3. Esmu izaugusi universitātes pilsētiņā,
    Nigērijas austrumos.
  4. Mamma apgalvo,
    ka sāku lasīt divu gadu vecumā.
  5. Bet četri gadi, manuprāt,
    ir tuvāk patiesībai.
  6. Tātad es agri sāku lasīt.
  7. Lasīju britu un amerikāņu bērnu grāmatas.
  8. Agri es sāku arī rakstīt.

  9. Kad aptuveni septiņu gadu
    vecumā sāku rakstīt,
  10. – ar zīmuli rakstītus stāsti
    ar vaska krītiņu ilustrācijām,

  11. ko manai nabaga mātei vajadzēja lasīt, –
  12. es rakstīju tieši tādus stāstus,
    kādus pati lasīju.
  13. Visi mani varoņi bija balti,
    ar zilām acīm,
  14. viņi rotaļājās sniegā,
  15. ēda ābolus
  16. (Smiekli)

  17. un daudz runāja par laikapstākļiem,

  18. par to, cik jauki,
    ka bija uzspīdējusi saule.
  19. (Smiekli)

  20. Un tas, neskatoties uz faktu,
    ka dzīvoju Nigērijā.

  21. Ārpus tās nekad nebiju bijusi.
  22. Mums nebija sniega, mēs ēdām mango
  23. un nekad nerunājām par laikapstākļiem,
    jo nebija vajadzības.
  24. Mani varoņi dzēra arī daudz ingveralus,

  25. jo ingveralu dzēra varoņi
    manis lasītajās britu grāmatās.
  26. Tas nekas, ka man nebija
    ne jausmas, kas ir ingveralus.
  27. (Smiekli)

  28. Vēl daudzus gadus pēc tam man bija
    izmisīga vēlme pagaršot ingveralu.

  29. Bet tas ir jau cits stāsts.
  30. Tas, manuprāt, parāda,

  31. cik viegli ietekmējami un neaizsargāti
    mēs esam stāstu priekšā,
  32. it īpaši bērnībā.
  33. Tā kā visās manis lasītajās grāmatās
    varoņi bija ārzemnieki,
  34. es biju pārliecināta, ka grāmatām
    pēc savas būtības jārunā par ārzemniekiem
  35. un par man pilnīgi nezināmām lietām.
  36. Tas mainījās, kad atklāju
    afrikāņu grāmatas.
  37. To nebija daudz, un tās atrast
    nebija tik viegli kā ārzemju,
  38. taču, pateicoties tādiem rakstniekiem
    kā Činua Ačebe un Kamara Laji,

  39. manā literatūras uztverē
    notika garīga pārmaiņa.
  40. Es sapratu, ka tādas kā es,
  41. meitenes ar šokolādes krāsas ādu,
  42. kuru sprogainos matus
    nevar sasiet zirgastē,
  43. arī var būt literatūrā.
  44. Es uzsāku rakstīt
    par man pazīstamām lietām.
  45. Man ļoti patika amerikāņu
    un britu grāmatas, ko lasīju.

  46. Tās rosināja manu iztēli,
    atvēra man jaunas pasaules.
  47. Bet nevēlamās sekas bija tas, ka nezināju,
    ka tādi cilvēki kā es var būt literatūrā.
  48. Afrikāņu rakstnieku atklāšana
  49. pasargāja mani no viena vienīga stāsta
    par to, kas ir grāmatas.
  50. Esmu no parastas
    Nigērijas vidusslāņa ģimenes.

  51. Tēvs bija profesors,
  52. māte – administratore.
  53. Uz vietas dzīvojoši mājkalpotāji
    tolaik bija norma;
  54. tie parasti nāca
    no tuvējiem lauku ciemiem.
  55. Kad man palika astoņi gadi,
    mums parādījās jauns mājkalpotājs.
  56. Viņu sauca Fidē.
  57. Vienīgais, ko māte mums pastāstīja,
    bija, ka viņa ģimene ir ļoti nabadzīga.
  58. Māte viņa ģimenei sūtīja saldos kartupeļus
    un rīsus, un mūsu vecās drēbes.
  59. Ja neizēdu pusdienu šķīvi,
    māte teica: "Izēd šķīvi!
  60. Vai nezini, ka tādiem cilvēkiem
    kā Fidē ģimene nav nekā?"
  61. Man bija ļoti žēl Fidē ģimenes.
  62. Kādu sestdienu
    mēs devāmies pie viņiem ciemos.

  63. Viņa māte parādīja mums
    skaisti rotātu grozu,
  64. ko no krāsota rafija
    bija darinājis viņa brālis.
  65. Es biju pārsteigta.
  66. Man nebija ienācis prātā,
    ka kāds viņa ģimenē
  67. patiesībā varētu kaut ko izgatavot.
  68. Par viņiem biju dzirdējusi vienīgi to,
    cik nabadzīgi viņi bija,
  69. tāpēc man bija kļuvis neiespējami
    uztvert viņus citādi kā vienīgi nabagus.
  70. Viņu nabadzība bija
    mans vienīgais stāsts par viņiem.
  71. Es domāju par to vairākus gadus vēlāk,

  72. kad devos prom no Nigērijas,
    lai mācītos universitātē ASV.
  73. Man bija 19.
  74. Es šokēju savu amerikāņu istabas biedreni.
  75. Viņa jautāja, kur es iemācījos
    tik labi runāt angliski
  76. un apmulsa, uzzinot, ka Nigērijā
    angļu valoda ir valsts oficiālā valoda.
  77. Viņa gribēja paklausīties
    manu "cilšu mūziku", kā viņa to nosauca,
  78. un bija ļoti vīlusies,
  79. kad izvilku Meraijas Kerijas kaseti.
  80. (Smiekli)

  81. Viņa pieņēma,
    ka es nezinu, kā lietot plīti.

  82. Visvairāk mani pārsteidza,

  83. ka viņai bija manis žēl
    vēl pirms mūsu tikšanās.
  84. Viņas izejas pozīcija
    pret mani kā afrikāni
  85. bija aizbildniecisks, labi domāts žēlums.
  86. Manas istabas biedrenes
    vienīgais stāsts par Āfriku
  87. bija stāsts par katastrofu.
  88. Šajā vienīgajā stāstā afrikāņi
    nekādi nevarēja būt līdzīgi viņai.
  89. Neiespējamas bija par žēlumu
    daudzveidīgākas jūtas,
  90. neiespējama bija saikne
    starp mums kā līdzvērtīgiem cilvēkiem.
  91. Jāsaka, ka pirms došanās uz ASV

  92. apzināti es sevi neuztvēru kā afrikāni.
  93. Bet ASV cilvēki vērsās pie manis
    ikreiz, kad pieminēja Āfriku,
  94. neskatoties uz to, ka es neko nezināju
    par tādām vietām kā Namībija.
  95. Tomēr es pieņēmu šo jauno identitāti
  96. un tagad daudzējādā ziņā
    uzskatu sevi par afrikāni.
  97. Lai gan mani joprojām viegli aizkaitināt,
    ja Āfriku sauc par valsti.
  98. Nesenākais piemērs ir mans
    citādi brīnišķīgais lidojums no Lagosas
  99. pirms divām dienām,
  100. kura laikā lidsabiedrība Virgin
    informēja par labdarību
  101. “Indijā, Āfrikā un citās valstīs”.
  102. (Smiekli)

  103. Pavadījusi dažus gadus ASV kā afrikāne,

  104. es sāku saprast istabas biedrenes
    attieksmi pret mani.
  105. Ja es nebūtu izaugusi Nigērijā
  106. un zinātu par Āfriku
    tikai no populārajiem uzskatiem,
  107. arī es uzskatītu Āfriku
    par vietu ar skaistām ainavām,
  108. skaistiem dzīvniekiem
  109. un neizprotamiem cilvēkiem,
  110. kas cīnās bezjēdzīgos karos
    un mirst no nabadzības un AIDS,
  111. kas nevar par sevi pastāvēt
  112. un gaida, kad tos izglābs
    laipni, balti ārzemnieki.
  113. Es redzētu afrikāņus, tāpat kā bērnībā
    biju redzējusi Fidē ģimeni.
  114. Manuprāt, šis vienīgais stāsta par Āfriku
    nāk no Rietumu literatūras.

  115. Lūk, citāts no Londonas tirgotāja
    Džona Loka rakstītā,
  116. kurš aizkuģoja
    uz Āfrikas rietumiem 1561. gadā
  117. un atveda aizraujošas ceļojuma piezīmes.
  118. Pēc melno afrikāņu nosaukšanas par
    "zvēriem, kuriem nav māju", viņš raksta:
  119. "Viņi turklāt ir cilvēki bez galvām,
    to mute un acis atrodas krūtīs."
  120. Es smējos ikreiz, kad to lasīju.

  121. Jāapbrīno Džona Loka iztēli.
  122. Tomēr vissvarīgākais ir tas,
  123. ka viņa rakstītais aizsāk
    afrikāņu stāstu tradīciju Rietumos –
  124. tradīciju, kas Subsahāras Āfriku
  125. ataino kā negāciju, atšķirību
    un tumsas pilnu vietu,
  126. kur, runājot brīnišķīgā dzejnieka
    Radjarda Kiplinga vārdiem,
  127. dzīvo "pa pusei velni, pa pusei bērni."
  128. Tā nu es sāku saprast,
    kā mana amerikāņu istabas biedrene

  129. visu mūžu bija redzējusi un dzirdējusi
    šā vienīgā stāsta dažādas versijas,
  130. tāpat kā profesors,
  131. kurš reiz teica, ka mans romāns
    neesot "autentiski afrikānisks".
  132. Es biju gatava atzīt,
  133. ka šis tas romānā nebija, kā nākas,
  134. ka vairākās vietās tas nebija gana labs,
  135. bet es nebiju iedomājusies,
  136. ka tam nav izdevies sasniegt
    kaut kādu “Āfrikas autentiskumu”.
  137. Es patiesībā nezināju,
    kas ir Āfrikas autentiskums.
  138. Profesors teica, ka mani varoņi
    ir pārāk līdzīgi viņam –
  139. izglītotam vidusslāņa cilvēkam.
  140. Viņi brauca ar automašīnām.
  141. Viņi necieta badu.
  142. Tāpēc viņi nebija autentiski afrikāņi.
  143. Tomēr jāpiebilst, ka es arī esmu vainīga

  144. vienīgā stāsta jautājumā.
  145. Pirms dažiem gadiem
    es no ASV devos uz Meksiku.
  146. Politiskais klimats ASV
    tolaik bija saspringts,
  147. un notika debates par imigrāciju.
  148. Kā tas bieži notiek Amerikā,
  149. “imigrācija” kļuva
    par sinonīmu “meksikāņiem”.
  150. Bija dzirdami neskaitāmi stāsti
  151. par meksikāņiem kā cilvēkiem,
    kas apzog veselības aprūpes sistēmu,
  152. lavās pāri robežai,
  153. kurus arestē uz robežas un tādā garā.
  154. Atceros, kā pirmajā dienā
    staigāju pa Gvadalaharu

  155. un vēroju cilvēkus dodamies uz darbu,
  156. gatavojam tirgū tortiljas,
  157. smēķējam, smejamies.
  158. Es atceros, ka sākumā
    jutos mazliet izbrīnīta.
  159. Un tad mani pārņēma kauns.
  160. Es sapratu, ka biju tik ļoti ieslīgusi
    mediju stāstītajā par meksikāņiem,
  161. ka manā prātā viņi bija kļuvuši
    tikai par nožēlojamiem imigrantiem.
  162. Biju ļāvusies vienīgajam stāstam
    par meksikāņiem,
  163. un man par sevi
    nevarēja būt lielāks kauns.
  164. Tātad šādi var radīt vienīgo stāstu –

  165. rādot cilvēkus kā kaut ko vienu,
  166. kā tikai kaut ko vienu atkal un atkal,
  167. un tieši par to viņi arī kļūst.
  168. Nav iespējams runāt par vienīgo stāstu,

  169. nerunājot par varu.
  170. Igbo valodā ir vārds, ko atceros ikreiz,
    domājot par varas sadalījumu pasaulē,
  171. un tas ir "nkali".
  172. Tas ir lietvārds,
    ko varētu aptuveni tulkot
  173. kā "būt varenākam par otru."
  174. Tāpat kā ekonomikas un politikas pasaules
  175. arī stāsti pakļaujas nkali principam.
  176. Kā tos stāsta, kas tos stāsta,
  177. kad tos stāsta, cik daudz ir stāstu –
  178. tas viss ir patiešām atkarīgs no varas.
  179. Vara dod iespēju ne tikai izstāstīt
    cita cilvēka stāstu,

  180. bet arī padarīt to par noteicošo.
  181. Palestīniešu dzejnieks
    Murīds Barghūti raksta,
  182. ka, ja vēlaties atbrīvoties no cilvēkiem,
  183. visvienkāršākais ir izklāstīt viņu stāstu
  184. un sākt to ar "otrkārt".
  185. Sāciet stāstu ar Amerikas iedzimto bultām,
  186. nevis ar britu ierašanos,
  187. un dabūsiet pilnīgi citu stāstu.
  188. Sāciet stāstu
    ar Āfrikas valstu neveiksmēm,
  189. nevis ar to koloniālo dibināšanu,
  190. un dabūsiet pilnīgi citu stāstu.
  191. Nesen uzstājos universitātē,

  192. kur kāds students pateica, ka ir ļoti žēl,
  193. ka nigēriešu vīrieši ir fiziski vardarbīgi
  194. kā tēva personāžs manā romānā.
  195. Es atbildēju, ka esmu tikko izlasījusi
    romānu "Amerikāņu psihopāts"
  196. (Smiekli)

  197. un ka tik žēl, ka amerikāņu jaunieši
    ir sērijveida slepkavas.

  198. (Smiekli)

  199. (Aplausi)

  200. Protams, es to pateicu
    vieglā aizkaitinājumā,

  201. (Smiekli)

  202. bet man nekad nebūtu ienācis prātā,

  203. ka viena grāmata par sērijveida slepkavu
  204. varētu būt iemesls
    par tādiem uzskatīt visus amerikāņus.
  205. Tas nav tāpēc, ka esmu labāka
    par to studentu,
  206. bet Amerikas kultūras
    un ekonomiskas varas dēļ.
  207. Par Ameriku man bija daudzi stāsti.
  208. Es biju lasījusi Taileru un Apdaiku,
    Stainbeku un Geitskilu.
  209. Man nebija tikai viens vienīgs stāsts.
  210. Kad pirms dažiem gadiem uzzināju,

  211. ka rakstniekiem ir pieņemts
    bērnībā būt ļoti nelaimīgiem,
  212. lai gūtu panākumus,
  213. sāku domāt, kā izgudrot šausmīgas lietas,
    ko vecāki man būtu nodarījuši.
  214. (Smiekli)

  215. Patiesībā man bija ļoti laimīga bērnība,
    pilna smieklu un mīlestības,

  216. ģimenē, kurā mēs bijām ļoti tuvi.
  217. Bet man arī bija vectēvi,
    kas nomira bēgļu nometnēs.

  218. Mans brālēns Polle nomira
    veselības aprūpes trūkuma dēļ.
  219. Viens no maniem tuvākajiem draugiem,
    Okoloma, gāja bojā lidmašīnas avārijā,
  220. jo ugunsdzēsēju mašīnās nebija ūdens.
  221. Es uzaugu zem represīvām
    militārām valdībām,
  222. kas noniecināja izglītību,
  223. tāpēc dažkārt maniem vecākiem
    neizmaksāja algas.
  224. Es bērnībā redzēju,
    kā no brokastu galda pazūd ievārījums,
  225. tad margarīns,
  226. tad maize kļuva pārāk dārga,
  227. tad piens tika normēts.
  228. Pats galvenais – dzīvē ienāca
    vispārpieņemtas politiskās bailes.
  229. Visi šie stāsti padarījuši
    mani par to, kas es esmu.

  230. Tomēr koncentrēties
    tikai uz šiem negatīvajiem stāstiem
  231. nozīmē sašaurināt savu pieredzi,
  232. un ignorēt daudzus citus stāstus,
    kas mani veidojuši.
  233. Vienīgais stāsts veido stereotipus,
  234. kuru problēma ir nevis to nepatiesums,
  235. bet gan to nepilnīgums.
  236. Tie padara vienu stāstu par vienīgo.
  237. Protams, Āfrikas kontinentā
    ir papilnam katastrofu.

  238. Ir milzīgās – piemēram,
    šaušalīgās izvarošanas Kongo,
  239. un nomācošās –
  240. kad uz vienu brīvu darbavietu
    Nigērijā pretendē 5000 cilvēki.
  241. Bet ir arī citi stāsti,
    ne par katastrofām.
  242. Un ir ļoti svarīgi, tikpat svarīgi,
    runāt arī par tiem.
  243. Man vienmēr šķitis, ka nav iespējams
    patiesi izprast kādu vietu vai cilvēku,

  244. neizprotot visus ar šo vietu
    vai cilvēku saistītos stāstus.
  245. Lūk, vienīgā stāsta sekas –
  246. tas nolaupa cilvēka cieņu.
  247. Tas padara cilvēku vienlīdzību
    par grūti atzīstamu,
  248. tas uzsver, cik dažādi,
    nevis līdzīgi, mēs esam.
  249. Kā būtu, ja pirms došanās uz Meksiku

  250. es debatēm par imigrāciju
    būtu sekojusi līdzi no abām pusēm –
  251. gan amerikāņu, gan meksikāņu?
  252. Kā būtu, ja māte būtu stāstījusi,
    ka Fidē ģimene ir nabadzīga un strādīga?
  253. Kā būtu, ja būtu
    tāds Āfrikas televīzijas tīkls,
  254. kas visā pasaulē pārraidītu
    dažādus Āfrikas stāstus,
  255. ko nigēriešu rakstnieks Činua Ačebe
    sauc par "stāstu līdzsvaru"?
  256. Kā būtu, ja mana istabas biedrene
    zinātu par manu nigēriešu izdevēju

  257. Muhtaru Bakarē –
  258. ievērojamu cilvēku,
    kas pameta darbu bankā,
  259. lai sekotu savam sapnim
    un dibinātu izdevniecību?
  260. Vispārpieņemtais uzskats bija,
    ka nigērieši nelasa literatūru.
  261. Viņš tam nepiekrita.
  262. Viņš juta, ka cilvēki,
    kas māk lasīt, lasīs,
  263. ja literatūra būs viņiem pieejama.
  264. Neilgi pēc manas pirmās grāmatas izdošanas

  265. es devos uz interviju Lagosas televīzijā.
  266. Pie manis pienāca sieviete,
    kas tur strādāja par kurjeru, un teica:
  267. "Man patiešām patika jūsu romāns,
    bet nepatika nobeigums.
  268. Jums jāraksta turpinājums,
    un tur jābūt tā..."
  269. (Smiekli)

  270. Un viņa turpināja stāstīt,
    kas man jāraksta turpinājumā.

  271. Tas mani ne tikai iepriecināja,
    bet arī ļoti aizkustināja.
  272. Lūk, sieviete,
  273. daļa no parastajiem nigēriešiem,
    kuriem it kā nevajadzētu būt lasītājiem.
  274. Viņa bija ne tikai izlasījusi grāmatu,
    bet pieņēmusi to par savējo
  275. un uzskatīja, ka var man stāstīt,
    ko rakstīt turpinājumā.
  276. Kā būtu, ja mana istabas biedrene
    zinātu par manu draugu Funmi Ijandu,

  277. bezbailīgu sievieti,
    kas vada TV pārraidi Lagosā,
  278. un ir apņēmusies stāstīt stāstus,
    kurus mēs labprātāk aizmirstu?
  279. Kā būtu, ja mana istabas biedrene
    uzzinātu par sirds operāciju,
  280. kas pagājušajā nedēļā
    veica Lagosas slimnīcā?
  281. Kā būtu, ja mana istabas biedrene
    zinātu par mūsdienu nigēriešu mūziku,
  282. par talantīgiem cilvēkiem,
    kas dzied angliski un pidžinā,
  283. un igbo, un jorubu, un idžo valodā,
  284. apvienojot motīvus no Džei-Zī līdz Felā,
  285. līdz Bobam Mārlijam un saviem vectēviem?
  286. Kā būtu, ja mana istabas biedrene
    zinātu par advokāti,

  287. kura nesen Nigērijas tiesā
    apstrīdēja smieklīgo likumu,
  288. kas pieprasa sievietēm
    saņemt vīra atļauju pases maiņai?
  289. Kā būtu, ja mana istabas biedrene
    zinātu par Nolivudu,
  290. kas pilna radošiem cilvēkiem,
  291. kas uzņem filmas, neskatoties
    uz milzīgām tehniskām grūtībām?
  292. Filmas, kas ir tik populāras,
  293. ka kalpo par labāko piemēru tam,
    ka nigērieši patērē to, ko paši ražo.
  294. Kā būtu, ja mana istabas biedrene zinātu
    par manu ambiciozo matu pinēju,
  295. kura tikko ir uzsākusi
    savu matu pieaudzēšanas biznesu?
  296. Vai par miljoniem citu nigēriešu,
  297. kuri uzsāk biznesus un reizēm bankrotē,
    bet nezaudē mērķtiecību?
  298. Ikreiz, atbraucot mājās,

  299. es sastopos ar to, kas kaitina
    lielāko daļu nigēriešu, –

  300. nefunkcionējošo infrastruktūru,
    nefunkcionējošo valdību, –
  301. bet arī ar cilvēku neticamo izturību,
  302. kuri zeļ par spīti šai valdībai,
    nevis pateicoties tai.
  303. Katru vasaru es rīkoju
    rakstniecības darbnīcas Lagosā,
  304. un mani pārsteidz tas,
    cik daudz cilvēku piesakās,
  305. cik daudzi vēlas rakstīt,
  306. stāstīt stāstus.
  307. Mans nigēriešu izdevējs un es

  308. esam tikko nodibinājuši
    bezpeļņas organizāciju Farafina Trust.

  309. Mums ir lieli sapņi būvēt bibliotēkas
  310. un renovēt jau esošās,
  311. apgādāt ar grāmatām valsts skolas,
    kuru bibliotēkās nav nekā,
  312. kā arī organizēt milzum daudz darbnīcu
    par lasīšanu un rakstīšanu
  313. visiem tiem, kas alkst
    izstāstīt mūsu daudzos stāstus.
  314. Stāsti ir svarīgi.

  315. Daudzi stāsti ir svarīgi.
  316. Stāstus ir izmantojuši,
    lai atņemtu un nomelnotu.
  317. Bet tos var arī izmantot,
    lai dotu spēku un veicinātu cilvēcību.
  318. Stāsti var salauzt cilvēku cieņu,
    bet var arī atjaunot to.
  319. Amerikāņu rakstniece Alise Vokere

  320. rakstīja par saviem radiniekiem,
    kas pārcēlās no dienvidiem uz ziemeļiem.
  321. Viņa iepazīstināja tos ar grāmatu
  322. par dzīvi dienvidos,
    ko viņi bija atstājuši aiz muguras.
  323. "Viņi sēdēja apkārt, lasot grāmatu paši,
  324. klausoties mani lasām,
  325. un atgriezās sava veida paradīzē."
  326. Es vēlētos pabeigt ar šādu domu –

  327. noraidot vienīgo stāstu,
  328. saprotot, ka ne par vienu vietu
    nekad nav tikai viens vienīgs stāsts,
  329. mēs atgūstam sava veida paradīzi.
  330. Paldies.

  331. (Aplausi)