Latvian subtitles

← Amerikas iedzimtie karagūstekņi

Get Embed Code
39 Languages

Showing Revision 11 created 01/01/2017 by Kristaps Kadiķis.

  1. Šodien esmu te, lai parādītu
    savas lakotu fotogrāfijas.
  2. Daudzi varbūt būs dzirdējuši par lakotiem
  3. vai vismaz lielāku cilšu grupu – siu.
  4. Lakoti ir viena daudzajām ciltīm,
    ko no viņu zemēm pārvietoja
  5. uz karagūstekņu nometnēm,
  6. ko nu sauc par rezervātiem.
  7. Painridžas rezervāts,
  8. šodienas slīdrādes tēma,
  9. ir apmēram 120 kilometrus
    uz dienvidaustrumiem no Melnajiem kalniem,
  10. Dienviddakotā.
  11. To dažkārt sauc arī
    par 334. karagūstekņu nometni,
  12. un tur arī lakoti šobrīd dzīvo.
  13. Ja kāds ir dzirdējis par AIK,
  14. Amerikas Indiāņu kustību,
  15. vai Raselu Mīnsu,
  16. vai Leonardu Peltjēru,
  17. vai pretstāvi pie Oglalas,
  18. zināt, ka Painridža ir
    ASV pirmiedzīvotāju jautājumu centrs.
  19. Mani lūdza šodien nedaudz pastāstīt

  20. par savām attiecībām ar lakotiem.
  21. bet par to ir ļoti grūti runāt,
  22. jo, ja neesat pamanījuši
    manu ādas krāsu,
  23. esmu baltādains,
  24. un tā pirmiedzīvotāju rezervātos
    ir milzīga barjera.
  25. Manās fotogrāfijās
    redzēsit daudzus cilvēkus.
  26. Esmu ar viņiem ļoti satuvinājies,
    un viņi mani ir uzņēmuši kā radu.
  27. Saukuši mani par „brāli” un „tēvoci”
  28. un piecu gadu laikā
    ielūguši atkal un atkal.
  29. Taču Painridžā es vienmēr būšu
    tā sauktais „vašiču”.
  30. „Vašiču” ir lakotu vārds,
  31. kas nozīmē „neindiānis”,
  32. taču vēl viena šī vārda nozīme
  33. ir „labākās gaļas pievācējs”.
  34. Un tam arī vēlos pievērsties –
  35. labākā gaļas gabala pievācējam.
  36. Tas nozīmē „alkatīgs”.
  37. Palūkojieties apkārt uz šo zāli.

  38. Mēs atrodamies privātā skolā
    Amerikas rietumos,
  39. sēžam sarkanos samta krēslos,
  40. ar naudu kabatās.
  41. Un, ja paraugāmies uz savu dzīvi,
  42. mēs nudien esam pievākuši
    labāko gaļas gabalu.
  43. Šodien palūkosimies uz virkni fotogrāfiju
  44. ar cilvēkiem, kuri zaudēja,
  45. lai mēs varētu iegūt.
  46. Redzot šo cilvēku sejas, ziniet,
  47. ka šie nav tikai lakotu attēli;
  48. viņi simbolizē visus pirmiedzīvotājus.
  49. Uz šīs papīra lapas

  50. ir tā vēsture, ko iemācījos
    no saviem lakotu draugiem un ģimenes.
  51. Tā ir noslēgtu un pārkāptu līgumu,
    par kaujām nomaskētu slaktiņu hronoloģija.
  52. Sākšu ar 1824. gadu.
  53. Kara ministrijā tika izveidots
    tā sauktais Indiāņu lietu birojs,
  54. aizsākot agrīnu agresijas toni
    attiecībās ar Amerikas pirmiedzīvotājiem.
  55. 1851. gads.

  56. Noslēgts pirmais Larami forta līgums,
  57. skaidri iezīmējot lakotu tautas robežas.
  58. Saskaņā ar līgumu
    šīs zemes ir suverēna valsts.
  59. Ja līguma robežas būtu saglabājušās,
  60. – un to esamībai ir likumisks pamats –,
  61. ASV mūsdienās izskatītos šādi.
  62. Desmit gadus vēlāk.
  63. Prezidenta Linkolna parakstītais
    Lauku saimniecību akts
  64. pārpludināja pirmiedzīvotāju zemes
    ar baltādainajiem kolonistiem.
  65. 1863. gads.

  66. Santī siu sacelšanās Minesotā
  67. beidzas ar 38 siu vīru pakāršanu,
  68. lielāko masveida
    nāvessoda izpildi ASV vēsturē.
  69. Pavēli par nāvessodu
    deva prezidents Linkolns,
  70. vien divas dienas pēc Vergu brīvlaišanas
    pasludinājuma parakstīšanas.
  71. 1866. gads.

  72. Transkontinentālā dzelzceļa sākums –
    jauns laikmets.
  73. Mēs atsavinājām zemi
    sliedēm un vilcieniem,
  74. lai caur lakotu valsts sirdi
    saīsinātu ceļu.
  75. Par līgumiem neviens nelikās ne zinis.
  76. Atbildot uz to, trīs ciltis
    lakotu virsaiša Sarkanā Mākoņa vadībā
  77. uzbruka un atkal un atkal
    sakāva ASV karaspēku.
  78. Vēlos vēlreiz to atkārtot:
  79. lakoti sakauj ASV karaspēku.
  80. 1868. gads.

  81. Otrais Larami forta līgums skaidri garantē
    lielās siu tautas suverenitāti
  82. un lakotu īpašumtiesības
    uz svētajiem Melnajiem kalniem.
  83. Valdība apsola arī
    zemes un medīšanas tiesības
  84. apkārtējās pavalstīs.
  85. Mēs apsolījām, ka no šī brīža
    Pauderriveras apgabals
  86. visiem baltādainajiem būs slēgts.
  87. Līgums šķita kā pilnīga
    Sarkanā Mākoņa un siu uzvara.
  88. Īstenībā šis ir vienīgais karš
    Amerikas vēsturē,
  89. kurā valdība miera sarunās piekāpās
    visam pretinieka pieprasītajam.
  90. 1869. gads.
    Pabeigts transkontinentālais dzelzceļš.

  91. Tas, citā starpā, sāka pārvadāt
    lielu mednieku skaitu,
  92. kas aizsāka plašu bifeļu nogalināšanu,
  93. iznīcinot siu pārtikas,
    apģērba un pajumtes avotu.
  94. 1871. gads.

  95. Indiāņu apropriēšanas akts
  96. visus indiāņus padara
    par federālās valdības aizbilstamajiem.
  97. Papildus tam bruņotie spēki izdeva pavēli,
  98. kas aizliedza rietumu indiāņiem
    pamest rezervātus.
  99. Šajā brīdī visi rietumu indiāņi
    jau bija kļuvuši par karagūstekņiem.
  100. 1871. gadā mēs arī
    metām mieru līgumu slēgšanai.
  101. Ar līgumiem nelaime tāda, ka tie ļauj
    ciltīm pastāvēt kā suverēnām tautām,
  102. un tas nav pieļaujams.
  103. Mums bija ieceres.
  104. 1874. gads.

  105. Ģenerālis Džordžs Kasters paziņoja
    par zelta atrašanu lakotu teritorijā,
  106. precīzāk Melnajos kalnos.
  107. Ziņas par zeltu lakotu valstī rada
    baltādaino kolonistu milzu ieplūdumu.
  108. Kasters iesaka kongresam atrast veidu,
  109. kā pēc iespējas ātrāk
    izbeigt līgumus ar lakotiem.
  110. 1875. gads.

  111. Larami forta līguma pārkāpšanas dēļ
    sākas Lakotu karš.
  112. 1876. gads.
  113. 26. jūlijā
  114. ceļā uz uzbrukumu lakotu ciemam
  115. Kastera 7. kavalēriju sagrāva
    kaujā pie Litlbighornas.
  116. 1877. gads.
  117. Dižais lakotu kareivis un virsaitis
    Trakais Zirgs padevās Robinsona fortā.
  118. Viņu vēlāk apcietinājuma laikā nogalināja.
  119. 1877. gads bija arī gads, kad atklājām,
    kā apiet Larami forta līgumus.
  120. Siu virsaišiem un viņu vadošajiem vīriem
    lika galdā jaunu līgumu
  121. ar kampaņu „Pārdodiet vai cietiet badu!” –
  122. paraksti līgumu
    vai cilts paliek bez pārtikas.
  123. To parakstīja vien 10 procenti
    siu pieaugušo vīriešu.
  124. Larami forta līgumā bija noteikts,
    ka vismaz trim ceturtdaļām cilts
  125. jāparakstās par atteikšanos no zemes.
  126. Šo līguma pantu, protams, ignorēja.
  127. 1887. gads. Douza akts.

  128. Rezervātu zemes
    kopīpašuma tiesībām pienāk gals.
  129. Rezervātus sadala 160 akru lielos gabalos
  130. un izdala atsevišķiem indiāņiem,
  131. pārpalikumu atsavinot.
  132. Ciltis zaudēja miljoniem akru.
  133. Amerikāņu sapnis
    par katram savu zemes stūrīti
  134. izrādījās ļoti viltīgs veids,
  135. kā sadalīt rezervātu,
    līdz nekas nepaliek pāri.
  136. Šī rīcība iznīcināja rezervātus,
  137. ar katru nākamo paaudzi atvieglojot
    tālāku zemes sadalīšanu un iztirgošanu.
  138. Vairums pāri palikušās zemes
  139. un daudzu rezervāta robežās
    esošo zemes gabalu
  140. nu ir baltādaino rančo īpašnieku rokās.
  141. Pie zemes treknuma atkal tiek vašiču.
  142. 1890. gads – datums, ko šajā slīdrādē
    uzskatu par vissvarīgāko.

  143. Tas ir gads, kurā notika slaktiņš
    vietā sauktā par Ievainoto celi.
  144. 29. decembrī
  145. ASV kareivji aplenca siu apmetni
    pie Ievainotā ceļa pietekas
  146. un noslepkavoja virsaiti Lielpēdi
    un 300 karagūstekņu
  147. ar jaunu sprāgstošu patronu ātršāvēju –
  148. Hočkisa lielgabalu.
  149. Par šo tā saukto kauju
  150. 7. kavalērijai par varonību
    piešķīra 20 Kongresa Goda medaļas.
  151. Līdz šai dienai
  152. ne par vienu citu atsevišķu kauju
    nav piešķirts tik daudz Goda medaļu.
  153. Vairāk Goda medaļu piešķīra
  154. par šo sieviešu un bērnu
    masveida noslepkavošanu
  155. nekā jebkuru kauju Pirmajā pasaules karā,
  156. Otrajā pasaules karā,
  157. Korejas, Vjetnamas,
  158. Irākas vai Afganistānas karā.
  159. Ievainotā ceļa slaktiņu
    uzskata par visu indiāņu karu beigām.

  160. Ikreiz, kad apmeklēju
    masu kapa vietu pie Ievainotā ceļa,
  161. es to redzu
    ne vien kā lakotu vai siu kapu,
  162. bet gan kā visu pirmiedzīvotāju kapu.
  163. Svētnieks Melnais Alnis teica:
  164. „Toreiz es nezināju,
    cik daudz kam pienāca gals.
  165. Atskatoties tagad
    no savu vecumdienu augstā kalna,
  166. es joprojām redzu
    nokautās sievietes un bērnus
  167. guļam izsvaidītus gar līko aizu
    un kaudzēs sašķūrētus
  168. tikpat skaidri, kā redzēju
    tos jaunekļa acīm.
  169. Es redzu, ka asiņainajos
    dubļos nomira vēl kas,
  170. sniega vētra apraka vēl kaut ko.
  171. Tur nomira tautas sapnis.
  172. Un tas bija skaists sapnis.”
  173. Ar šo notikumu

  174. Amerikas pirmiedzīvotājiem
    sākās jauns laikmets.
  175. Visu var iedalīt pirms
    un pēc slaktiņa pie Ievainotā ceļa,
  176. jo tobrīd, ar pirkstu
    uz Hočkisa lielgabalu mēlītes,
  177. ASV valdība atklāti pasludināja savu
    nostāju pret pirmiedzīvotāju tiesībām.
  178. Viņiem bija līdz kaklam līgumi.
  179. Viņiem bija līdz kaklam svētkalni.
  180. Viņiem bija līdz kaklam garu dejas.
  181. Viņiem bija līdz kaklam
    visas siu radītās neērtības.
  182. Tādēļ viņi izvilka lielgabalus.
  183. „Arī tagad gribi būt indiānis?”
    viņi jautāja, turot pirkstu uz mēlītes.
  184. 1900. gads.

  185. ASV indiāņu skaits
    sasniedz savu zemāko punktu –
  186. mazāk nekā 250 tūkstošus,
  187. salīdzinājumā ar 1492. gadā
    aplēstajiem astoņiem miljoniem.
  188. Pārlecam uz priekšu.

  189. 1980. gads.
  190. Visilgākā tiesas prāva ASV vēsturē,
  191. Siu tauta
    pret Amerikas Savienotajām Valstīm,
  192. par ko lēma Augstākā tiesa.
  193. Tiesa lēma, ka, siu nometinot rezervātos
  194. un padarot pieejamus
    septiņus miljonus akru siu zemes
  195. zelta meklētājiem un zemniekiem,
  196. bija pārkāpti Larami forta
    otrā līguma nosacījumi.
  197. Tiesa paziņoja, ka Melnie kalni
    tika atņemti nelikumīgi
  198. un ka siu tautai jāsaņem
    sākotnēji piedāvātā cena plus procenti.
  199. Atlīdzībā par Melnajiem kalniem
  200. tiesa siu tautai piešķīra
    vien 106 miljonus ASV dolāru.
  201. Siu noraidīja naudu ar protesta saukli
    „Melnie kalni netiek pārdoti”.
  202. 2010. gads.

  203. Pirmiedzīvotāju statistika mūsdienās,
  204. vairāk nekā gadsimtu
    pēc slaktiņa pie Ievainotā ceļa,
  205. atklāj kolonizēšanas,
  206. piespiedu migrēšanas
  207. un līgumu pārkāpumu sekas.
  208. Bezdarbs Painridžas Indiāņu rezervātā
  209. svārstās no 85 līdz 90 procentiem.
  210. Namu pārvaldniecība
    nespēj uzbūvēt jaunas celtnes,
  211. un esošās jūk un brūk.
  212. Daudzi ir bez pajumtes,
  213. un tie, kam mājas ir,
    pūstošajās ēkās dzīvo saspiesti
  214. kopā ar līdz pat piecām citām ģimenēm.
  215. Trīsdesmit deviņos procentu
    Painridžas māju nav elektrības.
  216. Vismaz 60 procentus rezervāta māju
  217. apsēdis melnais pelējums.
  218. Vairāk nekā 90 procenti iedzīvotāju
    dzīvo zem federālā nabadzības sliekšņa.
  219. Tuberkolozes izplatība Painrridžā
  220. ir aptuveni astoņas reizes augstāka
    nekā vidēji ASV.
  221. Zīdaiņu mirstība
    ir augstākā šajā kontinentā
  222. un apmēram trīsreiz augstāka
    nekā vidēji ASV.
  223. Dzemdes kakla vēža izplatība
    ir piecreiz lielāka nekā vidēji ASV.
  224. Skolu pamet līdz pat 70% bērnu.
  225. Skolotāju mainība
    ir astoņreiz augstāka nekā vidēji ASV.
  226. Mazbērnus nereti audzina vecvecāki,
  227. jo vecāki alkoholisma,
  228. ģimenes vardarbības
    un vispārējas vienaldzības dēļ
  229. tos nespēj audzināt.
  230. Piecdesmit procenti iedzīvotāju,
    kas vecāki par 40 gadiem,
  231. cieš no diabēta.
  232. Vīriešiem paredzamā dzīvildze
    ir no 46 līdz 48 gadiem,
  233. apmēram tikpat,
    cik Afganistānā un Somālijā.
  234. Jebkura sekmīga genocīda pēdējā nodaļa

  235. ir tā, kur apspiedējs
    var mazgāt rokas nevainībā un teikt:
  236. „Žēlīgais Dievs,
    ko šie cilvēki sev nodara?
  237. Viņi viens otru nogalē.”
  238. Viņi sevi nogalē,
  239. mums noraugoties viņu nāvē.
  240. Tā mēs tikām pie šīm
    Amerikas Savienotajām Valstīm.
  241. Šīs ir sekas pārliecībai,
    ka esam likteņa izredzēti kolonizēt.
  242. Karagūstekņu nometnēs
    joprojām dzimst gūstekņi –
  243. ilgi pēc tam, kad sargu vairs nav.
  244. Šie ir kauli, kas palikuši pēc tam,
    kad pievākta labākā gaļa.
  245. Reiz senā pagātnē

  246. cilvēki, kas izskatījās kā es, vašiču,
    aizsāku virkni notikumu,
  247. alkdami atņemt zemi,
    ūdeni un kalnu zeltu.
  248. Šie notikumi radīja domino efektu,
    kas vēl nav beidzies.
  249. Lai arī cik attāls mums,
    valdošajai sabiedrībai,

  250. nešķistu 1888. gada slaktiņš
  251. vai virkne pirms 150 gadiem
    pārkāptu līgumu,
  252. man tāpat jums jājautā:
  253. kā vajadzētu justies
    par mūsdienu statistiku?
  254. Kāda ir saistība
    starp šiem ciešanu attēliem
  255. un manis tikko nolasīto vēsturi?
  256. Un cik liela šīs vēstures daļa
    vispār būtu jāatzīst?
  257. Vai kaut kas no tā
    šodien ir jūsu atbildība?
  258. Man ir teikts, ka jābūt kam tādam,
    ko varam darīt lietas labā.
  259. Jābūt kādam aicinājumam uz rīcību.
  260. Jo pārāk ilgi esmu stāvējis malā,
  261. mierā ar liecinieka lomu,
  262. uzņemdams tikai fotogrāfijas.
  263. Jo risinājumi šķiet tik tālu pagātnē,
  264. ka vajag vismaz laika mašīnu,
    lai tiktu tiem klāt.
  265. Pirmiedzīvotāju ciešanas
    nav vienkārši atrisināms jautājums.

  266. Tas nav kas tāds, ko var atbalstīt tā,
  267. kā to darīja Haiti gadījumā,
  268. cīņā par AIDS izskaušanu
    vai bada apkarošanu.
  269. Tā sauktais „risinājums”
  270. valdošajai sabiedrībai var būt kas grūtāks
  271. nekā, teiksim, 50 dolāru čeks,
  272. draudzes ekskursija pārkrāsot
    dažas ar grafiti aprakstītas mājas,
  273. vai piepilsētas ģimenes ziedotās drēbes,
    ko viņi paši nemaz vairs negrib.
  274. Kur mēs paliekam?
  275. Tumsā raustot plecus?
  276. Amerikas Savienotās Valstis
    diendienā turpina pārkāpt

  277. 1851. un 1868. gada
    Larami forta līgumus ar lakotiem.
  278. Manis šodien piedāvātais
    aicinājums uz rīcību,
  279. mana TED vēlēšanās ir šāda –
  280. godājiet līgumus!
  281. Atdodiet Melnos kalnus!
  282. Ko viņi ar tiem darīs, nav jūsu darīšana.
  283. (Aplausi)