Return to Video

Ko stāstīsiet savām meitām par 2016. gadu?

  • 0:01 - 0:03
    Stāstiet meitām par šo gadu,
  • 0:03 - 0:05
    kā modāmies dzert kafiju,
  • 0:05 - 0:09
    bet ieraudzījām līķus,
    izkaisītus rīta laikraksta slejās,
  • 0:09 - 0:14
    izmirkušus faksimilus par mūsu
    māsām, sievām un maziem bērniem.
  • 0:15 - 0:18
    Sakiet savai šī gada mazulītei,
    kad viņa jautās, jo noteikti gribēs zināt,
  • 0:18 - 0:20
    sakiet, ka bija par vēlu glābt.
  • 0:20 - 0:24
    Atzīstiet, ka togad, kad īrējām brīvību,
    tā mums līdz galam nepiederēja.
  • 0:24 - 0:27
    Arvien bija likumi, ko mums
    darīt ar saviem dzimumorgāniem,
  • 0:27 - 0:30
    kamēr viņi gramstījās gar mūsu mīkstumiem,
  • 0:30 - 0:32
    grābstījās, neprasot piekrišanas,
  • 0:32 - 0:35
    un nebija likumu vīriešiem,
    kas likumus ieviesa.
  • 0:35 - 0:37
    Mums mācīja izvairīties,
  • 0:38 - 0:40
    gaidīt, sarauties un patverties,
  • 0:40 - 0:43
    arvien gaidīt, vēl gaidīt.
  • 0:43 - 0:45
    Mums lika klusēt.
  • 0:45 - 0:48
    Bet stāstiet savām meitām
    par šo karalaiku,
  • 0:48 - 0:50
    par gadu, pirms kura bija
    vēl viens tāds pats;
  • 0:50 - 0:53
    kā pirms diviem desmitiem gadu
  • 0:53 - 0:54
    mēs izberzām acis,
  • 0:54 - 0:56
    apvijām zārkus ar karogiem,
  • 0:56 - 0:58
    evakuējām nozieguma vietu klubā,
  • 0:58 - 1:00
    kā kaķes kaucām uz ielas,
  • 1:00 - 1:03
    gūlāmies uz betona savu kritušo kontūrās,
  • 1:03 - 1:05
    saucām: „Protams, mēs esam svarīgas,”
  • 1:05 - 1:06
    saucām savus pazudušos.
  • 1:06 - 1:08
    Šogad sievietes raudāja.
  • 1:08 - 1:10
    Raudāja gan.
  • 1:10 - 1:12
    Tajā pašā gadā mēs bijām gatavas.
  • 1:12 - 1:15
    Gadā, kad pārstājām vilcināties
    un drosmīgi devāmies prom,
  • 1:15 - 1:18
    mēs arī aci pret aci sastapām stobrus,
  • 1:18 - 1:19
    dziedājām par dzērvēm debesīs,
  • 1:19 - 1:23
    sarāvušās un izvairīgas,
    tvērām zeltu hidžābā, vācām nāves draudus,
  • 1:23 - 1:24
    saucām sevi par patriotēm,
  • 1:24 - 1:27
    teicām: „Nu mums ir 35, laiks dibināt
    ģimeni un atrast skriešanas biedru,”
  • 1:28 - 1:30
    kalām plānus bērnu priekiem,
    kauns bija vien par bailēm,
  • 1:30 - 1:33
    saucām sevi par resnām
    un ar to domājām, protams,
  • 1:33 - 1:34
    nevainojamas.
  • 1:34 - 1:36
    Šogad mēs bijām sievietes,
  • 1:36 - 1:38
    nevis līgavas vai greznumlietas,
  • 1:38 - 1:39
    nevis lētā gala dzimums,
  • 1:39 - 1:41
    nevis koncesija, bet sievietes.
  • 1:41 - 1:43
    Māciet savas mazulītes.
  • 1:43 - 1:46
    Atgādiniet viņām, ka paklausības
    un vājuma gads ir garām.
  • 1:46 - 1:49
    Dažas no mums pirmoreiz teica,
    ka esam sievietes,
  • 1:49 - 1:51
    deva šo solidaritātes zvērestu
    visā nopietnībā.
  • 1:51 - 1:53
    Dažas no mums dzemdēja bērnus,
    bet citas ne,
  • 1:53 - 1:56
    un neviena nejautāja,
    vai tas mūs darīja īstākas,
  • 1:56 - 1:58
    pareizākas vai patiesākas.
  • 1:58 - 2:00
    Kad viņa tev jautās par šo gadu,
  • 2:00 - 2:03
    tava meita, – vienalga,
    atvase vai triumfa mantiniece –,
  • 2:03 - 2:06
    no vēstures ērtākās puses,
    pati kļūstot par sievieti,
  • 2:06 - 2:08
    viņa jautās un kāri tvers katru vārdu,
  • 2:08 - 2:10
    kaut arī nespēs aptvert tavu upuri,
  • 2:10 - 2:13
    tavs stāsts par to viņai būs svēts.
  • 2:13 - 2:15
    Ziņkārē viņa jautās: „Kur biji tu?
  • 2:15 - 2:18
    Vai cīnījies?
    Vai biji bailīga vai bezbailīga?
  • 2:18 - 2:20
    Kas krāsoja tavus nožēlas mūrus?
  • 2:20 - 2:23
    Ko darīji sieviešu labā
    gadā, kad bija pienācis laiks?
  • 2:23 - 2:26
    Kuriem kauliem bija jālūst
    par šo man sagatavoto ceļu?
  • 2:26 - 2:29
    Vai tu darīji pietiekoši,
    un vai ar tevi viss kārtībā, mamm?
  • 2:29 - 2:30
    Un vai tu esi varone?”
  • 2:30 - 2:32
    Viņa uzdos grūtos jautājumus.
  • 2:32 - 2:34
    Viņai nerūpēs tavs uzacs izliekums,
  • 2:34 - 2:35
    tavas somiņas svars.
  • 2:35 - 2:37
    Viņa nejautās, ko par tevi runāja.
  • 2:37 - 2:40
    Tava meita, kuras labā jau tik daudz
    esi pūlējusies, grib zināt,
  • 2:40 - 2:44
    ko sniedzi tu, kādu dāvanu,
    kādu liesmu paglābi no izdzišanas.
  • 2:44 - 2:46
    Kad tie naktī nāca meklēt upurus,
  • 2:46 - 2:47
    vai izlikies nemanām vai cēlies augšā?
  • 2:48 - 2:49
    Ko maksāja negulēšana?
  • 2:49 - 2:53
    Ko tajā gadā, kad teicām, laiks beidzies,
    ko darīji ar tev sniegto izdevību?
  • 2:53 - 2:55
    Vai malkoji citu nevīžību?
  • 2:55 - 2:57
    Vai novērsies vai skatījies tieši liesmā?
  • 2:57 - 3:00
    Vai zināji savas prasmes,
    vai uzskatīji tās par apgrūtinājumu?
  • 3:00 - 3:03
    Vai ļāvi piemuļķot sevi ar epitetiem
    „nejauka” un „mazāk vērta”?
  • 3:03 - 3:05
    Vai mācīji ar atvērtu sirdi
    vai sažņaugtu dūri?
  • 3:05 - 3:06
    Kur biji tu?
  • 3:06 - 3:08
    Stāsti viņai patiesību.
    Lai tā ir tava dzīve.
  • 3:09 - 3:10
    Apstiprini. Saki: „Meitiņ, es tur biju,
  • 3:10 - 3:12
    kad laiks kā duncis man dūrās sejā,
  • 3:13 - 3:16
    bet atsprāga atpakaļ dūrējam pašam
    un nogrieza telpas gabalu tev.”
  • 3:16 - 3:18
    Stāsti viņai taisnību, kā dzīvoji
    par spīti netaisnībai.
  • 3:18 - 3:20
    Stāsti viņai par savu drosmi,
  • 3:20 - 3:22
    un vienmēr, vienmēr drosmes pavadīta,
  • 3:22 - 3:24
    pārsvarā dienās, kad biji viena.
  • 3:24 - 3:26
    Stāsti viņai, ka viņa dzima tāpat kā tu,
  • 3:26 - 3:29
    kā tavas mātes pirms tevis
    un māsas viņām blakus,
  • 3:29 - 3:31
    leģendu laikā, kā vienmēr.
  • 3:31 - 3:34
    Saki viņai, ka viņa dzimusi tieši laikā,
  • 3:34 - 3:35
    tieši laikā,
  • 3:36 - 3:37
    lai kļūtu par vadoni.
  • 3:37 - 3:40
    (Aplausi)
Title:
Ko stāstīsiet savām meitām par 2016. gadu?
Speaker:
Činaka Hodža
Description:

Šajā dzejolī ar vārdiem asiem kā stikla lauskām Činaka Hodža uzšķērž 2016. gadu, atsedzot 12 vardarbības, skumju, kauna, drosmes un cerību mēnešus, ko tik drīz neaizmirsīsim.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TEDTalks
Duration:
03:57

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.