-
Title:
Ko stāstīsiet savām meitām par 2016. gadu?
-
Description:
Šajā dzejolī ar vārdiem asiem kā stikla lauskām Činaka Hodža uzšķērž 2016. gadu, atsedzot 12 vardarbības, skumju, kauna, drosmes un cerību mēnešus, ko tik drīz neaizmirsīsim.
-
Speaker:
Činaka Hodža
-
Stāstiet meitām par šo gadu,
-
kā modāmies dzert kafiju,
-
bet ieraudzījām līķus,
izkaisītus rīta laikraksta slejās,
-
izmirkušus faksimilus par mūsu
māsām, sievām un maziem bērniem.
-
Sakiet savai šī gada mazulītei,
kad viņa jautās, jo noteikti gribēs zināt,
-
sakiet, ka bija par vēlu glābt.
-
Atzīstiet, ka togad, kad īrējām brīvību,
tā mums līdz galam nepiederēja.
-
Arvien bija likumi, ko mums
darīt ar saviem dzimumorgāniem,
-
kamēr viņi gramstījās gar mūsu mīkstumiem,
-
grābstījās, neprasot piekrišanas,
-
un nebija likumu vīriešiem,
kas likumus ieviesa.
-
Mums mācīja izvairīties,
-
gaidīt, sarauties un patverties,
-
arvien gaidīt, vēl gaidīt.
-
Mums lika klusēt.
-
Bet stāstiet savām meitām
par šo karalaiku,
¶
-
par gadu, pirms kura bija
vēl viens tāds pats;
-
kā pirms diviem desmitiem gadu
-
mēs izberzām acis,
-
apvijām zārkus ar karogiem,
-
evakuējām nozieguma vietu klubā,
-
kā kaķes kaucām uz ielas,
-
gūlāmies uz betona savu kritušo kontūrās,
-
saucām: „Protams, mēs esam svarīgas,”
-
saucām savus pazudušos.
-
Šogad sievietes raudāja.
-
Raudāja gan.
-
Tajā pašā gadā mēs bijām gatavas.
¶
-
Gadā, kad pārstājām vilcināties
un drosmīgi devāmies prom,
-
mēs arī aci pret aci sastapām stobrus,
-
dziedājām par dzērvēm debesīs,
-
sarāvušās un izvairīgas,
tvērām zeltu hidžābā, vācām nāves draudus,
-
saucām sevi par patriotēm,
-
teicām: „Nu mums ir 35, laiks dibināt
ģimeni un atrast skriešanas biedru,”
-
kalām plānus bērnu priekiem,
kauns bija vien par bailēm,
-
saucām sevi par resnām
un ar to domājām, protams,
-
nevainojamas.
-
Šogad mēs bijām sievietes,
¶
-
nevis līgavas vai greznumlietas,
-
nevis lētā gala dzimums,
-
nevis koncesija, bet sievietes.
-
Māciet savas mazulītes.
¶
-
Atgādiniet viņām, ka paklausības
un vājuma gads ir garām.
-
Dažas no mums pirmoreiz teica,
ka esam sievietes,
-
deva šo solidaritātes zvērestu
visā nopietnībā.
-
Dažas no mums dzemdēja bērnus,
bet citas ne,
-
un neviena nejautāja,
vai tas mūs darīja īstākas,
-
pareizākas vai patiesākas.
-
Kad viņa tev jautās par šo gadu,
¶
-
tava meita, – vienalga,
atvase vai triumfa mantiniece –,
-
no vēstures ērtākās puses,
pati kļūstot par sievieti,
-
viņa jautās un kāri tvers katru vārdu,
-
kaut arī nespēs aptvert tavu upuri,
-
tavs stāsts par to viņai būs svēts.
-
Ziņkārē viņa jautās: „Kur biji tu?
-
Vai cīnījies?
Vai biji bailīga vai bezbailīga?
-
Kas krāsoja tavus nožēlas mūrus?
-
Ko darīji sieviešu labā
gadā, kad bija pienācis laiks?
-
Kuriem kauliem bija jālūst
par šo man sagatavoto ceļu?
-
Vai tu darīji pietiekoši,
un vai ar tevi viss kārtībā, mamm?
-
Un vai tu esi varone?”
-
Viņa uzdos grūtos jautājumus.
-
Viņai nerūpēs tavs uzacs izliekums,
¶
-
tavas somiņas svars.
-
Viņa nejautās, ko par tevi runāja.
-
Tava meita, kuras labā jau tik daudz
esi pūlējusies, grib zināt,
-
ko sniedzi tu, kādu dāvanu,
kādu liesmu paglābi no izdzišanas.
-
Kad tie naktī nāca meklēt upurus,
-
vai izlikies nemanām vai cēlies augšā?
-
Ko maksāja negulēšana?
-
Ko tajā gadā, kad teicām, laiks beidzies,
ko darīji ar tev sniegto izdevību?
-
Vai malkoji citu nevīžību?
-
Vai novērsies vai skatījies tieši liesmā?
-
Vai zināji savas prasmes,
vai uzskatīji tās par apgrūtinājumu?
-
Vai ļāvi piemuļķot sevi ar epitetiem
„nejauka” un „mazāk vērta”?
-
Vai mācīji ar atvērtu sirdi
vai sažņaugtu dūri?
-
Kur biji tu?
-
Stāsti viņai patiesību.
Lai tā ir tava dzīve.
¶
-
Apstiprini. Saki: „Meitiņ, es tur biju,
-
kad laiks kā duncis man dūrās sejā,
-
bet atsprāga atpakaļ dūrējam pašam
un nogrieza telpas gabalu tev.”
-
Stāsti viņai taisnību, kā dzīvoji
par spīti netaisnībai.
-
Stāsti viņai par savu drosmi,
-
un vienmēr, vienmēr drosmes pavadīta,
-
pārsvarā dienās, kad biji viena.
-
Stāsti viņai, ka viņa dzima tāpat kā tu,
-
kā tavas mātes pirms tevis
un māsas viņām blakus,
-
leģendu laikā, kā vienmēr.
-
Saki viņai, ka viņa dzimusi tieši laikā,
¶
-
tieši laikā,
-
lai kļūtu par vadoni.
-