Kāpēc ekonomiskajās krīzēs vainojam indivīdu?
-
0:01 - 0:05Bija auksta, saulaina marta diena.
-
0:05 - 0:08Es staigāju pa Rīgas ielām.
-
0:09 - 0:12Atceros, ka ziema palēnām tuvojās beigām.
-
0:12 - 0:15Šur tur vēl manīja
pa kādam sniega pleķītim, -
0:15 - 0:18bet ietves jau bija tīras un sausas.
-
0:18 - 0:19Ja esat dzīvojuši Rīgā,
-
0:19 - 0:22zināsiet to atvieglojuma sajūtu,
-
0:22 - 0:25kas parādās līdz ar pirmajām
pavasara zīmēm, -
0:25 - 0:29kad vairs nav jābrien
pa šķidro sniega un dubļu putru. -
0:30 - 0:33Tā nu es eju un baudu savu pastaigu,
-
0:33 - 0:39līdz pēkšņi sev priekšā
uz ietves ieraugu trafareta attēlu. -
0:39 - 0:40Grafiti.
-
0:41 - 0:45Uz tumšpelēkajām plāksnēm
uzkrāsoti balti burti. -
0:45 - 0:46Tur ir jautājums –
-
0:46 - 0:51kur ir tava atbildība?
-
0:53 - 0:55Pārsteigumā apstājos.
-
0:56 - 1:00Pārdomājot šo vārdu nozīmi,
-
1:00 - 1:01es ievēroju, ka stāvu
-
1:01 - 1:06pie Rīgas domes Labklājības departamenta.
-
1:06 - 1:09Izskatās, ka grafiti autors,
lai kas viņš būtu, -
1:10 - 1:14šo jautājumu uzdod cilvēkiem,
kas nāk pieteikties sociālajam atbalstam. -
1:16 - 1:19Toziem es veicu pētījumu
-
1:19 - 1:22par finanšu krīzes sekām Latvijā.
-
1:23 - 1:26Kad 2008. gadā
sākās globālā finanšu krīze, -
1:26 - 1:30Latvija kā maza, atvērta ekonomika
piedzīvoja smagu triecienu. -
1:30 - 1:32Lai izlīdzinātu valsts bilanci,
-
1:32 - 1:35Latvijas valdība izvēlējās
iekšējās devalvācijas stratēģiju. -
1:35 - 1:40Īsumā tas nozīmēja krasi samazināt
valsts budžeta izdevumus, -
1:40 - 1:43tātad ievērojami samazināt
valsts sektorā strādājošo algas, -
1:43 - 1:44ierēdņu skaitu,
-
1:44 - 1:47bezdarbnieku pabalstus
un citu veidu sociālo atbalstu, -
1:47 - 1:49kā arī paaugstināt nodokļus.
-
1:50 - 1:54Mana māte visu mūžu bija strādājusi
par vēstures skolotāju. -
1:54 - 1:56Viņai taupības politika nozīmēja
-
1:56 - 2:01pēkšņu algas samazinājumu par 30%.
-
2:01 - 2:04Un daudzi bija līdzīgā
vai vēl sliktākā situācijā. -
2:04 - 2:09Krīzes smagums tika uzkrauts
uz vienkāršo Latvijas iedzīvotāju pleciem. -
2:10 - 2:13Krīzes un taupības politikas rezultātā
-
2:13 - 2:18Latvijas ekonomika
divu gadu laikā saruka par 25%. -
2:18 - 2:19Vienīgi Grieķija
-
2:19 - 2:22piedzīvoja līdzīga mēroga
ekonomisko recesiju. -
2:24 - 2:27Taču, kamēr grieķi
mēnešiem ilgi izgāja ielās -
2:27 - 2:31un Atēnās organizēja nepārtrauktus,
bieži vien vardarbīgus protestus, -
2:31 - 2:34Rīgā viss bija mierīgi.
-
2:36 - 2:39Izcili ekonomisti
The New York Times slejās -
2:39 - 2:41diskutēja par šo neparasto,
ārkārtīgi skarbo -
2:41 - 2:45Latvijas taupības režīma eksperimentu.
-
2:45 - 2:47Un viņi nespēja noticēt,
-
2:47 - 2:50ka Latvijas sabiedrība ar to samierinās.
-
2:51 - 2:52Es tolaik studēju Londonā
-
2:52 - 2:55un atceros Occupy kustības parādīšanos
-
2:55 - 2:58un to, kā tā izplatījās
no pilsētas uz pilsētu – -
2:58 - 3:00Madridē, Ņujorkā, Londonā.
-
3:00 - 3:0499% pret 1% – jūs jau zināt.
-
3:05 - 3:09Taču, kad ierados Rīgā,
no Occupy kustības nebija ne miņas. -
3:10 - 3:12Latvijas iedzīvotāji
vienkārši samierinājās. -
3:13 - 3:17Kā saka vietējā paruna –
viņi norija krupi. -
3:18 - 3:20Savā promocijas darbā
-
3:20 - 3:24es gribēju pētīt, kā mainījās valsts
un pilsoņu savstarpējās attiecības -
3:24 - 3:26pēcpadomju laika Latvijā.
-
3:26 - 3:30Par pētījuma vietu biju izvēlējusies
bezdarbnieku apkalpošanas nodaļu. -
3:31 - 3:34Un, ieradusies tur 2011. gada rudenī,
-
3:34 - 3:36es sapratu,
-
3:36 - 3:40ka patiesībā savām acīm redzu,
kā izpaužas krīzes sekas -
3:40 - 3:44un kā krīzes vissmagāk skartie –
cilvēki, kas zaudējuši darbu, – -
3:44 - 3:46uz to reaģē.
-
3:48 - 3:53Es sāku intervēt bezdarbnieku nodaļā
sastaptos cilvēkus. -
3:54 - 3:56Viņi visi bija reģistrējušies
kā darba meklētāji -
3:56 - 3:59un cerēja saņemt valsts palīdzību.
-
3:59 - 4:03Tomēr, kā drīz vien atklāju,
tā bija īpaša veida palīdzība. -
4:03 - 4:05Bija arī neliels bezdarbnieka pabalsts,
-
4:05 - 4:09bet galvenokārt valsts palīdzība izpaudās
kā dažādas sociālās programmas. -
4:09 - 4:12Un vienu šo lielākajām programmām sauca
-
4:12 - 4:14„Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi”.
-
4:15 - 4:17Būtībā tā bija virkne semināru,
-
4:17 - 4:20ko visi bezdarbnieki
bija aicināti apmeklēt. -
4:20 - 4:23Tā nu es sāku apmeklēt
šos seminārus kopā ar viņiem. -
4:24 - 4:27Un mani pārsteidza vairāki paradoksi.
-
4:27 - 4:29Iedomājieties –
-
4:29 - 4:32krīze joprojām turpinās,
-
4:32 - 4:37Latvijas ekonomika sarūk, gandrīz neviens
nepieņem jaunus darbiniekus. -
4:37 - 4:41Un tur nu mēs sēžam,
šajā mazajā, spoži izgaismotajā klasē, -
4:41 - 4:43piecpadsmit cilvēki,
-
4:43 - 4:47un veidojam sarakstus
ar savām stiprajām un vājajām pusēm, -
4:47 - 4:48ar saviem iekšējiem dēmoniem,
-
4:48 - 4:53kas, kā mums tiek stāstīts, stājas ceļā
mūsu panākumiem darba tirgū. -
4:54 - 4:57Kamēr valsts glābj Latvijas lielāko banku
-
4:57 - 5:01un šīs glābšanas izmaksas
tiek uzkrautas visas tautas pleciem, -
5:01 - 5:04mēs sēžam aplī
-
5:04 - 5:09un mācāmies stresa brīžos dziļi elpot.
-
5:09 - 5:11(Dziļa ieelpa un izelpa)
-
5:13 - 5:16Kamēr daļa cilvēku zaudē
kredītā iegādātos mājokļus -
5:16 - 5:18un tūkstošiem citu emigrē,
-
5:18 - 5:22mums stāsta, ka vajag uzdrošināties sapņot
un sekot saviem sapņiem. -
5:24 - 5:25Kā socioloģe
-
5:25 - 5:27es zinu, ka sociālā politika
-
5:27 - 5:31ir svarīgs komunikācijas veids
starp valsti un tās pilsoņiem. -
5:32 - 5:33Šīs programmas vēstījums bija –
-
5:34 - 5:36kā teica viena no apmācību vadītājām –
-
5:36 - 5:37Just dot it! Vienkārši dari.
-
5:37 - 5:39Viņa, protams, citēja Nike.
-
5:39 - 5:44Tātad simboliski valsts bez darba
palikušajiem iedzīvotājiem teica, -
5:44 - 5:47ka viņiem jābūt aktīvākiem,
jādara vairāk, -
5:47 - 5:50jāstrādā ar sevi,
jāpievar savi iekšējie dēmoni, -
5:50 - 5:52jābūt pašpārliecinātākiem –
-
5:52 - 5:56ka palikšana bez darba
ir viņu pašu personīgā neveiksme. -
5:57 - 6:00Krīzes radītās ciešanas
-
6:00 - 6:03tika uztvertas kā individuāls stress,
-
6:03 - 6:05ar ko katram jātiek galā
pašam savā ķermenī, -
6:05 - 6:07dziļi un apzināti elpojot.
-
6:10 - 6:14Šādas sociālas programmas,
kas uzsver individuālo atbildību, -
6:14 - 6:17ir kļuvušas arvien populārākas
visā pasaulē. -
6:17 - 6:21Tā ir daļa no parādības,
ko sociologs Luiks Vakāns -
6:21 - 6:24dēvē par neoliberālo kentaurvalsti.
-
6:24 - 6:26Kentaurs, kā varbūt atceraties,
-
6:26 - 6:28ir mītiska būtne sengrieķu kultūrā –
-
6:28 - 6:30puscilvēks, puszvērs.
-
6:30 - 6:35Ķermeņa augšdaļa tam ir kā cilvēkam,
bet apakšdaļa – kā zirgam. -
6:35 - 6:37Un kentaurvalsts ir valsts,
-
6:37 - 6:42kas savu cilvēcisko seju pavērš pret tiem,
kuri atrodas sabiedrības augšdaļā, -
6:42 - 6:46bet tos, kas ir lejā, samin un sabradā.
-
6:47 - 6:49Tātad visvairāk pelnošie iedzīvotāji
un lielie uzņēmumi -
6:49 - 6:53bauda nodokļu atlaides
un citu veidu atbalstu, -
6:53 - 6:55kamēr bezdarbniekiem un trūcīgajiem
-
6:55 - 6:59jāpierāda, ka viņi ir
valsts atbalsta cienīgi; -
6:59 - 7:01viņus morāli disciplinē,
-
7:01 - 7:04stigmatizē kā bezatbildīgus,
pasīvus vai slinkus, -
7:04 - 7:06bieži vien kriminalizē.
-
7:07 - 7:11Latvijā šāds kentaurvalsts modelis
-
7:11 - 7:13pastāv kopš 90. gadiem.
-
7:13 - 7:17Piemēram, līdz pat 2019. gadam Latvijā
bija vienotas likmes ienākuma nodoklis, -
7:17 - 7:20kas nāca par labu lielākajiem pelnītājiem,
-
7:20 - 7:23kamēr ceturtā daļa iedzīvotāju
joprojām dzīvo nabadzībā. -
7:24 - 7:29Krīze un taupības politika
šo sociālo nevienlīdzību ir palielinājusi. -
7:29 - 7:34Tātad, kamēr banku kapitāls
un bagātie tiek aizsargāti, -
7:34 - 7:35tiem, kuri zaudēja visvairāk,
-
7:35 - 7:39mācīja individuālo atbildību.
-
7:40 - 7:44Sarunās ar semināros
satiktajiem cilvēkiem -
7:44 - 7:47es gaidīju, ka viņi būs dusmīgi.
-
7:47 - 7:48Es gaidīju,
-
7:48 - 7:51ka viņi pretosies šīm mācībām
par individuālo atbildību. -
7:51 - 7:56Galu galā krīze nebija viņu vaina,
taču lielāko smagumu iznesa tieši viņi. -
7:56 - 8:00Bet cilvēku stāstos
-
8:00 - 8:02mani atkal un atkal satrieca tas,
-
8:02 - 8:06cik spēcīga bija šī ideja
par individuālo atbildību. -
8:08 - 8:10Viens no manis satiktajiem
cilvēkiem bija Žanete. -
8:11 - 8:1423 gadus viņa bija strādājusi
-
8:14 - 8:19un mācījusi šūšanu un citus rokdarbus
kādā Rīgas arodskolā. -
8:19 - 8:21Un tad iestājas krīze,
-
8:21 - 8:24un skolu slēdz
taupības politikas ietvaros. -
8:24 - 8:30Izglītības sistēmas pārstrukturēšana bija
viens no valsts naudas taupīšanas veidiem. -
8:30 - 8:33Visā valstī darbu zaudēja
10 000 skolotāju, -
8:33 - 8:35un Žanete ir viena no viņiem.
-
8:35 - 8:37Un no viņas stāstītā es zinu,
-
8:37 - 8:40ka darba zaudēšana
viņu ir novedusi bēdīgā situācijā. -
8:40 - 8:42Žanete ir šķīrusies,
-
8:42 - 8:45viņai ir divi pusaudžu vecuma bērni,
kuriem viņa ir vienīgā apgādniece. -
8:45 - 8:51Un tomēr viņa man saka,
ka krīze patiešām ir iespēja. -
8:53 - 8:56Viņa stāsta: „Man šogad paliek 50 gadi.
-
8:56 - 9:01Laikam jau dzīve man ir devusi šo iespēju
apstāties, paskatīties apkārt. -
9:01 - 9:03Jo visus šos gadus
es tikai strādāju un strādāju, -
9:03 - 9:05man nav bijis laika apstāties.
-
9:05 - 9:07Un nu es esmu apstājusies,
-
9:07 - 9:10man ir dota iespēja visu izvērtēt
-
9:10 - 9:15un izlemt, kas ir tas, ko es gribu,
un kas ir tas, ko es negribu. -
9:15 - 9:19Visu šo laiku es tikai šuvu un šuvu –
esmu pārgurusi." -
9:20 - 9:24Tātad pēc 23 gadu darba
Žanete ir kļuvusi lieka, -
9:24 - 9:26bet viņa neprotestē.
-
9:26 - 9:30Viņa nerunā par 99% pret 1%.
-
9:30 - 9:32Viņa analizē sevi!
-
9:32 - 9:35Un viņa pragmatiski domāja
par to, ka varētu sākt mazu biznesu -
9:35 - 9:40un savā guļamistabā darināt
suvenīrlellītes, ko pārdot tūristiem. -
9:40 - 9:43Bezdarbnieku nodaļā es satiku arī Aivaru.
-
9:43 - 9:45Aivaram bija nedaudz zem 50.
-
9:45 - 9:50Viņš bija zaudējis darbu valsts aģentūrā,
kas pārraudzīja ceļu būvniecību. -
9:50 - 9:54Uz vienu no mūsu sarunām
Aivars ieradās ar grāmatu. -
9:54 - 9:56Tās nosaukums bija
-
9:56 - 10:01„Potēšana pret stresu
jeb Psihoenerģētiskais Aikido”. -
10:02 - 10:05Daži no jums varbūt zina,
ka aikido ir cīņas mākslas veids, -
10:05 - 10:08tātad psihoenerģētiskais aikido.
-
10:09 - 10:10Un Aivars man stāsta,
-
10:10 - 10:15ka pēc vairāku mēnešu lasīšanas
un pārdomām, esot bez darba, -
10:15 - 10:17viņš ir sapratis,
-
10:17 - 10:21ka viņa šā brīža grūtību iemesls
ir viņš pats. -
10:21 - 10:23Aivars saka:
-
10:23 - 10:25„Es pats tās radīju.
-
10:25 - 10:28Es biju tādā psiholoģiskā stāvoklī,
kas man kaitēja. -
10:28 - 10:31Ja cilvēks baidās zaudēt naudu,
baidās zaudēt darbu, -
10:31 - 10:34sāk stresot, kļūst nemierīgs, bailīgs,
-
10:34 - 10:36tas ir tieši tas, ko viņš saņem.”
-
10:37 - 10:38Kad aicinu Aivaru paskaidrot,
-
10:38 - 10:40viņš savas domas dzejiski salīdzina
-
10:40 - 10:43ar mežonīgiem zirgiem,
kas skrien uz visām pusēm, -
10:43 - 10:46un saka: „Tev jābūt savu domu valdniekam.
-
10:47 - 10:49Lai lietas sakārtotos materiālajā pasaulē,
-
10:49 - 10:51tev jāvalda pār savām domām,
-
10:51 - 10:54jo tieši caur domām
sakārtojas arī viss pārējais.” -
10:54 - 10:56„Pēdējā laikā,” viņš piebilst,
-
10:56 - 10:58„esmu sapratis, ka pasaule ap mani,
-
10:58 - 11:01tas, kas ar mani notiek,
cilvēki, ko satieku, -
11:01 - 11:03tas viss ir atkarīgs tieši no manis.”
-
11:03 - 11:08Kamēr Latvija piedzīvo šo ārkārtīgi skarbo
ekonomisko eksperimentu, -
11:08 - 11:11Aivars saka, ka jāmainās būtu
viņa domāšanas veidam. -
11:11 - 11:16Savās šā brīža grūtībās viņš vaino sevi.
-
11:17 - 11:22Uzņemties atbildību,
protams, ir labi, vai ne? -
11:22 - 11:25Tas ir īpaši nozīmīgs
un morāli jutīgs jautājums -
11:25 - 11:26pēcpadomju sabiedrībā,
-
11:26 - 11:31kurā paļaušanos uz valsti uzskata
par nelaimīgu padomju pagātnes mantojumu. -
11:32 - 11:35Bet, klausoties Žanetē,
Aivarā un citos cilvēkos, -
11:35 - 11:38es domāju arī par to,
cik nežēlīgs ir šis jautājums – -
11:39 - 11:40kur ir tava atbildība?
-
11:40 - 11:42Cik nosodošs.
-
11:42 - 11:46Jo tas savā ziņā bija veids,
kā vainot un apklusināt cilvēkus, -
11:46 - 11:48kurus krīze bija skārusi vissmagāk.
-
11:48 - 11:52Tātad, kamēr grieķi izgāja ielās,
latvieši norija krupi. -
11:52 - 11:55Un daudzi – desmitiem tūkstošu – emigrēja,
-
11:55 - 11:58kas arī ir veids, kā uzņemties atbildību.
-
12:00 - 12:03Šī valoda –
individuālās atbildības valoda – -
12:03 - 12:06ir kļuvusi par kolektīvā nolieguma veidu.
-
12:06 - 12:08Kamēr mums būs tāda sociālā politika,
-
12:08 - 12:11kas bezdarbu uztver
kā individuālu neveiksmi, -
12:11 - 12:13bet nebūs pietiekami daudz naudas
-
12:13 - 12:17programmām, kas cilvēkiem sniedz
īstas prasmes vai rada darbavietas, -
12:17 - 12:20mēs neredzam
politikas veidotāju atbildību. -
12:20 - 12:24Kamēr stigmatizēsim trūcīgos
kā kaut kādā ziņā pasīvus vai slinkus, -
12:24 - 12:26nedodot cilvēkiem reālas iespējas
izkļūt no nabadzības, -
12:27 - 12:28vienīgi emigrēt,
-
12:28 - 12:32mēs noliedzam patiesos nabadzības cēloņus.
-
12:32 - 12:35Un tikmēr ciešam mēs visi.
-
12:36 - 12:40Jo sociālie zinātnieki ar detalizētiem
statistikas datiem ir pierādījuši – -
12:40 - 12:45sabiedrībās ar augstāku
ekonomiskās nevienlīdzības līmeni -
12:45 - 12:49ir vairāk cilvēku gan ar garīgās,
gan fiziskās veselības problēmām. -
12:49 - 12:52Tātad sociālā nevienlīdzība
acīmredzami kaitē -
12:52 - 12:55ne vien tiem, kam ir vismazāk resursu,
bet mums visiem, -
12:55 - 12:58jo dzīvot sabiedrībā
ar augstu nevienlīdzības līmeni -
12:58 - 13:00nozīmē dzīvot sabiedrībā
-
13:00 - 13:03ar zemu uzticēšanās
un augstu trauksmes līmeni. -
13:03 - 13:04Tātad te nu mēs esam.
-
13:04 - 13:06Mēs visi lasām pašpalīdzības grāmatas,
-
13:06 - 13:08mēģinām mainīt ieradumus,
-
13:08 - 13:10pārveidot savas smadzenes,
-
13:10 - 13:11meditējam.
-
13:11 - 13:14Un tas viss, protams, savā ziņā palīdz.
-
13:14 - 13:17Pašpalīdzības grāmatas
liek justies mundrākiem. -
13:17 - 13:22Meditācija var palīdzēt izjust
lielāku garīgu tuvību ar citiem. -
13:23 - 13:27Bet, manuprāt, mums būtu
tikpat skaidri jāapzinās -
13:27 - 13:30savstarpējās sociālās saiknes.
-
13:30 - 13:33Jo sociālā nevienlīdzība
kaitē mums visiem. -
13:33 - 13:36Tādēļ mūsu sociālajā politikā
vajadzīgs vairāk līdzjūtības, -
13:36 - 13:40un tai vajadzētu mazāk pievērsties
morālai izglītošanai -
13:40 - 13:44un vairāk – sociālā taisnīguma
un vienlīdzības veicināšanai. -
13:44 - 13:45Paldies.
-
13:45 - 13:48(Aplausi)
- Title:
- Kāpēc ekonomiskajās krīzēs vainojam indivīdu?
- Speaker:
- Liene Ozoliņa
- Description:
-
2008. gadā globālā finanšu krīze pamatīgi satricināja Latvijas ekonomiku. Strauji pieauga bezdarbs, valdība krasi samazināja valsts tēriņus un paaugstināja nodokļus, vienlaikus atbalstot bagātākos iedzīvotājus un lielos uzņēmumus. Un pārējie klusēja, neprotestēja. Socioloģe Liene Ozoliņa pievēršas tam, kā Latvijas valdība pārliecināja iedzīvotājus uzņemties vainu par valsts brūkošo ekonomiku, un norāda, ka līdzīga veida sociālā politika ir nevienlīdzības pamatā visā pasaulē.
- Video Language:
- English
- Team:
- closed TED
- Project:
- TEDTalks
- Duration:
- 14:02
Ilze Garda edited Latvian subtitles for Why do we blame individuals for economic crises? | ||
Ilze Garda approved Latvian subtitles for Why do we blame individuals for economic crises? | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for Why do we blame individuals for economic crises? | ||
Kristaps accepted Latvian subtitles for Why do we blame individuals for economic crises? | ||
Kristaps edited Latvian subtitles for Why do we blame individuals for economic crises? | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for Why do we blame individuals for economic crises? | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for Why do we blame individuals for economic crises? | ||
Ilze Garda edited Latvian subtitles for Why do we blame individuals for economic crises? |