Kāpēc rakstīt? Spalvas meistarība 21. gadsimtā | Džeiks Vaidmens | TEDxMileHigh

Runa teikta vietējā TEDx pasākumā, kas rīkots neatkarīgi no TED konferencēm.

Kāda ir rakstīšanas nākotne digitālajā laikmetā, un kāpēc tā ir svarīga? Šajā pārsteidzošajā runā Spalvas meistars Džeiks Vaidmens pievēršas saiknei starp pildspalvu un to, kā mēs mācāmies, domājam un nododam savu kultūras mantojumu laikā, kad rakstīšana tiek izņemta no skolu programmām visā ASV.

Pildspalva taču ir
vienkārša lieta, vai ne?

Tai nav baterijas vai mātes plates.

Tai nav vajadzīgs apkopes plāns
vai ap Zemi riņķojošs satelīts,

lai tā darbotos.

Tā nekad nav gudrāka par cilvēku –
kas man patīk.

(Smiekli)

Un, ja iemetīsim to ūdenī

vai nometīsim uz cietas virsmas
no lielāka augstuma,

tā nepārstās darboties.

Nopirkt tai apdrošināšanu

būtu patiesībā, teiksim tā,
muļķīgi un nedaudz smieklīgi.

Tomēr šī vienkāršā pildspalva
ir veidojusi pasauli, kurā mēs dzīvojam.

Tā ir pierakstījusi zinātnieku
un izgudrotāju atklājumus.

Tā ir kartē iezīmējusi
gandrīz ikviena pētnieka maršrutu,

kas drosmīgi devies atklātā okeānā
vai pētījis plašo sauszemi.

Ar spalvas vilcienu ir sākušies
un beigušies kari,

un vai ikkatras pasaules reliģijas mācību

uz papīra ir uzlicis spalvas kāts.

Tā ir pierakstījusi kā komponistu,
tā mākslinieku ģenialitāti,

un vairāk mīlnieku ir padevušies tās
nekā Amora bultu priekšā.

(Smiekli)

Redziet, vairāk nekā pildspalva
tā ir mūsu cilvēces neatņemama sastāvdaļa.

Tā ir ģenialitātes novadītājs,
kara laika varenākais ierocis,

stafetes kociņš, kas nodots
no vienas paaudzes nākamajai,

mūsu sirds Rihtera skalas adatiņa

un saikne starp Dievu un cilvēku.

Tomēr pirmoreiz vēsturē

šī brīnišķīgā rīka vērtība
karājas mata galā.

Četrdesmit vienā no 50 [ASV] štatiem

rakstīšana ar roku vairs nav
mācību plāna obligāta sastāvdaļa;

tāpat kā ar visu citu mūsu kultūrā

mēs nosakām tā vērtību pēc tā,
ko mēs mācām vai nemācām mūsu bērniem.

Taču šodien es stāvu jūsu priekšā
ne tikai kā spalvas aizstāvis,

bet arī kā jūsu aizstāvis,

jo, tāpat kā roka piešķir varu spalvai,
tā spalva piešķir varu cilvēkam.

Tad nu kļūstiet varenāki
un pierakstiet šo.

Lietojiet šo, un jūs attīstīsiet
nevis vienu, bet trīs prasmju veidus.

Pirmais prasmju veids ir vēstures prasmes.

Redziet, mums ir ārkārtīgi plaša
rakstības hronoloģija,

jo cilvēks ir rakstījis ar roku
burtiski tūkstošiem gadu.

Ikvienai kultūrai, laikam un tautai
ir bijis savs rakstības veids,

un katrs no tiem ir tikpat unikāls
kā viens cilvēks salīdzinājumā ar otru.

Es varētu padalīties ar plašu informāciju
par katru no šiem veidiem,

bet ļaujiet man pārcelties
mazliet tuvāk mājām

un tuvāk mūsdienām.

Tas ir Amerikas pirmais
spalvas meistarības stils

un slīpraksta priekštecis.

To sauc par Spensera rakstu,
un to izveidoja Plets Rodžerss Spensers

19. gadsimta vidū,
kad viņam bija tikai 13 gadi.

Šis zēns ne tikai radīja

vienu no visdinamiskākajiem,
cilvēcei zināmajiem rakstības veidiem,

aiz viņa rokraksta slēpās
arī brīnišķīga filozofija, pat teoloģija.

Redziet, viņš ticēja, ka Dievs,
kas ir visa skaistā radītājs,

savu skaistumu ir iedvesis dabā,

tādējādi, ja Spensers smeltos
iedvesmu no dabas formām,

viņa paša rokrakstā
būtu Dieva skaistums.

Nav slikti trīspadsmitgadniekam.

Šis ir viens no maniem darbiem,

ko es radīju ne tikai kā pagodinājumu
Spensera rakstam,

bet arī lai parādītu tā iedvesmas avotu.

Spenseru iedvesmoja
piemājas strautu plūstošās līnijas,

kviešu liegā šūpošanās vējā

un mākoņi, kas vēlās pāri kalnu galotnēm.

Spensera raksts bija ģeniāls
ne tikai pēc skata,

tas bija arī pārsteidzoši funkcionāls.

Redziet, mūsdienās

mēs parasti rakstām,
noliekot plaukstu sāniski,

mēs izmantojam lērumu
briesmīgu spalvas satvērienu

un rakstām, galvenokārt kustinot pirkstus.

Tas noslogo visas sīkās locītavas,
muskuļus un cīpslas

un galu gala noved pie tā,
ko dēvējam par rakstnieka krampjiem.

Plets Rodžerss Spensers
savulaik izdomāja,

ka, rakstot viņa rakstā,
pirkstu kauliņi ir vērsti pret griestiem

un tiek izmantota muskuļu kustība —
kustinot plaukstas locītavu

vai visu roku, lai uzvilktu
šīs lielākās, graciozās līnijas,

lai cilvēks varētu rakstīt cauru dienu,
neiedzīvojoties rakstnieka krampjos.

Spensera spalvas vilcieniem
sekoja arī citi.

Lūk, Lūiss Madarass,

ko uzskata par visu laiku izcilāko
dekoratīvās kaligrāfijas meistaru.

Par pamatu izmantojot
Spensera fundamentālo formu,

viņš izveidoja vienus
no visdinamiskākajiem rakstiem,

no kuriem viens, kā runā,
esot iedvesmojis Coca-Cola logo,

vienu no visilgāk pastāvošajiem
un dinamiskākajiem logo.

Vai šis kungs, F. B. Kortnijs,
spalvas burvis —

tā dēvēts burvju mākslas dēļ,
kas radās viņa spalvas galā.

Runā, ka mācot Kortnijs
vienmēr esot iegājis klasē

un noklājis tāfeli ar muzeja vērtiem
dekoriem un rakstiem,

un beigās viņš katrā rokā
esot paņēmis gabalu krīta,

nostājies pie tāfeles un parakstījies
vienlaicīgi pretējos virzienos,

gluži kā diriģējot orķestri.

(Smiekli)

Jā, es zinu, ko jūs par to sakāt:
„Džeik, tas viss ir labi un forši,

bet baidos, ka mans spalvas
meistarības vilciens ir aizgājis.”

(Smiekli)

„Es rakstu kā ar vistas kāju.”

„Piedod, es neesmu dzimis

ar tādām dabas dotām spējām
kā šie meistari.”

Ļaujiet man jūs mazliet iedrošināt,

un, iespējams, sajusties vēl sliktāk.

(Smiekli)

Lūk, Dž. S. Raiens —
spalvas meistars bez rokām.

Viņš piedzima bez rokām,
taču pārtika no spalvas meistarības.

Vēl kādas atrunas?

(Smiekli)

Redziet, šie ir mūsu pagātnes varoņi,

mūsu rakstības mantojuma veidotāji.

Ņūtons sacīja, ka sasniegt virsotnes varam
vien „stāvot uz milžu pleciem”.

Varu teikt, ka mana roka
kustās tik graciozi tikai tāpēc,

ka esmu vingrinājies
meistaru spalvas vilcienos.

Lietojiet šo un jūs attīstīsiet
intelektuālās prasmes.

Augstskolā es patiesībā ieguvu
grādu psiholoģijā,

galvenokārt tāpēc, ka nedomāju,
ka man izdosies kļūt par mākslinieku.

Protams, es bez mitas vingrinājos
savā mākslā un rakstībā —

tik ļoti, ka profesoru vidū
ieguvu īpašu reputāciju.

Viņi laida apkārt manas esejas,

sakot, kā tās izskatās
pēc Neatkarības deklarācijas.

(Smiekli)

Vienā no psiholoģijas kursiem,

kognitīvajā psiholoģijā,

mēs pētījām, kā rakstīšana ar roku
veicina smadzeņu attīstību.

Es daudz un skaisti pierakstīju.

(Smiekli)

To pētot, mēs atklājām,

ka, rakstot ar roku,
izdarot dažādas taktilās kustības,

darbojas vairāk smadzeņu daļu,

un informācija tiek iestrādāta smadzenēs.

Taču izrādījās, ka tā nenotiek,
piemēram, rakstot ar datoru,

kad netiek izdarītas šāda veida
dažādas taktilās kustības.

Rakstīšana ar roku izrādījās
arī ārkārtīgi noderīga maziem bērniem,

kas mācās lasīt,
jo, velkot atsevišķos burtus,

viņi dziļāk izprot katra burta anatomiju

un tādējādi spēj to atpazīt,
kad pienāk laiks nolasīt to no papīra.

Vēl vairāk — slīpraksts izrādījās
vēl noderīgāks smadzenēm.

Pētnieki un zinātnieki ir veikuši smadzeņu
skenēšanu bērniem, kas mācās slīprakstu,

un noskaidrojuši, ka šajā procesā
tiek iesaistītas tās smadzeņu daļas,

kuras pieaugušie parasti izmanto
rakstīšanai un abstraktajai domāšanai.

Smadzeņu attēlos nebija nekā,
kad bērni rakstīja ar datoru,

jo šajā procesā nav iesaistītas
tāda paša veida taktilās kustības.

Tātad ļaujiet man norādīt uz faktu,

ka tehnoloģija ir ne tikai padarījusi
mums pieejamu šo pārsteidzošo informāciju,

bet šajā gadījumā tā kalpo
arī kā rakstīšanas ar roku aizstāve.

Mums vajadzētu pārstāt

pretstatīt tehnoloģijas
un rakstīšanu ar roku.

Cilvēki bieži vien pieņem,

ka ar saviem novecojušajiem ideāliem
un senajām mākslas formām

es savā ziņā esmu iestrēdzis pagātnē
un tāpēc ienīstu tehnoloģijas.

Varat būt droši,
es tehnoloģijas neienīstu.

(Smiekli)

Patiesībā es esmu lepns Apple lietotājs.

Man ir iPhone, iPad, iMac, Macbook.

Man ir pašam sava mājaslapa,
Twitter, Instagram un Facebook konti,

un es pārvietojos pajūgā bez zirgiem
tāpat kā visi citi,

tāpēc tikai pamēģiniet pateikt,
ka esmu iestrēdzis pagātnē!

(Smiekli)

Bez tā, ka atzīstu faktu,
ka dzīvojam modernā laikmetā,

es arī uzskatu, ka datorraksts
ir ļoti būtisks instruments,

kas bērniem jāapgūst.

Taču tas nedrīkst notikt
uz rakstīšanas ar roku rēķina.

(Aplausi)

Paldies.

Redziet, skolas arvien vairāk un vairāk
sliecas uz tehnoloģiju pusi,

lai palaistu bērnus tālāk
izglītības sistēmas konveijerā,

taču mums vajadzētu labi pārvaldīt
gan vienu, gan otru

un ieklausīties tajā,
ko mūsu tehnoloģijas mums saka,

un ņemt rokās pildspalvu un rakstīt.

Redziet, ne jau tehnoloģijas
ir spalvas tiešais ienaidnieks,

bet gan mūsu atkarība no tehnoloģijām.

Ja ļausim šai atkarībai iet plašumā,

drīzumā var izrādīties, ka esam atklājuši
tehnoloģiski visprogresīvāko veidu,

kā radīt analfabētismu.

Lietojiet šo, un jūs attīstīsiet
radošās prasmes.

Rakstīšana ar roku ir ārkārtīgi personīga,

un vai tas ir kāds brīnums,

ka savu parakstu varam izmantot
tāpat kā savu pirkstu nospiedumu?

Rakstīšana ietver vairāk
nekā tikai mūsu domas,

tā piefiksē mūsu emocijas,
tā uz papīra uzliek pat mūsu personību.

Mēs visi zinām, kāds spēks piemīt
ar roku rakstītai zīmītei.

Jau kopš bērnības
viens no pirmajiem cilvēkiem,

kas mani iedvesmoja ķerties
pie rokraksta pilnveidošanas,

bija manis paša māte.

Ik dienas viņa man deva
līdzi uz skolu pusdienu kastīti,

un viņa vienmēr pielika klāt salveti
ar savu skaisto rokrakstu uz tās.

Visa diena varēja būt galīgi garām,
varēja nepaveikties testā,

mani varēja izvēlēties kā pēdējo kikbolā,
es varēju ieiet ēdamzālē,

kur pavāre no matu tīkliņa apakšas
kliedz uz nepaklausīgiem bērniem,

kas kā rokasgranātas D-dienā
pa gaisu mētā piena pakas.

(Smiekli)

Bet es atvēru savu pusdienu kastīti
un ieraudzīju šo zīmīti

uz Cheetos paciņas un savas maizītes
ar zemesriekstu sviestu un ievārījumu,

un visa pasaule apklusa.

Ir lietas, kas vienkārši paliek prātā.

Paldies, mamm.

Tā nu šī spalvas mīlestība
manī tika ieaudzināta ļoti agri.

Kad es paņēmu rokās
savu pirmo kaligrāfijas spalvu,

es biju vīlies tās kvalitātē
un trūcīgajā rīku piedāvājumā kopumā.

Tā nu es apņēmos iemācīties
uztaisīt savu pildspalvu pats.

Es pats iemācījos, kā rīkoties ar virpu,

un sāku apstrādāt daudz dažādu
cietkoksnes veidu,

atdalot šķiedras,

un veidojot formu, kas perfekti iegultu
manā spalvas satvērienā.

Es pievienoju arī mazliet
dekoratīvu elementu,

dinamisku formu, lai piešķirtu tām
kaut ko no mirdzuma un romantikas,

Tad es tām piestiprināju
pats savus uzgaļus,

iemaisīju pats savu tinti,

līdz beidzot varēju
likt spalvu uz papīra.

Kopš tā laika

esmu izveidojis simtiem spalvu
spalvas meistariem visā pasaulē,

lai spalvas māksla zeltu.

Kopš pirms gandrīz astoņiem gadiem
uztaisīju savu pirmo kaligrāfijas spalvu,

šajā jomā kā mākslinieks
esmu audzis visvairāk.

2011. gadā es kļuvu
par visu laiku jaunāko cilvēku,

kas ieguvis Spalvas meistara titulu,

un visā pasaulē ir vēl tikai 11 citu.

(Aplausi)

Paldies.

(Aplausi)

Pēdējais uzdevums,
lai kļūtu par Spalvas meistaru,

ir jāizgatavo pašam savs sertifikāts.

Protams, vai ne?

(Smiekli)

Te nu tas ir, mans sertifikāts
veidots uz teļādas pergamenta.

Tajā ir seši kaligrāfijas stili,
divu veidu apzeltījumi,

gleznojumu un ilustrēšanas tehnikas,

turklāt es pats no sarkankoka izgrebu

spalvu, ar kuru es to uzrakstīju,
un rāmi, kurā to ierāmēju.

(Aplausi)

Pēdējie divi nebija obligāta

programmas prasība,

taču es gribēju, lai tie būtu
daļa no mana sertifikāta,

un ārā es neko daudz neeju, tā ka...

(Smiekli)

Tiklīdz biju apguvis
šo smalkās mākslas disciplīnu,

es sāku to lietot arī citās jomās,
kurās agrāk biju strādājis,

un atklāju, ka rakstītais vārds piešķir
tik daudz dzīvības maniem mākslas darbiem.

Es apguvu izlocījumu mākslu
un noteikumus, kas nosaka tās rakstību,

un sāku sāku mainīt pasauli sev apkārt.

Reiz, piemēram, es radīju
šo divdimensionālo dizainu

un tiku pie iespējas
pārvērst to kokgriezumā —

šajā 120 centimetru sarkankoka plāksnē,
kas izgrebta tikai un vienīgi ar roku.

Vai, piemēram, šis darbs —

veidots ar vienu no manām
ar roku darinātājām kaligrāfijas spalvām.

Tas ir Kristus portrets, kas tapis,
neatraujot spalvu no papīra.

Tā ir spirāle, kas sākās deguna centrā,

un vijas ap sevi
virzienā uz ārpusi 175 reizes.

Līnija veido sejas kontūru

un kļūst biezāka un plānāka,
lai radītu ēnu un izceltu,

un tad noslēgumā
izlīdzinās perfektā ovālā.

Kā redzat, vairāk nekā
rakstīšanas un saziņas veids,

man tas ir mākslas veids.

Kā māksliniekam un Spalvas meistaram

mans mērķis ir redzēt to dzīvu
jaunās paaudzes rītausmā.

Taču vai nevēlaties piebiedroties?

Jo, kā redzējāt, tā ir spēcīga saikne
ar mūsu pagātni.

Tas ir palīgs mūsu izglītībā mūža garumā,

un tas ir vads, caur kuru var
plūst un zelt mūsu pašizteiksme.

Paturēsim to vienmēr pie sirds!

Liels paldies.

(Aplausi)