YouTube

Got a YouTube account?

New: enable viewer-created translations and captions on your YouTube channel!

Latvian subtitles

← Lēnuma slavinājums

Žurnālists Karls Onorē uzskata, ka Rietumu pasaules aizraušanās ar ātrumu bojā veselību, ražīgumu un dzīves kvalitāti. Taču cilvēki sāk piebremzē savu pārlieku mūsdienīgo dzīvi, un veidojas pretreakcija.

Get Embed Code
36 Languages

Showing Revision 15 created 01/19/2020 by Ilze Garda.

  1. Es gribētu sākt ar novērojumu.
  2. Proti, ja pēdējā gada laikā
    esmu ko iemācījies,
  3. tad to, ka vislielākā ironija,
    publicējot grāmatu par lēnumu,
  4. ir tas, ka, grāmatu reklamējot,
    ir jāceļo ļoti ātri.
  5. Tagad, šķiet, lielāko daļu laika pavadu,
  6. traucoties no pilsētas uz pilsētu,
    no studijas uz studiju,
  7. no intervijas uz interviju,
  8. pasniedzot grāmatu mazītiņos
    uzkodu izmēra gabaliņos.
  9. Jo mūsdienās visi grib zināt,
    kā kļūt lēnākiem,
  10. bet to, kā kļūt lēnākiem,
    viņi grib zināt ļoti ātri.
  11. Pirms pāris dienām uzstājos CNN,
  12. kur patiesībā vairāk laika pavadīju
    grimētavā nekā pašā raidījumā.
  13. Un tas laikam īsti nepārsteidz, vai ne?
  14. Jo tādā pasaulē mēs tagad dzīvojam,
  15. pasaulē, kas iestrēgusi
    paātrināšanas režīmā.
  16. Pasaulē, kas apsēsta ar ātrumu,
    kas visu grib darīt arvien ātrāk,

  17. kas arvien īsākā laika posmā
    grib iespiest arvien vairāk.
  18. Katrs dienas mirklis šķiet esam
    sacensības ar pulksteni.
  19. Aizņemoties Kerijas Fišeres teikto,
  20. kas ir manā biogrāfijā,
    bet pieminēšu to arī šeit:
  21. „Mūsdienās pat tūlītējs apmierinājums
    prasa pārāk daudz laika.”
  22. (Smiekli)
  23. Un ko mēs darām,
    ja gribam kaut ko uzlabot?
  24. Mēs to paātrinām, vai ne?
  25. Bija zvani, nu ir ātrie zvani,
  26. bija lasīšana, nu ir ātrlasīšana,
    bija iešana, nu ir ātriešana,
  27. un, protams, bija randiņi,
    un nu mums ir ātrie randiņi.
  28. Pat lietas, kas savā būtībā ir lēnas –
    arī tās mēs mēģinām paātrināt.
  29. Nesen es biju Ņujorkā
  30. un gāju garām sporta zālei, kuras logā
    bija jaunu vakara nodarbību reklāma.
  31. Tā bija – uzminējāt –
    ātrās jogas reklāma.
  32. Ideāls risinājums laikā trūkumā
    nonākušiem profesionāļiem,
  33. kas vēlas sveicināt sauli,
    bet gribētu to nodarīt 20 minūtēs.
  34. Tie, protams, ir savā ziņā galēji piemēri,
  35. tie ir uzjautrinoši,
    un par tiem ir labi pasmieties.
  36. Bet tajā ir arī kas ļoti nopietns,

  37. un, manuprāt, ikdienas steigā
    mēs bieži vien nepamanām kaitējumu,
  38. ko šāds ātruma piesātināts
    dzīvesveids mums nodara.
  39. Mēs esam tik ļoti iemarinēti
    ātruma kultūrā,
  40. ka gandrīz nemanām tā negatīvo ietekmi
    uz ikvienu mūsu dzīves aspektu –
  41. veselību, ēdienkarti, darbu,
    attiecībām, vidi un sabiedrību.
  42. Reizēm ir vajadzīgs trauksmes zvans,
    kas pievērš mūsu uzmanību tam,
  43. ka steidzamies cauri dzīvei
    tā vietā, lai to dzīvotu,
  44. ka dzīvojam ātru, nevis labu dzīvi.
  45. Manuprāt, daudziem šis trauksmes zvans
    atnāk slimības, izdegšanas veidolā,
  46. vai arī ķermenis galu galā saka:
    „Es tā vairs nespēju!” un padodas.
  47. Vai varbūt izjūk attiecības,
  48. jo mums nav bijis ne laika,
    ne pacietības, ne iekšējā miera,
  49. lai būtu kopā ar otru cilvēku,
    lai viņā ieklausītos.
  50. Mans trauksmes zvans ieskanējās,
    kad sāku savam dēlam lasīt vakara pasakas,

  51. un dienas beigās, ieejot viņa istabā,
    es vienkārši nevarēju apstāties.
  52. „Kaķi cepurē” es lasīju ātri –
  53. izlaidu pa kādai rindiņai te,
    pa kādai rindkopai tur,
  54. reizēm veselu lappusi.
  55. Mans mazais grāmatu,
    protams, zināja no galvas,
  56. tāpēc mēs strīdējāmies.
  57. Tam bija jābūt visnomierinošākajam,
    intīmākajam un maiguma pilnākajam brīdim,
  58. kad tētis apsēžas,
    lai lasītu priekšā savam dēlam,
  59. taču tā vietā tas kļuva
    par gladiatoru cīņu starp divām gribām,
  60. par mana ātruma un viņa lēnuma sadursmi.
  61. Tā tas turpinājās kādu laiku,
    līdz pieķēru sevi,
  62. pa diagonāli lasot rakstu
    par laika taupīšanu steidzīgiem cilvēkiem.
  63. Vienā no padomiem
    bija minēta grāmatu sērija
  64. „Vakara pasaciņa vienā minūtē”.
  65. Un tagad man to ir neērti teikt,
  66. bet tolaik mana pirmā reakcija
    bija pavisam citāda.
  67. Mana pirmā automātiskā reakcija bija:
    „Aleluja! Kas par lielisku ideju!
  68. Tieši tas, ko meklēju,
    lai gulētiešanu paātrinātu vēl vairāk.”
  69. Taču, paldies dievam,
  70. manā galvā iedegās spuldzīte,
    un mana nākamā reakcija bija citāda.
  71. Es paspēru soli atpakaļ un nodomāju:
    „Oho, vai tiešām ir nonācis tik tālu?
  72. Vai man patiešām tā jāsteidzas,
  73. ka dienas beigās esmu gatavs
    atšūt savu dēlu ar pāris teikumiem?”
  74. Es noliku avīzi un iekāpu lidmašīnā,
  75. un es tur sēdēju un darīju ko tādu,
    ko sen nebiju darījis, proti, neko.
  76. Es vienkārši domāju –
    domāju ilgi un pamatīgi.
  77. Un, izkāpjot no lidmašīnas, biju nolēmis,
    ka gribu ar to kaut ko darīt.
  78. Es gribēju izpētīt
    šo ātruma piesātināto kultūru
  79. un to, ko tā nodara man
    un visiem pārējiem.
  80. Man prātā bija divi jautājumi.

  81. Pirmais – kā mēs kļuvām tik ātri?
  82. Un otrais – vai ir iespējams,
    un pat vēlams, piebremzēt?
  83. Domājot par to, kā pasaule
    uzņēmusi tādu ātrumu,
  84. uzpeld ierastie aizdomās turamie –
  85. urbanizācija, patērniecība,
    darbavieta, tehnoloģijas.
  86. Bet, ieskatoties rūpīgāk,
  87. var atklāt dziļāku dzinuli,
    jautājuma kodolu,
  88. proti, kā mēs uztveram pašu laiku.
  89. Citās kultūrās laiks ir ciklisks.
  90. To uztver kustamies lielos,
    nesteidzīgos apļos.
  91. Tas vienmēr atjaunojas.
  92. Savukārt Rietumos laiks ir lineārs.
  93. Tas ir ierobežots resurss;
    tas vienmēr aizplūst.
  94. To var vai nu izmantot, vai pazaudēt.
  95. „Laiks ir nauda,”
    kā teicis Bendžamins Franklins.
  96. Un, manuprāt, psiholoģiski
    tas rada tādu kā vienādojumu.
  97. Laika ir maz, tāpēc ko mēs darām?
  98. Mēs palielinām ātrumu, vai ne?
  99. Mēs arvien īsākā laikā
    mēģinām izdarīt arvien vairāk.
  100. Ik dienas ik brīdi mēs pārvēršam
    skrējienā uz finišu –
  101. finišu, ko nejaušā kārtā
    nekad nesasniedzam,
  102. bet tomēr finišu.
  103. Jautājums, šķiet, ir, vai iespējams
    atbrīvoties no šādiem uzskatiem?
  104. Paldies dievam, atbilde ir jā,
    jo, sākot pētīt, es atklāju,
  105. ka visā pasaulē veidojas
    pretreakcija uz šo kultūru,
  106. kas apgalvo, ka ātrāk vienmēr ir labāk
    un aizņemtība ir vislabakā.
  107. Visā pasaulē cilvēki dara neiedomājamo:

  108. viņi piebremzē,
  109. un, lai gan pieņemts domāt,
    ka piebremzējot jūs notrieks,
  110. patiesībā izrādās pilnīgi otrādi –
  111. cilvēki atklāj, ka, īstajā brīdī
    samazinot ātrumu, viss izdodas labāk.
  112. Viņi ēd labāk, mīlējas labāk,
    sporto labāk, strādā labāk, dzīvo labāk.
  113. Un šajā brīžu, vietu
    un palēninājuma sajaukumā
  114. rodams tas, ko daudzi tagad dēvē
    par starptautisko lēnuma kustību.
  115. Ja atļausiet mazliet liekulības,

  116. es ļoti ātri pastāstīšu,
    kas lēnuma kustībā notiek.
  117. Runājot par ēdienu, daudzi būs dzirdējuši
    par slow food jeb lēnā ēdiena kustību.
  118. Tā sākās Itālijā,
    bet izplatījās visā pasaulē,
  119. un nu tajā ir apmēram
    100 000 biedru 50 valstīs.
  120. To vada ļoti vienkāršs
    un saprotams vēstījums,
  121. proti, mēs no ēdiena gūstam
    vairāk baudas un veselības,
  122. ja to audzējām, gatavojam
    un patērējam saprātīgā ātrumā.
  123. Manuprāt, arī bioloģiskās
    lauksaimniecības kustība
  124. un zemnieku tirdziņu atdzimšana
  125. apliecina faktu, ka cilvēki
    izmisīgi cenšas tikt prom
  126. no ēšanas, ēdiena gatavošanas
    un audzēšanas pēc rūpnieciska grafika.
  127. Viņi grib atgriezties
    pie lēnākiem ritmiem.
  128. No lēnā ēdiena kustības
    ir izveidojusies lēno pilsētu kustība,
  129. kas sākās Itālijā, bet ir izplatījusies
    visā Eiropā un arī ārpus tās.
  130. Šajā kustībā sāk domāt par pilsētainavām,
  131. kas mudinātu cilvēkus piebremzēt,
    pasmaržot rozes un satikt vienam otru.
  132. Šādās pilsētās samazina satiksmi,
    ieliek kādu soliņu parkā, apzaļumo.
  133. Savā ziņā šīs pārmaiņas kopumā
    ir vairāk nekā tikai atsevišķās izmaiņas –

  134. kad pilsēta oficiāli kļūst
    par lēno pilsētu,
  135. tas ir sava veida filozofisks paziņojums.
  136. Tas pārējai pasaulei
    un pilsētas iedzīvotājiem vēsta,
  137. ka, mūsuprāt, 21. gadsimtā
    lēnumam ir nozīme.
  138. Runājot par medicīnu,
  139. daudzi, manuprāt ir pamatīgi vīlušies
    ātro risinājumu pieejā,
  140. kas sastopama tradicionālajā medicīnā.
  141. Miljoniem cilvēku visā pasaulē pievēršas
    papildinošai un alternatīvai medicīnai,
  142. kas tiecas izmantot lēnākus, maigākus,
    holistiskākus dziedināšanas veidus.
  143. Protams, daudzas no šīm
    papildinošajām terapijām ir jāizvērtē,
  144. un es personīgi šaubos, ka kafijas klizma
    jelkad tiks oficiāli apstiprināta.
  145. Taču citām ārstniecības metodēm,
  146. piemēram, akupunktūrai un masāžai
    vai pat vienkārši relaksācijai,
  147. pavisam noteikti ir savs labums,
  148. un labākās medicīnas augstskolas
    visā pasaulē sāk pētīt šīs metodes,
  149. lai noskaidrotu, kā tās strādā
    un ko no tām varam mācīties.
  150. Sekss. Ir tik daudz ātra seksa, vai ne?
  151. Es sasniedzu, emm... –
  152. tā nebija vārdu spēle –
  153. es, teiksim tā, lēni devos uz Oksfordu

  154. un pa ceļam laikrakstu kioskā
    pamanīju žurnālu,
  155. vīrīešu žurnālu, kuram uz vāka rakstīts
  156. „Kā 30 sekundēs
    novest partneri līdz orgasmam”.
  157. Tā ka pat seksam mūsdienās
    vajadzīgs hronometrs.
  158. Arī man tāpat kā citiem patīk ātrs sekss,
  159. bet es domāju, ka ārkārtīgi daudz var gūt
    no lēna seksa, piebremzējot guļamistabā.
  160. Jūs piekļūstat tām dziļākajām,
  161. psiholoģiskajām, emocionālajām,
    garīgajām straumēm
  162. un, paildzinot procesu,
    gūstat labāku orgasmu.
  163. Jūs, teiksim tā, gūstat vairāk
    par to pašu naudu.
  164. Manuprāt, The Pointer Sisters
    to pateikušas vislabāk
  165. ar savu slavas dziesmu
    „mīlniekam ar lēnu roku”.
  166. Mēs visi smējāmies par Stingu,
  167. kad viņš pirms dažiem gadiem
    pievērsās tantriskajam seksam,
  168. bet dažus gadus vēlāk visu vecumu pāri
    bariem vien dodas uz semināriem
  169. vai vienkārši paši savās
    guļamistabās meklē veidus,
  170. kā piebremzēt un uzlabot seksu.
  171. Un, protams, Itālijā – itāļi vienmēr
    šķiet zinām, kā gūt baudu, –
  172. ir izveidota oficiāla lēnā seksa kustība.
  173. Darbavieta.

  174. Daudzviet pasaulē – Ziemeļamerika
    ir ievērojams izņēmums –
  175. darba stundu skaits samazinās.
  176. Eiropa šajā ziņā ir piemērs,
  177. un cilvēki atklāj, ka, strādājot mazāk,
    dzīves kvalitāte uzlabojas
  178. un pieaug arī ražīgums stundā.
  179. Protams, Francijā ar 35 stundu
    darba nedēļu ir problēmas –
  180. pārāk daudz, pārāk ātri, pārāk stingri.
  181. Tomēr citas Eiropas valstis,
    jo īpaši Ziemeļvalstis,
  182. pierāda, ka izcilu ekonomiku
    iespējams sasniegt
  183. arī bez darbaholisma.
  184. Norvēģija, Zviedrija, Dānija un Somija
  185. nu ir sešu pasaules
    konkurētspējīgāko valstu vidū,
  186. un viņu darba stundu skaits liktu
    vidējam amerikānim raudāt no skaudības.
  187. Ja ejam zemāk par valstu līmeni,
    līdz mikro jeb uzņēmumu līmenim,
  188. arvien vairāk uzņēmumu saprot,
  189. ka jāļauj darbiniekiem
    vai nu strādāt mazāk stundu,
  190. vai vienkārši atrauties no darba –
  191. paņemt pusdienu pauzi
    vai pasēdēt klusā telpā,
  192. izslēgt savus Blackberry
    un klēpjdatorus – jūs tur, aizmugurē, –
  193. un mobilos telefonus;
  194. darbadienas laikā vai nedēļas nogalē,
  195. lai viņiem būtu laiks atpūsties
  196. un smadzenes ieslīdētu
    radošās domāšanas režīmā.
  197. Taču mūsdienās pārstrādājas
    ne tikai pieaugušie.

  198. Pārstrādājas arī bērni.
  199. Man ir 37 gadi, un mana bērnība
    beidzās 80. gadu vidū.
  200. Es tagad skatos uz bērniem,
    un mani satriec šīs sacensības –
  201. vairāk mājasdarbu, vairāk privātstundu,
    vairāk ārpusskolas nodarbību,
  202. nekā mēs vienu paaudzi iepriekš
    vispār būtu varējuši aptvert.
  203. Daļa no sirdi plosošākajiem e-pastiem,
    ko saņemu savā interneta vietnē,
  204. patiesībā ir no pusaudžiem,
    kas nonākuši uz izdegšanas robežas
  205. un lūdz mani rakstīt viņu vecākiem,
  206. palīdzēt viņiem piebremzēt un nolēkt
    no šī pilna ātruma skrejceliņa.
  207. Paldies dievam, arī bērnu audzināšanā
    parādās pretreakcija,
  208. un ASV pilsētas apvienojas
  209. un aizliedz ārpusskolas nodarbības
    noteiktā mēneša dienā,
  210. lai cilvēki varētu atvilkt elpu,
    pavadīt laiku ar ģimeni un piebremzēt.
  211. Otrs ir mājasdarbi.

  212. Visā attīstītajā pasaulē
    mājasdarbu aizliegumi parādās
  213. skolās, kas gadiem palielinājušas
    mājasdarbu apjomu,
  214. un nu tās atklāj, ka mazāk var būt vairāk.
  215. Nesen Skotijā dārga privātā skola
    ar izciliem mācību rezultātiem
  216. aizliedza mājasdarbus visiem,
    kas jaunāki par 13 gadiem.
  217. Izcilie vecāki sašuta:
  218. „Jūs ko? Gribat, lai mūsu bērni izgāžas?”
  219. Skolas direktors atbildēja: „Nē, nē,
    bērniem dienas beigās jāpiebremzē.”
  220. Pagājušajā mēnesī
    parādījās eksāmenu rezultāti,
  221. un matemātikā, dabaszinātnēs
    atzīmes bija par 20% labākas.
  222. Manuprāt, ļoti zīmīgi ir tas,
    ka elitārās augstskolas,
  223. ko bieži piesauc par iemeslu
    šai bērnu izdzīšanai,
  224. sāk pamanīt, ka jauno
    studentu spējas samazinās.
  225. Šiem bērniem ir brīnišķīgas atzīmes,
  226. viņu CV ir tik daudz ārpusskolas
    nodarbību, ka gribas vai raudāt.
  227. Bet viņiem trūkst dzirksteles,
  228. trūkst spējas domāt radoši
    un ārpus rāmjiem,
  229. viņi neprot sapņot.
  230. Tāpēc labākās ASV universtitātes,
    arī Oksforda un Kembridža,
  231. sāk vēstīt vecākiem un studentiem,
    ka mazliet jāpiebremzē.
  232. Hārvarda Universitāte, piemēram,
    izsūtījusi vēstuli bakaulaura studentiem,
  233. kurā teikts, ka no dzīves
    un studijām Hārvardā var gūt vairāk,
  234. piebremzējot un darot mazāk,
  235. bet veltot lietām laiku –
  236. laiku, kas vajadzīgs,
    lai tās izbaudītu un izgaršotu.
  237. Pat ja reizēm tas nozīmē nedarīt neko.
  238. Un šīs vēstules nosaukums,
    manuprāt, izsaka visu –
  239. „Piebremzējiet!”,
    ar izsaukuma zīmi beigās.
  240. Tātad, lai kurp mēs skatītos,
    vēstījums, šķiet, ir tas pats –

  241. mazāk bieži vien ir vairāk,
  242. lēnāk bieži vien ir labāk.
  243. Tas nu būtu skaidrs, bet piebremzēt,
    protams, nav nemaz tik viegli.
  244. Varbūt zināt, ka saņēmu sodu
    par ātruma pārsniegšanu
  245. laikā, kad pētīju lēnuma priekšrocības.
  246. Tā ir, bet tas vēl nav viss.
  247. Es toreiz biju ceļā uz lēnā ēdiena
    kustības rīkotām vakariņām.
  248. Un, ja tas vēl nav gan apkaunojoši,
    šo sodu es saņēmu Itālijā.
  249. Ja kāds no jums reiz ir braucis
    pa Itālijas automaģistrālēm,
  250. jums būs visai skaidrs priekšstats
    par manu braukšanas ātrumu.
  251. (Smiekli)

  252. Bet kāpēc piebremzēt ir tik grūti?

  253. Manuprāt, iemesli ir vairāki.
  254. Viens no tiem – ātrums ir aizraujošs,
    ātrums ir seksīgs.
  255. Viss tas adrenalīna pieplūdums,
    no tā ir grūti atteikties.
  256. Es domāju, ka tam ir
    arī tāda kā metafiziska dimensija –
  257. ātrums kļūst par veidu, kā norobežoties
    no lielākiem, dziļākiem jautājumiem.
  258. Mēs aizpildām domas
    ar ko citu, ar aizņemtību,
  259. lai nebūtu sev jājautā:
  260. „Vai man ir labi? Vai esmu laimīgs?
    Vai mani bērni aug, kā nākas?
  261. Vai politiķi manā vārdā
    pieņem labus lēmumus?”
  262. Otrs iemesls – lai gan man šķiet,
    šis varbūt ir galvenais iemesls –
  263. piebremzēt ir grūti, jo savā kultūrā
    esam izveidojuši tabu pret piebremzēšanu.
  264. „Lēnām” mūsu kultūrā ir lamuvārds.
  265. Tas ir sinonīms slinkumam, sliņķim,
    cilvēkam, kas padodas.
  266. „Viņš ir mazliet lēnīgs”
    patiesībā ir sinonīms stulbumam.
  267. Manuprāt, lēnuma kustības mērķis,

  268. tās galvenais mērķis
    ir tikt galā ar šo tabu
  269. un teikt, jā, reizēm „lēnām”
    nav risinājums,
  270. lēnām var būt arī slikti.
  271. Es, ziniet, nesen iesprūdu M25,
    tas ir Londonas apvedceļš,
  272. un pavadīju tur trīsarpus stundas.
  273. Un, ka es jums saku,
    tas bija ļoti slikts „lēnām”.
  274. Taču jaunā, savā ziņā revolucionārā
    lēnuma kustības ideja,
  275. ir tā, ka pastāv arī labs „lēnām”.
  276. Labs „lēnām” ir veltīt laiku maltītei
    ar ģimeni bez ieslēgta televizora.
  277. Vai veltīt laiku, lai birojā
    paskatītos uz problēmu no visām pusēm
  278. un pieņemtu labāko lēmumu darbā.
  279. Vai pat vienkārši nesteidzoties
    piembremzēt un izbaudīt dzīvi.
  280. Viena no iedvesmojošākajām lietām
    saistībā ar šīs grāmatas izdošanu

  281. ir reakcija uz to.
  282. Es zināju, ka grāmatu labi uzņems
    Jaunā laikmeta ļaudis,
  283. bet tā ļoti iepatikusies
    arī korporatīvajai pasaulei –
  284. biznesa laikrakstiem, lieliem uzņēmumiem
    un vadības organizācijām.
  285. Jo cilvēki ķēdes augšgalā,
    tādi kā jūs, manuprāt, sāk saprast,
  286. ka sistēmā ir pārāk daudz ātruma,
    pārāk daudz aizņemtības
  287. un ir pienācis laiks atkal apgūt
    ātrumu mainīšanas prasmi.
  288. Manuprāt, vēl viena iedrošinoša zīme
  289. ir tā, ka idejai pievērsusies
    ne tikai attīstītā pasaule.
  290. Attīstības valstis, kas drīz vien kļūs
    par pirmās pasaules valstīm –
  291. Ķīna, Brazīlija, Taizeme,
    Polija un citas –
  292. daudzi šo valstu iedzīvotāji
    ir pieņēmuši lēnuma kustības ideju,
  293. par to spriež medijos un ielās.
  294. Jo, manuprāt, viņi skatās
    uz Rietumiem un saka:
  295. „Šis aspekts mums patīk,
  296. bet par to gan neesam droši.”
  297. Ņemot vērā visu iepriekšteikto –

  298. vai tas ir iespējams?
  299. Tas šodien ir galvenais jautājums –
    vai ir iespējams piebremzēt?
  300. Man prieks teikt, ka atbilde
    pavisam noteikti ir jā,
  301. un kā piemēru varu minēt pats sevi,
  302. pārmaiņas un rehabilitāciju
    piedzīvojušu ātrumholiķi.
  303. Ātrums man joprojām patīk.
  304. Es dzīvoju Londonā,
    strādāju par žurnālistu,
  305. un man ļoti patīk rosība un aizņemtība,
  306. un adrenalīna pieplūdums,
    ko sniedz abas šīs lietas.
  307. Es spēlēju skvošu un hokeju,
  308. tie ir ļoti ātri sporta veidi,
    un es no tiem neparko neatteiktos.
  309. Taču aptuveni pēdējā gada laikā
  310. esmu atklājis arī
    savu iekšējo bruņurupuci.
  311. (Smiekli)

  312. Tas nozīmē, ka vairs sevi nepārslogoju.

  313. Mans noklusējuma režīms
    vairs nav steigasholiķis.
  314. Laiks man vairs nemin uz papēžiem,
    vismaz ne tik ļoti kā agrāk.
  315. Patiesībā šobrīd min gan,
    jo redzu, kā mans laiks iet uz beigām.
  316. Un labums no tā visa ir tāds,
  317. ka tagad jūtos daudz laimīgāks,
    veselāks, ražīgāks nekā jebkad agrāk.
  318. Es jūtos tā, it kā savu dzīvi
    patiešām dzīvotu,
  319. nevis tikai nestos tai cauri.
  320. Un, iespējams, vissvarīgākais
    izdošanās rādītājs ir sajūta,
  321. ka manas attiecības kļuvušas
    daudz dziļākas, bagātīgākas, stiprākas.
  322. Un man laikam lakmusa papīrītis,

  323. kas parāda, vai tas strādā
    un ko tas nozīmē,
  324. vienmēr būs vakara pasaciņas,
    jo ar tām šis ceļojums sākās.
  325. Un arī šajā jomā ziņas ir labas.
  326. Vakarā es ieeju dēla istabā.
  327. Esmu noņēmis rokaspulksteni,
  328. izslēdzis datoru, lai nedzirdētu,
    kā e-pastā iekrīt jauna ziņa,
  329. un es piebremzēju līdz viņa tempam,
    un mēs lasām.
  330. Tā kā bērniem ir pašiem savs temps
    un iekšējais pulkstenis,
  331. viņiem nav tāds
    „kvalitatīvi pavadīts laiks”,
  332. kur viņiem ir 10 minūtes,
    lai atvērtos vecākiem.
  333. Bērniem vajag,
    lai pielāgojaties viņu ritmam.
  334. Gadās, ka pēc 10 minūtēm pasaciņas
    mans dēls pēkšņi saka:
  335. „Zini, šodien rotaļu laukumā
    notika kaut kas, kas man nepatika.”
  336. Un mēs novirzāmies no pasakas
    un pārrunājam šo notikumu.
  337. Savulaik vakara pasaciņas
    man bija kaut kas, kas jāizdara,
  338. kaut kas, no kā baidījos,
  339. jo tās bija lēnas un man bija
    ar tām ātri jātiek galā.
  340. Nu tās man kļuvušas par vakara balvu,
  341. kaut ko man ļoti dārgu.
  342. Un šīs runas noslēgumam man pat ir
    tādas kā Holivudas laimīgās beigas.
  343. Pirms pāris mēnešiem es gatavojos doties
    vēl vienā grāmatas reklāmbraucienā.

  344. Ar sakravātām somām stāvēju pie ārdurvīm
    un gaidīju taksometru.
  345. Lejā nonāca mans dēls –
  346. viņš bija uztaisījis man kartīti
    un nesa to man.
  347. Viņš bija sastiprinājis kopā
    divas kartītes, ļoti līdzīgas šīm,
  348. un virsū uzlīmējis
    savu iemīļotāko tēlu Tintiņu.
  349. Viņš to iedeva man,
    un es lasīju uzrakstīto:
  350. „Tētim. Mīlu. Bendžamins.”
  351. Es sacīju: „Tas nu gan ir mīļi!
  352. Vai tā ir veiksmes vēlējuma kartīte
    labam braucienam?”
  353. Un viņš teica: „Nē, nē, tēt,
  354. tā ir kartīte labākajam
    pasaku lasītājam pasaulē.”
  355. Un es nodomāju:
    „Jā, tā piebremzēšana patiešām strādā!”
  356. Liels paldies.