Return to Video

Kā mēs izskaudām nāvējošo baku vīrusu – Simona Zompi

  • 0:07 - 0:09
    Pirms 10 000 gadu
  • 0:09 - 0:12
    Āfrikas ziemeļaustrumos
    parādījās nāvējošs vīruss.
  • 0:12 - 0:14
    Tas izplatījās pa gaisu,
  • 0:14 - 0:16
    uzbruka savu upuru ādas šūnām,
  • 0:16 - 0:16
    kaulu smadzenēm,
  • 0:16 - 0:17
    liesai
  • 0:17 - 0:20
    un limfmezgliem.
  • 0:20 - 0:23
    Nelaimīgajiem, kas ar šo vīrusu inficējās,
    sākās drudzis, vemšana
  • 0:23 - 0:24
    un parādījās izsitumi.
  • 0:24 - 0:27
    30% inficēto nomira
  • 0:27 - 0:29
    otrajā slimības nedēļā.
  • 0:29 - 0:33
    Izdzīvojušo miesu visu atlikušo dzīvi
    klāja rētas un kreveles.
  • 0:33 - 0:35
    Cilvēci bija piemeklējušas bakas.
  • 0:35 - 0:37
    1350. gadā p.m.ē.
  • 0:37 - 0:42
    ēģiptiešu-hitītu kara laikā,
    izcēlās pirmā baku epidēmija.
  • 0:42 - 0:45
    Ēģiptiešu gūstekņi
    ar bakām inficēja hitītus,
  • 0:45 - 0:47
    un slimība nonāvēja viņu karali
  • 0:47 - 0:49
    un izpostīja civilizāciju.
  • 0:49 - 0:52
    Nemanot bakas izplatījās visā pasaulē –
  • 0:52 - 0:54
    vispirms ar ēģiptiešu tirgotājiem,
  • 0:54 - 0:56
    tad ar krusta kariem arābu zemēs,
  • 0:56 - 0:58
    bet tālajos Amerikas kontinentos
  • 0:58 - 1:01
    tās ievazāja spāņu
    un portugāļu iekarotāji.
  • 1:01 - 1:04
    Kopš tā laika slimība
    ir nonāvējusi miljardiem cilvēku,
  • 1:04 - 1:07
    no tiem aptuveni 300 līdz 500 miljonus
  • 1:07 - 1:10
    tikai 20. gadsimtā vien.
  • 1:10 - 1:12
    Taču bakas nav neuzvaramas.
  • 1:12 - 1:15
    Patiesībā baku noriets sākās
  • 1:15 - 1:16
    vēl ilgi pirms mūsdienu medicīnas –
  • 1:16 - 1:20
    jau tālajā 1022. gadā.
  • 1:20 - 1:23
    Kā vēstīts mazā grāmatiņā ar nosaukumu
    „Pareiza baku ārstēšana”,
  • 1:23 - 1:24
    kāda budistu mūķene,
  • 1:24 - 1:27
    kas dzīvojusi slavenajā Omeišanas kalnā
  • 1:27 - 1:29
    Sičuanas dienvidu apgabalā,
  • 1:29 - 1:31
    saberzusi baku kreveles
  • 1:31 - 1:34
    un iegūto pulveri iepūtusi
    veselo cilvēku nāsīs.
  • 1:34 - 1:37
    Šādu praksi viņa sākusi,
    jo ievērojusi, ka bakas pārdzīvojušie
  • 1:37 - 1:39
    otrreiz ar tām vairs nesaslimst,
  • 1:39 - 1:40
    un dīvainā metode darbojās.
  • 1:40 - 1:43
    Šī procedūra – variolācija –
    palēnām attīstījās,
  • 1:43 - 1:45
    un 1700. gadu sākumā
  • 1:45 - 1:47
    ārsti ņēma audu materiālu no baku vātīm
  • 1:47 - 1:52
    un ar četrām, piecām skrambām
    ieskrāpēja to vesela cilvēka rokā.
  • 1:52 - 1:53
    Metode darbojās visai labi,
  • 1:53 - 1:56
    jo šādi inficēti cilvēki
    otrreiz vairs nesaslima,
  • 1:56 - 1:57
    tomēr pilnīgi droša tā nebija.
  • 1:57 - 1:59
    Līdz pat trim procentiem cilvēku
  • 1:59 - 2:02
    pēc strutu potes tomēr nomira.
  • 2:02 - 2:05
    Tikai tad, kad angļu ārsts Edvards Dženers
  • 2:05 - 2:08
    ievēroja ko interesantu pie slaucējām,
  • 2:08 - 2:09
    mēs nokļuvām pie mūsdienu risinājuma.
  • 2:09 - 2:11
    Trīspadsmit gadu vecumā,
  • 2:11 - 2:16
    būdams lauku ķirurga un aptiekāra māceklis
    Sodburijā, netālu no Bristoles,
  • 2:16 - 2:17
    viņš dzirdēja kādu slaucēju sakām:
  • 2:17 - 2:20
    „Es nekad nesaslimšu ar bakām,
    jo man jau bija govju bakas.
  • 2:20 - 2:23
    Man nekad nebūs briesmīga,
    bakurētaina seja.”
  • 2:23 - 2:25
    Govju bakas ir ādas slimība,
  • 2:25 - 2:28
    kas līdzinās īstajām bakām
    un ar kuru saslimst govis.
  • 2:28 - 2:31
    Vēlāk, jau kā ārsts, viņš saprata,
    ka meitenei bijusi taisnība –
  • 2:31 - 2:33
    sievietes, kurām bijušas govju bakas,
  • 2:33 - 2:34
    ar nāvējošajām bakām nesaslima.
  • 2:34 - 2:38
    Īstās bakas un govju bakas
    izraisa vienas dzimtas vīrusi.
  • 2:38 - 2:40
    Bet, ja vīruss iekļūst
    nepazīstamā organismā,
  • 2:40 - 2:43
    šajā gadījumā govju baku vīruss,
    kas inficē cilvēku,
  • 2:43 - 2:44
    tas ir mazāk virulents,
  • 2:44 - 2:46
    tāpēc Dženers nolēma pārbaudīt,
  • 2:46 - 2:48
    vai govju baku vīrusu varētu izmantot
  • 2:48 - 2:50
    aizsardzībai pret īstajām bakām.
  • 2:50 - 2:52
    1796. gada maijā
  • 2:52 - 2:55
    Dženers atrada jaunu slaucēju
    vārdā Sāra Nelmsa,
  • 2:55 - 2:57
    kuras rokas klāja
    svaigas govju baku vātis –
  • 2:57 - 3:00
    vīrusu viņa bija dabūjusi
    no govs Puķītes tesmeņa.
  • 3:00 - 3:02
    Strutaino pūslīšu materiālu
  • 3:02 - 3:04
    Dženers uzpotēja Džeimsam Fipsam,
  • 3:04 - 3:06
    sava dārznieka astoņgadīgajam dēlam.
  • 3:06 - 3:08
    Pēc dažām dienām
    drudža un nelāgas pašsajūtas
  • 3:08 - 3:10
    zēns atveseļojās.
  • 3:10 - 3:13
    Divus mēnešus vēlāk
    Dženers zēnu potēja vēlreiz,
  • 3:13 - 3:16
    šoreiz izmantojot materiālu,
    kas ņemts no svaigas īsto baku vāts.
  • 3:16 - 3:18
    Puisēns nesaslima,
  • 3:18 - 3:20
    un Dženers secināja,
    ka iegūta pilnīga aizsardzība.
  • 3:20 - 3:22
    Viņa plāns bija nostrādājis.
  • 3:22 - 3:24
    Govju baku vīrusu Dženers vēlāk izmantoja
  • 3:24 - 3:26
    uz vairākiem citiem cilvēkiem
  • 3:26 - 3:28
    un pēc tam atkārtoti pakļāva tos
    īsto baku vīrusam,
  • 3:28 - 3:31
    tā pierādīdams,
    ka viņi pret slimību kļuvuši imūni.
  • 3:31 - 3:35
    Tā Dženers radīja vakcīnu
    pret īstajām bakām.
  • 3:35 - 3:36
    Atšķirībā no variolācijas,
  • 3:36 - 3:39
    kas cilvēku aizsardzībai
    izmantoja īsto baku vīrusu,
  • 3:39 - 3:43
    vakcinēšanai lietoja daudz mazāk
    bīstamo govju baku vīrusu.
  • 3:43 - 3:46
    Mediķu aprindās tāpat kā šodien
    valdīja piesardzība,
  • 3:46 - 3:49
    un Dženera atklājums
    tika gari un plaši apspriests.
  • 3:49 - 3:52
    Tomēr galu galā vakcinēšanu
    pamazām pieņēma
  • 3:52 - 3:56
    un 1840. gadā
    variolāciju Anglijā aizliedza.
  • 3:56 - 3:58
    Pēc plašām vakcinēšanas kampaņām
  • 3:58 - 4:00
    19. un 20. gadsimtā,
  • 4:00 - 4:06
    1979. gadā Pasaules Veselības organizācija
    apstiprināja, ka bakas ir izskaustas.
  • 4:06 - 4:09
    Dženeru mūžīgi mūžos pieminēs
    kā imunoloģijas tēvu,
  • 4:09 - 4:11
    taču neaizmirsīsim
    arī slaucēju Sāru Nelmsu,
  • 4:11 - 4:13
    govi Puķīti
  • 4:13 - 4:14
    un Džeimsu Fipsu –
  • 4:14 - 4:17
    lielā vakcinēšanas piedzīvojuma varoņus,
  • 4:17 - 4:18
    kas palīdzēja izskaust bakas.
Title:
Kā mēs izskaudām nāvējošo baku vīrusu – Simona Zompi
Description:

Desmit tūkstoš gadu cilvēce cieta no baku radītā posta. Gandrīz trešdaļu inficēto vīruss nonāvēja pirmajās divās slimības nedēlās, bet izdzīvojušo miesu visu atlikušo dzīvi klāja briesmīgas rētas. Simona Zompi slavas saulītē paceļ tos drosminiekus – budistu mūķeni, puisēnu, govi, slaucēju un ārstu Edvardu Dženeru –, kas apturēja šīs ļaunās slimības izplatīšanos un galu galā atbrīvoja pasauli no bakām.

Pilnu nodarbību skaties šeit: http://ed.ted.com/lessons/how-we-conquered-the-deadly-smallpox-virus-simona-zompi

Nodarbību sagatavojusi Simona Zompi, animējis – Augenblick Studios.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TED-Ed
Duration:
04:34

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.