Return to Video

Grāmatas evolūcija – Džūlija Dreifusa

  • 0:07 - 0:09
    Kas padara grāmatu par grāmatu?
  • 0:09 - 0:13
    Vai grāmata ir jebkas, kas uzglabā
    un nodod tālāk informāciju?
  • 0:13 - 0:14
    Vai arī tam ir saistība ar papīru,
  • 0:14 - 0:16
    sējuma veidu, burtveidolu, tinti,
  • 0:16 - 0:18
    tās svaru tavās rokās,
  • 0:18 - 0:20
    papīra smaržu?
  • 0:20 - 0:21
    Vai šī ir grāmata?
  • 0:21 - 0:22
    Varbūt ne gluži.
  • 0:22 - 0:23
    Bet šī?
  • 0:23 - 0:28
    Lai atbildētu uz šiem jautājumiem,
    mums jādodas uz grāmatas pirmsākumiem
  • 0:28 - 0:30
    un jāsaprot, kā šie elementi apvienojās,
  • 0:30 - 0:33
    lai radītu ko vairāk
    nekā atsevišķu daļu kopsummu.
  • 0:33 - 0:37
    Pirmais objekts, ko uzskatām par grāmatu,
    ir seno rokrakstu krājums –
  • 0:37 - 0:40
    kaudzīte gar vienu malu sasietu lapu.
  • 0:40 - 0:42
    Taču patiesais pagrieziena punkts
    grāmatu vēsturē
  • 0:42 - 0:47
    bija Johana Gūtenberga
    iespiedprese 15. gadsimta vidū.
  • 0:47 - 0:52
    Ideja par pārvietojamiem iespiedburtiem
    radās daudz agrāk Tālajos Austrumos,
  • 0:52 - 0:56
    taču Gūtenberga iespiedmašīna
    radīja pamatīgas izmaiņas.
  • 0:56 - 0:59
    Pēkšņi mūku un valdošās šķiras elite
  • 0:59 - 1:03
    vairs nekontrolēja tekstu ražošanu.
  • 1:03 - 1:05
    Vēstījumi izplatījās vieglāk,
  • 1:05 - 1:07
    un pastāvīgi varēja ražot
    arvien jaunas kopijas,
  • 1:07 - 1:10
    tāpēc spiestuves parādījās visā Eiropā.
  • 1:10 - 1:15
    Šī bibliogrāfiskā sprādziena produkts
    savā ziņā mums ir pazīstams,
  • 1:15 - 1:18
    bet citā – visnotaļ atšķirīgs.
  • 1:19 - 1:23
    Grāmatas skeletu veido
    papīrs, burti un vāks.
  • 1:23 - 1:27
    Pirms vairāk nekā 2000 gadiem
    Ķīnā izgudroja rakstāmpapīru;
  • 1:27 - 1:31
    tā priekštecis savukārt bija
    Ēģiptes papiruss.
  • 1:31 - 1:33
    Taču līdz 16. gadsimtam
  • 1:33 - 1:35
    eiropieši lielākoties rakstīja
    uz plānām koka plāksnēm
  • 1:35 - 1:39
    un izturīga pergamenta,
    darināta no nostieptām dzīvnieku ādām.
  • 1:39 - 1:43
    Galu galā papīrs izplatījās arī Eiropā,
  • 1:43 - 1:47
    to izmantoja pergamenta vietā
    vairumam iespieddarbu, jo tas bija lētāks.
  • 1:48 - 1:52
    Tintes gatavoja, sajaucot dabiskas augu
    un dzīvnieku izcelsmes krāsvielas
  • 1:52 - 1:53
    ar ūdeni vai vīnu,
  • 1:53 - 1:56
    taču, tā kā ūdens neturas
    pie metāla burtiem,
  • 1:56 - 2:00
    iespiedprese rosināja pāreju
    uz eļļu saturošām krāsām.
  • 2:00 - 2:02
    Iespiedēji izmantoja melnu tinti –
  • 2:02 - 2:06
    kvēpu, terpentīna
    un valriekstu eļļas maisījumu.
  • 2:06 - 2:08
    Un kā ar iespiedburtiem un to izmēru?
  • 2:08 - 2:13
    Pirmie pārvietojamie iespiedburti
    bija svina sakausējuma stabiņi,
  • 2:13 - 2:17
    kuru augšgalā bija atliets
    reljefs, apgriezts burta attēls.
  • 2:17 - 2:19
    Tie bija ar rokām darināti un dārgi,
  • 2:19 - 2:23
    un to dizaini tikpat atšķirīgi
    kā cilvēki, kas greba to veidnes.
  • 2:23 - 2:27
    Standartizācija nebija iespējama
    līdz pat masveida ražošanas ieviešanai
  • 2:27 - 2:31
    un visiem pieejamas
    teksta apstrādes sistēmas radīšanai.
  • 2:31 - 2:32
    Runājot par stilu,
  • 2:32 - 2:36
    varam pateikties Nikolā Žensonam
    par divu Roman burtveidolu radīšanu,
  • 2:36 - 2:39
    kas kalpoja par pamatu tūkstošiem citu,
  • 2:39 - 2:41
    tostarp labi zināmajam Times Roman.
  • 2:42 - 2:44
    To visu vajadzēja kaut kā saturēt kopā,
  • 2:44 - 2:46
    un līdz 15. gadsimta beigām
  • 2:46 - 2:49
    vākus darināja vai nu no koka
  • 2:49 - 2:51
    vai kopā salīmētām papīra loksnēm.
  • 2:51 - 2:55
    Galu galā tos nomainīja
    tekstilšķiedras kartons,
  • 2:55 - 3:00
    ko sākotnēji, 17. gadsimta beigās,
    izmantoja augstas kvalitātes sējumiem,
  • 3:00 - 3:02
    bet vēlāk kā lētāku izvēli.
  • 3:03 - 3:07
    Mūsdienās masveidā ražoto
    vāku ilustrācijas ir mārketinga rīks,
  • 3:07 - 3:10
    bet agrīno grāmatu vāka dizainus
    izgatavoja pēc pasūtījuma.
  • 3:11 - 3:13
    Pat muguriņām ir sava vēsture.
  • 3:13 - 3:17
    Sākotnēji tās neuzskatīja
    par estētiski nozīmīgām,
  • 3:17 - 3:20
    un pirmās muguriņas
    bija taisnas, nevis apaļas.
  • 3:20 - 3:23
    Taisnā forma padarīja grāmatas
    vieglāk lasāmas,
  • 3:23 - 3:26
    jo ļāva grāmatai ērti gulēt uz galda.
  • 3:26 - 3:30
    Taču tādas muguriņas
    ikdienas lietošanā viegli bojājās.
  • 3:30 - 3:33
    Noapaļota forma šo problēmu atrisināja,
  • 3:33 - 3:34
    tomēr radās jaunas problēmas,
  • 3:34 - 3:37
    piemēram, grāmata vērās ciet.
  • 3:37 - 3:39
    Tomēr elastīgums bija svarīgāks,
  • 3:39 - 3:42
    īpaši kustībā esošajam lasītājam.
  • 3:42 - 3:45
    Grāmatniecība attīstās,
    un mēs nomainām iesietus tekstus
  • 3:45 - 3:48
    ar plakaniem ekrāniem
    un elektronisku tinti –
  • 3:48 - 3:51
    vai šie priekšmeti un faili
    patiešām ir grāmatas?
  • 3:51 - 3:54
    Vai aptaustāmais vāks
    un papīra smarža
  • 3:54 - 3:56
    piešķir ko īpašu lasīšanas piedzīvojumam?
  • 3:56 - 3:59
    Vai arī visa burvība dzīvo tikai vārdos,
  • 3:59 - 4:01
    lai kā tie tiktu pasniegti?
Title:
Grāmatas evolūcija – Džūlija Dreifusa
Description:

Skaties pilnu nodarbību: http://ed.ted.com/lessons/the-evolution-of-the-book-julie-dreyfuss

Kas padara grāmatu par grāmatu? Vai grāmata ir jebkas, kas uzglabā un nodod tālāk informāciju? Vai arī tam ir saistība ar papīru, sējuma veidu, burtveidolu, tās svaru tavās rokās, lapu smaržu? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, Džūlija Dreifusa dodas uz grāmatas pirmsākumiem, lai parādītu, kā šie elementi apvienojās, radot ko vairāk nekā atsevišķu daļu kopsummu.

Nodarbību sagatavoja – Džūlija Dreifusa; animēja – Patriks Smits.
more » « less
Video Language:
English
Team:
closed TED
Project:
TED-Ed
Duration:
04:18

Latvian subtitles

Revisions

Our website uses cookies for analysis purposes.