The Last Reformation: The Life (2018) - FULL MOVIE

The Last Reformation: The Life is the sequel to ”The Last Reformation: The Beginning” that has inspired many people around the world. Just as with the first movie, we experienced how God led the whole process of filming and producing. And slowly we started to see what God wanted to show the church through this movie. While the first movie laid the foundation of the gospel of Jesus – how to become a new creation in Christ, this movie focuses on the walk after someone has been born again. It shows that this walk as a disciple is difficult, but also that victories will be part of it when we remain faithful to Jesus’ words.

MOVIE WEBSITE
https://tlrthelife.com

FREE DOWNLOAD
https://tlrthelife.com/download

GET DVDS TO HAND OUT
https://thelastreformation.com/7daysm...

PROMOTION MATERIAL
https://tlrthelife.com/business-cards/
https://tlrthelife.com/posters/

CONNECT WITH DISCIPLES NEAR YOU
https://map.thelastreformation.com

OTHER MOVIES OF TLR
https://tlrmovie.com

FAQ
https://tlrthelife.com/faq

MUSIC
Walk to the River - David and Jenieva Bega
https://itunes.apple.com/de/album/walk-to-the-river-single/1342153167

FREE ONLINE BIBLE SCHOOL
https://www.youtube.com/playlist?list=PL0gVAb8r3Mj-GbT18XWdro0Kt_6wM0kv_

TEACHINGS AT A KICKSTART WEEKEND
https://www.youtube.com/watch?v=a85qbaE7RAQ&list=PL0gVAb8r3Mj99K-tR-96Z28ryjrqzjw4E

ABOUT THE LAST REFORMATION
https://thelastreformation.com/

LIKE US ON FACEBOOK
https://www.facebook.com/TheLastReformationMovies/
https://www.facebook.com/torbenksondergaard/

UZMANĪBU: Satura grafisko attēlu dēļ,
lūgums izvērtēt tās atbilstību skatītājam.

Uz pašas ticību, vai gribi
kristīties Jēzū Kristū? - Jā

-Labi. Tad mēs kristījam tevi Jēzus Vārdā.

Esi gatava kristīties
uz pašas ticību?

Vai esi gatava sekot Jēzum
ar visu, kas tev ir?

Āmen. Tad nomirsti ar Kristu.

Rom. 6:4 "Jo mēs līdz ar Viņu
kristībā esam aprakti nāvē,

lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības
spēkā uzcelts no mirušiem

arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē."

Celies augšā ar Kristu!

Esmu brīva!

Esmu brīva!

PĒDĒJĀ REFORMĀCIJA - DZĪVE

Dzīve ir kā sirdspuksti.
Tā iet uz augšu un uz leju.

Tev ir lielas cīņas, tad lielas
uzvaras, un tā tas turpinās.

Taču, ja sirdspukstu nav, - esi miris.
Daudz cilvēku dzīvo šo ikdienišķo dzīvi

dzīvojot vienu un to pašu rutīnu,
atkal un atkal, tā īsti to neizdzīvojot.

Mēs dzīvojām šo dzīvi,
nekad to neizdzīvojot...

nekad tā īsti neesot dzīvi, jo vienkārši
darījām vienu un to pašu atkal un atkal...

sagaidot savādākus rezultātus.

Esmu ko atklājis, ka ierindas
kristietība ir droša.

Tradicionālā kristietība ir droša.

Neatkarīgi no tā, cik radikālu
gribam to parādīt, tā ir droša.

Mēs zinām, ko darīt, mēs zinām
kādas ir kustības,

zinām, kā uzkāpt pa trepītēm.

Ģimene to zin, vienīgais ceļš
ir ļoti skaidrs ceļš, kas ejams.

Taču, kad sāku iet Svētā Gara vadītu
ceļu, tas nav nedrošs,

bet gan neskaidrs. Tev nav ne jausmas
kāda būs rītdiena.

Taču tas ir drošs ceļš, jo tu zini,
ka Dievs Tēvs tevi tur Savās rokās.

Aiz mums atrodas baznīca, kur
Mārtiņš Luters uzsāka reformāciju.

Šinīs dienās, tieši pirms 500 gadiem
M.Luters nāca klajā ar 95 tēzēm

pienaglojot tās pie durvīm,
kas man aiz muguras,

jo viņš redzēja, ka ar baznīcu
kaut kas ir greizi,

kaut kas nepareizi ar katoļu
baznīcu, un no tā mēs redzam sākumu

tam, kas zināma kā reformācija, no kā
radās mums zināmā Luteriskā baznīca.

Taču M. Luters nereformēja draudzi
tā, kā redzam to Bībelē.

Mums vēl aizvien ir baznīcas ēka
aiz manis

un jūs nevarat redzēt atšķirību
no ārpuses,

vai šī ir katoliskā, vai
luteriskā baznīca.

Mums vēl aizvien ir visa baznīcas sistēma,
bet kur ir dzīvība?

Trūkst dzīvības,
dzīves, kas būtu Svētā Gara vadīta,

dzīve, kur Jēzus staigā ar
Viņa Garu mūsos,

kur redzam, ka cilvēki tiek
atbrīvoti,

dziedināti
un dēmoni iziet.

KANĀDA
MONKTONA

Pirms deviņiem gadiem man atklāja
pakauša neiralģiju.

Ļoti sāpīga kaite, kad galvas muskuļi

spiež uz nerviem.

Tas sākās pakauša kreisajā pusē

un beigās labajā pusē galvas aizmugurē.

Tas bija ļoti sāpīgi un tas ierobežoja
manu ikdienu.

Es nevarēju izbaudīt dzīvi,
nevarēju smieties,

nevarēju skriet, vai ko citu,
jo, ja to darītu,

tad tas izraisītu sāpes.

Ļoti daudz biju pie ārstiem, lai mēģinātu
savaldīt sāpes.

Tad kādu dienu šie cilvēki lūdza par mani.

Es sāku kratīties un kaut kas
manifestējās.

Tagad lūgsim Dievu par brīvību,
slimību un pēc Sv.Gara.

Aizver acis un lūdz lūdz ar mani:
Dievs . . . es nāku pie Tevis . . .

Es atgriežos no grēkiem . . . un lūdzu
Tevi . . . atbrīvo mani . . .

dziedini manu ķermeni . . . manu galvu . . .
nāc ar savu Sv. Garu . . . tagad.

Ej! Ej!

Nāc ārā!

Nāc arā! Ej tagad! Atstāj viņu!

Nāc āra!

Atceros kā likās, ka vairs nevaru paelpot,
kā kaut kas mani atstāja.

Kaut kas burtiski izgāja pa manu muti.

Atceros kā klepoju, rīstījos
un domāju pie sevis

- es nespēju elpot! Kas notiek?

Ej! Ej! Vairāk!

Ej tagad!

Mani paveda sāņus, lai vairāk lūgtu.

un beidzot es jutu kā kaut kas burtiski
atstāja manu ķermeni

un jutu arī ļoti intensīvas sāpes
izejam pa ausīm,

ļoti sāpīgi! Kā sprādziens.

Kad tas bija noticis,
sāpju vairs nebija.

Es to pārbaudīju. Izdarīju konkrētas
galvas kustības,

lai redzētu, vai varu izraisīt sāpju lēkmi.
Tās tur vairs nebija!

Tās ir aizgājušas!

Tas ir tik labi!

Dienu pēc dziedināšanas

es pamodos ar sāpēm un
biju tiešām apjukusi.

Tad es runaju ar kādu, kas norādīja,
cik svarīgi ir atjaunoties sirdsprātā.

Tā sāku to darīt un katru reizi,
kad parādījās sāpes,

es apsaucu tās Jēzus Vārdā
un tās atstājās.

Sāku saprast, ka tā ir cīņa!

Katru reizi, kad jutu sāpes,
es apsaucu un liku tām aiziet.

Piemēram: "Es tās nepieņemu!"
Un tās aizgāja.

Šodien ļoti reti jūtu sāpes un, ja tā,
tad pavēlu un tās aiziet Jēzus Vārdā.

Kā bija redzēt savu tēti, kā viņš
tika atbrīvots?

Tas bija brīnišķīgi!

Tas bija gods pagremdēt savu tēti,

redzēt viņu pirmo reizi runājam mēlēs.

Pilnīgi jauna dzīve!
- Pilnīgi jauna dzīve!

Tu tiki dziedināta, atbrīvota,
tu dabūji Sv. Garu

un tavs tētis tagad ir atbrīvots un
saņēma Sv. Garu . . .

Wow, es vienkārši . . .
Dievs ir tik varens!

Manā dzīvē dominēja bailes.
Mani paralizēja bailes!

Es jutos, ka nekā nevaru, jo
biju pārāk nobijies.

Smaga lode pie kājas, ko vilku visur līdzi.

Biju tik sasaistīts, ka nevarēju
piecelties un sākt darīt.

Kad tiku kristīts, jutu kā tas
atstāj mani.

Jutu kā tas lielais smagums novēlās
no maniem pleciem

un tagad jūtu daudz lielāku brīvību.

Kopš tā brīža manī ir šī uguns sirdī
iet ārā un lūgt!

Lūgt par cilvēkiem un būt par mācekli!

Tas ir kļuvis man par dzīves veidu

atrast cilvēkus, kam sāp un parādīt
viņiem, ko Dievs vēlas darīt viņu dzīvēs,

cik ļoti Dievs mīl viņus un
dalīties evaņģēlijā.

Es esmu tik daudz augusi ar Dievu
un Viņš man tik daudz ir rādījis!

Pirmā brīdī bija bailīgi
iziet uz ielām, sevišķi vienai,

bet beigās tu tiec tam pāri un iemīli to.

Ir daži, kas vairs nerunā ar mums.

Viņi, liekas, domā, ka esam kādā kultā,
vai jukuši, vai "citādāki".

Bet agrāk, kad gāju draudzē
un ar evaņģēliju nedalījos,

viss bija OK. Bet tagad, kopš ejam un
dzīvojam kā Jēzus to gribētu,

cilvēki, liekas, skatās uz mums
kā uz dīvaiņiem.

Daudzi cilvēki raksta internetā
sliktas lietas par mani.

Tas brīžam ir smagi soc. mēdijos

un tu redzi, ko par tevi saka.
Bet šo es vairs nemainītu ne pret ko!

Tāpēc, ka tagad es patiesībā dzīvoju
kā Jēzus māceklis un tas ir to vērts!

Nav svarīgi, cik lielas vajāšanas. Tas
rāda, ka vismaz kaut ko daru pareizi!

Kad tu nolem piecelties un sāc dzīvi
Sv. Gara vadībā,

sāc redzēt augļus, sāc pieaugt,

viena no visdabīgākajām zīmēm ir vajāšanas.

Vajāšanām ir dažadi veidi,
bet tās nāks

un tām ir jānāk!

Bībele saka, ka ikviens, kas grib dzīvot
dievbijīgu dzīvi, tiks vajāts.

Neviens ceļš neved tam garām.

Manā prātā vajāšanas sastījās ar
zobenu pie manas rīkles

un Kristus noliegšanu. Vai arī
piesišanu krustā.

Daudziem kristiešiem tas ir šoks redzēt,
no kurienes vajāšanas nāk.

Protams, ka piedzīvosim vajāšanas no pasaules,
cilvēkiem, kas Dievu nepazīst.

Bet ļoti bieži tieši no reliģiskās sistēmas
nāk vajāšanas.

Mūsu ģimene. Mūsu draugi. Cilvēki, kas
mums tuvi. Cilvēki draudzē.

Tas ir šoks, kam viņi
nav sagatavoti.

Es tiešām negaidīju, ka draugi un ģimene
sāks skatīties uz mums tā jocīgi,

aprunās un apmelos.

Cilvēki, ko tu mīli, cieni, ko tu
uzskati par īstiem draugiem . . .

kad viņi pagriež tev muguru un
sāk melot par tevi,

sāk tevi vajāt, tas patiešām sāp,

jo tu nevarēji to iedomāties.

Tas bēdīgais pie visa tā ir -
sāc kompromitēt un vajāšanas beigsies.

Kompromiss, tad vajāšanas beigsies.

Patiesība ir tāda, ka vajāšanas nav mūsu
ienaidnieks!

Vajāšanas ir mūsu draugs!
Tās palīdz mums augt!

Ir divu veidu ļaudis - tie, kas piedzīvo
vajāšanas un atkrīt.

Mēs negribam būt tie!

Mēs gribam būt tie, kas piedzīvo
vajāšanas,

bet neatkrītam. Tā vietā krītam uz ceļiem

un lūdzam un meklējam Dievu!

Vajāšanas palīdz mums tikt tuvāk Dievam!

Tās palīdz mums pārbaudīt sevi.
Tās palīdz mums nomirt,

jo nevienam nepatīk vajāšanas, bet Dievs
šodien tās lieto kā vienu no rīkiem.

Mēs redzam šodien pasaulē - kur
vislielākās vajāšanas,

tajās zemēs arī draudze aug.

Un mums ir 2000 gadu vēsture, lai
parādītu, ka vajāšanas

nekad nav bijušas draudzes ienaidnieks.

Kad viss ir labi,
pamazām ienāk grēks.

Kad viss ir labi,
cilvēki iekrīt miegā.

Bet, kad sākas vajāšanas,
cilvēki pamostas

un sāk meklēt Dievu kā vēl nekad
un Dieva Valstība aug!

VĀCIJA, BERLĪNE

Es esmu Berlīnē
un tikšos ar Lou Bega.

Viņš ir zināms kādas dziesmas dēļ -
"Mambo No 5". Vairākus gadus atpakaļ.

Šodien viņš ir "miera cilvēks".
Kā Apd. 10. nodaļā -

Pēteris tika aizvests uz Kornēlija namu,

viņi visi atgriezās no grēkiem
un saņēma Sv. Garu.

To pašu redzēsim tagad.
Līdzīgi kā Apd. 19 -

Pāvils ieradās Efezā un satika kādus,
kas jau ticēja Dievam,

bet nebija pagremdēti Jēzus Vārdā

un nebija vēl saņēmuši Sv. Garu.

Lou Bega ir nācis pie ticības uz Kristu,

bet vēl nav ticis kristīts ūdenī un nav
saņēmis Sv. Garu.

Tas notiks tagad.

Es nezinu precīzi, kas te notiks,

bet to gan, ka Dievs ir šeit. Tātad, esiet
sveicināti un skatīsimies, ko Dievs dara.

Sveicieni! Te viņš ir ar visu ģimeni.

Skaisti jūs redzēt!

Vai garš brauciens? - Jā

Torben, sveiks. - Jenieva, prieks tevi redzēt!

Mana sieva, es un meitiņa devāmies
uz Maledīvu salām,

brīnišķīga tropu sala
Indijas okeāna vidū.

Mēs gribējām 7 dienas atpūtu, sauli,
niršanu, neko citu.

Piecās minūtēs vari apstaigāt visu salu.

Bet mēs dabūjām 7 ar pus dienas
pērkona negaisu.

Debesu slūžas atvērās un lietus gāza
aumaļām

Neko citu nevarēja darīt,
bijām iestrēguši savā mājiņā.

Riņķoju pa istabu, Iekritu depresijā -
tā vismaz sajutos.

Tad atradu vienu grāmatu. Atvēru Bībeli.
Sāku lasīt.

Atceros to, ka pēc dažām lapaspusēm
sāku saprast,

ka tā ir patiesība pēc kuras jau
vienmēr meklēju.

Es biju ieskatījies dažādās reliģijās.

Visā, kas bija modē, kā budisms

un New Age lietas.
Vismaz es mēģināju saprast.

Nekad īsti tā "nepielipa",
bet mēģināju gan.

Jēzu Kristu - Viņam pagāju garām.
Man par žēlumu to darīju daudzus gadus.

Un te Viņš bija, sauca mani

dodams mums iespēju meklēt Viņu,
atrast Viņu!

Un es nekur nevarēju aizmukt, jo
bijām taču vasarnīcā, uz salas.

Tā sāku lasīt
un jutos tik vainīgs.

Dažu sekunžu laikā tiku pārliecināts!

Salūzu, . . . sāku raudāt, . . .

Šodien zinu, ka tas bija pats Sv. Gars.

Tā es zvanīju šiem cilvēkiem
un tas nav manā dabā,

tas nebija manas lepnās dabas garā

zvanīt cilvēkiem un lūgt pēc palīdzības.

Bet šajā gadījumā tas bija
vienīgais pareizais.

To zināju, ka man, manai ģimenei un
visiem ap mani

bija nepieciešama pagremde,
bija nepieciešams tikt tuvāk Jēzum!

Kornēlija nams ir stāsts par vīru vārdā
Kornēlijs,

kas bija taisns un meklēja Dievu.
Bet viņš nezināja, kuru ceļu iet.

Viņš vienkārši meklēja Dievu
un tad kādu dienu Dievs atveda Pēteri.

Viss nams nāca pie ticības.

Man bija tāda sajūta, ka redzēsim
to pašu arī šeit.

Te nebija runa tikai par Dāvidu, Lou Bega.

Runa bija par visu namu.
Tas ir, ko Dievs gribēja.

Un mēs ieradāmies,
iegājām namā,

kā to lasām Lūkas ev. 10 -

Kad atrodi miera cilvēku, tad
ej viņa namā,

ēd un dzer, kas tiek likts galdā.

Sv. Gars strādā caur atgriešanos.

Neviens nevar nākt pie Dieva,
ja to nevelk Sv. Gars.

Tātad, ja sākam meklēt Dievu, tas jau ir
Sv. Gars, kas mūs velk.

Pirmais solis - atgriezties no grēkiem.
Atgriešanās ir jauna sirds,

kurā rodas jaunā sirdsapziņa,
tu sāc redzēt lietas.

Bet tas ir glābšanas sākums,
nevis pilnā bilde.

Te ir jauna dzīvība,
kas sākusies tevī,

bet miesa ir mirusi.
Ko darīt ar mirušu miesu?

To mums jāaprok!
Jo, ja to neapraksim,

tas mirušais nāks un nogalinās dzīvību!

Dievs . . . es ticu Tev . . .

es ticu Tev, Jēzu . . .
es atgriežos . . . no saviem grēkiem . . .

un lūdzu Tevi . . . nāc Jēzu . . .
izglāb mani, . . . atbrīvo mani . . .

nāc ar savu Sv. Garu . . .
piepildi mani . . . kristī mani . . . tagad

Jēzus Vārdā.

Ej!
Brīvība, tagad!

Brīvība!
Atstāj viņu! Ej! Tagad!

Bailes, ejiet!

Ejiet, tieši tagad!
Jēzus Vārdā,

es pavēlu katram atkarību garam iet!
Tieši tagad!

Ej! Atstāj viņu! Ej!

Sv. Gars, piepildi viņu. Vairāk.

Tava mīlestība, Sv. Gars.

Piepildi viņu. Vairāk.

Te ir brīvība.
Sv. Gars ir pār tevi.

Vēlreiz paldies Tev par
jaunu sākumu, Tēvs.

Jauns spēks viņā.
Jauna dzīve!

Jauna dzīve!

Tevī ir brīvība.
Sv. Gars! Tavs gars, Dievs.

Jēzu, mēs pateicamies!

Sv. Gars, pateicamies!

Kā bija?
- Savādi. bet vareni.

O, tas ir Sv. Gars!

Jauns sākums!
Dievs, paldies par manu draugu,

paldies par jaunu sākumu.
Sv. Gars, tas esi Tu, kas viņu vilki!

Tu viņu jau vienmēr vilki!

Dievs, tas ir jauns sākums.

Tā ir brīvība.

Es tikai varu atcerēties vienu -
jutos kā zīdainis.

Nemāku citādāk pateikt.

Jutos kā tikko piedzimis. Tāpēc arī
"piedzimis no jauna" tiešām der.

Tāpēc, ka tu jūties kā jaundzimis bēbītis.
Tu esi svaigs!

Tavi pārkāpumi, nekrietnības, grēki - tas
viss ir prom, aizmirts.

Vienīgais, ko tu zini ir, ka tavs Tēvs
ir aizmirsis tavus grēkus.

Es biju tik prieka pilns un tīrs, ka visa
apkārtne, mana sieva . . .

viņa nevarēja "saslēgties" ar mani
kādas 30 minūtes,

pirms bija viņas kārta.

Tāpēc, ka bijām uz diviem dažādiem ceļiem.

Es biju piedzimis no jauna Garā.
Ūdenī vēl nē, bet Garā

un viņa tur vēl nebija. Viņa skatījās
uz mani ar aizdomām,

itkā jautātu - kas ar viņu noticis.

Tāpēc, ka mūsu gari nesaderēja tajā brīdī.

Skaisti! Jēzu, es pateicos
par visu, ko devi.

Pat tad, kad biju dumpīgs, neklausījos
Tevī, nepaklausīju Tevi,

Tu nekad mani nepameti. Tu iedevi
ģimeni, mīlestību.

Tu devi visu, kas man ir.
Tagad pienācis laiks atdot Tev atpakaļ.

Ir tāda sajūta . . . ir savādi,
gribas dziedāt, gribas dejot,

bet tajā pašā laikā tu vienkārši . . .
Ak, mans Dievs!

Es tiku apskauts, pilnīgi
uzņemts Viņa valstībā.

Es domāju, ka tā vajadzēja justies Ādamam
staigājot pa dārzu.

Tas ir vienīgais kā varu mēģināt
paskaidrot.

Pilnībā saslēgts ar Dievu!

Zini, tu staigā Viņa godībā un
Viņš skatās uz tevi ar mīlestību.

Tu esi ar Viņu.
Tas ir tikai sīka daļiņa, ko var redzēt,

jo tu joprojām esi cilvēka ķermenī,

bet tas bija vislabākais brīdis manā mūžā!

Tā es varētu teikt, jā.

Tas bija daudz labāk par Grammy balvu,

vai kļūt par čempionu futbolā.
Šis ir daudz īstāk!

Kad viss beidzies, šī pestīšana
ir kaut kas,

ko tu gribi izstāstīt visiem citiem!

Un tā ir dāvana par brīvu!
Tev vienkārši jāpieņem.

Dievs nav problēma.
Mēs esam problēma!

Bet tā vietā, lai aizsūtītu mūs uz elli,
Viņš izdarīja kaut ko vienreizēju.

Viņš iedeva mums iespēju! Viņš sūtīja
savu Dēlu, Jēzu Kristu.

Viņš nedzīvoja grēkā. Viņš nonāca uz zemes,
šķīsts kā Ādams un Ieva, bez grēka.

Viņš staigāja šeit starp mums
kā Ādams un Ieva.

Kamēr mēs visi grēkojām, Viņš
to nekad nedarīja.

Vienīgais bez grēka!

Viņi paņēma To un piesita krustā
kā noziedznieku.

Viņš tika apglabāts.

Tāpēc, ka Viņš bija vienīgais, bez grēka,

Viņš uzcēlās augšā.

Tad Viņš devās uz debesīm

un sūtīja savu Sv. Garu
te uz zemes.

Kas mums tagad jādara?

Mums ir jātic Jēzum
un Viņa vārdiem.

Un Viņš teica, ka mums
ir jāatgriežas pie Dieva

un jāpiedzimst no jauna,
ūdenī un Garā.

Mēs izstāstījām evaņģēliju viņiem visiem
un sākām lūgt par viņiem.

Tas bija tik spēcīgi!
Viens pēc otra tika atbrīvoti no dēmoniem,

viens pēc otra viņi tika dziedināti un
Dieva klātnība bija ļoti spēcīga.

Dievs . . . es atgriežos . . .
un lūdzu Tevi . . . atbrīvo mani . . .

Sāpes, ejiet!
Atstājiet viņu!

Es pavēlu tam garam,
atstāj viņu tagad! Ej!

Sv. Gars, piepildi viņu. Vairāk.
Laid vaļā!

O, brīvība, tieši tagad.
Sv. Gars, piepildi viņu vairāk.

Brīvība, tagad. Piepildi viņu, Sv. Gars.
Tā ir Tava mīlestība.

Tā ir Tava mīlestība, Sv. Gars.

Visām sāpēm es pavēlu tām sāpēm
aiziet! Sāpes, ejiet! Tagad!

Laid vaļā! Laid vaļā!

Kā bija?

Prom! - Ir aizgājušas?
Sāpes vairs nav!

Ir prom!

Ir prom! Sāpes vairs nav! Man
tās bija daudzus gadus.

Mans dēls to zin. Vienmēr gāju pie ārsta
ar visām tām zālēm.

Ir prom.
-Ir prom! Aleluja!

Tas ir Svētais Gars.

Pēdējais atlikums aizej!

Runā. Pēdējais atlikums prom! Nāc ārā!

Mēs pavēlam šim garam, izej tagad!

Aleluja! Jauns sākums.
- esmu brīva! Paldies Tev Kungs.

Paldies Tev, Jēzu.

Kā jau tu teici, daudzi šim
mūsdienās netic.

Taču tas ir tik bibliski, par šo
lasām Bībelē.

Tas ir bibliski, tas ir spēcīgi.
Ļaudis, tas ir pa īstam.

Jā, tas ir pa īstam,
un cilvēkiem to jāredz.

Man bija savādi uzbrukumi,
kā balsis un domas.

Nē, tas nav pareizi, nedari to.
Tas ir kults.

Piegāju pie vīra un teicu:
'Pārtraucam šo.

Es nevēlos to. Tas ir jocīgi.'
Man tas likās jocīgi.

Bet viņš teica: 'Nē, nē.'
Viņš smaidīja un bija pilns ar mīlestību.

Viņš teica: 'Tas ir brīnišķīgi. Nedomā tā.
Tas ir skaisti. Tici man.'

'Kad tu tiksi kristīta ar Svēto Garu,
tu jutīsies tāpat.'

Bet es tikai teicu: 'Nē, es neticu tev.
Lūdzu izbeigsim šo!'

Nezinu, . . . man tajā brīdī
bija spēcīgs uzbrukums.

Tad viņi lūdza par mani,
un es sajutos: 'Wow.'

Dievs... es nāku pie Tevis...
es lūdzu piedod visu to, ko esmu darījusi.

un šīs sāpes... es ielieku Tavās rokās...
un es piedodu viņiem...

ikvienam, kas mani sāpinājis...
es lūdzu Tev... atbrīvo mani...

nāc ar Savu Svēto Garu...
un piepildi mani... tagad.

Laid vaļā!

Tagad, es pavēlu šīm sāpēm, aiziet!
Nāc ārā!

Ejiet! Atstājiet viņu!
Laid vaļā!

Sāpes, izejiet!

Sāpinājums, nāc ārā!
Laid vaļā!

Gars, baiļu gars,
nešķīstais gars, izej no tās!

Nāc ārā! Izej ārā! Izej!

Atceros kā nokritu un jutu,
kā kaut kas no manis iziet.

Un tad es uzcēlos. Svētais Gars ienāca
manī un es piecēlos. Nezinu . . .

Biju tik skaļa, tajā pat brīdī
biju tik šokēta,

jo sapratu 'Ārprāts, esmu tik skaļa.'
Bet tas bija Svētā Gara spēks.

Kā tas bija?
-nesaprotu, kur es tagad atrodos.

Tu vēl aizvien esi šeit.

Nāc. Lai Dievs tevi svētī.
-Paldies.

Šeit ir brīvība.
-Liels paldies tev.

Paldies tev.

Jēzu, mēs vēlamies pateikties Tev.
Paldies Tev, ka Tu esi šajā vietā.

Mēs pateicamies par Tavu Svēto Garu.

Jēzu, tas viss ir par Tevi
un Tavu Garu, Jēzu.

Mēs Tev pateicamies Jēzu,
par visu, ko Tu dari.

Paldies par visām dzīvēm, kuras
šovakar tiek izmainītas.

Mēs gribam Tevi slavēt,
mēs dodam Tev godu.

Mēs lūdzam, Jēzu, lai tas
nekad nebeigtos.

Tā ir mūsu dzīve, Jēzu.
Lai tā ir tikai par šo te -

mēs vēlamies redzēt Tavu valstību
nonākam, Jēzu.

Mēs mīlam Tevi Jēzu, mēs vēlamies
Tev kalpot. Nāc ar Savu Svēto Garu.

Vai tas ir auksts? -Jā, bet vienalga.

Labi, Aleluja. Dāvid, tu
netiec iekristīts baznīcā.

Tā nav piederība konfesijai.
Tas nav tikai ārējs simbols.

Tās tiešām ir vecās dzīves bēres
un visu grēku nomazgāšana.

Un tu tiec iekristīts Jēzū Kristū,

jo tu nomirsti ar Kristu
un uzmosties ar Kristu -

kā to darīja Jēzus. Tas viss
ir par krustu. Jēzus nomira pie krusta.

Viņš tika aprakts. Viņš atkal uzmodās.

Mums ir jānomirst, jānožēlo grēki iepretīm
Dievam, mums jātiek apglabātiem,

tāpat kā Jēzu apglabāja, un tad mēs
uzceļamies Svētā Gara spēkā.

Tad mēs esam Kristū.

Nolaid savas rokas. Vai esi gatavs...
-Esmu gatavs.

...vai uz savu ticību tu kristies
Jēzū Kristū?

Mēs tevi nolaidīsim uz priekšu.

Uz tavu paša ticību,
Dāvid, mēs kristījam tevi Jēzū Kristū.

Mirsti ar Kristu, uzmosties ar Kristu.

Vai esi gatava kristīties iekš
Jēzus Kristus?

Nometies ceļos.
Mēs tevi kristījam Jēzū Kristū.

Ej tagad lejā.

Mirsti ar Kristu, augšā ar Kristu.

Kad istabā iepriekš lūdzu par viņu,

uzreiz zināju, ka viņai bijis aborts.

Jutu, ka pār viņu ir kaut kas no nāves
un visā tajā kauns un vainas apziņa.

Mēs to neslēpjam, mēs nekaunamies,

to neliekam malā, it kā: 'Klau, mums
par to nevajadzētu runāt'.

Klausieties, Jēzū ir brīvība!

Brīvība ir tajā, lai izceltu to gaismā.
Tas, ko tu esi darījusi, ir nepareizi.

Bet tu to tagad nomazgāsi,
un tev tagad arī pašai sev ir jāpiedod.

Jēzus ir samaksājis cenu.
Nomirsti ar Kristu, uzmosties ar Kristu.

Nomirsti ar Kristu, celies ar Kristu.

Nomirsti ar Kristu, augšā ar Kristu.

Nomirsti ar Kristu, uzmosties ar Kristu.

Nomirsti ar Kristu, uzmosties ar Kristu.

Aleluja. Lai Dievs tevi svētī.

Lai Dievs svētī.

Jauns sākums. Aleluja.

Tā ir jauna dzīve.
Tāpēc jau Jēzus nāca. Lai atbrīvotu.

Tas bija fantastiski
un tev gribas to vairāk.

Un tu sāc saprast, ka Jēzus
patiesi ir dzīvs.

Viņš nekad tā īsti nav mūs pametis.

Tā man bija lielākā atklāsme,

jo 99 procenti mūsdienu kristiešu,
valsts baznīcas kristiešu

domā, ka Viņš nomira, uzmodās no nāves
un tad kaut kādā veidā izzuda.

Viņš ir mūsu vidū.

Ja mēs Viņu meklējam, Viņš daudz vairāk
vēlas būt ar mums, esot mūsu vidū.

Bet tie esam mēs, mūsu pārkāpumi,
mūsu negribēšana, kas to kavē.

Tas bija brīdis, kur sāku saprast,

ka Jēzus var un vēlas būt ar mums,
ja vien ļaujam, ja vien meklējam Viņu.

Tagad tas liekas saprotami.
Viss pārējais ir reliģija.

IZRAĒLA, JERUZĀLEME

Tradīcija saka, ka tad, kad Viņš nomira,
tie guldīja Viņu šeit.

Viņi guldīja Viņu šeit, pirms viņi
Viņu apglabāja. Skaties te.

Ja vien cilvēki patiesi pazītu Jēzu,
viņiem šis te nebūtu jādara.

Jēzus teica, tas ir par garu un patiesību.
Tev nav jānāk šeit, lai pielūgtu Dievu.

Viņš nāca uz zemes, lai katrs kristietis
varētu būt dzīvais akmens.

Bet šie ir miruši akmeņi.

Mēs tagad esam tie akmeņi, mēs tagad
esam tie, kur Jēzus mājo.

Tas bija šokējoši redzēt kā cilvēki Izraēlā

pielūdz jebko, kam ir kāda saistība
ar Dievu, bet viņi nepielūdz Dievu.

Katrs pats sev izveidojis ticības sistēmu
un viņi pielūdz savu ticības sistēmu,

noteikumus, tradīcijas, to, kas ir
ticis mācīts, kas ir teikts.

Bet viņi nespēj atrast savienojumu
attiecībām ar pašu Dievu.

Daudzi šodien pasaulē uzaug reliģijā.

Viņi uzaug ar kristietību kā reliģiju,

nekad neiepazīstot kas Dievs ir.
Nepazīstot Jēzu kā personu.

Tās ir divas atšķirīgas pasaules,
- starp reliģiju

un to kristietību, ar kādu Jēzus nāca.

Līdz 14 gadiem, tiku audzināts kā katolis.
Pēc tam tiku glābts un es satiku Dievu.

Bijām neliela cilvēku grupa,
kas patiesi mīlēja Dievu.

Bet ar laiku tā grupa sāka augt,
mēs to izveidojām par draudzi.

Tajā draudzē esmu kalpojis Dievam
19 gadus, tajā pašā sadraudzībā

Peru, kur esmu dzimis un vēlāk
citās valstīs, uz kurām pārcēlos.

Darīju visu to labāko, jo man
vienīgā vieta, kur varēju kalpot Dievam,

kur varēju paveikt ko jēgpilnu Dievam,
bija tikai draudzē, vai caur draudzi.

Mans labākais draugs bija līderis,
un es biju līderis citur

un mans brālis bija mācītājs.

Tā nu tā kļuva par kārtējo kulta sistēmu,
kur mēs viens ar otru sacentāmies

un gribējām, lai cilvēki tiek glābti
mūsu dēļ.

Protams, tas nebija apzināti, bet ar laiku
Svētais Gars bija prom.

Grēks atgriežas un sāk ar tevi cīņu,
un ir tā: 'Kas tas ir?'

Biju mūzikas, slavēšanas, koncertu
vadītājs, Bībeles studiju vadītājs...

evaņģelizācijas vadītājs, un protams
viss, kas gadījās pa vidu.

Tāpat es palīdzēju ar uzkopšanu,
pasāku organizēšanu, kampaņām.

Darīju, cik vien spēju. Jo es domāju:
tas ir veids, kā kalpot Dievam.

Ko gan citu lai es daru Viņam?

Jocīgākais, ka pa šiem 19 gadiem, nekad
neredzēju glābtu kaut vienu dvēseli

un Dievu lietojam mani,
lai pievestu cilvēkus Kristum.

VIŅŠ NAV ŠEIT, JO VIŅŠ IR AUGŠĀMCĒLIES

Ko tas nozīmē, ka kaps ir tukšs?
-Tas nozīmē, ka Viņš ir dzīvs.

Tātad, ja Viņš ir dzīvs,
tad mums ar Viņu var būt attiecības.

Tev nevar būt dzīvu attiecību
ar kādu, kurš nav dzīvs.

Viņam ir jābūt dzīvam, lai būtu attiecības
Tas nozīmē, ka tu vari Viņu pazīt.

Tā ir tā visa jēga.
-Ir atšķirība, vai lasi par Viņu

studē par Viņu, par to, kā Viņš
dzīvoja un kāds Viņš bija

un tad Viņu pazīt un kāds Viņš ir šodien.

Jēzu... es lūdzu... nāc tagad...

parādi, ka Tu esi īsts...
nāc ar Savu Svēto Garu...

piepildi mani... tagad...

Vairāk... Vai tu jūti to?
-Jā.

Kā tas ir?
-Vienreizēji.

Vai esi kaut ko tādu jutusi agrāk?
-Nē.

Bet, tas, ko tu piedzīvoji, ir spēcīgāk
nekā tas, ko tu piedzīvoju te lejā? -Jā.

-Jo Jēzus ir dzīvs.

Tad Dievs vienkārši atvēra man acis
un es atstāju visas lietas aiz muguras.

Un tā katru nedēļu Svētais Gars runā,

vada manu dzīvi, pārtrauc šo, pārtrauc to,
ej pa šo ceļu, ej pa to.

Tas ir traki, tas ir tā, ka mana dzīve
vairs nav mana.

Es tiešām teicu Dievam:
'Jebko, ko Tu vēlies, tas ir Tavs.'

Un pēkšņi mana dzīve izskatījās tieši
tā, kā lasām Apustuļu darbu grāmatā.

Tas bija šokējoši, kad sapratu, ka tas,
ko biju darījis draudzē

nekādā veidā neapdraudēja velnu.

Es neizpratu Svētā Gara spēku,
un arī nestaigāju tajā

dziedinot slimos, izdzenot dēmonus,
parādot Dieva spēku, kā Pāvils saka.

Līdz pienāca laiks, kurā sāku
staigāt šo dzīvi

un Dievs ir sācis sūtīt augļus.
Man nevajadzēja skriet pakaļ cilvēkiem.

Dievs sūtīja cilvēkus.
Dievs sūtīja izsalkušus cilvēkus,

Dievs sūtīja tos ar vajadzībām.
Varēju dot to, ko viņiem vajadzēja.

Varēju tos kristīt un apmācīt,
un padarīt viņus efektīvus.

Sāpes, izejiet tagad Jēzus vārdā.
Kā tagad ir ar sāpēm?

Vai tu jūti sāpes?
-Mazliet.

Kur ir tās sāpes?
-Šeit.

Labi. Sāpes, izejiet.

Jēzus vārdā,
sāpju atlikumam iziet.

Es jūtos pavisam savādāk.
-Tagad jūties savādāk?

Sāpes izejiet. Dievs, paldies par spēku.

Spēku manam draugam šeit,
spēku visam viņa ķermenim.

Paldies Tev par spēku muskuļos.
Paldies Tev par spēku, Dievs.

Kā ir?
-Tās vienkārši izgāja.

Tagad aizgāja?
-Šeit mazliet.

Pēdējās sāpes, ārā. Dievs, paldies, ka
pēdējās sāpes aiziet Jēzus vārdā.

Kā ir tagad ar iešanu?
-Es teikšu, ka daudz labāk, nekā agrāk.

Kā ir? Ak, mums ir jāiet.
-Labi, mēs dodamies.

Jā, labi. Lai Dievs svētī. Iešu ar tevi.
O, Dievs, paldies par brīvību.

Tik pateicies Dievam par to,
pateicies Jēzum un lieto savu ķermeni.

Tas ir tas, ko Dievs dara. Tagad esam
Kapernaumā, kur dzīvoja Jēzus.

Un šis vīrs, veselu gadu bija sēdējis
ratiņkrēslā.

Viņam bija problēma ar nervu mugurā
un kājā.

Vienkārši viņu apturējām un aprunājāmies,
un es sāku ar viņu staigāt.

Un kļuva aizvien labāk un labāk.

Patiesībā, viņi tikko atnāca
un piedāvāja man naudu.

Taču nē, mums nevajag naudu,
jo saņēmām to bez maksas

un mēs to dosim bez maksas.
Tas ir Jēzus Kristus.

Pacenties iedomāties šeit,
kur Jēzus staigāja apkārt

dziedinot slimos un sludinot
evaņģēliju šajā vietā.

Bet Jēzus ir tas pats šodien.
Viņš nav mainījies.

Mēs tagad esam Viņa miesa šeit uz zemes.
Mēs tagad esam Kristus miesa.

Mēs esam aicināti staigāt pa pasauli
un darīt to pašu, ko darīja Jēzus.

Tā ir dzīve.

Ja skatamies šodien uz reliģiju,
un vari izvēlēties jebkuru no reliģijām,

katolicismu vai jūdaismu, vai islamu,
vai jebkuru citu reliģiju.

Ikvienā no tām, mums ir
jāstrādā, lai mēs būtu pietiekami labi.

Mums ir jāstrādā priekš mūsu glābšanas.

Kad paskatamies uz to, ko Jēzus paveica...
Viņš izdarīja visu mūsu vietā visu.

Redzi, tā lieta ir, ka mēs esam vergi.
Vergs nevar pats sevi atbrīvot.

Ja esi gūsteknis,
tu nevari pats sevi atbrīvot.

Mēs esam gūstekņi. Mēs esam grēka vergi.

Tāpēc mēs nevaram paši sevi atbrīvot.
Neatkarīgi no tā, cik smagi strādājam.

Tāpēc jau Dievs mums deva bauslību,
lai parādītu mums grēku,

un to, kā nevaram paši sevi glābt.

Un tad atnāca Jēzus, lai to piepildītu.
Viņš nāca, lai atbrīvotu mūs no grēka.

Viņš samaksāja absolūto cenu,
perfekto upuri mūsu brīvībai,

tadā veidā mēs varam būt brīvi.

Viņš kļuva par grēku, lai mēs varētu
tikt ietērpti Viņa taisnībā.

JORDĀNA, PETRA

Viens no mūsu gidiem, 18 - 20 gadus vecs,
viņš vilka vienu no mūsu zirgiem.

Beigās palika šis jaunais puisis
un sākām kopā iet lejup no kalna

un varējām dalīties tajā, ko mēs darām.

Vai tev kaut kur ir sāpes?
-Man?

Varam tev palīdzēt. Vai tev ir sāpes?
-Tiešām? Man ir. Skaties.

Labi, Kas notika?
-Zirgs nāca lejā no turienes un trāpīja man

Labi. Vai tu vari pacelt savu roku?
-Jā, bet, kad es turu kaut ko,

tā ies pati uz leju.

Vai vari noturēt manu roku?
-Mēģini viņu uzspiest uz augšu.

Es stumju. Pagaidi brīdi.

Kad es kaut ko turu,
tas iet uz leju.

Tas ies lūk tā, un uz leju.

Ja tu tiktu dziedināts,
vai varētu pārbaudīt?

Varu to pārbaudīt. Man ir kāda
problēma šeit. Nezinu.

Vai varu par tevi lūgt?

Skaties
-Jā, es redzu to.

Viņš to salabos.
-Jā, es lūgšu.

Es lūdzu, lai kauli tagad ieiet vietā.
Jēzus vārdā.

Tagad, sāpes prom, dziedināšana tagad,
Jēzus vārdā.

Pamēģini atkal, pārbaudi.
-Paņem akmeni.

Šis derēs?

Vai redzi, es nevaru.

Redzi? Turi manu roku.
Turi no šejienes. Vai tu redzi?

Dievs, brīvību tagad muskulī.
Mēs pavēlam, ej vietā tagad.

Kauli, ejiet vietā tagad
Jēzus vārdā

Dziedināšanu tagad, Jēzus vārdā.

Pamēģini atkal.
-Vai redzi?

Ir labāk?
-Jā, ir labāk.

Pēdējais atlikums prom. Pilnīgu brīvību
muskulī, nervā, kaulos.

Brīvību tagad Jēzus vārdā.
Pamēģini atkal.

Ir viegli.
-Tagad tu to vari izdarīt?

Jā. Tiešām.
-Klau. Kā tas var būt?

Es nezinu. . . Tas ir tavs Dievs???
-Tas ir Dievs!

Tiešām?
-Jā. Tas ir Dievs, kas tevi dziedināja.

Tiešām?
-Jā

Tagad ir viegli.
-Tagad ir viegli?

Tiešām. Kad tu turēji to,
tas bija tā.

Tas ir Dievs. Kad biju 18 gadus vecs...
tev tagad ir 18?

Kad biju 18 gadu vecs,
es paskatījos debesīs un teicu:

'Dievs, ja Tu tur esi, nāc un paņem mani.
Es gribu Tevi pazīt.'

Dažas dienas vēlāk,
es dzirdēju par Jēzu.

Vai esi dzirdējis par Jēzu?
Vai zini Viņu? - jā, Isa

Isa. Kad es teicu: 'Isa, Jēzu,
man Tevi vajag. Nāc un glāb mani',

Es saucu uz Viņu un Viņš atnāca un
piedeva man grēkus un Dievs ienāca manī.

Jā, un tagad mēs varam lūgt par
cilvēkiem un sekot Jēzum.

Wow, tas ir labi . . .

Iepriekš nekam citam es neticēju.
Man bija 18 gadi.

Man bija daudz problēmas.
Mana mamma bija slima.

Bet tad es teicu: 'Dievs, ja Tu tur esi,
es gribu Tevi pazīt.'

Un es dzirdēju par Jēzu.
Un domāju: vai tas tā ir?

Bet tad es Viņu satiku un Viņš
izmainīja manu dzīvi. Isa ir brīnišķīgs.

Isa nomira pie krusta.
Vai tu zini to stāstu?

Viņš tika apglabāts,
taču Viņš atkal uzmodās.

Krusta un visa tā dēļ, ko Viņš paveica,
mēs varam piedzīvot piedošanu

par nepareizām lietām, ko esam darījuši.

Bet ir cilvēki, kas Viņu nepazīst.
-Daudzi cilvēki Viņu nepazīst.

Bet tas, ko es izdarīju ar tevi...

Ja tu pazīsti Viņu,
tu vari darīt to ar citiem.

Vai es?
-Jā, tu to vari.

Es Viņu nepazīstu.

Nē, bet ja tu viņu iepazīsti,
ja tu saki: 'Isa, es gribu Tevi pazīt,

'Es gribu dzīvot ar Tevi...'
-Vai es varu ar Viņu runāt?

Tu vari ar Viņu runāt un vari piedzīvot
to dzīvi, ko piedzīvoju es.

Dievs... es ticu Tev...
Es ticu uz Tevi, Isa...

Isa... es lūdzu... nāc... parādi man...
ka Tu esi īsts... tagad...

Vienkārši aizver acis.
-Tagad.

Piepildi viņu. Vairāk.

Piepildi viņu, tagad.

Brīvību tagad. Spēku iekšā.

Ļauj viņam redzēt, Isa, ka Tu esi īsts,
ka Tu mīli viņu, ka Tu nomiri par viņu.

Isa, paldies par Tavu Svēto Garu.

Paldies Tev, Svētais Gars.
Nāc un tagad pieskaries viņam.

Nāc ar prieku. Brīvību iekšā.

Ka viņš saprot, ka Tu
esi Dzīvība, Jēzu.

Ka Tu šodien esi dzīvs, ka Tavs
Gars darbojas pa visu pasauli.

Arī šeit, Kungs.

Kā tev ir? Vai tu to jūti?

Kā bija?
-Labi.

Tu sajuti Dieva Garu. Tas ir pa īstam.

Jā.

Klau, ļauj man tevi apskaut.

Tu taču neesi neko tādu piedzīvojis agrāk.

Tas bija Dievs.
-Jā.

Aleluja, mans draugs, tas ir pa īstam!

Tas ir pa īstam. Man bija 18, kad
es piedzīvoju šo pirmo reizi dzīvē,

kad piedzīvoju, ka Isa ir īsts.
Biju 18 gadus vecs, kā tu.

Un es ticu, ka Dievs mūs atveda
uz šejieni tevis dēļ.

Ticu, ka Dievs visu to ceļu no Dānijas
atveda dēļ tevis,

lai nāktu šajā vietā.
Lai pateiktu tev šos vārdus.

Viņš jautāja: Kas tas ir? Pēkšņi
kaut kas nāca pār mani.

Tad varējām viņam paskaidrot
kā darbojas Svētais Gars.

Varējām viņam paskaidrot,
ka Jēzum Kristum bija Dieva Gars

un Gars, ko Dievs deva Jēzum,
ir tas pats Gars, ko Dievs ielicis mūsos.

Un tas Gars ir tas pats, kas viņam tikko
pieskārās un vēlas dzīvot viņā.

Viņš teica: 'Es nepazīstu Jēzu.'
Teicu: 'Tu Viņu iepazīsi.'

Viņš teica: 'Kas man jādara?'
Teicu: 'ej mājās,

aizver savas istabas durvis
un sāc Viņam jautāt.

Saki: 'Jēzu, es gribu Tevi pazīt.
Es gribu Tevi redzēt.'

Viņš teica: 'es tiešām gribu Viņu redzēt.'
Teicu: 'Tu Viņu redzēsi.'

Viņš nāks sapņos.
Viņš nāks pie tevis.

Tik turpini Viņu meklēt.

Pēc tam devāmies uz Petru, uz drupām.

Biju mazliet piesardzīgs,
tā īsti neuzrunājot cilvēkus.

Vai tev ir sāpes. Tev nav sāpju?
Tev viss labi, stiprs?

Problēmas iekšā? Sirds?
- Es smēķēju par daudz.

Jēzus vārdā

es pārņemu varu pār tevi
un pavēlu iziet.

Es runāju pilnīgu dziedināšanu
šīm plaušām.

Plaušas, esiet atjaunotas.

Izaudziet atkal Jēzus Kristus vārdā.
Tagad, vai tu vari...

Allah!

Es tev pavēlu tagad,
Jēzus Kristus vārdā...

Skaties. Labi? Ļoti labi.

Isa nomira. Bet tad Viņš atkal bija dzīvs.
Viņš aizgāja pie Tēva.

Viņš nav miris. Viņš ir dzīvs.
Viss atkal kļūst normāls. Tagad.

Tā nav maģija. Esmu normāls cilvēks,
kā tu. Tas ir Dieva Gars.

Jēzus Kristus vārdā, es runāju,
visas sāpes, atsājiet šo ķermeni.

Es salaužu tumsību šajā puikā
Jēzus Kristus vārdā.

Pieskaries viņam ar Savu Svēto Garu.
Tagad. Piepildi viņu un svētī.

Bildi piemiņai.

Ir kas ievērības cienīgs, kad ceļā

kamēr Torbens runāja ar puiku,

tur bija tas pāris, kas nāca pa kāpnēm.

Viņi izskatījās arābiski
un dāmai galvā bija galvas šalle.

Vēlāk Torbens sāka ar viņiem runāt.
Viņi nebija arābi, bet gan amerikāņi.

Biju pērsteigts par to, kā es domāju.

Mēs runājām ar viņiem, līdz beigās
par viņiem lūdzām

un viņi saņēma Svēto Garu,
tur pat, Petrā.

Tēvs, es pateicos par Džei dzīvi
un to, ka viņš seko Tev

un vēlas būt gaisma tumsībā
un pasaules sāls.

Tas ir Tavs Svētā Gara apsolījums,
un es lūdzu tagad Tevi, Kungs Jēzu,

piepildi viņu. Sūti Savu Svēto Garu Tēvs,
sūti Savu apsolījumu viņam.

Piešķir viņam vairāk, Tēvs.

Āmen. Tev tas ir, brāl. Tas ir tavs.
-Paldies tev.

Tu esi piepildīts ar spēku no debesīm.
Jēzus atstāja zemi, lai varētu to sūtīt.

Kad Viņš bija šeit,
cilvēki varēja dzirdēt vienīgi no Dieva,

ja Viņš runāja aci pret aci. Viņš varētu
palīdzēt kādiem 3, 4, 5, 10 cilvēkiem.

Bet tagad Gars var tevi mācīt.

Un tu vari vienkārši lūgt Dievu
un Viņš tev atbildēs.

Viņš ar tevi runās.
Tajā ir spēks, daudz spēka.

Lieliski vecīt.
-Es mīlu tevi, brāl.

Man liekas jocīgi. Reizēm mums ir
nepareizs priekšstats par cilvēkiem

un mēs gaidam uz kādu darbību.
Bet mēs īstenībā varam likt tam notikt.

Varam to darīt ik mirkli.
Varam to darīt visu laiku, ar visiem.

Zini, tas ir par cilvēku mīlēšanu,
parādot pieņemšanu,

uzrunājot viņus ar normālu attieksmi

un tad vienkārši daloties
ar dzīvību, kas ir mūsos.

Beigās, kad bijām beiguši savu tūri,
un bijām visu padarījuši

un viss bija pateikts un izdarīts,

es teicu tam jaunajam gidam,
kas strādāja ar zirgu:

'Man ir dāvana tev,
man ir priekš tevis grāmata.'

Viņš teica: 'Labi, es gribu to grāmatu',
tad devāmies uz mūsu mašīnu

un mēs atvērām čemodānus un Larsam
bija kādas Jaunās Derības.

Tad viņš iedeva viņam to grāmatu.
Viņš teica: 'Oho, tā ir maniem cilvēkiem'.

Tā bija viņa valodā. 'Mēs varam to lasīt.'
Es teicu: 'Jā, lūdzu, lasi to.'

Viņš teica: 'Lūdzu, iedod man savu e-pastu
un savu Facebook.'

Mēs uzturēsim kontaktu.
Es patiesi ceru un ticu,

ka Dievs uzcels viņu par
miera cilvēku

šeit, Jordānas vidū,
lai aizsniegtu visus šos cilvēkus.

Kristietība ir ceļojums.

Jēzus teica, ka tas, kas ir
Gara vadīts, ir kā vējš.

Tu dzirdi viņa balsi, bet nezini, no
kurienes viņš nāk, vai kurp iet.

Daļa no ceļojuma ir tā, ka tu dosies
uz dažādām vietām un būsi tuksnešos.

Tuksneši ir sausas vietas, kur tev nav
pamatlietas izdzīvošanai.

Tu esi pilnībā viens un tev ir
sajūta, ka tu nomirsi.

Tev apkārt nav resursu,
nav nodrošinājuma,

tur nav kompānijas. Un tu ej viens,
tu nogursti un jūties izsmelts...

un sliktākais tajā ir tas, ka tu nezini,
cik ilgi tas ceļš tā turpināsies,

cik ilgi tu būsi tajā tuksnesī.

Tu nezini, vai tu atradīsi ūdeni,
vai oāzi.

Taču tev jāturpina iet.

Jēzus ir mūsu piemērs, Jēzus ir mūsu
paraugs, mēs gribam būt tādi, kā Viņš.

Mēs gribam dzīvot kā Viņš.
Mēs esam aicināti dzīvot, kā Jēzus.

Pirmā lieta, ko Svētais Gars darīja,
kad Viņš nāca pār Jēzu...

bija tā, ka Viņš vadīja Viņu tuksnesī.

Un 40 dienas Jēzus gavēja
un Viņš tika kārdināts.

Kad es biju tuksneša periodā,
mana laulība bruka kopā,

ilgas stundas darbā, fiziski noguris,

neviena drauga, jauna valsts,
bez ģimenes, tu jūties vientuļš.

Tev vairs nav sadraudzība draudzē,
jo nav vairs laika.

Pēkšņi es jutos tik vientuļš. Nezināju
kā tikt no tā ārā paša spēkiem.

Man bija depresija.
Patiesībā, es vēlējos mirt.

Es lūdzu, ka Tu atjauno
kaulus, muskuļus,

visu, kas ir savainots, Jēzus vārdā.

Tēvs, Tu vari izkausēt metālu,
tas ir redzēts, Kungs..

Mēs ticam Tev pilnīgai šīs kājas
restaurācijai Jēzus vārdā.

Vai tu jūti jebkādu atšķirību?
-Nē.

Labi. Pamēģini un pakustini to.
-Bet nav godīgi teikt, es domāju...

Nav gan.

Kāds sāpju līmenis, ja 10 ir ļoti slikti
un 1 ir 0

Labi, ir jau labi, tas izskatās sliktāk,
nekā tas ir.

Tā sliktākā daļa jau ir pagājusi.
-Vai tu tici Jēzum?

Kaut kad es ticēju.
Bet es domāju, ka tas ir mazliet muļķīgi,

tāpēc, nē, Jēzum
ar to nav nekāda sakara.

Vesels bars patiesi talantīgu cilvēku,
atvēra manu kāju un ielika tur metālu.

Un nu beidzot es atkal varēšu staigāt.

Es biju ļoti slikts cilvēks
un Viņš izmainīja manu dzīvi...

Vai tu gribi teikt, ka es esmu sikts?
Ka es, kāda{@#?}

Nē. Es biju slikts.
-Kāpēc lai tu būtu?

Nekad vēl manā dzīvē nav gadījies
svešinieks, kas pienāk pie manis

un saka: 'Zini ko, es reiz biju slikts.'

Kā gan tas izklausās?
Izklausās pēc nosodīšanas.

Piedod, es nebiju tā domājis.
-Kāpēc, kāpēc tad tu pienāci pie manis?

Vienkārši vēlējos redzēt tevi dziedinātu.
Tas arī viss. Piedod.

Tad pagaidi 3 mēnešus un atnāc pie manis,
vecīt. Man nevajag tevi un tavu dievu.

Man ir zinātne. Manā kājā ir metāls.

Nesanāca pārāk labi,

es domāju tāpēc,
ka viņš bija drusku iedzēris.

Viņš kļuva patiesi dusmīgs,
kad sākām runāt par Jēzu.

Viņš piecēlās, kļuva aizvainots
arī attiecībā uz savu sievu.

Domāju, viņi bija arī
aizņemti strīdoties.

Reizēm, kad esi situācijā, kā šī,
kad cilvēki sāk ar tevi strīdēties,

ir mazliet biedējoši. Es jutu
iekšā bailes. Gribēju bēgt projām.

Protams, ka katru reizi
mēs neredzam dziedināšanas.

Reizēm, kad redzam video
YouTube kanālā internetā...

tas izskatās tik viegli, jo viņi neparāda
pilno versiju,

vai tos cilvēkus, kas teikuši
"nē", pirms viņi lūdza,

vai to, cik reizes lūgts par personu
līdz beidzot notikusi dziedināšana.

Mums to vajadzēja mācīties pašiem,

jo sākumā, domāju, ka kaut kas nav
kārtībā ar mani.

Ja eju ārā ielās un es apturu cilvēkus
un viņi saka: nē... ir grūti.

Jo vairāk es daru, jo kļūst vieglāk,

bet jo īpaši sākumā, priekš manis tas
bija ļoti, ļoti grūti.

Sāpes, ārā. Pamēģini vēlreiz.
-Nē.

Nē vecīt. Tas ir [@#!]

Pagaidi.
Samazinies tagad Jēzus vārdā!

Nē vecīt. Tas. Nav [@#!]

Vai tev tagad ir sāpes?
Dievs, es lūdzu par dziedināšanu tagad,

es pavēlu visām sāpēm aiziet tagad
Jēzus vārdā.

Pamēģini vēlreiz, kā ar sāpēm?
-Nē, ir tāpat.

Es pavēlu sāpju atlikumam aiziet
tagad, Jēzus vārdā. Pamēģini atkal.

Nē. Tas pats.

Kā gan tu vari vispār zināt, ka ir Dievs?
Kā tu to zini?

Bībele iespējams ir grāmata,
ko viņi vienkārši atraduši

un tad uzsāka to kā stāstu.
Tas ir tas, kā es to redzu. Piedod.

Mums patīk, kad lietas notiek katru reizi,
bet tā nav īstā dzīve.

Patiesā dzīve daudzējādi
ir ar kāpumiem un kritumiem.

Esmu lūdzis par tik daudz cilvēkiem,
kuri nav tikuši dziedināti.

Esmu lūdzis par daudziem,
kuri nav saņēmuši Svēto Garu.

Esmu centies palīdzēt cilvēkiem,
kur tas neizgāja labi.

Esmu devis cilvēkiem nepareizas atbildes,
Esmu pieļāvis daudz kļūdu.

Taču es pieaugu un es mācos.

Un ir labi pieaugt, mācīties.
Un kļūdas var būt.

Tā ir tā daļa, kas parāda, ka esi
Jēzus māceklis.

Skatoties video materiālus, skatoties
cilvēkus atbrīvotus vienā mirklī

vai dziedinātus acumirklī,
tāpēc, ka redzi editētu versiju...

Cilvēkiem jāsaprot, ka tad, kad tu lūdz,
turpini. Vienkārši turpini.

Jo video, ko tu skatījies, viņi redzēja
rezultātus, jo viņi turpināja darīt.

Grūtības un sāpes ir nepieciešamas
mācekļa dzīves daļas.

Jēzus teica, ka mums ir jānes krusts
un krusts nav komfortabls.

Gluži kā sieviete, kas dzemdē.

Sievietei dzemdējot,
viņa piedzīvo daudz sāpju,

bet kad bērniņš ir piedzimis,
viņas vairs nedomā par sāpēm.

Viņas skatās uz savu dēlu,
nevis kā sāpju, bet prieka simbolu.

Viņas aizmirst visas sāpes, kas bijušas,
aizmirstot tos 9 grūtniecības mēnešus.

Jo jauna dzīve ir piedzimusi.
Un tas ir kristieša ceļš.

Mums ir tik daudz stāstu, ko stāstīt,
tik daudz liecību ko stāstīt.

Gribas raudāt par visām brīnišķīgajām
lietām, ko Dievs ir darījis.

Bet pirms katra šī stāsta

ir bijis ciešanu, izaicinājumu
un sāpju laiks.

Reiz, pirms ilga laika, TV programmā
dzirdēju kādu sieviete sakām,

ka, ja būtu jāizvēlas
starp ekstrēmām grūtībām

un ekstrēmu prieku, viņa vienmēr
izvēlētos ekstrēmas grūtības,

jo tas ir laiks, kad viņa
ir vistuvāk Dievam.

Tajā laikā, es nesapratu,
ko tas varētu nozīmēt.

Domāju, ka viņa ir vājprātīga,
domāju, ka viņa ir traka.

Bet kopš tā laika esam mācījušies,
ka tieši grūtajos brīžos,

kad esi sevis paša izsīkuma galā...

savu resursu galapunktā,
kad tu patiesi tur esi, tu brēc uz Dievu.

Tuksneši ir sāpīgi dzīves posmi,
kas veido tavu sirdi...

Kad tev nav resursi, uz ko paļauties...

tad vienīgais tev ir Jēzus.

Un tu nevari iepazīt Jēzu,
kad esi aizņemts

ar tik daudz citām lietām savā dzīvē.

Es to atklāju, kad ceļoju ar ģimeni
bez mobīlajiem telefoniem.

Es iepazinu viņus daudz labāk,
jo man nebija traucēkļi.

Reizēm mums ir jāizslēdz mūsu
"dzīvju telefoni",

lai tad mums varētu būt labs laiks
ieskatīties Dievam acīs.

Tajā pat laikā, tas sāpju periods,
ir brīnišķīgs laiks...

Tad tu iemācies paļauties uz Dievu,
nevis uz sava paša sirdi.

Jo ir tik viegli sākt iejusties
komfortabli tajā, ko pārzini.

Bet tajos brīžos,
saproti, ka tev vajadzīgs Dievs,

ka, ja Dievs to nedarīs,
neviens cits to nedarīs

un viss tavs sniegums, zināšanas
un harizma to nepaveiks. Tev vajag Dievu!

Tāds nu ir šis process
Svētā Gara vadītai dzīvei:

tas ir izaicinājums, bailes, vilšanās,
cīņa, tad nāk svētība un uzvara.

Tu aizmirsti visas sāpes, kas tev bija
un pagodini Dievu par visu, ko piedzīvoji.

Reizēm Dievs nepaskaidro Viņa
stratēģiju un mērķi.

Taču Viņš sūta mūs ceļā,
un mums ir jāiet tas ceļš.

Tuksneši ir dzīves posmi,
kas mūs trenē, kas padarīs mūs stiprus

un, kas mācīs mums uzticēties Dievam.

Kā gan mēs varam dzīvot ticībā,
ja mums nav paļāvība?

Ticības dzīve ir dzīve paļāvībā. Mēs
nevaram paļauties uz to, ko nepazīstam.

Un tu iepazīsti Dievu tuksnesī.
Tu neiepazīsti Dievu zaļās ielejās.

SALAMANA TEMPLIS, SAN PAULO, BRAZĪLIJA

Kāpēc gan kāds izlietotu
300 miljonus dolāru...

lai uzbūvētu šo te nabadzīga rajona vidū?

Nav ne jausmas.

Šurp nākot, redzējām cilvēkus,
kas ubagoja naudu...

Cilvēki, kas centās pārdot ūdeni,
cilvēki sēdēja ar maziem veikaliņiem,

ar mazām lietām, lai mazliet nopelnītu.

Kristietība sākās Izraēlā kā miesa.
Dzīva miesa.

Daudziem cilvēkiem, kristietība šodien
ir filozofija.

Kaut kas, kas ir viņu galvās.
Daudziem tā ir institūcija.

Mēs redzam to daudzās vietās, piem katoļu
baznīca, un pa visu Eiropu.

Kristietība daudzviet ir kultūra.
Tāda tā bija man, tas ir, kā es uzaugu.

Tāpat daudziem, kristietība ir bizness,

ne tikai Amerikā, visā pasaulē. Bet te ir
trakākais bizness, kādu esmu redzējis.

Daudz cilvēku nevēlas Dievu,
tieši šī iemesla dēļ.

Daudzi cilvēki saka, kāpēc man
sekot Jēzum, vai kļūt par kristieti?

Tāpēc, ka tāda nu izskatās kristietība.

Es tiešām brīnos, ko darītu Jēzus,
ja Viņš būtu šeit šodien?

Domāju, ka Viņš šeit sludinātu
un tad Viņš tiktu izmests ārā.

Un tad Viņš ietu tur ārā
un sludinātu tur.

Daram to pašu?
-Jā, domāju, mēs darīsim to pašu.

Kad bijām beiguši, domāju: Varbūt
atrodam kādus, kuriem vajag Svēto Garu.

Tad es pagriezos un uzsaucu:

'Vai te ir kāds, kurš vēlās
tikt kristīts ar Svēto Garu?'

Tur bija kāds puisis, kuram nebija
Svētais Gars un runāšana mēlēs.

Brīvību tagad.
Tavu mīlestību, Svētais Gars.

Svētais Gars, nāc šajā templī
un piepildi viņu tagad.

Tad milzīgs apsardzes vīrs pienāca:
'Ko jūs te dariet?'

Un es atbildēju: 'Mēs tikko lūdzām par šo
puisi un viņš saņēma Svēto Garu

un tagad viņš runā mēlēs.'
-'Jums nav atļauts šeit lūgt.

'Lūgšanai jānotiek tikai tempļa iekšpusē

un tam ir jābūt mācītājam,
kas lūdz par cilvēkiem.'

Tā mēs tikām izsviesti no tempļa laukuma.

Mēs tad aizgājām otrpus vārtiem

un tur mēs sākām lūgt
par vairākiem cilvēkiem.

Nāc Jēzu. Nāc un atbrīvo mani,

dziedini manu ķermeni... nāc ar
Savu Svēto Garu... piepildi mani... tagad!

Svētais Gars, piepildi šo sievieti tagad
Jēzus vārdā. Pieskaries viņai tagad!

Nemiers, aizej tagad, depresijas gars, ej!
Atstāj viņu! Ej! Nāc ārā!

Un aiz stūra tu redzi šo . . .

Neticami, ka vajadzīgs iztērēt
tik daudz naudas,

lai pagodinātu institūciju.

Šī ir īstā dzīve. Kur gan tagad būtu Jēzus?

Mums jājautā pašiem sev.

Vai Viņš būvētu templi
par 300 miljoniem ASV dolāru?

Nē. Viņš būtu šeit!

Jēzus nenāca, lai aicinātu paštaisnus cilvēkus.

Viņš nāca pēc tiem, kuriem bija vajadzība.
Šeit arī redzam tos, kuriem ir vajadzība.

Jēzus teica, ka mums jāļauj mūsu gaismai
spīdēt, lai būtu par sāli pasaulē,

kas nozīmē to, ka mums
jābūt tur, kur ir tumsība.

Būt vietās, kur nav garšas,
lai viņi varētu just atšķirību.

Mums vajadzētu mūsu dzīves investēt
šo cilvēku dzīvēs,

kuri ir tumsībā. Mēģināt te nākt
un atbildēt uz viņu vajadzībām.

Taču tā ir patiesā Brazīlijas
otra puse, ko redzam.

Un šeit ir daudz cilvēku un visā
pasaulē, kuriem dzīve ir citādāka.

Kādu dienu nolēmām doties
uz citu vietu,

kur pilsētas centrā
atradām lielu baznīcu.

Baznīcas ārpusē gulēja daudz
nabadzīgu cilvēku, bezpajumtnieki.

Viņi gulēja uz akmeņiem
ārpusē pie baznīcas.

Man radās ideja, būtu labi,
dabūt krēslus,

kur cilvēki varētu apsēsties
un mēs varētu lūgt par cilvēkiem.

Es palūkojos apkārt un ieraudzīju
veikalu, kurā bija krēsli.

Cilvēkam, kas strādāja veikalā,
bija problēmas ar muguru.

Brīvību.

Pamēģini... ja...

Viņa jūtas daudz labāk.

Viņa teica: 'Domāju, ka
nekad nejutīšu tur sāpes.'

Tad pie manis pienāca priekšnieks
un viņš patiesībā ticēja Dievam,

taču nekad nebija kristīts
ar Svēto Garu. Tad nu mēs lūdzām par viņu

un Svētais Gars nonāca pār viņu
tajā veikalā

un viņš satika Dievu un sāka
raudāt un runāt mēlēs.

Tad mēs teicām: 'Tas, ko gribējām,
bija, aizņemties kādus krēslus.

'Jā, šeit. Vienkārši ņemiet tos.'

Vai tu runā angliski?

Vai kaut kur ķermenī tev ir sāpes?

Brīvību tagad Jēzus vārdā,
es pavēlu, pēdējās sāpes, prom.

Kā ar sāpes tagad?

Tās visas ir prom.

Brīvību tagad Jēzus vārdā.
Pamēģini sajust muguru.

Viss ir prom? Viss prom!

Viņai ir sāpes.
-Vai vari atnākt?

Mugura, ej vietā Jēzus vārdā tagad.

Vai tas ir prom?

Svētais Gars, vairāk...
pieskaries viņa sirdij. Atbrīvo viņu!

O, Jēzu, nāc ar Savu klātbūtni tagad.

Atlaid!

Jēzus ir šeit, Viņš vēlas tev dot jaunu
dzīvi. Dzīvību šajās rokās!

Jēzus ir atbilde... Viņš nomira
pie krusta... lai mūs atbrīvotu.

Kad Jēzus staigāja pa zemi...
Viņš dziedināja slimos...

Viņš atbrīvoja no dēmoniem...
un pasludināja Dieva valstību.

Cilvēki satika Dievu, piedzīvoja
dziedināšanu un mēs sludinājām evaņģēliju.

Kādi no bezpajumtniekiem pie baznīcas
redzēja to

un daži no tiem atnāca pie mums.

Tur bija kāds īpašs vīrs, par kuru lūdzu.

Esmu dzīvojis uz ielas 26 gadus.

Mēs dzīvojam blakus baznīcai.

Mēs uzturamies pie trepēm,
es un citi bezpajumtnieki.

Citi, kas ir bijuši tādā
pašā situācijā, kā es.

Tās baznīcas locekļi mūs nepieņem
baznīcas solos.

Nevaram tikt iekšā, lai padzertos ūdeni.
Viņi mums nepalīdz ar pārtiku, neko.

Mēs vienkārši dzīvojam uz trepēm.

Viņi nevar būt kopā ar mums,
kas esam tādi paši cilvēki, kā viņi.

Baznīca mūs uzskata par atkritumiem.

Taču vakardien ieradās kādi vīri,
kopā ar meitenēm, lai parkā lūgtu,

kur es agrāk dzīvoju.

Patiesībā, kad cilvēki parkā lūdza...

gribēju vienkārši apskāvienu,
jo esmu cilvēks, kam trūkst mīlestības.

Viņš vienkārši no tevis vēlas apskāvienu.

Lai Dievs tevi svētī.

Vai tu runā angliski? Vai tu pazīsti Jēzu?

Jā, Jēzus. Es mīlu Jēzu.
-Aizver acis.

Saki: Jēzu... es ticu uz Tevi...

Es vēlos dzīvot ar Tevi...

Atbrīvo mani...

Nāc ar Savu Svēto Garu...

Piepildi mani... tagad.

Brīvību!

Laid vaļā! Es pavēlu šiem meliem,
atstāt viņa ķermeni! Nāc ārā!

Katra atkarība, es pavēlu , izej no viņa!

Piepildi viņu. Tu esi dzīvs. Viņš tevi mīl!

Te ir brīvība!
-Tas ir ļoti labi.

Tas ir Svētais Gars.

Pazīt Svēto Garu,
būt Viņam tuvāk -

netīra persona, ar netīru ķermeni
un ar netīru prātu.

Tad viens pienāca aizlūgt par mani...

un iemeta mani Svētā Gara rokās,
Dieva rokās.

Šis vīrs mums sekoja,
visu ceļu līdz viesnīcai.

Viņš to nakti gulēja viesnīcas ārpusē.
Par to uzzinājām tikai nākamajā dienā,

jo viņš atnāca uz sapulci.

Sapulces laikā viņš izskaidroja,
kas ir ūdens kristības

un kā sastapties ar Svēto Garu.

Priekš viņa tas nav viegli,
jo sātans šeit zaudēs...

un viņš ir sasējis tevi daudzās jomās.

Vai esi gatavs uz paša ticību,
tikt kristīts uz Jēzu Kristu?

Tad nu mēs kristījam tevi JēzūKristū.
Vienkārši ej lejā.

Nomirsti ar Kristu. Celies ar Kristu.

Kad viņš iznāca no ūdens,
tas gars sāka manifestēties.

Viņš bija tik nikns. Viņš skatījās
uz mani ar visļaunākajām acīm.

Izej tagad uzreiz!!!

Nāc ārā tagad!

Bija kādi dēmoni, kuri negribēja,
ka es tieku kristīts.

Man bija slikti tieši pirms kristībām.

Taču pēc tām,
es jūtos tagad viegls un laimīgs.

Jūtu Jēzus klātbūtni man līdzās,
un pašu Svēto Garu.

Vakarā viņš atveda piecus vai sešus
savus draugus uz sapulci...

Viņi bija redzējuši izmaiņas viņā.

Vēl pirms divām dienām mana dzīve
nebija . . .

. . . tagad es esmu evaņģēlists.

Viņš teica: 'No nekā, es kļuvu
par evaņģēlistu.'

Jutu, ka mums jādara kas vairāk.
Mēs visi savācām viņiem dāvanu.

Mēs visi iedevām naudu tai draudzei
un draudze noīrēja māju,

kur šie bezpajumtnieki varētu palikt
un dzīvot,

lai varētu pieņemt citus un
sākt apmācīt tos un tas bija tik skaisti.

Viņi vairs nav bez pajumtes. Viņi ir
piedzimuši no jauna, Kristus mācekļi

un viņiem tagad ir jauns sākums.

Daudzi cilvēki nav pieraduši pie šī,
jo ir pieraduši pie reliģijas.

Šis ir par attiecībām.

Iespējams, tu skaties uz mani
un domā, ka esmu īpašs.

Tu domā, viņš ir mācītājs.
Viņš ir īpašais Dieva vīrs.

Nē, tas nav par mani.
Tas ir par Kristu manī.

Un ja tu nožēlo grēkus, ja tiec kristīts,
un saņem Kristus Garu...

tev tad ir tieši tas pats, kas man.

Tas ir sākums.
Priekšā ir dzīve.

Tajā dzīvē ir vajāšanas.
Tajā dzīvē ir grūti laiki.

Tajā dzīvē ir sāpes. Esmu daudz raudājis.
Esmu daudz kam gājis cauri.

Taču, tas, ko tu no tā visa saņem,
ir kas daudz brīnišķīgāks.

Tas ir Svētais Gars, kas
nāk pār cilvēkiem.

Reizēm tie ir dēmoni.
Reizēm tas ir fiziski.

Taču mēs esam aicināti izdzīt,
neatkarīgi no tā, kas tas ir.

Nebaidies!
Tas ir tevī iekšā.

Mums ir jāatgriežas
tajā, par ko tas īsti ir.

Mums jāatgriežas pie
attiecībām ar Dievu.

KAUT KUR LAUKOS

PĒC GADA

Lūdzu esi šeit ar Savu vadību,
ar Savu laipnību...

ar Savu mīlestību un ar Savu patiesību,
lai Tava patiesība dara mūs brīvus.

Tas ir Tavs vārds, Tevis dēļ,
tas ir viss, kas mums jāzin.

Tas ir viss, ko mums vajag.
Ikviens vēlas būt brīvs.

Ir pagājis viens gads kopš kristībām.
Mēs sēžam mūsu jaunajā vietā.

Teikšu, tas ir bijis piepildīts gads.
Daudz, daudz pārmaiņas.

Man pašam ir ļoti grūti,
to izskaidrot perfektā veidā.

Vienu gan varu teikt, nebija garlaicīgi.

Ticam, ka Dievs mūs atveda šeit ar mērķi

un tam ir saistība ar divām lietām:

Personīgo brīvību sev
un tāpat ģimenei,

kas ir ļoti svarīgi šajos laikos

un tam ir saistība ar aicinājumu,
vairāk ieguldīt pazudušajos,

salauztajos, novārtā pamestajos.

Tajos, kurus mums parasti nepatīk
ieaicināt mūsu elegantajās mājās.

Tāpēc nolēmām doties uz laukiem.

Pirmā persona, ko Dievs ielika
mūsu sirdīs, ir Kristofers.

Bijām pie viņa patversmē,
viņa mājās, kur viņš dzīvo,

kur dzīvo arī citi bezpajumtnieki.

Mēs runājām par Dievu
un viņš bija aizkustināts.

Sākumā viņam bija grūti atvērties,

jo bijām svešinieki.

Bet, tad Svētais Gars viņam pieskārās.

Tāpēc mēs atgriezāmies un
paņēmām viņu līdz uz mājām.

Dāmas un kungi.
Šīs ir krūzes un cepumi.

Labi, klausies, tas ir interesanti tev.

Jēzus bija bez grēka.

Dievam, bez grēka, nozīmē
tīra un šķīsta sirds. Pilna ar mīlestību.

Jēzus staigāja starp cilvēkiem
un cilvēkus dziedināja.

Un Viņš sludināja evaņģēliju,
ka viņi var tikt atbrīvoti,

ka viņiem var būt attiecības ar Dievu,
ka viņi var nokļūt debesīs.

Varu teikt, ka patiesi jūtos
kā cits cilvēks.

Mūsu dzīvēs notikušas daudz izmaiņas.

Es redzu dzīvi no cita skatu punkta.
Pilnīgi cita.

Realitātē Viņš ir šeit, tieši šeit,
un vēlas, lai tu Viņu pazītu.

Viņš ir augšāmcēlies. Augšāmcēlies nozīmē,
Viņš ir šeit, nevis zem zemes.

Viņš redz tavā sirdī...

un Viņš zin, dēls, šodien ir diena,
kad tu vari tikt glābts.

Es nevēlos, ka tu tiec
izrauts no Manas rokas.

Kā tev ir?
Tu raudi, tas ir labi.

Laid to vaļā, tas ir labi.

Mēs lūgsim par tevi.
Tēvs...ienes Savu mīlestību viņa sirdī

un parādi mīlestību viņā.
Nāc, Tēvs.

Atnes Savu mīlestību. Parādi viņam,
kas Tu esi. Parādi viņam patiesību.

Viņam ir tikai pāris drēbju un šodien
mēs viņam nopirkām kādas drēbes.

Kādas labas drēbes jaunajam radījumam.

Viņš tiks kristīts.

Mirsti ar Kristu, celies augšā ar Kristu.

Mēs pateicamies par dziedināšanu,
pateicamies par mieru.

Brīvību jaunai dzīvei
šim jaunajam radījumam.

Tēvs, šis ir Tavs dēls.

Mēs Tev pasniedzam jauno dēlu,
jauno radījumu Tev.

Mēs pateicamies, ka Tu viņu
mums devi iepazīt,

lai mēs varam viņu iedot Tev, Tēvs.

Jēzus teica: 'Es biju svešinieks
un jūs Mani neuzņēmāt.

'Es biju cietumnieks,
bet jūs Mani neapciemojāt.

'Es biju kails, bet jūs Mani neapģērbāt.
biju izsalcis, bet jūs Mani nepabarojāt.'

Paldies jums.
-Tu esi vairāk kā aicināts.

Nesaki paldies mums, saki paldies Jēzum.

Viņš nav aizmirsis par tevi.

Vai tu to zini?

Paldies Tev, Tēvs.

Bībeli es tev aizvedīšu.

Kad vedām Kristoferu uz patversmi,

braucot atceļā uz mājām,

es raudāju, jo sapratu,
ka esmu pilnībā izmainīta.

Tagad daru lietas, ko agrāk nekad nedarīju,

kristījot cilvēkus, lūdzot par cilvēkiem,
runājot ar svešiniekiem.

Agrāk mēs bijām ballītēs.
Un tas viss bija par mani, mani pašu un ES

Tagad es lūdzu par pazudušu cilvēku,
savā mājā.

Un apskauju viņu, un mīlestība manī
ir Jēzus mīlestība. Kristus mīlestība.

Kad iegūsti Grammy balvu,
vai pasaules mūzikas balvu,

jebkādu balvu, kuru esmu ieguvis,

zinu to sajūtu,
un zinu, ka ir šīs stāvošās ovācijas

un visa pasaule stāv tavā priekšā
un viņi tevi apbrīno, un tu esi labākais.

Taču tad tu dodies uz savu viesnīcas
istabu un tu vēl aizvien esi tas pats,

tu neesi attīstījies par kaut ko
atšķirīgu kā sevi pašu.

Ielien skumjas, vientulība

arī, ja tu zini, ka visa pasaule
tevi apbrīno.

Tāpēc es zinu, kā es jutos, un zinu,
ka daudzi no maniem kolēģiem tā jūtas.

Ļoti ticu, ka, ja tu meklē patiesību,
tu to atradīsi.

Vienīgā patiesība, kas tiešām ir patiesība
ir Dieva Dēls,

cilvēka Dēls un tas,
ko Viņš paveica priekš mums.

DIENVIDĀFRIKA - RIETUMKRASTS

Vai šeit ir kāds, kam ir sāpes?

Mani sauc Ilze, prieks iepazīties.
-Kola

Sveiks, Kola.

Viņam ir sāpes...
Kas vainas tavai rokai?

Man bija insults.
-Viņam bija insults.

Lūgsim par to. Tavs vārds ir Kola?
-Kola.

Pilna kustība atgriezies
Jēzus vārdā visos pirkstos!

Savilkums izej no šiem muskuļiem.
Es nolādu insultu Jēzus vārdā!

Es pavēlu dziedināšanu tagad Jēzu vārdā!
Gars, ej ārā!

Izej!

Atstāj viņu!
Vājuma un slimības gars izej ārā!

Es runāju Kolā dzīvību Jēzus vārdā.
Spēks atgriezies Jēzus vārdā.

Paldies Tev Kungs, atbrīvo viņu.

Lāsts, kas izrunāts pār
tavu veselību, izej ārā!

Es salaužu šo lāstu Jēzus vārdā!

Izej ārā!

Insults, izej. Pilnībā!

Viss izej ārā, atstāj Kolu Jēzus vārdā!

Es piesaucu Jēzus asinis pār
Kolu tagad Jēzus vārdā.

Kā tu jūties? -Labi.

Vai jūties labāk? Kas ir noticis?

Kas notika?

Vai kaut kas tevi atstāja? Skaties,
tava roka ir labāka!

Tava roka ir labāka!

Paldies Jēzu.

Skaties, tava roka bija stīva.

Vai tā jūtas labāk? -Daudz labāk.

Tas ir Jēzus. Viņš ir spēks pāri visiem
spēkiem, un Vārds pār visiem vārdiem.

Tu vienmēr vari saukt uz Jēzus Vārdu.

Pacel savu roku. Vai tu to varēji iepriekš?

Vai viņš to varēja?

Vai jūties labāk?

Viņš jūtas daudz labāk. Viņš to nevarēja.

Paldies Tev, Jēzu, Aleluja.

Roka tagad ir brīva, paskaties uz to.

Tas bija lieliski. Viņam bija acimredzami
insults vienai pusei.

Tāpēc viena viņa roka bija stīva.

Viņš nevarēja pilnībā atvērt savu plaukstu
un viņa kājas bieži kļuva nejūtīgas.

Vienkārši lūdzām un kaut kas aizgāja.
Redzējām, kā kaut kas aiziet.

Viņa roka sāka lēnām, bet pakāpeniski
atvērties vairāk un vairāk

un kājas kļuva atkal normālas.
-Tās vairs nav nejūtīgas.

Man patīk, ko Pāvils saka: Es nekaunos
Kristus evaņģēlija,

jo tas ir ir pestīšanas spēks
ikvienam, kas tic.

Tas ir tas, ko redzam. Kad sludinam
evaņģēliju, sirdis tiek mainītas.

Kad sludinām evaņģēliju,
cilvēki nāk pie Kristus.

Kad mēs sludinām evaņģēliju,
cilvēki tiek glābti.

Tas ir glābšanas spēks tiem,
kas tic.

Jēzus ir pavēlējis mums iet
un sludināt evaņģēliju, tā nav izvēle.

Viņš neteica: 'Ja jūs jūtat, ka vajag,
vai, ja ir laiks, vai, ja jūs gribat.'

Viņš mums pavēlēja, tev un man,
ticīgajiem, kristiešiem.

Viņš teica: 'Ejiet un sludiniet
evaņģēliju visai radībai.'

Tātad, ja mēs vienīgi dziedinam slimos,
mēs nepaklausām Jēzu.

Ja mēs vienīgi darām labos darbus,
labdarības darbus, mēs neklausam Jēzu.

Tas ir par evaņģēliju, tas ir par Viņu,
kas nāca, lai glābtu mūs no grēka,

dodot mums spēku staigāt, tieši
tā, kā Viņš darīja uz zemes.

Tas ir par Viņu, jo Viņš dod mums spēku
un autoritāti pienācīgi Viņu pārstāvēt

un dalīties ar labajām ziņām
ar ikvienu mums apkārt.

Tas ir par evaņģēlija sludināšanu
visai radībai.

Kurš zin, kā spēlē šahu?

Es nemāku, bet to gan zinu,
ka šahā ir noteikumi.

Noteikumi nosaka, ka katram spēlētājam
ir kārta gājienam.

Apskatīsimies, kādi ir Dieva noteikumi.

Sākumā Viņš radīja visu.

Viņš kustējās un tas bija labs.
Radīts nevainojamā kārtībā.

Tad nebija bada un nekādu sarežģījumu.

Taču Viņš teica, ka viņi nedrīkst ēst
no laba un ļauna atzīšanas koka.

Taču cilvēks izdarīja gājienu nepaklausot
un grēkoja.

Dievs skatījās uz mums un teica:
'tas nav labi.'

Cilvēks iznāca un sāka vairoties,
viņiem bija bērni.

Viņi zog, nogalina, ir skaudīgi,
tie melo, visas tās sliktās lietas.

Dievs uzlūkoja zemi un Viņš
nožēloja, ka bija radījis cilvēku.

Kādu dienu jūs stāvēsiet Viņa priekšā
un zināsiet, ka esat vainīgi,

jo esat pārkāpuši viņa baušļus.

Daudzi domā, ka ja tu pārkāp tikai
vienu bausli no desmit,

tu vēl esi labs cilvēks.

Vai 6 no 10 un vēl aizvien iet uz debesīm.

Taču mēs zinam, ka Dievs saka, ja esi
pārkāpis vienu

no šiem baušļiem, tu esi vainīgs,
jo esi pārkāpis visus.

Jo lielāka autoritāte personai
pret kuru grēkojam,

jo lielākas sekas.

Tāpēc var arī tā būt, ka mēs stāvam
svēta, taisnīga Dieva priekšā,

bez grēka Viņā, un tikt tiesāti
un iet uz Viņa cietumu, elli.

Jo tie ir Viņa baušļi,
kurus esam pārkāpuši.

Ja vien to saprotam, tad mēs zinām,
ka mums ir vajadzīgs Glābējs.

Tāpēc Viņš sūtīja Savu Dēlu Jēzu, lai
samaksātu cenu, lai glābtu tos.

Kuram tagad ir gājiens?
Mūsu gājiens.

Līdz ko mēs sakām 'Tēvs, piedod man
par to, ko esmu izdarījsi pret Tevi' -

- esam pagājuši. Mēs nožēlojam
grēkus. Viņš uzreiz iet gājienu - piedod.

Līdz ko mēs tiekam kristīti uz Jēzu Kristu
Viņš nomazgā mūs tīrus.

Dievs uzreiz izdara gājienu un Viņš
piepilda mūs ar Svēto Garu.

Viņš ir pagājis.

Tu vēl nekad
neesi izdarījusi nevienu gājienu.

Ko tu darīsi?

Viss mainījās, kad dzirdēju
pilnu evaņģēliju.

Pēkšņi, tas atdzīvojās.

Tas parādīja, ka patiesībā
es arī varu būt māceklis.

arī es esmu aicināts sekot Jēzum.

Pēkšņi mēs varējām iet ielās
un lūgt par slimajiem

un redzēju dziedināšanu caur manām rokām.

Saņēmu Svēto Garu un sāku redzēt
Viņu darbojamies caur mani.

Nekad nebiju domājis, ka tas ir iespējams.

Tas pilnībā izmainīja manu dzīvi
dzīvojot evaņģēliju.

Vienai no medmāsām, kas šeit strādā, Ilze
pajautāja, vai kādam ir sāpes?

Viņa teica, ka varam ienākt,
tad redzēsim.

Tev ir vēdera sāpes?
Ļoti stipras?

Es pavēlu visām šīm sāpēm aiziet!
Vājums un infekcija, izej Jēzus Vārdā!

Kur ir sāpes?
-Es vairs nejūtu tās sāpes.

Jēzus. Jēzus dziedina.

Vai tev mājās ir stress? - Jā.
Dievs redz. Turpini atdot to Viņam.

Viņš redz tevi.

Sāpes ir prom? Tu esi vesela? Tev te
slimnīcā vairs nevajag sēdēt.

Tu esi ļoti dārga Viņam.

Laipni lūgta.

Pastāsti viņiem, kas notika.

Viņa tikko tika dziedināta. Brīva no sāpēm
Vai kādam vēl ir sāpes?

Mēs nepaklausam Jēzum balvu dēļ.

Mēs paklausam Viņu, jo mēs mīlam Viņu,
par to, ko Viņš izdarījis mūsu labā.

Tāpēc mēs gribam slavēt Viņu.
Vēlamies pagodināt Viņu.

Vēlamies, lai pasaule zin,
ka Viņš ir Glābējs,

ka Viņš ir labās ziņas, kas
nāca pasaulē.

Daudzi cilvēki sēdēs, lūgs un gavēs
pirms tie spers soli ticībā.

Taču tas ir daudz vienkāršāk.

Redziet, Dievs jau sen ir pateicis:
Ejiet un dariet par mācekļiem.

Un tas ir vienkārši. Mums ir Svētais Gars,
tāpēc vienkārši Viņu paklausam.

Tā nav sajūta. Reizēm Viņš dos mazu
ideju un tu vienkārši paklausi.

Un tu ej. "Kungs, es ticu, ka
tas esi Tu, es iešu, lai vai kas,

sludināt evaņģēliju".

Vai tu vēlies tikt kristīta?
-Jā

Vai tu vēlies tikt kristīta?
-Jā

Tagad?

Lasīju šo citātu diezgan bieži,
kur cilvēki saka:

"Sludini evaņģēliju katru dienu
un ja nepieciešams, lieto vārdus".

Tas skanēja patiesi skaisti.
Taču es redzu, ka tas nav bibliski.

Patiesību sakot, tas ir
tālu no patiesības.

Jo Bībele saka "Kā gan lai viņi tic,
ja viņi nav dzirdējuši?"

"un kā lai viņi dzird, ja nav
kas sludina?"

"un kurš ies un sludinās, ja nav sūtīti?"

Tāpēc pirms 2000 gadiem Jēzus
mūs izsūtīja, Viņš teica "Ejiet"

Ejiet, sludieniet evaņģēliju. To mēs
darām. Speram soli, visur, kur esam.

Veikalā, tirdzniecības centrā. Mājās.
Draugu mājās. Jebkurā vietā.

Ikvienu, ko satiekam.

Šī dzīve ir tā, ko Dievs vēlas
dot katram no mums.

Kad esi piedzīvojis šo dzīvi,
tu nevari atgriezties reliģijā.

Nevari vairs atgriezties pie vecās lietas.
Tu būsi izmainīts uz visiem laikiem.

Tu esi gatavs piedzīvot vajāšanas.

Tu esi gatavs pārdot savu māju
un to atdot,

ja tas ir tas, kam Dievs tevi aicina.

Vēl aizvien es mācos uzticēties Viņam
pilnībā katru dienu.

Jo vēl aizvien gribu darīt lietas pats,
savā spēkā, vai ne? Ik pa laikam.

Jo esmu pie tā pieradis
tik ilgu laiku.

Taču Viņš visu ir izplānojis
tik brīnišķīgi!

Viņš izveda mūs šeit ārā.
Viņš ir devis cilvēkus mūsu dzīvēs.

Viņš apgādāja, nodrošināja.

Jā, Viņš ir mīlošs Tēvs.

Tas, ko apzinos, ir, ja tu nāc pie
Kristus, Viņa mīlestība tevī aug.

Un tev ir mīlestība uz citiem cilvēkiem
un tie ir dzīvie ūdeņi, tas ir piepildoši.

Es iedrošinu visus cilvēkus pasaulē,
ka Viņš ir vienīgais.

Viņš ir Patiesība. Viņš ir Dzīvība.

Dzīvība rada dzīvību. Tur, kur ir dzīvība,
tā nepaliek viena un izolēta.

Tā reproducē sevi.

Ja kaut kur aug zāle, tā turpinās augt.

Ja tas ir koks, tas turpinās augt.
Ja tie ir cilveki, viņi pavairosies.

Ja tev ir ganāmpulks, tie pavairosies.
Dzīvība rada vairāk dzīvību.

Ja tava kristietība ir dzīva,

ja tu staigā tajā dzīvē, kur Dievs
ir tevi sūtījis staigāt,

tava dzīve ražos dzīvi. Tava dzīve
redzēs rezultātus.

Tev būs mazuļi, bērni,
tev būs pavairošanās.

Tu redzēsi sevi pašu pavairotu
citos cilvēkos.

Dzīvība nenāk ar rutīnu, tradīcijām
un vilšanos. Tā ir nāve.

Dzīvība ražo dzīvību!

Mēs esam Jēzus Kristus apklāti.
Mēs esam Viņā, un Viņa Gars ir mūsos.

Tāpēc varam iet ārā un paklausīt it visā.

Tā ir pārpilnības dzīve.
Tas ir piedzīvojums.

JĒZUS IR DZĪVS.

Jēzus nomira, lai mums būtu dzīvība.
Viņš var būt mums. Tās ir attiecības.

Pēkšņi, sirds monitors vairs nav miris.
Tā vairs nav taisna līnija.

Pēkšņi ir sirdspuksti,
jo mums ir dzīvība.

Esam sākuši rakstīt dziesmas,
pa tiešo priekš Debesu valstības.

Īpaši kā tā ūdens kristību dziesma,
jo tas bija mūsu sākums.

Gribējām ar cilvēkiem tajā dalīties.

Jā, esam sajūsmā par to,
kā cilvēki uz to reaģēs.

Vai arī to, cik daudzi nāks
pie Jēzus Kristus, vien dēļ šīs mūzikas.

Dārgais Kungs, parādi man ceļu pie Tevis.

Es vēlos ņemt krustu,
vēlos sekot Tev.

Parādi kā aizliegt pašam sevi un kā
iet Tavā perfektajā gribā.

Nekad nelaid vaļā manu roku. Līdz
kamēr mēs stāvam apsolītajā zemē.

Tu runāji visu dzīvību manī. Katrs
Tavs vārds mūs atbrīvo.

Mums jādodas uz upi.
Mums jānomirst ūdenī.

Tad mēs uzmostamies ar To Kungu.
Un katrs grēks tiks aizskalots prom.

Mums jādodas uz upi.
-Tiks aizskalots prom.

Mums jānomirst ūdenī.
-Katrs grēks tiks aizskalots prom.

Mums jādodas uz upi.
-Tiks aizskalots prom.

Mums jānomirst ūdenī.

Mums jādodas uz upi.
Mums jāmirst ūdenī.

Tad mēs uzmostamies ar To Kungu.
Un katrs grēks tiks aizskalots prom.

Mums jādodas uz upi.
Mums jāmirst ūdenī.

Tad mēs uzmostamies ar To Kungu.
Un katrs grēks tiks aizskalots prom.

Mums jādodas uz upi.
Mums jāmirst ūdenī.

Tad mēs uzmostamies ar To Kungu.
Un katrs grēks tiks aizskalots prom.

Un katrs grēks tiks aizskalots prom.

Jēzu, lai vienīgi Tu tiec pagodināts
caur šo filmu.

Kaut cilvēki kalpotu un sekotu
tikai un vienīgi Tev!

Subtitri - TLR-Latvija